Ārsti, arodbiedrību un asociāciju pārstāvji nav apmierināti ar grozījumiem likumā pagarinātā normālā darba laika samazināšanai, dēvējot to par īslaicīgu risinājumu ilgstošai problēmai.
Kā šodien preses konferencē skaidroja advokāts Ivo Klotiņš, vairākas fiziskās un juridiskās personas 5.aprīlī vērsās Satversmes tiesā (ST) ar pieteikumu par Ārstniecības likuma normu attiecībā uz virsstundu darbu, kas no 1.jūlija no likuma tiks izslēgta.
ST esot norādījusi, ka šis pieteikums bija sarežģīts un ir bijis nepieciešams pagarināt tā skatīšanas termiņu. Vēlāk gan sekoja atteikums ierosināt lietu, bet lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma.
ST 22.jūnijā saņēmusi Saeimas atbildes rakstu šajā lietā, aģentūrai LETA norādīja tiesā. Tā ir jāsagatavo līdz līdz 10.oktobrim.
Klotiņš atgādināja, ka paralēli darbu pie grozījumiem likumā sāka Saeima, no likuma izslēdzot ST apstrīdēto normu, līdz ar to situācija ar konkrēto pieteikumu palika interesanta. Advokāts gan uzsvēra, ka ar veiktajiem grozījumiem juridiski nekas nav atrisināts.
Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents Haralds Plaudis preses konferencē sacīja, ka asociācija aicinās biedrus ievērot likumā noteikto, proti, atteikties no pagarinātā normālā darba laika, jo vēlas, lai tiktu ievērots vienlīdzības princips. Arī viņš piebilda, ka ārstus ļoti samulsināja grozījumi, kas stāsies spēkā no 1.jūlija.
Savukārt Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgu arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Ģirts Aleksejevs izteicās, ka viņam ST lēmums neierosināt lietu bija pārsteigums, jo pēc juridiskajiem apsvērumiem pieteicēji rīkojās pareizi, turklāt viņš personīgi neredz pamatu vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā šā jautājuma risināšanai.
Izsakoties par Saeimā pieņemtajiem likuma grozījumiem, viņš pauda, ka tie kalpo kā īslaicīgs risinājums ilgstošai problēmai – tie ir kā plāksteris, kas rod pagaidu risinājumu.
Arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule norādīja, ka, raugoties uz likumā noteikto 1,1 koeficientu, ko piemēros par pārsniegto normālo darba laiku, “gribas izmisumā saukt, ko jūs darāt”. Ārste arī uzsvēra, ka valsts nekādā veidā nevarēs īstenot nevienu demogrāfijas politiku, ja nebūs dzemdību speciālistu. Bažas par savu nozari pauda arī Latvijas Mākslīgās asinsrites asociācijas prezidents Normunds Sikora, norādot, ka Latvijā ir tikai apmēram astoņi speciālisti, kuri veic šādas funkcijas, līdz ar to ir risks, ka personāls būs izsīcis, kas savukārt apdraudēs sirds ķirurgu darbu.
“Es pašos pamatos ar bažām raugos uz to, ka valstī, kur tiek pieņemta nodokļu reforma, ir nesaprotams veselības nozares finansējums,” klātesošajiem sacīja Rīgas Dzemdību nama ārsts un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas biedrs Vija Veisa, papildinot, ka ir vajadzīga konsekventa rīcība par turpmākajiem gadiem, jo nav arī skaidrības par algām. “Tas, ka mediķi arvien uzstājīgāk paudīs savas prasības un vajadzības, ir neizbēgami,” pauda Veisa.
Jautāti par veselības ministres Andas Čakšas darba novērtējumu, klātesošie atzina, ka ministre pavisam noteikti ir neapskaužamā situācijā, Veisai piebilstot, ka ir jāsaprot, ka ministre risina jau gadu desmitiem samilzušas problēmas. Arī Plaudis izteicās, ka diez vai kāds no klātesošajiem gribētu būt Čakšas vietā patlaban.
Jau ziņots, ka Saeima pirms pāris nedēļām galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem. Tās stāsies spēkā 1.jūlijā.
Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā – 1,2, bet 2019.gadā – 1,35. Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā. Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas priekšlikums.
Savukārt ST 10.maijā ierosināja lietu “Par Ārstniecības likuma” normas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma.
Apstrīdētā norma noteica, ka, ja ārstniecības personai noteikts pagarināts normālais darba laiks, darba samaksu par darbu laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam ne mazāk kā noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā, bet, ja nolīgta akordalga – atbilstoši akorddarba izcenojumam par paveiktā darba daudzumu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/7016925E-3CF3-4735-9CCE-3DC8FB404DFE/
Pagarināto normālo darba laiku no sestdienas pārtrauks strādāt aptuveni 800 mediķi
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotajā brīdinājuma akcijā pagarināto normālo darba laiku pārtrauks strādāt aptuveni 800 mediķi, aģentūrai LETA pastāstīja LVSADA vadītājs Valdis Keris.
Viņš pastāstīja, ka tas ir aicinājums mediķiem brīvprātīgi likumā atļautajā un noteiktajā kārtībā nepiekrist vienu mēnesi jūlijā strādāt pagarināto normālo darba laiku. Līdz ar to papildus formalitātes nav vajadzīgas un pieteikums Veselības ministrijā (VM) nav jāiesniedz.
Jautāts, kā akcija varētu ietekmēt iedzīvotājus, Keris norādīja, ka viņiem būs ilgāk jāgaida uz pakalpojumu saņemšanu. Viņš uzsvēra, ka īpaši tas attiecas uz plānveida pakalpojumu saņemšanu, bet atsevišķās situācijās var ietekmēt arī neatliekamo pakalpojumu saņemšanu.
“Iespējams būs kādas struktūrvienības jāslēdz uz laiku, jo būs par maz cilvēku, lai nodrošinātu funkcionalitāti kāda nodaļā,” pastāstīja LVSADA vadītājs.
Keris uzsvēra, ka atbildība par to pilnā mērā gulstas uz politiķiem, jo viņi bija savlaicīgi informēti par situāciju un bija dots laiks un iespēja novērst šos protestus.
Kā vēstīts, LVSADA lēmumu par brīdinājuma akciju pieņēma, jo grozījumi Ārstniecības likumā nenodrošinot arodbiedrības iecerētos uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā pagarināto normālo darba laiku.
….Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/19A45A39-F1E8-475F-8412-D1CF31266D20/
Stradiņa slimnīcā vairāk nekā 100 medmāsas jūlijā nestrādās pagarināto normālo darba laiku
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) vairāk nekā 100 medmāsas paziņojušas, ka jūlijā nestrādās pagarināto normālo darba laiku, aģentūrai LETA sacīja PKUS mārketinga un komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle.
Ņemot vērā, ka slimnīcā kopumā strādā vairāk nekā 700 medmāsas, tas neesot ne daudz, ne arī maz, sacīja Sīle, norādot, ka slimnīca ir saplānojusi darbus attiecīgi tam personāla skaitam, kas būs pieejams.
“Ir skaidrs, ka šīs medmāsas pagarināto normālo darba laiku nestrādās jūlijā, bet, varbūt arī kāda no viņām uzrakstījusi arī iesniegumu par beztermiņa atteikumu strādāt pagarināto normālo darba laiku,” teica Sīle.
Viņa piebilda, ka starp viņām ir gan vispārējās māsas, gan arī dzen operāciju anestēziju māsas, taču vasaras sezonā mazāk cilvēku ieplāno operācijas. Tāpat tiek rūpēts par to, lai esošajām māsām tādēļ nebūtu divtik jāstrādā.
Sīle apgalvoja, ka līdz šim neviens PKUS ārsts vēl nav ziņojis par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.
Taujāta par iespējamām problēmām sakarā ar ģimenes ārstu streiku un iespējamo rezidentu skaita pieaugumu slimnīcā, viņa atbildēja, ka pacientu skaita pieaugums ir paredzēts, un ambulatorā palīdzība tiks sniegta visiem, kuriem tā būs nepieciešama. Viņa piebilda, ka arī ar rezidentu skaita pieaugumu slimnīca var tikt galā.
Tāpat streika laikā slimnīcā varētu būt garākas rindas, taču Sīle uzskata, ka ar to slimnīca var tikt galā.
Savukārt Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) pagarināto normālo darba laiku uz mēnesi atteikušās strādāt 68 medmāsas.
BKUS komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina skaidroja, ka darbs starp aptuveni 600 medmāsām un to palīgiem tikšot pārorganizēts. Atšķirībā no PSKUS, bērnu klīniskajā slimnīcā par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku paziņojušas tikai aprūpes nodaļu medmāsas.
Arī Šteina norādīja, ka ģimenes ārstu streika laikā slimnīca visticamāk varēs izturēt pacientu un rezidentu skaita pieaugumu.
Kā vēstīts, jūlijā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) brīdinājuma akcijas veidā pārtraukts strādāt pagarināto normālo darba laiku. Šāds lēmums pieņemts, jo grozījumi Ārstniecības likumā nenodrošinot LVSADA iecerētos uzlabojumus veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā pagarināto normālo darba laiku. Kā norādīja LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, protesta akcijā savu dalību līdz šim apstiprinājuši 750 veselības veselības darbinieki.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/BEFB0A3D-3673-40CF-B68E-2E8F936DB6DD/
Līdz septembrim izstrādās likumu par veselības nozares finansēšanu
Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) šodien vienojās, ka līdz šā gada septembrim tiks izstrādāts atsevišķs likums par veselības nozares finansēšanu.
NTSP uzklausīja finanšu ministres Danas Reizniece-Ozolas (ZZS) prezentāciju par nodokļu reformu, kurā viens no tematiem bija veselības nozares finansēšana.
Ministre informēja, ka papildus finansējums veselībai tiks rasts, par procentpunktu palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – papildu 0,5% darba devējam un 0,5% darba ņēmējam.
Tāpat tiks noteikts papildus maksājums nodokļu maksātājiem, kuri nav darba ņēmēji vai neveic nodokļu nomaksu noteiktā apmērā, tomēr par šo jautājumu diskusijas vēl turpināsies tiesību aktu izstrādes laikā.
Reizniece-Ozola sacīja, ka patlaban tiek izstrādāts atsevišķs likums par veselības nozares finansēšanu un tas tiks virzīts budžeta paketē 2017.gada rudenī.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris mudināja likumprojektu izstrādāt mēneša laikā – līdz augustam, lai novērstu bažas, ka solījums par veselības finansējuma pieaugumu netiks piepildīts.
“Mēneša laikā ir jāizstrādā veselības finansēšanas likumprojekts, lai pierādītu, ka jautājums tiks atrisināts. Tomēr šis likums jāizstrādā līdz budžeta izskatīšanai, jo līdz šim mums bijusi rūgta pieredze attiecībā uz finansējuma pieprasījumu budžeta pieņemšanas laikā,” uzsvēra Keris.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka minētais likumprojekts tiks izstrādāts līdz septembrim.
Pēc NTSP sēdēs Kučinskis žurnālistiem atzina, ka šodienas lēmums līdz rudenim izstrādāt veselības finansēšanas likumprojektu kalpos kā pozitīvs signāls mediķiem.
“Likums ir jāizstrādā ātri, lai mediķiem būtu drošības sajūta. Mediķu bažas ir sadzirdētas, bet jau tagad varam runāt, ka nākamgad veselības nozarei būs papildu finansējums 180 miljonu eiro apmērā. Mēs turpināsim strādāt, lai nodrošinātu darba algu pieaugumu tajos sektoros, kur visvairāk nepieciešams,” uzsvēra Kučinskis..
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/A36A2826-F76E-403A-9314-A2268FD982DA/
