Kaitniecība un miglas pūšana acīs: Apšauba krievvalodīgo bērnu iespējas labi nokārtot eksāmenus un apgūt valsts valodu

“Latvijas Cilvēktiesību komiteja” (LCK) apšauba krievvalodīgo bērnu iespējas labi nokārtot eksāmenus un apgūt valsts valodu.
Izanalizējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredz likvidēt tiesības izvēlēties atbildes valodu skolas eksāmenos, LCK, atsaucoties uz ANO ziņojumu par mazākumgrupu tiesību jautājumiem, pārliecināta, ka šādi grozījumi minoritāšu pārstāvjus nostādīs nelabvēlīgā stāvoklī, turklāt viņiem nesamērīgi tiks liegta iespēja iestāties augstākajās mācību iestādēs.
LCK šādu viedokli pamato ar to, ka tiesību izvēlēties eksāmena atbildes valodu likvidēšana nostāda formāli vienlīdzīgos apstākļos divas skolēnu grupas, kuras “neapšaubāmi atšķirīgi atbilst šiem apstākļiem, tas ir, skolēnus, kuriem valsts valoda ir dzimtā, un skolēnus, kuriem ir cita dzimtā valoda”.
Organizācijas ieskatā vienota latviešu valodas eksāmena ieviešana vidusskolās jau radīja negatīvas sekas. “2015.gadā dienas vispārizglītojošo skolu un ģimnāziju absolventu vidū (6285 latviešu skolas absolventi un 1579 – krievu skolu) rezultāti ir visai bēdīgi – uz zemāko kategoriju (Ą1) eksāmenu ir nokārtojuši tikai 25 latviešu skolēni un 102 krievvalodīgie. Toties uz augstāko kategoriju (C2) – attiecīgi 637 un astoņi,” norādīja komitejā.
Viņuprāt, tas ir nopietns šķērslis krievu skolēniem, iestājoties augstskolās, it īpaši pretendējot uz budžeta vietām. “Acīmredzams, ka pārējo eksāmenu valodas unifikācija vēl vairāk pastiprina jau sasniegto negatīvo rezultātu, kas arī ir īstenais projekta mērķis,” pārliecināti LCK, uzsverot, ka, viņuprāt, noteikumi ir klajā pretrunā ar Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. LKC ieskatā šis esot pietiekams pamatojums tam, lai valdība atteiktos no šīs idejas.
Vienlaikus LCK norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija valdībai nepiedāvājot pilnīgus datus par skolēnu izvēli eksāmena kārtošanas valodai. Tāpat komitejas ieskatā netiekot ņemtas vērā arī skolēnu iespējas pilnvērtīgi nokārtot eksāmenus latviešu valodā. “Ja spriest pēc latviešu valodas eksāmena rezultātiem pamatskolā, tas neradīs grūtības tikai 8% skolnieku. 22% skolēnu nav izredžu pilnvērtīgi nokārtot eksāmenu latviešu valodā,” secināja LKC.
LCK ar veikto pētījumu plāno iepazīstināt valdību un starptautiskās cilvēktiesību struktūras.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/08BD1DAE-9D27-459D-9146-B381F9AD7EFF/

Kaitniecība un miglas pūšana acīs

Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK) ir izanalizējusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Ministru kabineta Noteikumu projektus, kas paredz likvidēt tiesības izvēlēties atbildes valodu skolas eksāmenos. Pāreju uz visu skolas eksāmenu (tai skaitā arī privātskolās) rīkošanu tikai latviešu valodā valdība bija konceptuāli atbalstījusi jūnijā.
LCK ir salīdzinājusi valdības viedokli ar ANO speciālā ziņotāja mazākumgrupu tiesību jautājumos mūsdienu (2017. g.) rekomendācijām. Tajās ir teikts, ka šāda pāreja noved pie tā, ka “minoritāšu pārstāvji nepamatoti atradīsies nelabvēlīgajā stāvoklī” un viņiem “nesamērīgi tiks liegta iespēja iestāties augstākajās mācību iestādēs”. Tas ir saistīts ar to, ka tiesību izvēlēties eksāmena atbildes valodu likvidēšana nostāda formāli vienlīdzīgos apstākļos divas skolēnu grupas, kuras neapšaubāmi atšķirīgi atbilst šiem apstākļiem, tas ir, skolēnus, kuriem valsts valoda ir dzimtā, un skolēnus, kuriem ir cita dzimtā valoda.
Iepriekšējā līdzīga eksperimenta – tas bija vienotais eksāmens latviešu valodā latviešu un krievu vidusskolās – sekas jau ir zināmas. 2015. gadā dienas vispārizglītojošo skolu un ģimnāziju absolventu vidū (6285 latviešu skolas absolventi un 1579 – krievu skolas) rezultāti ir visai bēdīgi: uz zemāko kategoriju (Ą1) eksāmenu ir nokārtojuši tikai 25 latviešu skolnieki un veseli 102 krievvalodīgie. Toties uz augstāko kategoriju (Ń2) – attiecīgi 637 un 8.
Tas ir nopietns šķērslis krievu skolēniem, iestājoties augstskolās, it īpaši pretendējot uz budžeta vietām. Acīmredzams, ka pārējo eksāmenu valodas unifikācija vēl vairāk pastiprina jau sasniegto negatīvo rezultātu, kas arī ir īstenais projekta mērķis.
Tādējādi, šis Noteikumu projekts ir klajā pretrunā ar Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 4. pantu (diskriminācijas aizliegums), 12. p. (vienlīdzīgas tiesības uz izglītības ieguvi), 13. p. (tiesības uz privāto skolu izveidi) un 14. p. (tiesības uz izglītību dzimtajā valodā). Šis ir pietiekams pamatojums tam, lai valdība atteiktos no šīs idejas.
Par pamatojumu daudz mīkstākam piedāvātam lēmumam – iesniegto projektu izskatīšanas pārtraukšanai un to nosūtīšanai atpakaļ pārstrādāšanai uz IZM – kalpo liels skaits neprecizitāšu un robu dokumentu anotāciju tekstā.
Piemēram, cenšoties pierādīt latviešu valodas kā atbildes valodas “brīvprātīgo” izvēli, IZM operē tikai ar centralizēto eksāmenu datiem, kas veido tikai 17% no to eksāmenu skaita, kas tiek pārvesti uz latviešu valodu. Eksāmena valodas izvēles statistika pamatskolā (līdz 9. klasei) vispār netiek minēta, tas nozīmē, ka valdībai tiek piedāvāts radikāli pārveidot procesu, par kuru tai nav skaidra priekšstata.
Netiek ņemtas vērā arī skolēnu iespējas pilnvērtīgi nokārtot eksāmenus latviešu valodā. Ja spriest pēc latviešu valodas eksāmena rezultātiem pamatskolā, tas neradīs grūtības tikai 8% skolnieku. 22% skolēnu nav izredžu pilnvērtīgi nokārtot eksāmenu latviešu valodā.
Pilns pētījuma teksts ir ievietots LCK mājaslapā internetā: http://www.lhrc.lv/arxiv/on_draft_regulation_exam17.docx
LCK plāno iepazīstināt ar to valdību un starptautiskās cilvēktiesību struktūras.
Papildu informācija: Tālr. uzziņām 26466510
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/0070CDF8-8641-45CE-92ED-CC253520970F/