FOTO&VIDEO: Aptuveni 150 piketētāju pie Ģenerālprokuratūras pieprasa Kalnmeiera atkāpšanos. Jurašs apgalvo, ka tieši Kalnmeiers liedza turpināt “oligarhu” noklausīšanos; Kalnmeiers tos sauc par meliem. Vējonis: Atbildība “oligarhu sarunu” procesā jāuzņemas arī ģenerālprokuroram Kalnmeieram

Aptuveni 150 cilvēki šorīt, 13.7.2017, Rīgā bija pulcējušies piketā pie Ģenerālprokuratūras, lai pieprasītu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos saistībā ar “oligarhu sarunām” un to izmeklēšanu.
Kā novēroja aģentūra LETA, piketētāji bija “bruņojušies” ar plakātiem, uz kuriem rakstīts, piemēram, ka “Ērikam nav laika”, “Korupcija ir vēzis” un “Prom!”. Piketētāji ik pa brīdim kopīgi skaļā balsī aicināja ģenerālprokuroru iznākt ārā un skandināja tautā zināmo dziesmu “Projām jāiet, projām jāiet!”.
Pie piketētājiem bija atnākuši arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedri, Rīgas domes deputāti, bijušie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Juris Jurašs un Juta Strīķe. Viņa kopā ar vēl kādu sievieti turēja rokās plakātu, uz kura rakstīts “Prom!”.
Piketētāji pārsvarā bija gados jauni cilvēki. Notiekošo uzraudzīja vairāki desmiti policistu. Viens no piketētājiem bija ietērpies kādam lielam dzīvniekam – zilonim vai dinozauram – līdzīgā kostīmā. Viņš arī bija spiests skaidroties ar policijas darbiniekiem, taču aizturēts netika.
Stundu ilgušais pikets noslēdzās mierīgi un tā beigās akcijas rīkotāju pārstāvis aiznesa uz Ģenerālprokuratūru stilizētu iesniegumu par Kalnmeiera atkāpšanos, uz kura nepieciešams “vien ģenerālprokurora paraksts”. Piketētāji atgādināja, ka patiesie darba devēji Kalnmeieram ir tauta.
Piketētāju pārstāvis megafonā arī mudināja ģenerālprokuroru nedomāt, ka šī būs vienīgā aktivitāte, ja viņš tomēr neatkāpsies no amata.
Kā ziņots, piketu pie Ģenerālprokuratūras rīkoja partija “Progresīvie”. Piketa mērķis bija pieprasīt Kalnmeiera atkāpšanos no ģenerālprokurora amata saistībā ar “oligarhu sarunām” un to izmeklēšanu.
Partija uzskata, ka Kalnmeiera izteikumi apliecina prokuratūras neieinteresētību šī nozieguma atklāšanā.
Partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs norāda, ka vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvijas Valsts prezidents bija spiests atlaist Saeimu, mobilizējot visu Latvijas sabiedrību, lai nepieļautu visaptverošu valsts izzagšanu. Ģenerālprokuroram šajā laikā būtu primāri jāveicina un jāatbalsta šī nozieguma patiesa atklāšana. Turpretī šobrīd Kalnmeiers rada iespaidu, ka Ģenerālprokuratūra ir darbojusies drīzāk valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs, uzskata partija.
“Progresīvie” uzskata, ka Kalnmeieram ir jāuzņemas personiska atbildība un nekavējoties jāatkāpjas no amata, ļaujot prokuratūrai atsākt izmeklēšanas procesu ar jaunu iestādes vadītāju priekšgalā.
Ja Kalnmeiers vada iestādi arī turpmāk, ir apdraudēta sabiedrības uzticēšanās, ka “oligarhu lieta” tiks izmeklēta valsts un sabiedrības interesēs, izteicās Kossovičs. Pašlaik ģenerālprokurors, ar savu rīcību un publiski paužot “oligarhu sarunu” izvērtējumu, apliecinot savu neieinteresētību taisnīguma uzvarā.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/609F92BA-4334-42FF-A04A-149D6F377C2B/

Video: Kalnmeiera atkāpšanos ‘Rīdzenes sarunu’ dēļ piketā prasa aptuveni simts cilvēku

Ceturtdienas rītā nepilns simts cilvēku pie Ģenerālprokuratūras piketā prasīja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos.
Piketētāji turēja rokās pašgatavotus plakātus ar tādiem uzrakstiem kā “Kalnmeieram nav laika” un “Korupcija ir vēzis” – šo saukli atsevišķos momentos viņi arī skandēja, kā arī vāca parakstus uz simboliska “Kalnmeiera atlūguma”. Šo iesniegumu piketētāju pārstāvji aiznesa uz Ģenerālprokuratūru, aicinot Kalnmeieru to parakstīt. Nepilnu stundu pēc piketa sākuma mītiņā sanākušo aktivitāte mazinājās un viņi pamazām sāka izklīst. Pikets noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem.
Kā portālam “Delfi” pastāstīja Dace, kura ieradusies no ārzemēm Latvijā atvaļinājumā, viņa piketā piedalījās, jo viņai nav vienalga, taču ir bijis pārāk smagi un skumji, lai visai “oligarhu lietai” sekotu līdzi.
Viņa sacīja, ka Kalnmeieram ir iespēja pierādīt, ka viņš ir vienīgais, kurš ir spējīgs atsākt izmeklēšanu, lai noskaidrotu nelikumības. Tāpat ir nepieciešams Kalnmeieram “izmeklēt pašam sevi un prokurorus”, lai noskaidrotu patiesību, vai un kas par šim sarunām, kas publicētas žurnālā “Ir”, ir zinājis.
Partijas “Progresīvie” pārstāvis un piketa organizators Mārtiņš Kossovičs portālam “Delfi” pastāstīja, ka pasākums rīkots ar mērķi, lai “pierādītu ģenerālprokurora mazspēju “oligarhu lietas” izmeklēšanā”.
Viņš skaidroja, ka Latvijas sabiedrību nepārsteidz tas, ka “Rīdzenē” runāts par varas dalīšanu un sava biznesa bīdīšanu, bet pārsteidz Latvijas tiesībsargājošo iestāžu mazspēja un neieinteresētība lietas izmeklēšanā.
Uz pasākumu bija atnācis arī “Jaunās konservatīvās partijas” (JKP) pārstāvis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks, tagadējais Rīgas domes deputāts Juris Jurašs ar vēl pāris partijas biedriem.
Jurašs, vaicāts par atsevišķu viņa pārstāvētās partijas biedru dalību šajā piketā, portālam “Delfi” atbildēja, ka šobrīd nav svarīgi, kas ir pasākuma rīkotājs, bet galvenā ideja ir parādīt, ka ģenerālprokurors nav godam pildījis savus pienākumus un nespēj ar savu darbu tikt galā.
Jurašs teica, ka viņa pieredze liecina, ka Kalnmeiers, būdams ģenerālprokurors, “vairāk ir nedarījis, nekā darījis”, turklāt mazs ir viņa ieguldījums sarežģītu un valstiski svarīgu lietu izmeklēšanā.
Jautāts, vai, piemēram, prokuratūrai kādu brīdi paliekot bez vadības, nepasliktināsies šīs iestādes darbs, Jurašs sacīja, ka “daudz sliktāk jau nevar būt”, apgalvojot, ka neuzskata, ka prokuratūras darbu Kalnmeiera atkāpšanās ietekmētu negatīvi.
Jau vēstīts, ka saistībā ar tā dēvētajām “Rīdzenes” sarunām ceturtdien Rīgā plānoti divi pasākumi – pulksten 8.30 partija “Progresīvie” pretī Ģenerālprokuratūrai piketā prasīja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos, savukārt pulksten 18 pie prezidenta pils JKP rīkos protestu pret Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa klusēšanu par notikušo.
Protesta akcijās aicināts piedalīties ikviens, “kam nav vienalga, kas runāts politbiznesmeņa Aināra Šlesera, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), Aivara Lemberga, Jāņa Urbanoviča (S), Andra Amerika (GKR) un citu sarunās”, norādījuši pasākumu pieteicēji.
Kā liecina interneta vietnē “Facebook” publicētā informācija par partijas “Progresīvie” pasākumu, politiskā apvienība uzskata, ka Kalnmeieram ir jāuzņemas personiska atbildība un nekavējoties jāatkāpjas no amata, ļaujot prokuratūrai atsākt izmeklēšanas procesu ar jaunu iestādes vadītāju priekšgalā.
“Ja Kalnmeiers vada iestādi arī turpmāk, ir apdraudēta sabiedrības uzticēšanās, ka “oligarhu lieta” tiks izmeklēta valsts un sabiedrības interesēs. Pašlaik ģenerālprokurors ar savu rīcību un publiski paužot “oligarhu sarunu” izvērtējumu, apliecina savu neieinteresētību taisnīguma uzvarā,” teikts partijas paziņojumā.
Savukārt JKP savā mājaslapā skaidro, ka tautas sapulcē uzstās, lai Vējonis pieprasītu “oligarhu sarunās” iesaistīto ministru – Ulda Auguļa (ZZS) un Jāņa Dūklava (ZZS) demisiju, bet Nacionālās Drošības komisija un tieslietu ministrs sniegtu situācijas izvērtējumu no demokrātijas principu viedokļa.
Gadījumā, ja Vējonis nereaģēs uz aicinājumu pieprasīt attiecīgo ministru demisiju, partija prasīs paša Vējoņa atkāpšanos. “Mums ir tiesības prasīt, ka prezidents drosmīgi un principiāli aizstāvēs uzbrukumus Satversmes burtam un garam,” teikts partijas uzsaukumā.
Kalnmeieram JKP akcijā pieprasīs paskaidrojumu par tiesisko nekompetenci valsts interešu aizstāvībā, bet tā iztrūkuma gadījumā partija apņēmusies arī pieprasīt ģenerālprokurora atkāpšanos.
JKP skaidro, ka patlabana “ir nozagti brīvas un demokrātiskas Latvijas ideāli”. “Šobrīd noziedzniekiem ir laiks stāties tiesas priekšā un atdot nozagto. Tikai tā mēs varēsim atjaunot ticību 1918. gadā 18. novembrī dibinātajai demokrātiskajai Latvijas valstij, kur vara pieder tautai. Ir laiks atzīt, ka rupji un tīši pārkāpts Latvijas valsts pamatlikums – Satversme – pēc burta un gara, ir grauta ticība valstij,” teikts partijas paziņojumā.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Žurnāls “Ir” vairākās publikācijās atspoguļoja viesnīcā “Rīdzene” noklausītās sarunas, kurās tā dēvētie Latvijas oligarhi sprieda par dažādiem jautājumiem. Tā vienā no rakstiem lasāms, kā vietējie biznesmeņi-politiķi jau 2009. gadā kontrolēja laikrakstu “Diena” un izmisīgi domāja, kā turpmāk segt tēriņus un mainīt sev nevēlamos žurnālistus pret uzticamiem kadriem. Vienlaikus tiek pieprasīta arī nauda no valsts uzņēmumiem laikraksta “Neatkarīgā” finansēšanai.
Vienā no likumsargu ierakstītajām sarunām parādoties arī šā brīža zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kuram ar kompanjoniem piederot zemesgabals Rīgas ostā, kurš juridiski paslēpts “zem svešām famīlijām”.
Tāpat, kā liecina “Ir” publikācijas, noklausītās sarunas viesnīcā “Rīdzene” atklāj tā saukto oligarhu ietekmi “Rīgas Tirdzniecības ostā”, “airBaltic” un citos uzņēmumos, kā arī iespējamu politiskās ietekmes izmantošanu personīgo biznesa interešu īstenošanā.
…Info avots un video: http://www.delfi.lv/news/national/politics/video-kalnmeiera-atkapsanos-ridzenes-sarunu-del-piketa-prasa-aptuveni-simts-cilveku.d?id=49041319

Jurašs apgalvo, ka tieši Kalnmeiers liedza turpināt “oligarhu” noklausīšanos; Kalnmeiers tos sauc par meliem

Tieši ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers bija tas, kurš liedza turpināt tā dēvēto oligarhu sarunu noklausīšanos, intervijā žurnālam “Ir” apgalvo bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, pašreizējais Rīgas domes deputāts Juris Jurašs (JKP). Turpretim Kalnmeiers intervijā šim pašam izdevumam norāda, ka Jurašs melo, jo prokuratūra KNAB darbiniekiem esot bijusi pretimnākoša, bet lēmumu atteikt pagarināt noklausīšanās termiņu pieņēmusi tiesa.
Jurašs intervijā žurnālam norāda, ka ģenerālprokurors Kalnmeiers “bija tas, kurš liedza iespēju turpināt operatīvās darbības pasākumus situācijā, kad katru dienu vai nedēļu mums nāca klāt jauni pierādījumi”. Pēc Juraša teiktā, Kalnmeiers personīgi sāka ierobežot noklausīšanās termiņu. “Pēc likuma operatīvai lietai pirmais termiņš ir seši mēneši, ko var noteikt pats iestādes vadītājs. Pēc tam vēlreiz var pagarināt uz sešiem mēnešiem, un pēc gada noteikti jāiet uz prokuratūru,” procesu skaidro bijušais KNAB darbinieks.
“Mēs gājām vairākas reizes ik pēc īsiem termiņiem uz prokuratūru – es kā nodaļas vadītājs, man pakļauti darbinieki, kas tieši strādāja, gāja izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, izmeklētājs, plus vēl Juta Strīķe kā apkarošanas bloka vadītāja. Mēs gājām cīnīties uz prokuratūru – pārliecināt, ka vajag turpināt. (..) Pie Kalnmeiera kabinetā mēs gājām,” žurnālam stāsta Jurašs.
Bijušais KNAB darbinieks, tagadējais politiķis “Ir” skaidro, ka konkrētajā gadījumā Kalnmeiers, vērtējot operatīvās izstrādes lietas termiņa pagarināšanu, pieaicinājis īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļas virsprokuroru Ingemāru Masaļski, kurš parasti ir tas, kas pagarina lietvedības termiņu lietai, proti, dod iespēju turpināt vērsties tiesā, lūdzot sankciju. Tā dēvēto oligarhu sarunu noklausīšanās gadījumā Kalnmeiers esot iebildis pret to, ka šie pasākumu īstenoti pārāk ilgi.
“Ja nemaldos, pat izskanēja frāze, ka nedrīkst ierobežot šo cienījamo cilvēku cilvēktiesības, ka mēs ļoti riskējam, ka šī lieta var nonākt Eiropas Cilvēktiesību tiesā. No mūsu puses bija argumenti… Pagaidiet – vai sabiedrībai nav nekādu interešu, nekādu tiesību? Galu galā, ir jāsamēro – ir šo atsevišķo indivīdu cilvēktiesības, un te ir visa valsts pretī! Mēs tādās kategorijās runājām,” atceras Jurašs.
“Tad bija tā, ka pusgada vietā, ja es precīzi atceros, bija kādi trīs mēneši, pēc tam bija divi vai viens mēnesis, pēdējā posmā nedēļa vai divas, un beidzās ar to, ka pagarināja uz mēnesi, bet bez tiesībām veikt sevišķā veidā veicamos pasākumus. Proti, bez tiesībām turpināt noklausīties,” skaidroja bijušais KNAB izmeklētājs.
Jautāts, vai tas bija tieši Kalnmeiera lēmums, Jurašs atbildēja apstiprinoši.
Turpretim Kalnmeiers žurnālam “Ir” stāsta ko citu. Viņš skaidro, ka lēmumu atteikt pagarināt “oligarhu sarunu” noklausīšanās termiņu pieņēmusi tiesa, taču nenoliedz, ka KNAB darbinieki ar viņu par to runājuši.
“Viņiem atteica pagarināt tiesa. Pie tam atteikums tika pamatots ar to, ka operatīvās izstrādes laikā ir iegūts pietiekami daudz iemeslu un pamats kriminālprocesa sākšanai. Divas reizes tiesneši pateica, ka ir jāuzsāk kriminālprocess un mēs nepagarināsim jums noklausīšanos. Pirmais tiesnesis nepagarināja, otrais pateica – nu, labi, ejiet pie ģenerālprokurora, ja ģenerālprokurors piekritīs, tad pagarināšu. Es uzrakstīju, ka piekrītu. Tāpēc jau tikai es uzzināju, ka šāda lieta eksistē – kad viņiem atteica pagarināt, un vajadzēja manu piekrišanu, lai gan likums tādu neprasa,” skaidro ģenerālprokurors, piebilstot, ka tas noticis 2011.gada sākumā.
Uz citiem jautājumiem par “oligarhu lietas” izmeklēšanas un sarunu noklausīšanās niansēm Kalnmeiers žurnālam atbild izvairīgi, norādot, ka pārējo ir gatavs teikt parlamentam. Tomēr, jautāts, vai patiess ir Juraša apgalvojums, ka beigu posmā no prokuratūras puses vairs netika atļauta noklausīšanās, Kalnmeiers atbild ar vārdiem “meli, meli”, piebilstot, ka var to pierādīt ar dokumentiem, tomēr atsakās konkrētos dokumentus rādīt, aizbildinoties ar to slepenību.
Ģenerālprokurors uzskata, ka no bijušo KNAB darbinieku puses tiek vainots “oligarhu lietas” izgāšanā tāpēc, ka savulaik, vēloties palikt objektīvs, atteicies nostāties bijušās KNAB darbinieces Jutas Strīķes pusē, viņai cīnoties pret biroja toreizējo vadītāju Jaroslavu Streļčenoku.
“Visi tiesiskās palīdzības lūgumi ir nosūtīti, visa saņemtā informācija KNAB nodota, viss, ko viņi ir lūguši, ir darīts. Laikam jau no šiem cilvēkiem nav ko cerēt uz kādu godaprātu. Viss tiek pagriezts tā, ka esam speciāli gremdējuši lietu. Sākotnējā periodā visu laiku tika sniegts atbalsts, arī publiski. Viss notika, lieta smuki virzījās, nekādu konfliktu nebija. Es par slikto kļuvu apmēram 2013.gadā, kad Strīķe sāka karot ar Streļčenoku. Viņa te nāca un mēģināja panākt, lai es nostājos pret Streļčenoku. Mana pozīcija bija, ka es nepievienošos nevienam, bet skatīšos objektīvi. Tad es kļuvu par ienaidnieku,” uzskata Kalnmeiers.
Vienlaikus ģenerālprokurors atzīst, ka “oligarhu lietas” norise liecina, ka valstī kopumā ir problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti visās izmeklēšanas iestādēs. “Arī prokuratūrā, tajā skaitā, darba kvalitāte varētu būt augstāka. Tas ir ļoti garš temats,” norāda Kalnmeiers.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F7FD2B7B-DB7E-47E6-8415-371485E455EA/

Kalnmeiers: Operatīvajam darbiniekam bija jānoklausās visi “oligarhu lietas” sarunu ieraksti, bet fiziski to nav iespējams izdarīt

Operatīvajam darbiniekam, kurš vadīja tā dēvēto oligarhu sarunu noklausīšanos, teorētiski bija jāizvērtē visi iegūtie materiāli “no pirmās līdz pēdējai minūtei”, bet fiziski viņš to nespēj izdarīt, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja Ēriks Kalnmeiers.
Viņš skaidroja, ka gadījumos, kad ir jāizvērtē ļoti apjomīgi operatīvo pasākumu laikā iegūtie materiāli, palīgā tiek pieaicināti citi darbinieki. “Cik lielā apmērā viņi noklausās – pilnībā, daļēji -, to neviens nevar pateikt,” atzina ģenerālprokurors.
Viņš skaidroja, ka operatīvais darbinieks arī ir tas, kurš, saskaņojot ar savu priekšniecību, izlemj, kuras no noklausītajām sarunām deklasificēt, lai tās varētu pievienot kriminālprocesam. “Līdz ar to pateikt, kas ir šajā [sarunu] daļā, kura nav virzīta uz krimināllietu, var tikai operatīvie darbinieki. Neviens prokurors neklausās to [noklausītās sarunas],” intervijā LNT atzina Kalnmeiers.
Viņš neizslēdza, ka nākotnē, veicot atkārtotu materiālu caurskatīšanu un atklājot kādas jaunas detaļas, lēmums par “oligarhu lietas” izbeigšanu kādā daļā varētu tikt atcelts.
Vaicāts, vai prokuratūra tagad veiks kādu iekšējo analīzi par tās darbinieku rīcību “oligarhu lietas” sakarā, Kalnmeiers atzina, ka daudzi secinājumi jau ir izdarīti un prokuratūras mājaslapā ievietota skaidrojoša informācija par operatīvās darbības un kriminālprocesuālās darbības pamatprincipiem, par prokuroru un izmeklētāju atbildību.
Kalnmeiers atkārtoti pauda atbalstu priekšlikumam veidot tā dēvēto oligarhu sarunu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, jo operatīvās izstrādes un kriminālprocesa materiālos viss esot precīzi dokumentēts, kas nozīmē, ka izmeklēšanas laikā taps skaidri redzams, kurš ko ir apstiprinājis, atļāvis, akceptējis, kavējis u.tml.
Šodien notiekošo protesta akciju pie Ģenerālprokuratūras Kalnmeiers vērtēja kā speciāli pret viņu organizētu kampaņu, kuras mērķis ir panākt ģenerālprokurora atkāpšanos no amata vēl pirms neatkarīgas institūcijas izmeklēšanas sākšanas. Kalnmeiers nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kurš šo kampaņu organizē, taču atzina, ka nojauš, kas tie ir par “spēkiem”.
Kā ziņots, viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts. Šovasar žurnālā “Ir” tika publicēti noklausīto sarunu fragmenti, kas liek apšaubīt kriminālprocesa izbeigšanu. Žurnālā publiskoto sarunu autentiskuma un sarunās minēto faktu pārbaudi šobrīd veic KNAB. Pēc pārbaudes pabeigšanas tiks lemts par tālāko rīcību.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A881FACC-FB90-4EC8-B794-296029920F31/

Vējonis: Atbildība “oligarhu sarunu” procesā jāuzņemas arī ģenerālprokuroram Kalnmeieram

Saistībā ar tā dēvēto oligarhu sarunu procesu atbildība jāuzņemas arī ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Atbildot uz jautājumu, vai Valsts prezidents var nosaukt vēl kādas konkrētas personas, kurām būtu jāvērtē sava atbildība saistībā ar “oligarhu lietu”, Vējonis sacīja, ka tas ir jādara pilnīgi visām procesā iesaistītajām personām. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tādēļ atbalsta Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, kas būtu viena no formām, kurā var izvērtēt iesaistīto, tostarp valsts institūciju atbildību konkrētajā gadījumā un nākt ar kādiem priekšlikumiem.
“Ja šīs izmeklēšanas gaitā tiek atzīts, ka kāds ir nolaidīgi veicis savu darbu, tad ir procedūras, kādā veidā tālāk rosināt jautājumus par šo personu novērtējumu un atbilstību ieņemamajam amatam,” piebilda Vējonis.
Savukārt, sniedzot atbildi uz jautājumu par to, vai laikā, kad Vējonis bijis ZZS priekšsēdētājs un virzījis Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) Ministru prezidenta amatam, viņš ir nojautis par šādu sarunu esamību, Vējonis atbildēja noraidoši. “Kā var zināt, kas un kur notiek, un kas un ko runā? Sarunas notiek katru dienu, par dažādiem jautājumiem. Politiķi tiekas un runājas, un process notiek,” teica Valsts prezidents.
Pēc viņa domām, katrai “oligarhu sarunu” procesā iesaistītajai personai ir pašai jāsaprot sava loma un jāizdara savi secinājumi par to, kas ir vai nav noticis.
Pārbaudēs, ko KNAB veic vai veiks, ir jāvērtē arī, kādā veidā notikusi izmeklēšana konkrētajā lietā, uzsvēra Vējonis. Viņš piebilda, ka gadījumā, ja ir kādas problēmas, tad tās jānovērš vai jāpilnveido likumdošana, ja nepieciešams.
Valsts prezidents skaidroja, ka Nacionālās drošības padome (NDP) vienojusies, ka nākamajā sēdē atkal tiks uzklausīts, kā sokas tām institūcijām, kuras veic papildus izmeklēšanas saistībā ar “oligarhu lietu”. “Protams, turēsim roku uz pulsa,” apliecināja Vējonis.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents vakar aicināja pilnīgi ikvienu tā dēvētajās oligarhu sarunās iesaistīto personu, īpaši amatpersonas, izvērtēt savu lomu sarunās un skaidrot sabiedrībai savu rīcība, uzņemoties atbildību par to.
NDP sēdē tika panākta vienošanās, ka jāturpina vērtēt “oligarhu sarunu” saturs un visi ar to saistītie notikumi. Vējonis arī izteica atbalstu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei un aicināja Saeimas deputātus nekavēties ar tās izveidošanu. Viņš mudināja lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu pieņemt jau kādā no jūlijā gaidāmajam Saeimas ārkārtas sēdēm.
Tāpat Vējonis un Kučinskis tikšanās laikā šodien apsvēruši iespēju izveidot ekspertu grupu, kas izvērtētu tiesībsargājošo iestāžu darbību un efektivitāti.
Savukārt aptuveni 150 cilvēki šorīt Rīgā bija pulcējušies piketā pie Ģenerālprokuratūras, lai pieprasītu ģenerālprokurora atkāpšanos saistībā ar “oligarhu sarunām” un to izmeklēšanu, bet Jaunā konservatīvā partija (JKP) saistībā ar publiskotajām “oligarhu lietas” sarunām šodien no plkst.18 laukumā pie Rīgas pils rīkos tautas sapulci par tiesiskumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C425E6B4-0F62-4AA4-9029-C6FE526B7BD9/