Politiskā partija PROGRESĪVIE ir iesnieguši pieteikumu 13. jūlijā plkst. 8:30 iepretī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai organizēt publisku pasākumu – piketu, lai pieprasītu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos.
Saistībā ar “Oligarhu lietas sarunām” sabiedrībai ir izdevies uzzināt, ka Latvijas drošības iestādes ir rīkojušās kūtri. Ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera pēdējo dienu izteikumi tikai apliecina prokuratūras neieinteresētību šī nozieguma atklāšanā.
Mārtiņš Kossovičs, PROGRESĪVIE Valdes loceklis: “Vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvijas Valsts prezidents bija spiests atlaist Saeimu, mobilizējot visu Latvijas sabiedrību, lai nepieļautu visaptverošu valsts izzagšanu. Ģenerālprokuroram šajā laikā būtu primāri jāveicina un jāatbalsta šī nozieguma patiesa atklāšana. Turpretī šobrīd Ē. Kalnmeiers rada iespaidu, ka Ģenerālprokuratūra ir darbojusies drīzāk Valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs.”
Progresīvie uzskata, ka Ē. Kalnmeieram ir jāuzņemas personiska atbildība un nekavējoties jāatkāpjas no amata, ļaujot prokuratūrai atsākt izmeklēšanas procesu ar jaunu iestādes vadītāju priekšgalā. Ja Ē. Kalnmeiers vada iestādi arī turpmāk, ir apdraudēta sabiedrības uzticēšanās, ka “Oligarhu lieta” tiks izmeklēta valsts un sabiedrības interesēs. Pašlaik ģenerālprokurors, ar savu rīcību un publiski paužot “oligarhu sarunu” izvērtējumu, apliecina savu neieinteresētību taisnīguma uzvarā. Lai arī aizritējušas jau 20 dienas, kopš sabiedrība aktīvi iepazīstas ar politiskās korupcijas aizkulisēm, Ē. Kalnmeiers atzinis, ka viņam neesot bijis laika iepazīties ar visām publiskotajām Rīdzenes sarunām. Vēl līdz šai dienai prokuratūrai, kurai būtu jāuzrauga procesa virzība, nav pat skaidrs, vai sarunas, kuras nopludinātas, ir autentiskas vai nav, tādejādi ļaujot sarunās iesaistītajiem personāžiem, politiskajām partijām un to līderiem izvairīties no atbildības.
Šobrīd progresīvajai sabiedrības daļai jābūt nepiekāpībai un vienotai savās prasībās, un jāapliecina atbalsts mūsu valsts tiesiskumam. Tādēļ PROGRESĪVIE aicina jebkuru, kuram nav pieņemams oligarhu politbiznesa savtīgums, un, vēl jo vairāk, šķiet nepieņemama mūsu tiesībsargājošo institūciju šķietami apzinātā mazspēja, vienoties kopējā rīcībā 13. jūlijā, pieprasot ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera atkāpšanos.
Kontaktinformācija: Mārtiņš Kossovičs /T. 26666918; E: esam@progresivie.lv/
Atgādināsim, ka veidojot politisko partiju PROGRESĪVIE, tās dibinātāji vienojās par neatkarību no ierastajiem ietekmīgajiem partiju sponsoriem. PROGRESĪVIE joprojām ievēro apņemšanos nepieņemt no viena ziedotāja lielāku naudas summu, nekā EUR 1000 eiro, lai gan valsts atļautais maksimālais vienas personas ziedojumu apmērs ir pat 19 reizes lielāks. Aicinām arī pārējās politiskās partijas šobrīd apliecināt savu gatavību atteikties no kārdinošajiem ziedojumiem, kurus ilggadēji ir nodrošinājuši zināmie lielie ziedotāji.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/E6DA2A66-CFE2-4934-B8A1-EFF31552D21B/
Partija “Progresīvie” piketā pieprasīs ģenerālprokurora atkāpšanos
Partija “Progresīvie” iesniegusi pieteikumu 13.jūlijā plkst. 8.30 pie Ģenerālprokuratūras organizēt piketu, lai pieprasītu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos saistībā ar prokuratūras neieinteresētību “oligarhu lietas” atklāšanā.
Partija norāda, ka Kalnmeiera pēdējo dienu izteikumi tikai apliecina prokuratūras neieinteresētību šī nozieguma atklāšanā.
Partijas valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs norāda, ka vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvijas Valsts prezidents bija spiests atlaist Saeimu, mobilizējot visu Latvijas sabiedrību, lai nepieļautu visaptverošu valsts izzagšanu. Ģenerālprokuroram šajā laikā būtu primāri jāveicina un jāatbalsta šī nozieguma patiesa atklāšana. Turpretī šobrīd Kalnmeiers rada iespaidu, ka Ģenerālprokuratūra ir darbojusies drīzāk valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs.
“Progresīvie” uzskata, ka Kalnmeieram ir jāuzņemas personiska atbildība un nekavējoties jāatkāpjas no amata, ļaujot prokuratūrai atsākt izmeklēšanas procesu ar jaunu iestādes vadītāju priekšgalā.
Ja Kalnmeiers vada iestādi arī turpmāk, ir apdraudēta sabiedrības uzticēšanās, ka “oligarhu lieta” tiks izmeklēta valsts un sabiedrības interesēs. Pašlaik ģenerālprokurors, ar savu rīcību un publiski paužot “oligarhu sarunu” izvērtējumu, apliecina savu neieinteresētību taisnīguma uzvarā. Lai arī aizritējušas jau 20 dienas, kopš sabiedrība aktīvi iepazīstas ar politiskās korupcijas aizkulisēm, Kalnmeiers atzinis, ka viņam neesot bijis laika iepazīties ar visām publiskotajām viesnīcas “Rīdzene” sarunām.
“Vēl līdz šai dienai prokuratūrai, kurai būtu jāuzrauga procesa virzība, nav pat skaidrs, vai sarunas, kuras nopludinātas, ir autentiskas vai nav, tādejādi ļaujot sarunās iesaistītajiem personāžiem, politiskajām partijām un to līderiem izvairīties no atbildības,” teikts partijas paziņojumā.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/DB7C936D-ADD4-4B47-8F51-ACD998DBA14A/
Strīķe: Ģenerālprokuratūra zināja par noklausītajām “oligarhu sarunām”
Ģenerālprokuratūras rīcībā bija informācija par tā dēvētajām oligarhu sarunām, kas tika noklausītas viesnīcā “Rīdzene”, aģentūrai LETA apgalvoja bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece, pašreizējā Rīgas domes opozīcijas deputāte Juta Strīķe (JKP).
Kā ziņots, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijā apgalvoja, ka tā dēvēto oligarhu sarunu daļa, kas tikusi publiskota žurnālā “Ir”, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
Kā aģentūrai LETA šodien sacīja Strīķe, apgalvojums, ka Ģenerālprokuratūrai nebija zināmas tā dēvētās oligarhu sarunas, neatbilst patiesībai. Pēc viņas teiktā, saskaņā ar likumu gan krimināllietas virzību, gan KNAB operatīvās darbības uzrauga Ģenerālprokuratūra, turklāt prokuratūra dod savu sankciju dažādiem operatīviem pasākumiem. “Es skaidri atceros, ka laikā, kad strādāju birojā, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers un daži prokurori bija iepazinušies ar operatīvo lietu. Par to liecina viņu paraksti. Līdz ar to, sakot, ka viņam nekas nav zināms, ģenerālprokurors mēģina izvairīties no atbildības,” atzīmēja Strīķe.
Viņa norādīja, ka materiālu apjoms, kas sākotnēji tika iekļauts krimināllietā, bija saskaņots ar Ģenerālprokuratūru. Tagad pie varas esošās partijas pārstāvji mēģina novirzīt uzmanību no iespējamā nozieguma, liekot akcentu nevis uz sarunu saturu, bet to, kā tās nokļuva žurnāla rīcībā, pārliecināta Strīķe.
Līdz ar 2013.gada beigām, kad Strīķe tika atbrīvota no amata, par visu lietas materiālu virzību bija atbildīgs toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks un pašreizējais KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze.
Ņemot vērā “acīmredzamo Ģenerālprokuratūras un KNAB bezdarbību”, Strīķes pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija lūgusi Valsts prezidentu sasaukt Nacionālās drošības padomi. Strīķe uzskata, ka tagad ir jāseko prezidenta rīcībai.
Bijusī KNAB amatpersona aģentūrai LETA rezumēja, ka noklausītās sarunas no galvas nav mācījusies, taču, iepazīstoties ar žurnāla “Ir” publikācijām, atminējusies, ka “šādas sarunas bija”.
Kā ziņots, KNAB pārbaudīs žurnālā “Ir” publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu, šodien preses konferencē sacīja KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Viņš norādīja, ka KNAB savas darbības kompetences robežās pārbaudīs žurnālā publicēto “oligarhu sarunu” autentiskumu. KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka “līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām”.
KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze Kivleniece norādīja, ka, ja KNAB rīcībā būtu tādas sarunas, tad tās tiktu pārbaudītas. “Izmeklēšanas rīcībā šādas sarunas nav bijušas”, atbildēja Kivleniece, kurai tika jautāts vai biroja rīcībā bija saruna, kurā figurēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā. Ģenerālprokurors atzina, ka sarunu daļa, kas patlaban tikusi publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1F306366-2E84-4A4F-AF80-1EB8D8E862EB/
Kučinskis: Par atsevišķiem jautājumiem attiecībā uz “oligarhu lietas” sarunām ir jāatbild tiesībsargājošām iestādēm
Par atsevišķiem jautājumiem attiecībā uz “oligarhu lietas” sarunām ir jāatbild tiesībsargājošām iestādēm, šodien pēc koalīcijas sēdes norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš pauda, ka šajā jautājumā vairāk paļaujas uz tiesībsargu slēdzienu, ar domu, ka politikai šajā jautājumā būtu jābūt otršķirīgai jeb “politika varbūt pēc tam”.
“Vienotība” par to, vai par sarunām rosināt veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lems partijas frakcijas sēdē trešdien, 5.jūlijā, apliecināja politiskā spēka priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks norādīja, ka sabiedrībai ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem par “oligarhu lietas” sarunām. “Gana droši” var sacīt, ka daļa no sarunām ir autentiskas, sacīja politiķis. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka daļa no tām varētu būt arī kompilētas un par to atbildes jāsniedz tiesībsargiem.
Jau vēstīts, ka “Vienotība” varētu rosināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanu saistībā ar žurnālā “Ir” publicētajām “oligarhu lietas” sarunām, aģentūrai LETA sacīja partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.
Piebalgs pastāstīja, ka pašlaik notiek šīs ieceres apspriešana un, saņemot kolēģu atbalstu, šāds priekšlikums tiks izteikts koalīcijas partneriem.
Kā ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/133C7CFB-F13F-43C4-6212-73B07CC1733F/
Tiesnesis: Publicētās sarunas un lēmumi par “oligarhu lietas” izbeigšanu liek uzdot jautājumus par izmeklēšanas kvalitāti
Žurnālā “Ir” publicētās sarunas un tiesībsargājošo iestāžu lēmumi par “oligarhu lietas” izbeigšanu liek uzdot jautājumus par izmeklēšanas un lietas uzraudzības kvalitāti, aģentūrai LETA atzina Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns.
Pēc žurnālā publicētās informācijas šobrīd sanākusi “tāda jocīga situācija”, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Ģenerālprokuratūra nav redzējusi vai tikai daļēji redzējusi viesnīcā “Rīdzene” noklausītās sarunas, atzina Stukāns.
Pat, ja šīs sarunas abas tiesībsargājošās iestādes nav redzējušas, ja tajās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, ir jāsāk kriminālprocess un informācija jāpārbauda, viņš uzsvēra. “Ziņas presē arī var būt par pamatu pārbaudes vai kriminālprocesa sākšanai, proti, vai ir pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu noziegumu,” piebilda Stukāns.
Viņaprāt, apsveicama ir KNAB apņemšanās pārbaudīt un salīdzināt žurnālā “Ir” publicēto sarunu autentiskumu ar KNAB rīcībā esošajiem ierakstiem. Tajā pašā laikā šobrīd vairāki apstākļi publiski nav zināmi, piemēram, tas, vai pastāvēja sarunas, kas apzināti izņemtas no lietas un slēptas tiesībsargājošās iestādēs. “Ja apzināti izņemtas sarunas un slēptas, tad tas ir cits noziegums,” piebilda Stukāns.
Ja izrādīsies, ka žurnālā publicētās sarunas ir autentiskas, tad ar to nodošanu žurnālistu rīcībā, iespējams, arī ir pārkāpts likums, atzīmēja tiesnesis.
“Par vienkāršām domām nesoda nevienā civilizētā valstī, ir nepieciešami papildus pierādījumi. Ja tās ir vienkāršas sarunas un viena persona otrai mēģina parādīt pašas iedomātu tēlu, tad par to nevar sodīt. Ja sarunās tiek minēti kādi fakti, tad ir attiecīgas metodes, lai pārbaudītu vai runātais tika realizēts. Sarunas būtu jānostiprina ar pierādījumiem,” uzsvēra Stukāns.
Lai arī bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe publiski norādījusi, ka pierādījumi bija pietiekami lietas virzīšanai uz tiesu, Stukāns akcentēja, ka Latvijā tikai prokurors izlemj, vai lietā ir atbilstoši pierādījumi un tā nododama tiesai.
Pat, ja KNAB, pārliecinoties par sarunu saturu autentiskumu, izšķirsies par kriminālprocesa sākšanu, nav garantijas, ka šāds kriminālprocess noslēgsies ar tā nodošanu prokuratūrai kriminālvajāšanai, uzsvēra Stukāns.
Rezumējot visu iepriekšminēto, Stukāns norādīja, ka rodas jautājumi par KNAB veiktās izmeklēšanas kvalitāti un profesionālismu, kā arī prokuratūras veiktās lietas uzraudzības kvalitāti, jo prokurors var iesaistīties izmeklēšanā, norādot uz konkrētām veicamajām darbībām. Prokuratūra var veikt uzraudzību gan pār operatīvo lietu, gan krimināllietu.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess prokuratūrā un KNAB tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/286678F6-2C30-4DF0-B878-45650AD8154E/
Ģenerālprokurors: Daļa publiskoto “oligarhu sarunu” vērtējamas vien no ētikas viedokļa
Liela daļa žurnālā “Ir” publiskoto tā dēvēto “oligarhu sarunu” vērtējama no ētikas viedokļa – nekā vairāk tur nav, izriet no ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera paustā intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze”.
Lūgts komentēt apgalvoto, ka ģenerālprokurors par šīm sarunām esot labi informēts, viņam dots klausīties ierakstus, atšifrējumus, stāstīts, par ko runā, Kalnmeiers norāda, ka tā ir klaja demagoģija. Viņš saka, ka nav klausījies nevienu sarunu ierakstu. Turklāt uzraugošā prokurora uzdevums ir uzraudzīt, vai ir pamats operatīvajām darbībām, nevis klausīties sarunas, atzīmē Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors stāsta, ka 2011.gadā pie viņa atnākuši darbinieki ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, kas sagatavots Augstākajai tiesai (AT) ar lūgumu pagarināt noklausīšanos, un tur bija pievienotas arī atsevišķu sarunu izdrukas. “Tikai tā es uzzināju, ka tāda operatīvās izstrādes lieta vispār eksistē. Tagad nevaru simtprocentīgi pateikt, kādas sarunas tās bija, bet tas, ka pie manis kabinetā neviens neklausījās nekādus audioierakstus, tas ir pilnīgi droši,” viņš uzsver.
Pārvaicāts, vai personīgi šīs sarunas nav klausījies, bet tikai izlasījis žurnālā “Ir” publicēto, Kalnmeiers vēlreiz uzsver, ka nevienu audioierakstu nav klausījies, tikai izlasījis dažus atšifrējumus, kuri bija pievienoti KNAB lēmumam, kas bija sagatavots AT.
“Tagad, izlasot šīs sarunas, jāatzīst, ka viena liela daļa no tām ir vērtējamas no ētikas viedokļa, nekas tur vairāk nav. Tur es neredzu nekādu noziegumu, ja kāds atzīst, ka tas žurnālists ir galīgi neregulējams, bet cits savukārt ir labs, jo klausa, ko viņam sakām. Ir jānošķir ētiskas dabas momenti no kriminālas dabas momentiem,” turpina Kalnmeiers.
Viņš min piemēru, ka var noklausīties narkotiku tirgoņu sarunu, ka vakar bijusi ļoti veiksmīga diena, jo pārdevis piecus gramus heroīna, bet šodien gan nav paveicies, jo pārdevis tikai vienu gramu. Lai notiesātu, ar to būs par maz, jo jākonstatē, kam viņš pārdevis narkotikas, jāizņem šī narkotika, jāveic ekspertīze un citas darbības. Tad šīs sarunas kalpos kā pierādījums, uzsver ģenerālprokurors.
Vaicāts, vai “oligarhu lietas” neveiksmes viens no cēloņiem nav prokuratūras un KNAB nespēja saprasties būtiskos juridiskos jautājumos, ģenerālprokurors saka, ka runa ir par tiesiskuma un likumu izpratni. “Prokuratūrā ir daudz augstāks līmenis, un mēs nekad neļausim un nepiekritīsim tai nostājai, kāda vismaz iepriekš valdīja KNAB. Tur tika uzskatīts, ka viss, ko KNAB dara, ir pārāks pār likumu. Jebkura rīcība, kas ir vērsta uz nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu, pat ja tā neatbilst likumam, ir pieļaujama. Vislielākās domstarpības mums radās tad, kad mēs pieprasījām ievērot likumu. Šī iestāde visu laiku bija pieradusi, ka viņiem neviens nekad neiebilda – kā gribēja, tā strādāja, ko gribēja, to darīja. Tas ir tāpat kā ar izlutinātu bērnu – kad sāk mēģināt likt viņu atpakaļ rāmjos, tad kliedz un krīt gar zemi,” izsakās ģenerālprokurors.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BB4FE871-326B-4713-9F94-F4A67724917F/
LŽA aicina izmeklēšanas iestādes respektēt žurnālistu avotu aizsardzību
Izmeklējot informācijas noplūdi no KNAB tā sauktajā “oligarhu lietā”, izmeklēšanas iestādēm pilnā mērā jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība, kas nostiprināta Latvijas likumos, tiesu lēmumos un Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
KNAB vadītājs Jēkabs Straume, komentējot žurnālā “Ir” publiskotās “oligarhu sarunas”, šī gada 3.jūlijā publiski pauda aicinājumu redakcijai sadarboties un atklāt birojam tās rīcībā esošo informāciju. LŽA valde vērtē šo aicinājumu kā nepieļaujamu iejaukšanos žurnālistu profesionālajā darbībā un atgādina, ka avotu aizsardzība ir fundamentāls mediju darba princips, kas garantē sabiedrības tiesības uzzināt būtisku informāciju, kas oficiāli netiek atklāta.
Žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus nosaka Latvijas likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (22.pants). Šis princips nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, kuros uzsvērts: valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus – ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm – ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10. pantu, kas garantē vārda brīvību.
Žurnālistu avotu aizsardzību nosaka arī Eiropas Padomes Ģenerālās asamblejas 2011.gadā pieņemtā Rekomendācija Nr. 1950, kas valsts institūcijām ļauj pieprasīt atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja ir konstatēti vitāli un nopietni apstākļi. Rekomendācija arī uzsver, ka žurnālistu avotu aizsardzība ir pamata nosacījums žurnālista darba pilnvērtīgai īstenošanai. Avotu aizsardzība ietver ne tikai avota personas datu sargāšanu, bet arī jebkādu informāciju, kas var veicināt avota identificēšanu – tajā skaitā faktiskie apstākļi, kādos informācija sniegta žurnālistam vai medija nepubliskotā informācija, ko avots ir sniedzis.
LŽA atzīmē, ka prasība izpaust žurnālistu avotus demokrātiskā sabiedrībā ir galējs solis, piemēram, lai novērstu reālu apdraudējumu personu dzīvībai. Šim augstajam prasību slieksnim neatbilst izmeklēšanas intereses noskaidrot slepenas informācijas izpaudējus, jo pienākums aizsargāt avotus ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai avots ir vai nav rīkojies prettiesiski.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/8ED0B5ED-93A0-4D11-B82B-7BAFC1E9A138/
Prokuratūras paziņojums
Atbildot uz sabiedrības par atklātību DELNA aicinājumu publiskot visus, tā saucamās “oligarhu lietas” (krimināllieta Nr.16870000911) materiālus, izskaidrojam, ka Kriminālprocesa likuma 375. panta otrajā daļā noteikts, ka “pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties:
– tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki,
– personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā,
– personas, kuras veic zinātnisko darbību.”
Visi galīgie nolēmumi krimināllietā, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.
2015. gada 10. septembra lēmums par kriminālprocesa Nr.16870000911 izbeigšanu daļā un 2016. gada 12. decembra lēmums par kriminālprocesa Nr.16870000911 izbeigšanu ir publiskoti:
– 2017. gada 4. jūlijā – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājas lapā www.knab.gov.lv,
– 2017.gada 7.jūlijā – Latvijas Republikas Prokuratūras mājas lapā www.prokuratura.gov.lv.
Attiecībā uz operatīvās izstrādes lietā esošajiem materiāliem izskaidrojam, ka Operatīvās darbības likuma 24. panta pirmajā daļā noteikts, ka “operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūtā informācija ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija vai valsts noslēpuma objekts. Šādu informāciju kā pierādījumu kriminālprocesā drīkst izmantot tikai Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nodrošinot operatīvās darbības pasākumu īstenošanas un tajos iesaistīto personu konfidencialitāti un drošību”.
Operatīvās darbības likuma 24. panta trešajā daļā noteikts, ka “ar operatīvās darbības pasākumu rezultātā iegūto informāciju jāiepazīstina valsts varas un pārvaldes institūciju vadītāji, viņu vai ar likumu pilnvarotās amatpersonas, kā arī likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā tās operatīvās darbības subjektu amatpersonas, kurām šī informācija nepieciešama dienesta uzdevumu veikšanai, ja tās saturs ir saistīts ar šīm amatpersonām uzticēto pienākumu izpildi”.
Žurnālā “IR” publiskoto “Rīdzenes sarunu” autentiskuma un sarunās minēto faktu izvērtēšanu savas kompetences ietvaros veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki.
Pēc pārbaudes pabeigšanas tiks lemti jautājumi par tālāko rīcību.
Par pārbaudes rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem informācija tiks sniegta papildus.
Atsaucoties uz sabiedrības par atklātību DELNA aicinājumu publiski ziņot par jebkādas “Rīdzenes sarunās” iesaistītās personas centieniem tieši vai netieši ietekmēt iestādes lietas atkārtotā izskatīšanā, darām zināmu, ka līdz šim nekādi centieni ietekmēt pārbaudes gaitu nav bijuši.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/4EC6B302-D005-4F66-9422-7CF11D71F9ED/
Aicina žurnālu “www.ir.lv” publiskot visus sarunu oriģinālus
PROGRESĪVIE aicina žurnālu www.ir.lv publiskot VISUS sarunu oriģinālus, paturot iespēju redakcijai saglabāt savu avotu anonimitāti. Citiem medijiem, nevalstiskajām organizācijām, visai sabiedrībai arī jābūt iespējai pārliecināties, ka sarunas tik tiešām nav apzināti rediģētas un neslēpj vēl citu ieinteresēto personu noziedzīgās darbības. Lai šo ceturtdien, kad sabiedrība pulcēsies zem prokuratūras un viesnīcas Rīdzenes logiem, prasot atbildību no ģenerālprokuratūras par nekompetentu lietu izmeklēšanu, būtu pēc iespējas mazāk neatbildētu jautājumu un spekulāciju par “Rīdzenes sarunām”.
11.07.2017
Rīga
Līdz šim tiesībsargājošās institūcijas nesekmīgi centušās interpretēt “Oligarhu sarunās” noklausīto kā iespējamus koruptīvus noziegumus. Tomēr, ja šīs sarunas vētītu ne tik epizodiski, bet objektīvi kopumā, tad noziegumā iesaistīto personu rīcība būtu jāvērtē kā šauras ieinteresēto grupas mēģinājums uzurpēt Latvijas valsts suverēno varu.
Krimināllikuma 10. nodaļā ir minēti visi iespējamie noziegumi pret valsti. Šādi nodarījumi apdraud valsts suverenitāti, neatkarību, iekšējo un ārējo drošību, ekonomisko un politisko sistēmu, kā arī citas valstij būtiskas intereses. Krimināllikums aizsargā valsts demokrātisko varu un tās institūcijas, un paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret to, piemēram, par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā, lai gāztu Latvijas Republikas valsts varu vai likvidētu valstisko neatkarību.
Mārtiņš Kossovičs, PROGRESĪVIE Valdes loceklis: “Šobrīd pēc apjomīgo sarunu materiālu publiskošanas redzams, ka atsevišķi politbiznesmeņi centušies sagrābt valsts suverēno varu savās rokās. Daži cilvēki ir izlēmuši un noteikuši, kurš mūsu valstī būs Ģenerālprokurors, kurš Latvijas Valsts prezidents, kurš būs tikai viņiem tīkams Ministru Prezidents. Tādējādi, sarunās iesaistītas personas centušās uzurpēt Latvijas valsts suverēno varu.”
Atgādinām, ka politiskā partija PROGRESĪVIE ir iesnieguši pieteikumu 13. jūlijā plkst. 8:30 Esplanādē iepretī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai organizēt publisku pasākumu – piketu, lai pieprasītu Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/9AF5939E-5CF3-4B54-8F0C-2DD2D2D38E9E/
