svētdien, 29 marts, 2026
HomeTālavas TaurētājiNetuvojamies ES vidējam algu līmenim, mīņājamies uz vietas!

Netuvojamies ES vidējam algu līmenim, mīņājamies uz vietas!

Dzintars Zaļūksnis

Personiskā ekonomika dažādos aspektos ir pretēja makroekonomiskajiem rādītājiem. Piemēram, zemu algu līmeni makroekonomikā iespējams vērtēt arī zemāku izmaksu un augstākas konkurētspējas kontekstā.
Turpretim zema alga cilvēkam un mājsaimniecībai ir un paliek zema alga, un nekādi makroekonomiski aprēķini neko nevarēs palīdzēt, ja nespēsi samaksāt komunālos rēķinus vai ģimeni pabarot ar pilnvērtīgām vakariņām.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) mums ir, ar ko salīdzināt. Sen ar ķērpjiem apauguši tie aģitatori (bet tādi bija!), kas 2005. gada sākumā visiem solīja Somijas dzīves līmeni jau tuvāko 10-15 gadu laikā. Taču negribētos ticēt arī tiem, kas pašlaik stāsta, ka Latvijas iedzīvotājiem līdz ES vidējam līmenim esot jāgaida kādus 150 vai pat 300-350 gadus. Lai kā valdības īpatņi mēģinātu demonstrēt, ka tas uz viņiem neattiecas, attiecas gan! Taču neizskatās, ka arī pilsoņi ir gatavi ko mainīt valsts politiskajā līderībā un virzībā, tāpēc prognozes noliksim malā un paskatīsimies jaunākos Eiropas Komisijas skaitļus. Protams, paturot prātā, ka statistika arī mēdz būt mānīga.
Vidējās neto (pēc nodokļu nomaksas) algas ES valstīs 2017. gada pirmajā ceturksnī (EUR mēnesī) un to salīdzinājums ar 2014. gadu (+/-%)

1. Dānija 3096 –1

2. Luksemburga 3009 –6

3. Somija 2509 +7

4. Īrija 2479 +12

5. Zviedrija 2465 –9

6. Vācija 2270 +10

7. Nīderlande 2263 +6

8. Francija 2157 +1

9. Lielbritānija 2102 –24

10. Beļģija 2091 +7

11. Austrija 2053 –5

12. Itālija 1762 –9

13. Spānija 1718 +6

14. Kipra 1658 –10

15. Slovēnija 1038 +3

16. Malta 1021 –7

17. Igaunija 958 +11

18. Grieķija 917 +13

19. Portugāle 846 –2

20. Čehija 837 +16

21. Horvātija 792 +10

22. Polija 752 +10

23. Slovākija 690 +10

24. Latvija 648 +16

25. Lietuva 645 +18

26. Ungārija 622 +19

27. Rumānija 515 +23

28. Bulgārija 406 +18

Vidēji ES 2014 +2

Abstrahējoties no visa pārējā, vidējās neto algas pieaugums Latvijā pēdējo triju gadu laikā ir bijis itin solīds – 16%., šajā ziņā ES mēs dalām 5.-6. vietu ar Čehiju. Tomēr statistikā nav nekā maldinošāka par vienu atsevišķu, no konteksta izrautu skaitli. Tāpēc mazliet pakavēsimies pie trim versijām.
Vai mēs tuvojamies ES vidējam algu līmenim? Latvijā vidējā alga patlaban ir nepilna trešdaļa – 32,2% no ES vidējās algas, 2014. gadā (557 pret 1489 eiro) šis skaitlis bija 37,4%. Regress nav liels, bet nepatīkams: visi “atpalicēji” pēdējo triju gadu laikā mums ir nedaudz pietuvojušies, lai arī mēs šķietam mazliet tuvāk tām valstīm, kuru iedzīvotājiem par darbu tiek maksāts vairāk nekā Latvijā. Taču kopumā – pateicoties tādām valstīm kā Vācija, Īrija, Somija, Nīderlande – vidējā alga Latvijā nevis tuvojas ES vidējam līmenim, bet faktiski stāv uz vietas vai pat pamazām no tā attālinās. Pat par spīti tam, ka vairākās turīgajās ES dalībvalstīs vidējā alga ir samazinājusies – Apvienotajā Karalistē pat par 24% (tas gan vairāk saistīts ar mārciņas svārstībām “Brexit” ietekmē, bet tomēr…). Proti, tā kā mūsu strādājošie saņem par trešdaļu mazāk nekā ES vidēji, arī aptuvenos aprēķinos jāizmanto koeficients 3. Tātad Latvija pati ES vidējam līmenim ir pietuvojusies par 16:3=5,3%. Taču vēl jāņem vērā, ka arī ES vidējais līmenis ir paaugstinājies – par 2×3-6%. Tātad kopumā mūsu dinamika pēdējos trijos gados ir bijusi 5,3–6=–0,7%. Tie, bez šaubām, ir ļoti aptuveni aprēķini, taču nevaru iedomāties, kā bez voluntāriem pieņēmumiem mīnusu var pārvērst plusā vai vismaz nullē.
Tiem, kas netic iekšzemes statistikai,– tiem, kas netic, ka pēdējo triju gadu laikā Latvijā vidējā alga tiešām ir paaugstinājusies par veseliem 16%. Pirmkārt, ik gadu pavisam nedaudz, bet ir palielināta minimālā alga – kopumā par 8,6%. Otrkārt, pērn Saeima par 30–50% paaugstināja algas valsts sektorā strādājošo “krējumam”, tostarp sev. Lai arī šī nodarbināto daļa nav liela, tomēr, šos skaitļus “izlīdzinot” sabiedrības mērogā un pieskaitot tiem arī 8,6% pieaugumu, kas “piemeklēja” vismazāko algu saņēmējus, 16% ir patiešām ticams skaitlis.
Visbeidzot, tiem, kas mēdz visu salīdzināt ar Krieviju. Krievijā vidējā alga šā gada sākumā bija 39 839 rubļi. Pārrēķinot pēc pašreizējā (03.07.2017.) kursa (0.0148364404), tas ir 591 eiro. Vairāk vai mazāk nekā Latvijā? Protams, 591 ir mazāk nekā 648, taču ekonomika nav aritmētika. Šobrīd manā rīcībā nav pietiekami plaša un uzticama mazumtirdzniecības cenu salīdzinājuma, tāpēc uz šo jautājumu atbildi sniegt atturēšos, ļaujot katram spriest pēc paša pieredzes.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/vai-tuvojamies-es-videjam-algu-limenim-ne-minajamies-uz-vietas

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas