Piektdien Lato Lapsa ir vērsies LR Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu saistībā ar tā sauktajām Rīdzenes sarunām, – publicējam pilnu pašreizējam LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram adresētā iesnieguma tekstu:
„Latvijā reģistrēts masu informācijas līdzeklis – AS „Cits medijs” izdots žurnāls „Ir” šā gada jūnijā ir publicējis rakstus, kuros, kā izriet no minētā žurnāla sniegtajiem paskaidrojumiem, publicēti fragmenti un izvilkumi no vairāku personu – „oligarhu” u.c. – sarunām, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2009.-2011. gadā slēpti, šīm personām nezinot, ierakstījis viesnīcas „Rīdzene” telpās.
No minētā masu informācijas līdzekļa publikācijām izriet, ka publiski neatklātas personas – visticamākais, esošas vai bijušas amatpersonas, kuru rīcībā šo sarunu ieraksti nonākuši, pildot darba pienākumus, – ir šim masu informācijas līdzeklim nodevušas šo sarunu ierakstus.
Savukārt no prokuratūras pārstāvju izteikumiem masu saziņas līdzekļos izriet, ka viņi savulaik, pildot dienesta pienākumus, ir iepazinušies tikai ar daļu no ierakstiem, kuru fragmentus tagad publicējis minētais masu informācijas līdzeklis.
No tā savukārt izriet, ka tieši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja esošie vai bijušie darbinieki ir bijuši tie, kas nodevuši masu informācijas līdzeklim publicēšanai operatīvās lietas materiālus, tā veicot noziedzīgu nodarījumu, kas minēts LR Krimināllikumā.
Uzskatu, ka minētais masu informācijas līdzeklis, publicējot gan tikai šo sarunu ierakstu atšifrējuma fragmentus, ir rīkojies tiesiski un labākajās sabiedrības interesēs un tāpēc ne Jūsu pašlaik vadītajai iestādei, ne kādai citai „tiesībsargāšanas” iestādei nav ne mazākā pamata veikt jebkādas pārbaudes vai sākt kriminālprocesu saistītā ar minētā masu informācijas līdzekļa rīcību.
Turpretī pagaidām nezināmie, visticamākais, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja esošie vai bijušie darbinieki, kuri ir veikuši operatīvās lietas materiālu zādzību un vainojami, visticamākais, klasificētas informācijas izpaušanā, ir veikuši noziedzīgu nodarījumu, tāpēc ir noskaidrojami un saucami pie atbildes.
Tā kā, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir noskaidrojams tikai ar kriminālprocesa metodēm, aicinu Jūsu vadīto iestādi un Jūs – kamēr ieņemat ģenerālprokurora amatu – saistībā ar manis minētajiem faktiem rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem un funkcijām.
Tāpat aicinu, izmeklējot šīs lietas apstākļus, vismaz šoreiz izvairīties no tradicionāli idiotiskās valsts resursu tērēšanas un nemēģināt aptaujāt masu informācijas līdzekļa pārstāvjus un no viņiem noskaidrot, kur viņi ņēmuši šos ierakstus.
Lato Lapsa”
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/lato_lapsa_versas_generalprokuratura_ar_iesniegumu_par_ridzenes_sarunam
Kalnmeiers: Publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā
Žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors atzina, ka sarunu daļa, kas patlaban tikusi publiskota, iepriekš nav bijusi prokuratūras rīcībā, un “neesot skaidrs, kāpēc tā noticis”.
“Kā man ir apliecinājis uzraugošais prokurors, nekad šādi jautājumi nav tikuši virzīti uz prokuratūru skatīšanai. Tātad šī izmeklēšana ir apstājusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) – kādu iemeslu dēļ, es nevaru to atbildēt,” pauda ģenerālprokurors.
Kalnmeiers norādīja, ka tiks skaidrots, vai vispār KNAB rīcībā kriminālprocesā šāda informācija bija. “Ja nebija un tā ir objektīva, tad ir jautājums, kurš un kādu iemeslu dēļ šo informāciju ir slēpis un nav nodevis izmeklēšanai,” izteicās ģenerālprokurors.
Viņš uzsvēra, ka pirmais solis ir noskaidrot konkrēto sarunu autentiskumu – pēc tam KNAB attiecīgi no tā, cik lielā apmērā šīs sarunas ir autentiskas, ir jāvērtē, vai ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. “Ja tādas ir saskatāmas, jālemj jautājums par procesa sākšanu konkrētās epizodēs un jāizmeklē – tā var darīt, ja ir likumā noteiktie priekšnosacījumi” sacīja ģenerālprokurors.
“Tas nenozīmē, ka durvis ir aizslēgtas un atslēga nolauzta,” pauda Kalnmeiers.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/688509DD-27D8-4C78-86CB-2837AE35134D/
Latkovskis: Cerams, ka KNAB priekšnieks spēs noskaidrot patiesību par “Rīdzenes sarunām”
Cerams, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume spēs noskaidrot patiesību par tā dēvētajām “Rīdzenes sarunām” un “oligarhu lietu”, tostarp, kādas ierakstīto sarunu daļas ir bijušas KNAB rīcībā, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V).
Viņam tā sauktās “oligarhu lietas” izbeigšana savā laikā bija pārsteigums. Tagad pēc žurnāla “Ir” publiskotajiem sarunu ierakstu atšifrējumiem pārsteigums esot kļuvis vēl lielāks.
Latkovskis publiskotajās “Rīdzenes sarunās” saskata potenciālu arī jauniem kriminālprocesiem. “Ceru, ka pārbaude ļaus pabeigt gan šo, gan arī citus iespējamus kriminālprocesus. Zemes un mediju nelikumīga pārņemšana vai arī nelikumīga priekšvēlēšanu aģitācija – ir daudz ko noskaidrot,” sacīja politiķis.
”Es ceru, ka jaunais KNAB priekšnieks veiks pārbaudes un spēs noskaidrot patiesību,” uzsvēra Latkovskis.
Kā ziņots, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauda, ka daļa žurnālā “Ir” publiskoto “oligarhu sarunu” iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā. Viņš uzsvēra, ka pirmais solis ir noskaidrot konkrēto sarunu autentiskumu – pēc tam KNAB attiecīgi no tā, cik lielā apmērā šīs sarunas ir autentiskas, ir jāvērtē, vai ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes. “Ja tādas ir saskatāmas, jālemj jautājums par procesa sākšanu konkrētās epizodēs un jāizmeklē – tā var darīt, ja ir likumā noteiktie priekšnosacījumi” sacīja ģenerālprokurors.
Tāpat vēstīts, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā “oligarhu lietā”, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/F2DD84E3-5293-4779-89B8-7128E07D302F/
Politologi: “Oligarhu sarunas” negatīvi ietekmēs visus politiskos spēkus, bet īpaši – ZZS
Publicētās “oligarhu sarunas” negatīvi ietekmēs visus politiskos spēkus, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis.
Viņš skaidroja, ka sabiedrībā šo sarunu publicēšanas ir radījusi nepatiku pret politiķiem, tomēr būtu jāsaprot, ka politiskās varas un ietekmes dalīšana ir notikusi un notiek vienmēr. “Ir pilnīgi skaidrs, ka “pīrāgu” dala visas politiskās partijas, ne tikai sarunās iesaistītās personas,” sacīja Rajevskis.
Tikmēr politologs Juris Rozenvalds uzsvēra, ka politiskās partijas no oligarhu sarunu publicēšanas mēģina izspiest visu, kas iespējams, līdz ar to tagad vērojama starppartiju cīņa. “Redzams, ka partijas mēģina pateikt: “Mēs neesam tādi”, un tāpēc likumsakarīgi, ka nāk priekšlikumi no Jaunās Konservatīvās partijas (JKP), kura savā priekšvēlēšanu programmā godīgumu un nezagšanu ir izvirzījusi par prioritāti,” sacīja politologs.
Viņaprāt, arī “Vienotības” rosinājums Saeimā veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju ir loģisks un saprotams, jo partijai nav īpaši iespaidīgs reitings. “”Vienotībai” ir sakrājies pietiekami daudz iekšējā rūgtuma par to, ka viņi ir zaudējuši varu un no partijas, kas bija valdību veidojošā pamata partija, kļuvusi par partneri,” secināja politologs.
Vienlaikus šādu sarunu publicēšana neveicinās ne ZZS, ne “Saskaņas” partiju reitingus. “Ja tomēr būs kāds lielākais cietējs, tad tie būs ZZS, jo “Saskaņas” elektorāts diez vai lasa šīs sarunas un informāciju iegūst tikai pastarpināti,” piebilda eksperts.
Pēc Rozenvalda domām, uzticēšanos politiskajām partijām šo sarunu publicēšana noteikti neveicinās, un kopējais politisko partiju tēls turpinās atrasties ļoti zemā līmenī, kā visus iepriekšējos gadus. Problēma Latvijas politikā, kas radījusi labvēlīgu fonu šādām sarunām, varētu būt izkropļota politisko partiju konkurence, uzsvēra politologs, piebilstot, ka tas veicina pie varas esošo politiķu drošības sajūtu.
Politologs vienlaikus norāda uz citu, viņaprāt, ļoti būtisku, neatbildētu jautājumu, uz kuru atbildi vēlas saņemt arī sabiedrība. “Sabiedrība gaida kādu rīcību pēc šo sarunu publicēšana un skaidrojumu, kādēļ tiesībsargājošās iestādes tomēr nerīkojās. Jautājums arī, cik no likuma viedokļa šī sarunu publicēšana ir attaisnojama un kur ir reāla tiesībsargājošo iestāžu rīcība? Te tomēr ir ne tikai runas, ka kādam sados pa rīkli, bet arī par ietekmi,” uzskata Rozenvalds.
Komentējot publikāciju ietekmi uz oligarhu sarunās minētajām personām, politologs uzskata, ka sabiedrība Aivaru Lembergu vērtē pēc citiem kritērijiem un viņam izdodas noturēt labā saimnieka tēlu, līdz ar to viņa vēlētāji ir daudz ko gatavi Lembergam piedot. Šim viedoklim piekrita arī Rajevskis.
“Andra Šķēles un Aināra Šlesera gadījumā nevarētu būt nekādas runas par atgriešanos aktīvā politikā, šīs runas jau ir pagātnē. No klasiskās oligarhu trijotnes aktīvā apritē ir palicis Lembergs, un, manuprāt, viņa ietekme vairs nav tik liela, kāda tā bija iepriekš,” piebilda Rozenvalds.
Jau ziņots, ka viesnīcā “Rīdzene” noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/C89B1C95-55A0-48F6-B3C8-4D20DA5A8C50/
