Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis nolēmis atstāt šo amatu.
KM aģentūrai LETA apliecināja, ka Putņa iesniegums ir saņemts. Savukārt ar pašu Putni aģentūrai LETA sazināties pagaidām nav izdevies, jo viņa telefons ir izslēgts.
Putnis Mediju politikas nodaļas vadītāja amata pienākumus beidz pildīt no 7.augusta. Līdz jauna nodaļas vadītāja atrašanai amatā viņu aizvietos Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne, aģentūru LETA informēja KM.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) ministrijas vārdā novēl Putnim “veiksmi turpmākajos darbos”, aģentūrai LETA pavēstīja KM pārstāve Lita Kokale.
“Darbs pie mediju politikas izstrādes un ieviešanas Kultūras ministrijā turpinās. Mediju politikas nodaļā strādā spēcīgi speciālisti, kuri turpina iesākto darbu pie jauna mediju vides tiesiskā regulējuma. Mediju politikas nodaļas līdz šim paveiktais ir vērtējams kā labs sākums: ir izstrādāts un apstiprināts mediju politikas plānošanas dokuments, sagatavots Sabiedrisko mediju likumprojekts un izveidota mediju atbalsta programma – Mediju fonds,” norāda ministre.
Putnis savā profilā sociālajā tīklā “Facebook” norāda, ka ir saņēmis piedāvājumu efektīvi izmantot savu pieredzi un zināšanas mediju politikas jomā citviet. “Šo iespēju vēlos izmantot, jo no tā mūsu valstij un sabiedrībai būs lielāks labums,” pauda Putnis.
Viņš uzsver, ka līdzšinējā amatā ir izdevies izveidot pirmo mediju politikas struktūrvienību Latvijas valsts pārvaldē, ir izstrādāts pirmais mediju politikas plānošanas dokuments valsts vēsturē, un esot panākta virkne uzlabojumu mediju vidē.
“Kad 2015.gada aprīlī pieņēmu lēmumu un atgriezos no dzīves Vācijā, lai uzņemtos Mediju politikas nodaļas vadību Kultūras ministrijā (katrs “reemigrants” zina, ko tas maksā burtiskā un pārnestā nozīmē), mani vadīja ideāli par nepieciešamību kalpot Latvijas valstij,” raksta Putnis, piebilstot, ka vismaz daļēji ir izdevies īstenot savus ideālus.
Vienlaikus viņš arī pauž, ka kopš gadumijas mediju politikas procesi esot saskārušies ar ievērojamu pretestību, kas tikusi fokusēta arī uz viņu personiski. “Ar pie varas esošo valdību tas nozīmē tukšgaitu mediju politikā. Ar tukšgaitu nodarboties neprotu. Un “Rīdzenes sarunu festivāla” kontekstā šīs valdības vadībā arī vairs nevēlos,” skaidro Putnis.
Tikmēr politiķi neoficiāli norāda, ka Putnis esot zaudējis KM vadības uzticību. Īpaši pēdējā laikā viņš esot ticis uzskatīts par nelojālu nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un partijas vērtībām, līdz ar to amata atstāšana esot bijis tikai laika jautājums. Tāpat būtiska nozīmē esot bijusi aizvainojumam par to, ka Putnim netika piešķirts valsts sekretāra vietnieka amats, liecina neoficiālā informācija.
Par KM valsts sekretāra vietnieci starptautisko lietu, sabiedrības integrācijas un mediju jautājumos no 1.augusta kļūs Inita Pauloviča, aģentūru LETA iepriekš informēja ministrijā. Neoficiāla informācija liecina, ka uz šo amatu kandidēja arī Putnis.
Putnis KM Mediju politikas nodaļas vadītāja amatam no astoņiem pretendentiem tika izvēlēts 2015.gada februārī. Stājoties amatā, viņš solīja strādāt pie Latvijas mediju vides aizsardzības.
Pēc aģentūras LETA arhīvā esošās informācijas, Putnis no 2004.gada līdz 2007.gadam bija biedrības “Sabiedrība par atklātību “Delna”” valdes priekšsēdētājs. Pēc tam viņš turpinājis brīvprātīgi pildīt padomes priekšsēdētāja amatu, jo līdzekļu trūkuma dēļ “Delna” bija spiesta pārtraukt darba attiecības ar padomes priekšsēdētāju. 2008.gadā Putnis kļuvis par “Parex bankas” klientu apkalpošanas centra vadītāju Minhenē.
Putnis izglītību ieguvis Latvijas Universitātē, no 1994. līdz 1997.gadam studējot politikas zinātni un starptautiskās attiecības. Pēc tam viņš studējis Ķelnes Universitātes tiesību zinātņu maģistra studiju programmā.
Mediju politikas nodaļas izveidi KM paspārnē valdība apstiprināja 2014.gada septembrī. KM pienākumi tādējādi tika papildināti ar masu informācijas līdzekļu politikas izstrādi, tās koordinēšanu, kā arī ar šīs politikas saistītās informācijas apkopošanu un analīzi.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/781FAC00-DDF7-49A7-A6FD-65C085ED6CB1/
LŽA: Mediju politikā ir jomas, kurās jūtamais progresa trūkums varētu radīt Putnim gandarījuma trūkumu
Mediju politika ir jomas, kurās jūtamais progresa trūkums varētu radīt mediju politikā strādājošam cilvēkam, šajā gadījumā līdzšinējam Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājam Robertam Putnim, gandarījuma trūkumu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša.
Kā ziņots, KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis nolēmis atstāt šo amatu.
Viņa norādīja, ka nevēlās komentēt pašu Putni kā amatpersonu, bet gan līdzšinējo progresu mediju politikas jautājumos, skaidrojot, ka pēdējo divu gadu laikā vairākās jomās, tostarp mediju politikas likumdošanas un normatīvā regulējuma izstrādē, ir notikusi acīmredzama sakustēšanās. Vienlaikus, viņa norādīja, ka ir jomas, kuras “buksē”.
“Varu saprast Putni par progresa trūkumu. Saprotu, ka ir jomas, kurās progresa trūkums ir jūtams un varētu mediju politikā strādājošam cilvēkam radīt gandarījuma trūkumu, ko tas dara savā konkrētajā amatā,” sacīja Ruduša.
Par piemēru viņa norādīja jautājumu par pašvaldību izdevumiem un to kaitīgo ietekmi uz reģionālās preses ilgtspēju. LŽA valdes priekšsēdētājas ieskatā tas ir akūts temats, par ko diskutēts gadiem, un kas kā prioritārs jautājums iekļauts arī Mediju politikas pamatnostādnēs. Tomēr viņa sacīja, ka pašvaldību laikrakstu netraucēta darbība būtiski ietekmē reģionālās preses segmenta ilgtspēju, tādēļ šajā jomā ir iespējams runāt par progresa trūkumu.
Vērtējot KM Mediju politikas nodaļas līdzšinējo darbu, Ruduša sacīja, ka tas bijis konstruktīvs un uz sadarbību vērsts, par ko liecina arī jaunā sabiedrisko mediju pārvaldības regulējuma darba grupas izveide, kā arī virzība mediju pratības jomā. Viņa uzsvēra, ka nodaļas darbs notiek pastāvīgā dialoga režīmā, kas ir ļoti svarīgi.
Putnis Mediju politikas nodaļas vadītāja amata pienākumus beidz pildīt no 7.augusta. Līdz jauna nodaļas vadītāja atrašanai amatā viņu aizvietos Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne, aģentūru LETA informēja KM.
Putnis savā profilā sociālajā tīklā “Facebook” norāda, ka ir saņēmis piedāvājumu efektīvi izmantot savu pieredzi un zināšanas mediju politikas jomā citviet. “Šo iespēju vēlos izmantot, jo no tā mūsu valstij un sabiedrībai būs lielāks labums,” pauda Putnis.
Viņš uzsver, ka līdzšinējā amatā ir izdevies izveidot pirmo mediju politikas struktūrvienību Latvijas valsts pārvaldē, ir izstrādāts pirmais mediju politikas plānošanas dokuments valsts vēsturē, un esot panākta virkne uzlabojumu mediju vidē.
“Kad 2015.gada aprīlī pieņēmu lēmumu un atgriezos no dzīves Vācijā, lai uzņemtos Mediju politikas nodaļas vadību Kultūras ministrijā (katrs “reemigrants” zina, ko tas maksā burtiskā un pārnestā nozīmē), mani vadīja ideāli par nepieciešamību kalpot Latvijas valstij,” raksta Putnis, piebilstot, ka vismaz daļēji ir izdevies īstenot savus ideālus.
Vienlaikus viņš arī pauž, ka kopš gadumijas mediju politikas procesi esot saskārušies ar ievērojamu pretestību, kas tikusi fokusēta arī uz viņu personiski. “Ar pie varas esošo valdību tas nozīmē tukšgaitu mediju politikā. Ar tukšgaitu nodarboties neprotu. Un “Rīdzenes sarunu festivāla” kontekstā šīs valdības vadībā arī vairs nevēlos,” skaidro Putnis.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/0DD346CE-1C9C-462E-9435-D2FD2AE5B78F/
Amatu atstās KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis
Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis nolēmis atstāt šo amatu. KM aģentūrai LETA apliecināja, ka Putņa iesniegums ir saņemts. Savukārt ar pašu Putni aģentūrai LETA sazināties pagaidām nav izdevies, jo viņa telefons ir izslēgts. Putnis savā profilā sociālajā tīklā “Facebook” norāda, ka ir saņēmis piedāvājumu efektīvi izmantot savu pieredzi un zināšanas mediju politikas jomā citviet. Tikmēr politiķi neoficiāli norāda, ka Putnis esot zaudējis KM vadības uzticību. Īpaši pēdējā laikā viņš esot ticis uzskatīts par nelojālu nacionālajai apvienībai “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un partijas vērtībām, līdz ar to amata atstāšana esot bijis tikai laika jautājums. Tvitera lietotāji komentē notikušo.
Žurnālists Edgars Kupčs interesējas, kurš ieņems vakanto Putņa vietu.
edgars kupčs
@edgarskupcs
nacionāļi un zzs ar @NEPLPadome ielikteņiem jau dragā pa sabiedriskajiem medijiem. ko liks @roberts_putnis vietā km mediju politikas nodaļā?
Fri Jul 07 10:54:08 +0000 2017
Tvitera lietotājs Kārlis Litaunieks pieņem, ka VL-TB/LNNK pārstāvji ilgi galvu par to nelauzīs.
Kārlis
@Litaunieks
@edgarskupcs @NEPLPadome @roberts_putnis Iesalniekam gan jau ideju netrūktu kā “pilnveidot” sabiedrisko mediju darbu
Fri Jul 07 11:04:38 +0000 2017
Komentāru sniedz Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš no politiskā spēka “KPV LV”.
Artuss Kaimins
@artuss
Arī Putnis ir prom.Būs grūtāk strādāt. Zzs ar Saskaņu vienmēr ir kavējuši Latvijas sabiedrisko mediju attīstību. Ar… twitter.com/i/web/status/8…
Fri Jul 07 10:32:42 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/a00db5d9-18af-4c37-b21d-554fff3e21ce
