13.7.2017. sasauc Saeimas ārkārtas sēdi nodokļu reformas likumu izskatīšanai. Jaunā nodokļu politika valdībā tiek virzīta ignorējot sabiedrības tiesības uz dialogu

Saeimas Prezidijs sasaucis parlamenta ārkārtas sēdi 13.jūlijā, lai izskatītu nodokļu reformas likumprojektus.
Ceturtdien paredzētas divas parlamenta ārkārtas sēdes. No sākuma, plkst.9, tiks lemts par jaunu deputātu pilnvarām un citiem jautājumiem, bet pēc tam tiks skatīti jautājumi par nodokļu reformu, aģentūra LETA uzzināja Saeimas Preses dienestā.
Valdība vakar noslēdza darbu pie nodokļu reformu pavadošajiem likumprojektiem, kas tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā.
Kopumā Ministru kabinets divās valdības sēdēs izskatīja vairāk nekā desmit likumprojektus, kas nepieciešami nodokļu politikas reformas ieviešanai.
Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece – personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.
Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.
Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.
Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.
Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.
Ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.
Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.
Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/EA740855-0CAC-4AA9-A1DA-4E286B69DC23/

Saeima 13.7.2017. lems par nodokļu reformas likumprojektu nodošanu komisijām

Saeima ceturtdien, 13.jūlijā, ārkārtas sesiju sēdēs lems par nodokļu reformas likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās, kā arī citiem jautājumiem. Nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus.
Deputāti rīt galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās ieviest personalizētas vēlētāja apliecības tiem pilsoņiem, kuriem ir tikai personas apliecība jeb identifikācijas karte (eID). Tāpat galīgajā lasījumā parlaments lems par grozījumu likumā, kas paredz uzlabot glābšanas darbu mehānismu.
Otrajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā, kas izstrādāti, lai pilnveidotu regulējumu probācijas jomā.
Rītdienas darba kārtībā ir arī lēmuma projekti par deputātu pilnvaru apstiprināšanu Andrim Morozovam, Līgai Kozlovskai, Jeļenai Lazarevai un Romanam Miloslavskim.
Parlamentam ceturtdien būs jālemj par Finanšu instrumentu tirgus likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumu otrreizējo caurlūkošanu.
Deputātiem būs jālemj arī par vairāku citu iesniegto likumprojektu nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās. To vidū ir grozījumi Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu, kā arī izmaiņas likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz precizēt karavīru loku attiecībā uz pensiju saņemšanu. Nodošanai komisijām rītdienas darba kārtībā ir grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz papildināt regulējuma pārejas noteikumus saistībā arī pagarināto normālo darba laiku mediķiem, kā arī grozījumi Kredītu reģistra likumā, lai paplašinātu tajā iekļaujamo ziņu apjomu.
Saeimas pirmās ārkārtas sesijas sēde ceturtdien, 13.jūlijā, sāksies pulksten 9.00, un tās darba kārtībā ir 26 jautājumi. Savukārt otrās ārkārtas sesijas sēde rīt sāksies 15 minūtes pēc pirmās sēdes, un tās darba kārtībā ir 13 jautājumi.
Ja nevēlaties saņemt informāciju par Saeimas aktualitātēm, lūdzam sūtīt atteikumu uz e-pasta adresi: prese@saeima.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/B78549D1-FFEE-4BED-883D-69AD5007A954/

Āboltiņa: Lielā steigā apstiprinātā nodokļu reforma var radīt haosu kā tas bija pagājušajā gadā pēc budžeta pieņemšanas

Lielā steiga apstiprinot nodokļu reformu, var radīt līdzīgu haosu, kāds veidojās pagājušajā gadā pēc budžeta pieņemšanas, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Pēc viņas domām Saeimas deputātiem vajadzēja vismaz nedēļu, lai iepazītos ar nodokļu reformas 10 likumprojektiem un to pavadošajiem normatīvajiem aktiem, jo to nekādi nevar izdarīt vienas dienas laikā.
“Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir ļoti īss un domāju, ka tāpat kā man, arī citiem Saeimas deputātiem ir ļoti daudz jautājumu par valdībā nulle kā apstiprināto nodokļu reformu. Parlaments nav podziņu spiedēju mašīna un par tādu to nevajadzētu pataisīt,” sacīja politiķe.
Kā ziņots, otrdien Ministru kabinets pabeidza skatīt atlikušos nodokļu politikas reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus, no kuriem apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
Likumprojekts paredz aplikt arī ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimests pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas “Simtgades loterija”, preču un pakalpojumu loteriju laimestus. Lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likumprojektā tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem. Likuma grozījumi arī nosaka, ka neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam no 213,43 eiro tiek paaugstināts līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā – no 14,23 eiro līdz 15 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/2A61D6AF-532E-41FB-A35E-267F8046851F/

Valdība atbalsta diferencētā IIN ieviešanu 2018.gadā. Ministru kabinets šodien atbalstīja apjomīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz 2018 gada 1.janvārī ieviest diferencēto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).
Patlaban IIN noteikts 23% apmērā, tomēr ar likuma grozījumiem paredzēts no nākamā gada ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro būs 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
Nodokļa likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1667 eiro mēnesī ieturēs nodokli 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro taksācijas gadā, piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 eiro, IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā.
Vienota IIN likme 20% apmērā tiek noteikta arī kapitāla ienākumam, t.sk., ienākumam no kapitāla pieauguma. Iepriekš tie bija 10% un 15%. Tomēr, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principu gadījumos, ja maksātājs gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēros IIN likmi 15% apmērā.
IIN likme mainīsies arī patentmaksām, nosakot, ka patentmaksa ir no 50 eiro līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 eiro līdz 100 eiro mēnesī vietā.
Likuma grozījumi arī paredz aplikt ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimesta vērtība pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas “Simtgades loterija”, preču un pakalpojumu loteriju laimestus.
Tāpat, lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likuma grozījumos tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.
Likumā arī precizēts neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam – no 213,43 eiro līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā – no 14,23 eiro līdz 15 eiro.
Turpmāk arī tiks noteikts gan procentuāls – 50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, gan summārs ierobežojums – 600 eiro gadā par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli – kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām un bērnu interešu izglītībai.
Likuma grozījumi arī paredz, ka sākot ar 2018.gada 1.janvāri, samazināto patentmaksu – 17 eiro gadā vai deviņi eiro pusgadā – būs tiesīga maksāt arī persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīta par personu ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti.
Pensionāra neapliekamais minimums tiek paaugstināts nākamgad līdz 250 eiro mēnesī, 2019.gadā – līdz 270 eiro mēnesī un sākot no 2020.gada – līdz 300 eiro mēnesī.
IIN maksātāju ērtākai lietošanai, kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņa noteikšanai noteiktais ienākumu no kapitāla aktīvu atsavināšanas apmērs ir noapaļots līdz apaļiem skaitļiem – 1000 eiro. Tāpat tiks mainīti kapitāla pieauguma deklarācijas iesniegšanas termiņi. Grozījumi likumā paredz, ka tad, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī pārsniedz 1000 eiro, tas deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt, ja maksātāja kopējais kapitāla pieauguma ienākums ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro, tad deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma sniedz par taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets skata atlikušos ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus – grozījumus likumos par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, Solidaritātes nodokļa likumā, likumā par Akcīzes nodokli, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Pēc likumprojektu izskatīšanas valdībā, tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas otrajā lasījumā likumprojektu paketi varētu pieņemt 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/91C4520C-BC05-474B-86C4-AE54EE082FD9/

Valdība reformē darbaspēka nodokļu sistēmu

Otrdien, 2017.gada 11.jūlijā, Ministru kabinets (MK) nodokļu reformas ietvaros atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, tādējādi reformējot darbaspēka nodokļu sistēmu.
Likumprojekta grozījumi paredz pāreju uz progresīvo IIN likmi (20%, 23%, 31,4%), vienotas IIN likmes 20% apmērā ieviešanu ienākumam no kapitāla un kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar IIN vienotā sistēmā ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN), ja aplikts ar UIN, ar IIN neapliek. Savukārt, dividendēm, kas radušās līdz šā gada 31. decembrim un uzņēmuma līmenī apliktas saskaņā ar iepriekšējo likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, piemēro pārejas periodu – 2 gadi, kuru laikā piemēro iepriekšējo IIN likmi – 10%.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/jaunumi/nodokli/55281-valdiba-reforme-darbaspeka-nodoklu-sistemu
Vairāk informācija par nodokļu reformu: http://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu_reforma
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/6ED5B435-2B1F-4BD3-9390-C72C570DB1F0/

Valdība atbalsta jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīmu

Ministru kabinets šodien atbalstīja jaunu Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma projektu, kas paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību.
Likumprojekts paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Arī pārējai peļņai, kura tiek novirzīta tādu izdevumu segšanai, kas nenodrošina turpmāku uzņēmuma attīstību, tiks piemērota 20% UIN likme.
Salīdzinot ar esošo regulējumu, kur taksācijas periods ir gads, jaunajā likumā būs noteikts, ka taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis. Ņemot vērā, ka vairāki ar UIN apliekamie objekti tiek vērtēti pret pirmstaksācijas pārskata gada rādītājiem, un tie tiek vērtēti kopumā par visu pārskata gadu, tad atsevišķi ar UIN apliekamie objekti jāietver tikai pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā.
Vienlaikus jaunais UIN modelis neparedz avansa maksājumu veikšanu, izņemot pārejas posmā par periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, kas ievērojami uzlabos uzņēmumu naudas plūsmu.
Finanšu ministrijā norādīja, ka jaunais UIN modelis pēc būtības nav savienojams ar atvieglojumiem un atlaidēm, jo ar UIN tiek aplikti izdevumi, kuru atbrīvošanai no UIN nav pamata. Būtībā līdzšinējās atlaides tiek aizstātas ar vienu, piemērojamu visām nozarēm – atlikto nodokļa maksājumu. Minētais neattieksies uz tiem ziedojumiem, kuri veikti sabiedriskā labuma organizācijām, kā arī attiecībā uz saņemtajām subsīdijām, kuras saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai.
Lai pēc iespējas novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu plānošanu, likumā iestrādāta norma attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanas pasākumu novēršanu.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets skata atlikušos ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus – grozījumus likumos par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, Solidaritātes nodokļa likumā, likumā par Akcīzes nodokli, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Pēc likumprojektu izskatīšanas valdībā, tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas otrajā lasījumā likumprojektu paketi varētu pieņemt 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7FB485F2-FB43-41B0-89BB-3BFB1B38FC3E/

Valdība atbalsta straujāku akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam

Ministru kabinets šodien atbalstīja grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, paredzot straujāk celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Likuma grozījumi paredz svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstināt par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā.
Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro.
Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielināt par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem.
Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija.
Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.
Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols sēdē atzīmēja, ka akcīzes nodokli alkoholam celt nevajadzētu, ņemot vērā, ka tā ieņēmumi jau pieaug, pateicoties augstākam nodokļa līmenim Igaunijā, kas mudina tās pierobežas iedzīvotājus pirkt alkoholu Latvijā.
Viņš piebilda, ka šogad piecos mēnešos akcīzes nodoklī par alkoholu jau iekasēti papildu 8,4 miljoni eiro, savukārt gadā kopumā šī summa varētu sasniegt 20 miljonus eiro. Līdz ar akcīzes likmes pieaugumu stiprā alkohola cenas palielinātos par 1,1 eiro litrā, vienlaikus būtisks aspekts esot ēnu ekonomika nozarē.
Savukārt, ja tomēr akcīzes likmes tiek celtas, tad, pēc Vītola teiktā, būtu jārunā par akcīzes likmes proporciju starp alu un stiprajiem dzērieniem. Latvijā tā ir 1:3, kamēr pārējās Baltijas valstīs tā ir 1:1,5 un 1:2,3, turklāt Latvijā vēl ir atbalsts mazajām alus darītavām.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīmēja, ka akcīzes nodokļa likmes pēc paaugstinājuma Latvijā tik un tā ne tuvu nesasniegs Igaunijas līmeni, tāpēc kaimiņvalsts klienti netiks zaudēti.
Savukārt Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš uzsvēra, ka pašreiz spēkā esošā nodokļa likmes proporcija starp alu un stipro alkoholu noteikti jāsaglabā. Līdzīga situācija esot arī citās Eiropas Savienības valstīs.
“Alus ir nacionālā nozare. Nezinu, vai gribam padarīt šņabi par nacionālo nozari,” uzsvēra Liniņš, piebilstot, ka attiecībā uz alu jau pieņemti reklāmas un iepakojuma ierobežojumi, turklāt pēdējos gadus alum celta akcīze.
Viņš aicināja atbalstīt pašreizējo piedāvājumu, vienlaikus paužot cerību, ka Saeimā netiks ņemtas vērā populistiskas idejas, kas varētu traumēt nozari.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) pauda, ka pašreizējā akcīzes nodokļa likmes proporcija starp alu un stipro alkoholu noteikti jāsaglabā, uzsverot, ka tas vēsturiski bijis mehānisms stiprā alkohola patēriņa ierobežošanai.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) sēdē brīdināja par inflācijas pieaugumu, ceļot akcīzes nodokļa likmes, jo sevišķi degvielai.
Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, inflācija varētu pieaugt par 0,4-0,5 procentpunktiem gadā, tāpēc Ašeradens aicināja Finanšu ministriju rūpīgi sekot patēriņa cenu izmaiņām.
Ašeradena aicinājumam pievienojās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), norādot, ka lauksaimnieki patērē daudz dīzeļdegvielas.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets skata atlikušos ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus – grozījumus likumos par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, Solidaritātes nodokļa likumā, likumā par Akcīzes nodokli, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Pēc likumprojektu izskatīšanas valdībā, tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas otrajā lasījumā likumprojektu paketi varētu pieņemt 21.jūlijā.
…Info aqvots: http://www.leta.lv/news/latvia/E1DD08E7-332D-436D-915C-11A3AF4EB93E/

Solidaritātes nodokli turpmāk novirzīs veselības aprūpes finansēšanai un sociālai apdrošināšanai

Solidaritātes nodokli turpmāk novirzīs veselības aprūpes finansēšanai un sociālai apdrošināšanai, paredz šodien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā.
Finanšu ministrijā atzina, ka, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansēšanai nepieciešamos līdzekļus, solidaritātes nodoklis nevis tiks atcelts, bet gan transformēts.
Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā paredz, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, bet sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu.
Tāpat tiek paredzēts, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.
Ar solidaritātes nodokļa daļas novirzīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem tiks nodrošināta IIN likmes trešā progresivitātes pakāpe, vienlaicīgi nepalielinot darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējam.
Solidaritātes nodokļa daļa, kas novirzīta veselības aprūpes finansēšanai atbilst vienam procentpunktam nodokļa likmes pašnodarbinātības gadījumā vai pa 0,5 procentpunktam attiecīgi no darba devēja un darba ņēmēja likmes nodarbinātības gadījumā.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets skata atlikušos ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus – grozījumus likumos par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, Solidaritātes nodokļa likumā, likumā par Akcīzes nodokli, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Pēc likumprojektu izskatīšanas valdībā, tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas otrajā lasījumā likumprojektu paketi varētu pieņemt 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1C746D21-4CAA-41ED-B2F5-AE3F9326B12A/

Mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka 15% apmērā un maksimālo apgrozījumu – 40 000 eiro

Sākot ar nākamo gadu, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme būs 15% apmērā un maksimālais mikrouzņēmuma apgrozījums varēs būt 40 000 eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Valdība šodien nolēma, ka Ekonomikas ministrijai būs jāsagatavo precizēti grozījumi likumā, ko iesniegt izskatīšanai Saeimā līdz likumprojekta apstiprināšanai otrajā lasījumā attiecībā uz maksimālo atalgojuma slieksni.
Grozījumi likumā paredz saglabāt vienkāršotu MUN maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Ja iepriekš Ekonomikas ministrija (EM) rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.
Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu. Tomēr valdība šodien vēl nevienojās par maksimālo mēnešalgas līmeni, ļaujot par to diskutēt Saeimā.
Likuma grozījumos arī paredzēts, ka aplikt ar nodokļiem vispārējā kārtībā varēs tos darbiniekus, kuru kopējie ienākumi no mikrouzņēmumiem pārsniegs 10 800 eiro taksācijas gadā. EM ieskatā, papildu nodokļu slogs novērsīs optimizācijas iespējas, tajā pašā laikā tas neierobežos darbiniekus strādāt vairākos mikrouzņēmumos, piemēram, veikt neregulārus darbus, sezonas darbus u.c. par samērīgu samaksu.
Likuma grozījumi arī paredz, ka no MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā MUN 80% tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Turklāt darbiniekiem būs jādod tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, šo informāciju ietverot darba līgumā.
EM norādīja, ka mikrouzņēmumu režīmu turpmāk varēs izmantot ne tikai esošie MUN maksātāji, bet arī saimnieciskās darbības veicēji, kuri atbildīs noteiktajiem principiem. Kopā to varētu izmantot ap 27 000 esoši MUN maksātāji, kuros nodarbināti ap 68 000 darbinieku.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets skata atlikušos ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus – grozījumus likumos par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, Solidaritātes nodokļa likumā, likumā par Akcīzes nodokli, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Pēc likumprojektu izskatīšanas valdībā, tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas otrajā lasījumā likumprojektu paketi varētu pieņemt 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/71CF1E9D-9DCF-4A47-B59C-C6C2484F1947/

MK apstiprina grozījumus MUN likumā

Šā gada 11. jūlijā, turpinot darbu pie valsts nodokļu pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā. Jau šonedēļ likumprojektu plānots skatīt Saeimā.
Grozījumi paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 40 tūkstošus EUR (paredzētais PVN reģistrācijas slieksnis ar 2018. gada 1. janvāri) un nodarbināto skaits nepārsniedz 5 cilvēkus, nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. No 2018. gada 80% no valsts budžetā iemaksātā MUN tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Tāpat MK nolēma, ka pēc 2018. gada 1. janvāra, kad grozījumiem jāstājas spēkā, maksimālā darba alga mikrouzņēmumos (MU) nodarbinātajiem jāsaglabā līdzšinējā apmērā – 720 EUR mēnesī.
Vienlaikus valdība uzdeva EM līdz likumprojekta 2. lasījumam Saeimā iesniegt priekšlikumu, nosakot, ka viens mikrouzņēmumā nodarbinātais var saņemt MUN paredzētās nodokļu nomaksas priekšrocības tikai vienā mikrouzņēmumā, lai ierobežotu negodīgu konkurenci uz nodokļu optimizācijas rēķina.
EM aplēses liecina, ka MUN varētu izmantot ap 27 tūkstoši uzņēmumu, kas kopā nodarbina ap 68 tūkstošus strādājošo. Savukārt saskaņā ar Finanšu ministrijas fiskālo novērtējumu nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no MU pieaugs par 4,2 milj. EUR gadā, un līdz ar valsts budžetā iemaksātā MUN ieņēmumu sadalījuma maiņu palielināsies valsts speciālā budžeta ieņēmumi.
Savukārt EM iepriekš virzītais priekšlikums ieviest iespēju MUN nomaksu veikt no uzņēmuma bankas kopējā konta patlaban ir nodalīts un pakāpeniski tiks īstenots atsevišķi. Lai varētu veikt nodokļa nomaksu no kopējā konta, nepieciešams rast gan tehniskus, gan administratīvus risinājumus. Šobrīd tiek izstrādāts pilotprojekts, kuru paredzēts piemērot nodokļu parādu nomaksas gadījumos, saņemot regulāru elektronisko rēķinu.
Jau ziņots, ka pie MUN likuma grozījumiem EM vadībā strādāja ekspertu grupa, kurā bez EM bija gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām. Līdztekus tika veiktas regulāras konsultācijas ar dažādu nozaru un jomu NVO – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un Vidējo uzņēmumu asociāciju, reģionu mazo uzņēmumu NVO, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas nodokļu konsultantu asociāciju, Latvijas nodokļu maksātāju asociāciju, Latvijas Biznesa savienību, Latvijas Tirgotāju asociāciju u.c.
Tāpat EM un LTRK sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veica mazo uzņēmēju aptauju. Tajā piedalījās teju 4 tūkstoši mazo uzņēmēju visā Latvijā. No tiem mazliet vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto – MUN režīmā.
Aptaujā noskaidrots, ka visbiežāk mazais uzņēmums atrodas pilsētā, konkrēti Rīgā (63,5%) un strādā pakalpojumu jomā (73,5%). Vispopulārākais uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt uzturēt tā īpašnieku un ģimeni. Lielākoties (33,6%) tas nodarbina vienu cilvēku. Teju tikpat daudz (34,9%) ir tādu uzņēmumu, kuru īpašniekam ir paralēli arī citi stabili, garantēti ienākumi. 12,7% aptaujāto uzņēmumu dibināti nesen un tiem ir ambīcija strauji augt.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/B7F3D77D-EF83-4AC6-8836-12E441C446FD/

Par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāmaksā 5% sociālās iemaksas pensijas nodrošināšanai

Sākot ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksa (VSAOI) 5% apmērā pensijas nodrošināšanai, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Labklājības ministrijā (LM) informēja, ka patlaban saimnieciskās darbības veicējs, ja viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, VSAOI neveic, tāpēc likuma grozījumos noteikts, ka saimnieciskās darbības veicēji no ienākumiem vismaz 5% apmērā veic iemaksas pensiju 3.līmenī.
Tāpat LM norāda, ka praksē gandrīz vienmēr personas izvēlas no autoratlīdzībām VSAOI neveikt. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām, kuras gūst ienākumus ne uz darba attiecību pamata, tajā pašā laikā palielinot personu sociālo nodrošinājumu un būtiski nepalielinot autoratlīdzību izmaksātāju izdevumus, likuma grozījumi paredz noteikt, ka arī autoratlīdzības ir VSAOI objekts.
Līdz ar to likuma grozījumos noteikts, ka autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem veiks 5% maksājumu no autoratlīdzības, ieskaitot to speciālā kontā Valsts kasē, ko administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas pēctaksācijas gadā līdz 1.februārim veiks par personu samaksāto VSAOI summēšanu.
Ja samaksātā summa par personu no visiem maksātājiem gada laikā būs mazāka par summu pensiju apdrošināšanai no minimālās algas mēnesī vispārējā gadījumā, tad VID iepriekš minēto summu pārskaitīs uz pensiju 3.līmeni. Savukārt, ja samaksātā summa būs vienāda vai lielāka par iepriekš minēto summu, tad VID to pārskaitīs uz pensiju speciālo budžetu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošinās tās reģistrēšanu pensiju apdrošināšanai un ieguldīšanu pensiju 2.līmenī, ja persona ir pensiju 2.līmeņa dalībnieks.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka pašnodarbināta persona veic VSAOI no visiem ienākumiem, un, lai palielinātu pašnodarbinātas personas sociālo nodrošinājumu vecumdienās, likuma grozījumos noteikts, ka VSAOI ir veicamas no visiem ienākumiem, t.i., no brīvi izraudzīta objekta paliktu līdzšinējā kārtība un likme, savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI būtu veicamas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai pensiju pirmajā un otrajā līmenī.
Minētie likuma grozījumi attieksies uz aptuveni 90 000 saimnieciskās darbības veicējiem, 11 450 pašnodarbinātajiem un 3651 autoralīdzību izmaksātājiem.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets skata atlikušos ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus – grozījumus likumos par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, Solidaritātes nodokļa likumā, likumā par Akcīzes nodokli, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Pēc likumprojektu izskatīšanas valdībā, tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas otrajā lasījumā likumprojektu paketi varētu pieņemt 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/758CF241-E40F-4D51-B809-08E6DE4ECB04/

Sociālo iemaksu likme tiks paaugstināta par procentpunktu veselības nozares finansēšanai

No nākamā gada valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu (VSAOI) likme tiks paaugstināta par vienu procentpunktu un šie ieņēmumi tiks novirzīti veselības aprūpes nozares finansēšanai, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Iepriekš valdību veidojošo partiju koalīcijas sadarbības padome pieņēma lēmumu, ka VSAOI likme tiek palielināta par 1% – 0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam. Tādējādi turpmāk obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.
Paredzams, ka VSAOI likmes palielināšana par vienu procentpunktu veselības finansēšanai nākamgad dos papildu 84,6 miljonus eiro, 2019.gadā – 98,1 miljonu eiro, bet 2020.gadā – 103,9 miljonus eiro.
Šis palielinājums tiks novirzīts nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, nodrošinot personām, kas būs pakļautas veselības apdrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Likuma grozījumos arī noteikts, ka darba ņēmēji, pašnodarbinātie, iekšzemes darba ņēmēji pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēji pie darba devēja – ārvalstnieka, kas VSAOI veic vai par kuriem veic vispārējā kārtībā, būs pakļauti veselības apdrošināšanai un viņiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu un operatīvu finanšu līdzekļu ieplūšanu veselības nozares finansēšanai, tiek arī paredzēts, ka VSAOI veselības apdrošināšanai Valsts kase ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sociālās apdrošināšanas ieņēmumu īpatsvaram.
Likuma grozījumi arī paredz, ka sociāli apdrošinātām personām, par kurām veic vai kuras veic VSAOI vispārējā kārtībā, būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Tiesa, patlaban vēl nav pieņemts lēmums par to, kā pārējām sociāli apdrošinātajām personām, kuras maksā vai par kurām tiek maksāti darbaspēka nodokļi speciālajos režīmos tiks nodrošināta un vai būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Tāpat nav zināms kā un vai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus saņems personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ vispār nav pakļautas sociālajai apdrošināšanai, piemēram, nestrādājoši pensionāri, bērni u.c.
Ministru prezidents šā gada 5.jlulijā uzdeva veselības ministrei Andai Čakšai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Labklājības ministriju, iesaistot citas atbildīgās institūcijas, sociālos partnerus un nevalstiskās organizācijas izstrādāt likumprojektu par veselības finansējumu un līdz šā gada 30.augustam iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Jau ziņots, ka šodien Ministru kabinets skata atlikušos ar nodokļu reformu saistītos likumprojektus – grozījumus likumos par Iedzīvotāju ienākuma nodokli, Solidaritātes nodokļa likumā, likumā par Akcīzes nodokli, likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
Savukārt pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Pēc likumprojektu izskatīšanas valdībā, tie tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā, kas otrajā lasījumā likumprojektu paketi varētu pieņemt 21.jūlijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BFA44B2A-C3FE-4C9E-BA80-E79C926790CD/

LDDK padome vienojusies atbalstīt nodokļu reformas dokumentu virzīšanu uz Saeimu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome šodien vienojās atbalstīt nodokļu reformas dokumentu virzīšanu uz Saeimu, aģentūrai LETA šodien pēc LDDK padomes tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski un Ministra prezidenta biedru, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu pastāstīja LDDK Komunikācijas vadītāja Viktorija Buraka.
LDDK padome šodien ar Ministru prezidentu un Ministra prezidenta biedru pārrunāja nodokļu reformas tālāko virzību tās pamatmērķu – ēnu ekonomikas mazināšanas, nodokļu maksāšanas kultūras un konkurētspējas veicināšanas – sasniegšanai. LDDK padome vienojās atbalstīt nodokļu reformas dokumentu virzīšanu uz Saeimu, vienlaicīgi vēršot uzmanību uz risināmajām problēmām.
Sociālo partneru, LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrības saruna ar Ministru prezidentu par precizējumiem nodokļu reformas kontekstā turpināsies rīt.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pagājušajā nedēļā informēja, ka valdība ar sociālajiem partneriem apspriedīs iespēju minimālo algu paaugstināt pakāpeniski – 2018.gadā to noteikt 410 eiro un 2019.gadā 430 eiro apmērā.
LDDK ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Tā dibināta 1993.gadā. LDDK ir sociālo un ekonomisko sarunu partneris Saeimai, Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/791A424B-8C05-4508-8168-0187C5AD2D7B/

LDDK un LBAS atbalsta nodokļu reformas virzību

Valdības sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – ir pauduši viennozīmīgu atbalstu nodokļu reformas tiesību aktu virzīšanai Saeimā vienotā paketē, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Atbalsts pausts LDDK un LBAS pārstāvjiem šodien tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).
LBAS prezidents Egils Baldzēns uzsvēra, ka, izstrādājot nodokļu reformu, ir nonākts pie rezultāta, kas ņem vērā visu pušu intereses.
“Svarīgi ir tas, ka, strādājot aptuveni gadu, ir nonākts nevis pie kompromisa, bet gan pie kopsaucēja, ņemot vērā līdzsvarotas visu pušu intereses. Turklāt nodokļu reformas modelis būtiski risina problēmas veselības aprūpes sistēmā,” sacīja Baldzēns.
Tikšanās reizē piedalījās arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, norādot, ka ir svarīgi sasaistīt nodokļu nomaksu ar veselības pakalpojumu pieejamību un finansējumu, izstrādāt Veselības finansēšanas likumu, kā arī intensificēt cīņu ar ēnu ekonomiku.
“Lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu veselības aprūpes nozares finansēšanas reformu, sociālie partneri aicina arī turpmāk izmantot trīspusējās sadarbības formātu, tas ir, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes un Veselības aprūpes nozares apakšpadomes pilnvērtīgu, regulāru iesaisti atbildīgu lēmumu sagatavošanā,” atzina Gavrilovs.
Visas puses bija vienisprātis, ka minimālā alga Latvijā ir palielināma līdz 430 eiro, nosakot, ka tā netiek mainīta turpmākos trīs gadus.
Kučinskis pauda, ka viņš novērtē sociālo partneru ieguldīto darbu, izstrādājot jauno nodokļu reformu. “Visas puses demonstrēja sociāli atbildīgu pieeju, kas ļāvis nonākt pie rezultāta, kas vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu, kā arī ekonomikas izaugsmi turpmākajos gados,” teica premjers.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/98BF1931-B538-4103-8FE0-7CB7BA514C6D/

Šauboties par nodokļu reformas spēju nodrošināt izaugsmi, LTRK atsauc tai atbalstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) atsauc savu atbalstu valdības virzītajai nodokļu reformai, jo nav pārliecības, ka tā nodrošinās izaugsmi, šodien Ministru kabineta sēdē sacīja LTRK prezidents Aigars Rostovskis.
Viņš pauda sarūgtinājumu, ka nodokļu reforma laika gaitā ir mainījusies un tā vairs neparedz tos priekšlikumus, kas sākotnēji tika iekļauti nodokļu politikas pamatnostādnēs.
“LTRK atsauc savu atbalstu nodokļu reformai, jo tā nesasniedz tos mērķus, par kuriem iepriekš valdība vienojās ar uzņēmējiem. Ja gadījumā nodokļu reformas rezultātā izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā līdz 2020.gadam ietverto mērķi – nodrošināt ekonomisko izrāvienu, es LTRK vārdā atvainošos,” teica Rostovskis.
Tajā pašā laikā LTRK prezidents atzinīgi novērtēja nodokļu politikas reformā ietverto priekšlikumu neaplikt ar nodokli reinvestēto peļņu. Viņš novēlēja, lai jaunā nodokļu politika liktu pamatu straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei.
Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), atklājot valdības sēdi, informēja, ka viņš šorīt ticies ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājiem, kas apliecinājuši atbalstu nodokļu reformai.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DDCB1211-2B7C-4F70-8F79-486601D3DF38/

Reģionālo attīstības centru apvienība aicina veikt pasākumus, lai mazinātu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem

Biedrība “Reģionālo attīstības centru apvienība” (RACA) aicina ar likumu noteikt potenciālo nodokļu reformas radīto zaudējumu kompensāciju pašvaldībām 100% apmērā, kā arī paredzēt mehānismu minimālās algas paaugstināšanas radīto zaudējumu kompensēšanai, aģentūru LETA informēja RACA pārstāvis Rolands Pētersons.
RACA valdes priekšsēdētājs, Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) un ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), lūdzot veikt divus būtiskus pasākumus, kas mazinātu nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
Vēstulē Krauklis raksta, ka RACA augsti novērtē valdības centienus veidot jaunu un konkurētspējīgu nodokļu politiku, tomēr apvienību uztrauc iespējamās sekas, kas var rasties paredzētās nodokļu reformas rezultātā – pašvaldību ieņēmumu bāzes samazināšanās, kā arī būtiska pašvaldību izdevumu daļas palielināšanās saistībā ar minimālās darba algas palielinājumu. No minētā tieši pašvaldību ieņēmumu bāzes samazināšanās var radīt visnopietnākās sekas, un var izsaukt krīzes situācijas virknē pašvaldību saistībā ar nespēju nodrošināt savu pamata funkciju īstenošanu, uzskata RACA vadītājs.
RACA norāda, ka, lai gan ir izskanējuši augstāko valsts amatpersonu solījumi tuvāko divu gadu laikā nodrošināt pašvaldībām kompensācijas mehānismu pilnā apjomā saistībā ar iespējamo ieņēmumu bāzes samazināšanu, stabilitātes nodrošināšanai ilgtermiņā ir nepieciešams iestrādāt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos.
Apvienība ierosina likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veikt izmaiņas. Pašreiz likums nosaka, ka nodokļa summas, no kurām atskaitītas likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek ieskaitītas maksātāja deklarētās dzīvesvietas pašvaldības budžetā un valsts pamatbudžetā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajam sadalījumam.
RACA ierosina tam pievienot papildinājumu, ka, nosakot sadalījumu starp pašvaldību budžetiem un valsti, tiek ievērots pamata princips, ka zaudējumi, kuri ir radušies jebkura veida normatīvo aktu grozījumu rezultātā, kuri samazina kopējo ienākuma nodokļa ieņēmuma bāzi, tiek kompensēti pašvaldībām 100% apjomā.
Krauklis arī uzsver, ka vienlaikus ar nodokļu reformu RACA pašvaldības uztrauc arī minimālās darba algas celšanas apjoms un temps.
“Pašvaldībās un tās uzņēmumos strādā salīdzinoši liels skaits darbinieku, kuri saņem minimālo algu, līdz ar to no nākamā gada pašvaldības būs spiestas celt algas šiem darbiniekiem, kā arī proporcionāli palielināt atalgojumu zemu apmaksātajam personālam. Kā rāda aprēķini, tad virkne pašvaldību būs spiestas visu 2018.gada budžeta palielinājumu novirzīt izmaksu segšanai, kas ir saistītas ar minimālās algas palielināšanu, bet dažu pašvaldību gadījumā šis finansējums var būt nepietiekams. Tādēļ, pieņemot noteikumus par minimālās algas celšanu, lūdzam paredzēt arī kompensācijas mehānismu pašvaldībām izdevumu daļas segšanai, kas ir saistīts ar nepieciešamību palielināt strādājošo algas,” raksta Krauklis.
RACA iepriekš pasūtījusi neatkarīgu ekspertu – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes ekonomistu pētījumu, lai analizētu nodokļu reformas ietekmi uz viena konkrēta, Latvijas mērogiem vidēja novada – Dobeles – budžetu.
RTU ekonomistu pētījums rādījis, ka minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro novestu pie bezdarba līmeņa pieauguma Dobeles novadā no 7,3% līdz 9,2%. Darbu kopumā varētu zaudēt līdz pat 234 cilvēkiem. Savukārt, ja tiktu pilnībā ieviestas Finanšu ministrijas (FM) sākotnēji piedāvātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) izmaiņas (gan vispārējās likmes pazemināšana no 23% līdz 20%, gan ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšana), Dobeles novada budžeta ieņēmumi no IIN samazinātos par 39,17%.
RACA uzskata, ka pētījums skaidri parāda, ka ir nepieciešamas nopietnas tālākās diskusijas par nodokļu reformas pamatnostādņu ieviešanas veidu.
“Nav nekādu šaubu, ka pašreizējais reformas modelis draud ar ievērojamu pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājumu. Tas novedīs pie sliktākiem vai dārgākiem izglītības, transporta, veselības aprūpes, sociālās palīdzības un citiem pašvaldību kompetencē esošiem pakalpojumiem. Iedzīvotāji no iecerētās reformas varbūt iegūs dažus eiro šodien, taču ilgtermiņā tos tāpat zaudēs caur dzīves kvalitātes krišanos savās pašvaldībās,” paudis Krauklis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/246B1789-CED7-4222-AA62-10D20E4BC740/

Valdība atbalsta nodokļu reformu pavadošo likumprojektu paketi

Šodien Ministru kabinets noslēdza darbu pie nodokļu reformu pavadošajiem likumprojektiem, kas tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā.
Kopumā Ministru kabinets divās valdības sēdēs izskatīja vairāk nekā desmit likumprojektus, kas nepieciešami nodokļu politikas reformas ieviešanai.
Šodien Ministru kabinets pabeidza skatīt atlikušos nodokļu politikas reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus, no kuriem apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
Likumprojekts paredz aplikt arī ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimests pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas “Simtgades loterija”, preču un pakalpojumu loteriju laimestus.
Lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likumprojektā tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.
Likuma grozījumi arī nosaka, ka neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam no 213,43 eiro tiek paaugstināts līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā – no 14,23 eiro līdz 15 eiro.
Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece – personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.
Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.
Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.
Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.
Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.
Ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.
Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.
Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.
Pagājušajā nedēļā, 4.jūlijā, valdība atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, likumā “Par nodokļiem un nodevām”, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un atbalstīja jaunu likumu “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai”.
Ar grozījumiem Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredzēts, ka no 2019.gada 1.janvāra tiks mainīta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtība, proti, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim pirms transportlīdzekļa valsts tehniskās apskates jābūt samaksātam pilnā apmērā.
Likums “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai” paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2018.gada 1.janvāra fiziskām un juridiskām personām dzēsīs uzkrātās nokavējuma un soda naudas, dodot iespēju noteiktā termiņā atmaksāt izveidojušos nodokļu parādus.
Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzēts noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt reizi gadā VID informāciju par klientiem – fiziskajām personām, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Ar likuma grozījumiem arī iecerēts noteikt VID pienākumu publicēt informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks. Tāpat VID būs jānodrošina publiski pieejama informācija par nodokļu maksātājiem, kuri ir administratīvi sodīti par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.
Ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredzēts ar 2018.gada 1.janvāri paplašināt to nozaru loku, kurās būtu piemērojama pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztā jeb reversā maksāšanas kārtība. Reversā PVN maksāšanas kārtību piemēros būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei, mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru, integrālās shēmas ierīču un spēļu konsoļu piegādēm, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī sadzīves elektronisko iekārtu un elektriskās sadzīves aparatūras piegādei.
Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā arī paredz noteikt gada apgrozījuma slieksni 40 000 eiro apmērā, līdz kuram atļauts iekšzemes PVN maksātājam nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.
Savukārt ar grozījumiem likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” no 2018.gada 1.janvāra iecerēts paaugstināt azartspēļu automātiem un spēļu galdiem nodokļa likmes par 30%. Likuma grozījumi paredz, ka azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu pieaugs no 18 000 eiro uz 23 400 eiro, kā arī pieaugs azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu – par kalendāro gadu no 3204 eiro uz 4164 eiro.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/427AC4E9-07B7-4B66-9895-D084058EF7D3/

Partija “Latvijas attīstībai” aicina Saeimu neatbalstīt nodokļu reformu

Partija “Latvijas attīstībai” (LA) aicina Saeimu nepieņemt šodien valdībā atbalstīto nodokļu reformu.
LA valdes priekšsēdētājs un Rīgas domes deputāts Juris Pūce sarunā ar aģentūru LETA pauda izbrīnu par viedokli, ka steidzamība, ar kādu tiek virzītas nodokļu reformas, ir mākslīgi radīta. Tāpat viņš pieminēja, ka pašreiz ierosinātās reformas nav balstītas uz pētījumiem vai analīzi, bet gan liecina par nekvalitatīvu valdības darbu. Viņaprāt, ilgtermiņā dažas no ierosinātajām reformām, piemēram, trešā pensiju līmeņa automātiska piemērošana, var novest pie straujas ēnu ekonomikas pieaugšanas, vēl vairāk samazinot nodokļu ieņēmumus.
Sarunā tika pieminēts arī tas, ka valdība nav ņēmusi vērā nevienu no tai pieejamajiem pētījumiem par Latvijas nodokļu sistēmu, tai skaitā pirms diviem gadiem pasūtītu Pasaules Bankas pētījumu, kurš Latvijai izmaksāja 300 000 eiro.
Kā ziņots, šodien Ministru kabinets noslēdza darbu pie nodokļu reformu pavadošajiem likumprojektiem, kas tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā.
Kopumā Ministru kabinets divās valdības sēdēs izskatīja vairāk nekā desmit likumprojektus, kas nepieciešami nodokļu politikas reformas ieviešanai.
Šodien Ministru kabinets pabeidza skatīt atlikušos nodokļu politikas reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus, no kuriem apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
Likumprojekts paredz aplikt arī ar IIN izložu un azartspēļu laimestus, ja laimests pārsniedz 3000 eiro, izņemot momentloterijas “Simtgades loterija”, preču un pakalpojumu loteriju laimestus.
Lai saņemtu IIN atvieglojumus attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, likumprojektā tiek pagarināts dzīvības apdrošināšanas līguma periods no pieciem uz desmit gadiem.
Likuma grozījumi arī nosaka, ka neapliekamā ienākuma apmērs darba devēja piešķirtajam bēru pabalstam no 213,43 eiro tiek paaugstināts līdz 250 eiro un darba devēja dāvanām taksācijas perioda laikā – no 14,23 eiro līdz 15 eiro.
Likumprojekti vēl būs jāskata Saeimā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/30F94399-8B76-4C6E-910B-60CD510E79D2/

Jaunā nodokļu politika tiek virzīta ignorējot sabiedrības tiesības uz dialogu

Nevalstiskās organizācijas jau vairākkārt ir vērsušās gan pie Premjera M.Kučinska, gan Finanšu ministrijas ar lūgumu veikt nopietnāku analīzi pirms jaunās nodokļu politikas pieņemšanas un neignorēt sabiedrības tiesības uz dialogu pirms šādu nopietnu pārmaiņu ieviešanas. Līdz šim lūgums nav ticis uzklausīts. Šodien NVO ir aicinājušas Ministru prezidentu atcelt Likumprojekta “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” izskatīšanu 2017. gada 11.jūlija Ministru kabineta sēdē, jo uzskata, ka nodokļu regulējums attiecībā uz ziedojumiem NVO ir sasteigts un nozari apdraudošs.
11.07.2017. Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” kopā ar citām lielākajām Latvijas nevalstiskajām organizācijām, (NVO) t.sk. (Ziedot.lv, Bērnu slimnīcas fonds, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Samariešu apvienība, Iespējamā misija, Ascendum u.c.), pauž neizpratni par šī brīža nodokļu politikas procesu virzību.
NVO nozares pārstāvji jau aprīlī pauda savu satraukumu par Finanšu ministrijas (FM) iecerēm faktiski atteikties no uzņēmēju ekonomiskas motivēšanas ziedot NVO, tādējādi samazinot nozarei pieejamos ziedojumus no 97 miljoniem uz 15 miljoniem.
NVO sadarbībā ar nodokļu ekspertiem no ZAB “Sorainen” veica pētījumu par Igaunijas sistēmu uz kuru atsaucas Finanšu ministrija, kā tādu, kas tiek ņemta par piemēru. Šis pētījums uzskatāmi pierāda, ka piedāvātais risinājums arī Igaunijā ieviešot to pirms 17 gadiem ir krasi pasliktinājis ziedošanas kultūras attīstību un radījis situāciju, kad pie lielāka uzņēmumu daudzuma ziedojumi nevalstiskajam sektoram ir 3 reizes mazāki kā Latvijā. No šāda scenārija baidās arī Latvijas NVO sektors, jo mums nav paralēli attīstīti citi instrumenti kā palīdzēt pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm pastāvēt pretēji Igaunijai. Veselība, sociālā joma, izglītība, sports, laikmetīgā kultūra, pretkorupcija, dzimumu līdztiesība, vide utt. – visās šajās jomās NVO sektors sniedz lielu atbalstu sabiedrībai to jautājumu risināšanā, kurus valsts nerisina.
NVO nozares pārstāvji atkāroti ir aicinājuši Finanšu ministriju un Premjeru M. Kučinski uz dialogu, lai iepazīstinātu ar faktiem un pārrunātu iespējamos risinājumus, kas neapdraudētu jauno nodokļu politiku un arī NVO nozari, tomēr šī NVO iniciatīva nav tikusi uzklausīta. Pagājušajā nedēļā, 04.07.2017., NVO vērsās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska ar lūgumu uzdot FM nodrošināt īstu un atvērtu dialogu ar NVO, tikai pēc kura pieņemt lēmumu par veicamajām izmaiņām attiecībā uz ziedojumu piesaisti.
Lai novērstu šādu situāciju, NVO ir aicinājušas Ministru prezidentu atcelt Likumprojekta “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums” izskatīšanu 2017. gada 11.jūlija Ministru kabineta sēdē, jo uzskata, ka nodokļu regulējums attiecībā uz ziedojumiem NVO līdz šim nav izdiskutēts un saskaņots ar pilsonisko sabiedrību.
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ir jumta organizācija, kas apvieno 125 biedru organizācijas. Tā ir dibināta ar mērķi stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot Latvijas nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai.
Papildu informācija: Kristīne Zonberga direktora p.i., Latvijas Pilsoniskā alianse, tālrunis: 67846464, e-pasts: kristine@nvo.lv ; Zaiga Pūce, biedrības Ascendum valdes priekšsēdētāja, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes locekle, tālrunis: 29591246 e-pasts: zaiga.puce@ascendum.lv
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9A293529-2510-4C1F-BFD2-F889A34F2F1A/

Koalīcijas partneri pagaidām nav parakstījuši ZZS piedāvāto vienošanos par nodokļu reformas izskatīšanas kārtību

Koalīcijas partneri pagaidām nav parakstījuši vienošanos, kas paredz izskatīt nodokļu reformas likumus steidzamības kārtībā un neiesniegt priekšlikumus, kuriem ir negatīva ietekme uz budžetu.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokumenta projekts, kas piedāvāts koalīcijas partneriem, – vienošanās paredz izskatīt likumprojektus steidzamības kārtībā, otrajā lasījumā tos izvērtēt līdz 21.jūlijam, kā arī neiesniegt priekšlikumus ar negatīvu fiskālo ietekmi. Tāpat vienošanās paredz koalīcijas partneru piekrišanu tam, ka premjers organizē jauna veselības nozares finansēšanas likuma izstrādi. Šādam likumam jāparedz ilgtermiņa veselības nozares finansēšanas modelis un veselības apdrošināšanas principi, lai vidējā termiņā nozares finansējums sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta. Likumprojektu iecerēts izstrādāt līdz 2018.gada valsts budžeta izskatīšanai valdībā.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA sacīja, ka nacionālā apvienība konceptuāli atbalsta šo vienošanos, taču vēlētos precizēt punktu par veselības aprūpes finansējumu, tāpēc vēl nav to parakstījusi.
Arī “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns sacīja, ka “Vienotība” atbalsta nodokļu reformu, jo izpildījusi savus solījumus, kas bija saistīti ar to. Viņš sacīja, ka vienošanos arī varētu atbalstīt, bet tas vēl jāizrunā partijas frakcijā un valdē.
Kā ziņots, valdība vakar noslēdza darbu pie nodokļu reformu pavadošajiem likumprojektiem, kas tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā. Kopumā Ministru kabinets divās valdības sēdēs izskatīja vairāk nekā desmit likumprojektus, kas nepieciešami nodokļu politikas reformas ieviešanai.
Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%.
Ar grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā paredzēts, ka solidaritātes nodoklis viena procentpunkta apmērā tiks novirzīts veselības aprūpes finansēšanai, sešu procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu. Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece – personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā, četru procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā.
Tāpat paredzēts noteikt, ka solidaritātes nodoklis 10,5 procentpunktu apmērā tiks ieskaitīts IIN sadales kontā, no kura to atbilstoši IIN sadalījumam sadalīs valsts budžetā un darba ņēmēja vai pašnodarbinātā deklarētās dzīvesvietas pašvaldību budžetos. Atlikusī nodokļa ieņēmumu daļa tiks novirzīta valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumos.
Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% – darba ņēmējs.
Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.
Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.
Ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% – no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% – no 455,3 eiro līdz 564 eiro. Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% – no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% – no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.
Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% – no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.
Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.
Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.
Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F78012B5-1D72-47C0-90ED-40736F655138/

Valdība atbalsta nodokļu reformu pavadošo likumprojektu paketi

Šodien Ministru kabinets noslēdza darbu pie nodokļu reformu pavadošajiem likumprojektiem, kas tiks iesniegti apstiprināšanai Saeimā. Kopumā Ministru kabinets divās valdības sēdēs izskatīja vairāk nekā desmit likumprojektus, kas nepieciešami nodokļu politikas reformas ieviešanai. Šodien Ministru kabinets pabeidza skatīt atlikušos nodokļu politikas reformas īstenošanai nepieciešamos likumprojektus, no kuriem apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), grozījumiem Solidaritātes nodokļa likumā, kā arī likumā “Par akcīzes nodokli”. Tvitera lietotāji nesaudzīgi vērtē valdības paveikto.

VL-TB/LNNK pārstāve Aiga Balode priecājas par valdības paveikto.
AigaAizpurieteBalode
@aiga_balode
Brīnumi notiek: Valdība atbalsta nodokļu reformu pavadošo likumprojektu paketi.
Tue Jul 11 13:11:35 +0000 2017

Kāda likumprojekta grozījuma pamatojums pārsteidzis žurnālisti Madaru Fridrihsoni
Madara Fridrihsone
@MFridrihsone
Oho, daži nodokļu reformas elementi likuma anotācijā esot pamatoti ar 2015. gada rakstu psiholoģijas žurnālā. #nodokļureforma
Tue Jul 11 11:39:46 +0000 2017

Tikmēr žurnāliste Ingvilda Zālīte nesaudzīgi kritizē pieņemtos grozījumus.
Ingvilda
@Ingvilda
Nez, kurš piegādā “zāli” mūsu nodokļu politikas ideju autoriem? Un galvenais – kur tā aug?
Tue Jul 11 10:40:01 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/7b0c91f4-e4d0-413f-87dd-de1419144250