Dzintars Zaļūksnis
Sieviešu tenisa asociācijas (Women’s Tennis Association, WTA) ranga pirmajā divdesmitniekā pašlaik ir divas sportistes, kam pie uzvārda “piestiprināts” Latvijas karogs (šeit:
http://www.wtatennis.com/rankings ). Vai starp pasaules 20 spēcīgākajām tenisistēm vēl kādai valstij ir “pāris”? Ir. Čehijai. ASV un Krievijai pat pa trim.
Tātad, šādi rēķinot, sieviešu tenisa vienspēlēs Latvija ir starp četrām bagātākajām valstīm. Pateicoties divām krievu meitenēm Jeļenai jeb Aļonai un Anastasijai jeb Nastjai, kuras zvērināti nacionāltūdaliņi neatzīst un nekad neatzīs par “savējām”, Latvijas tautai piederīgām (lai gan viņu laurus valsts politikas “zupā” ir gatavi iemest bez šaubīšanās).
Kad Ostapenko mamma Jeļena Jakovļeva Parīzē, “Grand Slam” turnīra noslēguma ceremonijā dziedāja Latvijas himnu, acīs riesās asaras. Tiem, kas nekad nav dzirdējuši: gan jaunā čempione, gan viņas mamma “valsts valodā” runā gandrīz bez akcenta. Gandrīz. Un ar šo “gandrīz” mums, tautieši, ir milzu problēmas.
Esmu mācījis latviešu valodu trešo valstu pilsoņiem. Daudzi no viņiem stāstīja, ka ikdienā bieži sastopoties ar vienkāršu situāciju: izdzirdot viņu akcentu, latvieši pārejot uz krievu valodu. Viņi nesaprata, kāpēc latvieši vēlas, lai cittautieši latviski runātu pilnīgi pareizi un bez akcenta. Bet kā tad iemācīties latviešu valodu?
Piedzimstot latviešu ģimenē! – steidz deklarēt aptaurēti nacionāļi, un tā vien šķiet, ka viņiem kabatās grab šļirces, mēģenes un portatīvie asins analīzes aparātiņi, ko laist darbā, lai noskaidrotu, cik kurš “latvisks”. Jā, veicot DNS analīzes, iespējams, var atrast “latviskuma” vai “nelatviskuma” gēnus.
Taču vai mēs paši, nerakājoties pa genotipu, spējam atšifrēt šo jēdzienu latviskums? Ja nē, tad varbūt atgriezīsimies pie Alfreda Rozenberga (Alfred Rosenberg, 1893-1946) idejām un sāksim pārbaudīt “asins tīrību”? Zinu, ka daudzi to gribētu, taču negrasos viņiem atvainoties. Man tā šķiet mežonība, kas samaitāja lielāko pusi 20. gadsimta un smird joprojām. Par kādu “latviskumu” mēs varam runāt, ja šā vārda saturu katrs var piepildīt atbilstoši saviem uzskatiem un pieredzei?
Bet neatšifrējuši un visai pasaulei skaidri nedefinējuši, kas ir “latviskums”, mēs parādām, ka paši nesaprotam, kas mēs esam. Kāds gan brīnums, ka šajā miglā “latviskums” kļūst par “lojalitāti” vai “patriotiskumu”?
Un tas brīnišķīgi redzams tieši uz izcilu sportistu fona. Kā nepavisam ne retoriski vaicā mans kolēģis Karens Markarjans (šeit: http://www.infotop.lv/article/ru/a-mozhet-estoncev-v-pravitelstvo-latvii-pozvat ), ja jau pat slavenus un talantīgus Latvijas pilsoņus šeit neuzskata par savējiem, tad ko teikt par valsts vienkāršajiem krievu iedzīvotājiem?
Viss nav nedz tik vienkārši kā gribētos, nedz tik sarežģīti kā liktos. Jo runa ir par CILVĒKIEM, šai mazajai, daudzcietušajai, savā ziņā unikālajai, bet mīļajai zemītei Latvijai piederīgiem CILVĒKIEM. Kas ir “vairāk latviete” – tā “tīrasiņu” tautumeita, kura, sajutusi brīvības aromātu, jau sen ir pārcēlusies, piemēram, uz Angliju un kuras bērni latviešu valodā nerunā nemaz vai runā, bet ar grūtībām, – vai darbīgā, ekspresīvā krieviete Aļona Ostapenko, kura savus sapņus piepilda zem Latvijas karoga un Latviju uzskata par savu dzimteni?
Karens atgādina arī kādu pusaizmirstu puisi, lielmeistaru Alekseju Širovu, kurš deviņdesmito gadu sākumā bija viens no pasaulē spēcīgākajiem jaunajiem šahistiem. Pēc tam, kad Latvijas politikāņiem viņš, nepilsonis, izrādījās nevajadzīgs, Širovs apprecējās ar spānieti un violeto “Latvijas nepilsoņa” pasi nomainīja pret sarkani zeltaino Spānijas pilsoņa pasi.
Un – paradokss! – Aleksejs Širovs, kuru mēs šeit, “varenajā” Latvijā esam piemirsuši, kopš 2011. gada starptautiskajās sacensībās atkal pārstāv Latviju, lai gan šajos 20 gados attieksmē pret cittautiešiem manā valstī nekas nav mainījies. Vienkārši CILVĒKAM saite ar šo zemi nav izkūpējusi pasaules plašumos. Un tad vairs nav būtiski, vai viņš latviešu valodā runā ar akcentu vai bez. Viņš ir latvietis.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/kas-mes-esam-jeb-maisas-pa-kajam-te-visadas-alonas-un-naskas
