Civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis, pašreizējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars (LRA).
Bondars aģentūrai LETA šodien uz jautājumiem vēl neatbildēja.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, atbildētāji šajā lietā ir Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, kādreizējais valdes priekšsēdētājs Bondars, Andrejs Sumačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
Tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem, aģentūru LETA iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis. Bijušie “Krājbankas” valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
“Latvijas krājbankas” administrators “KPMG Baltics” prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.
Plašākus komentārus par lietu Fīrmanis nesniedza, jo lieta tika skatīta slēgtās sēdēs.
Kā aģentūru LETA informēja tiesā, patlaban lieta ar blakus sūdzību ir nonākusi Rīgas apgabaltiesā. Spriedums vēl nav pārsūdzēts.
Fīrmanis norādīja, ka 2016.gada maijā arī Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot “Latvijas krājbankas” faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 dolāru apmērā.
Kā ziņots, 2011.gada nogalē “Latvijas krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa “Latvijas krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Latvijas krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.
“Latvijas krājbankas” kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Pelcbergs un Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Ovčiņņikovu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/81D9DBFD-2F84-4C8D-A94A-EF8A3238DADA/
Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli “Latvijas Avīzei” ; 28.06.2017 “Latvijas Avīze”
Krājbankas spriedums: Bondaram jāmeklē 2 miljoni vai vismaz 95 tūkstoši
Ja jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars nevēlas atdot Latvijas Krājbankas likvidatoram ģimenes savrupmāju – priekšvēlēšanu avīzē izreklamēto Mārupes „miera ostu”, kur viņš mēdzot sarunāties ar ķirbjiem, tagadējam politiķim vispirms kopā ar sešiem citiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem steidzami jāsavāc vairāk nekā 95 tūkstoši eiro valsts nodevai sakarā ar apelācijas iesniegšanu par pirmās instances tiesas spriedumu un tad jācer uz to labāko.
Par to, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirms nedēļas slēgtā sēdē nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, pirmdien paziņoja bankas likvidatora – medijos pretrunīgi vērtētā un ar skaļiem skandāliem saistītā uzņēmuma KPMG Baltics pārstāvis.
Taču pat pēc uzstājīga Pietiek lūguma KPMG Baltics nevēlējās atklāt faktiski nekādas šīs civilprasības detaļas, vien to, ka tiesa nospriedusi – valdes locekļi esot vainojami, ka bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēma to nodrošinājumus.
KPMG Baltics nevēlas atklāt arī to bijušo Krājbankas valdes locekļu vārdus un uzvārdus, uz kuriem šis spriedums par iespaidīgo summu attiecas. Taču, kā rāda Lursoft dati, pēc 2007. gada Krājbankas valdē kopā ir bijušas tikai septiņas personas: tie ir Dzintars Pelcbergs, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska, Svetlana Ovčiņņikova, Mārtiņš Zalāns, kā arī divi bijušie bankas vadītāji – Ivars Priedītis un līdzšinējais Saeimas deputāts, jaunievēlētais Rīgas domes deputāts M. Bondars.
Šim pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa M. Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.
M. Bondara gadījumā tas nozīmē, ka, spriedumam stājoties spēkā, apdraudēta būtu arī viņa priekšvēlēšanu izdevumos izreklamētā „miera osta” Mārupē. No politiķa amatpersonas deklarācijām gan izriet, ka tā nav reģistrēta uz viņa vārda un viņš ir tikai dzīvesbiedres ņemta hipotekārā kredīta galvotājs. Taču Lursoft datu bāze rāda, ka līgumu par mantas šķirtību laulātie nav noslēguši, kas nozīmē, ka piedziņa, visticamākais, tiks vērsta arī pret Mārupes savrupmāju.
Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespējams pārsūdzēt, un tas, visticamākais, arī tiks, taču arī tas ir dārgs prieks: kā skaidro aptaujātie juristi, šādā situācijā, kad spriedumā minētā summa ir 15 miljoni eiro, apelācijas iesniegšanai jānomaksā valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tūkstošiem eiro.
Vai šo summu visi atbildētāji var nomaksāt kopā, ja iesniedz kopēju apelācijas sūdzību, – par to aptaujāto juristu viedokļi dalās. Jebkurā gadījumā M. Bondara amatpersonas deklarācija par pagājušo gadu rāda, ka nekādu deklarētu uzkrājumu viņam nav bijis, savukārt nezināmām personām aizdoti 12 tūkstoši dolāru un 42,6 tūkstoši eiro.
Pats M. Bondars nekādus komentārus sniegt otrdien Pietiek nevēlējās, un arī Dz. Pelcbergs šo tēmu apspriest nevēlējās. Savukārt kāds cits bijušais bankas valdes loceklis Pietiek izteica pieņēmumu, ka šāda sprieduma – 15 miljonus solidāri piedzīt arī no tiem bankas valdes locekļiem, kuri balsojumos par aizdevumu izsniegšanu nemaz nav piedalījušies, – pamatā varētu būt arī „ietekmīgu cilvēku” vēlme „uzlikt sakas” M. Bondaram kā politiķim.
„Pilnīgi pieļauju, ka pašreizējais iznākums tāds ir arī tāpēc, ka Bondara negaidītie panākumi vēlēšanās ir likuši pat viņa atbalstītājiem apdomāties, ka nepieciešams kāds „piebremzēšanas mehānisms” gadījumam, ja politiķis kļūtu „pārāk patstāvīgs”. Tāpat jāņem vērā, ka teorētiskais honorārs, ko šajā gadījumā teorētiski var saņemt likvidatora pārstāvis Romualds Vonsovičs, varētu būt pat 750 tūkstoši eiro – summa, kas var likties vilinoša ļoti daudziem,” – šādu versiju Pietiek izteica bijušais Krājbankas valdes loceklis, lūdzot publiski viņu nepieminēt.
Raksts pirmoreiz publicēts 28.06.2017 “Latvijas Avīzē”.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/krajbankas_spriedums_bondaram_jamekle_2_miljoni_vai_vismaz_95_tukstosi
Mārtiņš Bondars pirms vēlēšanām solīja visiem pensionāriem izdalīt pa 100 eiro. Atceraties? Un vēl viņam ļoti nepatika jautājumi par savu lomu Latvijas Krājbankas izzagšanā. Taču tagad viņam, kā bijušajam bankas prezidentam, jāmeklē 2 miljoni eiro, lai segtu radītos zaudējumus.
….Info avots: http://www.delfi.lv/biznes/bnews/bondarsu-vozmozhno-pridetsya-najti-2-mln-evro.d?id=48993483 un https://www.facebook.com/latviesu.veletajubiedriba.5
Tiesa lemj no bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem piedzīt 15 miljonu eiro
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nospriedusi solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem, aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
Fīrmanis norādīja, ka tiesa jūnijā nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
“Latvijas krājbankas” administrators “KPMG Baltics” prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.
Plašākus komentārus par lietu Fīrmanis nesniedza, jo lieta tika skatīta slēgtās sēdēs.
Kā aģentūru LETA informēja tiesā, patlaban lieta ar blakus sūdzību ir nonākusi Rīgas apgabaltiesā. Spriedums vēl nav pārsūdzēts.
Fīrmanis norādīja, ka 2016.gada maijā arī Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot “Latvijas krājbankas” faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 dolāru apmērā.
Kā ziņots, 2011.gada nogalē “Latvijas krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa “Latvijas krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Latvijas krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.
“Latvijas krājbankas” kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/1D779E9A-6B30-4D34-A87F-51AB40B649E4/
Izlaupītās Latvijas Krājbankas kādreizējais vadītājs Mārtiņš Bondars vēlas kļūt par Rīgas mēru
Kādreizējais valdes priekšsēdētājs Latvijas Krājbankā, kuru noveda līdz bankrotam, bet tagad Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars oficiāli izvirzīts tika par Rīgas mēra kandidātu. Viņš bija līderis kopīgam Latvijas reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai vēlēšanu sarakstam. Tātad, kas Jūs esat, mister Bondar?
Vēl viens kandidāts mēra postenim – Mārtiņš Bondars.
Lūk, viņa īsā politiskā biogrāfija. No sākuma balotējās uz Rīgas mēra posteni no “tēvzemiešiem.” Neizdevās. No “tēvzemiešiem” pārgāja strādāt pretējā pusē – pie krievu oligarha Antonova un sāka vadīt Krājbanku. Pēc tam, kad banka tika izlaupīta, atgriezās politikā – no krievu oligarha viņš aizgāja pie cīnītāja pret oligarhiem Zatlera. Bet tie viņu nepaņēma un kļūt par mēra kandidātu neizdevās. Pēc tam viņš kopā ar Kaimiņu iekļuva Saeimā, lai cīnītos ar režīmu. Starp citu, tieši Kaimiņš viņu burtiski ievilka parlamentā. Bet ar Kaimiņu arī draudzība neizdevās. Tagad no cīnītājiem pret režīmu Bondars nolēmis pāriet to pusē, kas šo režīmu radīja – pie pārbēdzējiem no “Vienotības,” un kļuvis vēlreiz par mēra kandidātu. Lūk, arī visa politiskā biogrāfija.
Tagad par visu pēc kārtas.
Simpātisks aizsegs nesimpātiskām banku afērām
Bijušais Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ir biznesa vadības speciālists, kurš guvis labu izglītību ASV. Pateicoties skaistajam diplomam un sakariem Latvijas politikas augstākajos ešelonos (no 1999.-2006. gadam viņš, starp citu, vadīja Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kanceleju) Bondars nokļuva Latvijas Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova redzeslokā. 2006. gadā tieši Bondars ar Antonova svētību kļuva par Latvijas krājbankas valdes priekšsēdētāju.
Tagadējais Rīgas mēra kandidāts no Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopējā saraksta vadīja Latvijas Krājbanku visu periodu, kura laikā faktiski notika bankas izlaupīšana. Oficiālā versija stāsta, ka naivais Bondars vienkārši nezināja, kas notiek bankā, kuru viņš vada. Tomēr daudz reālistiskāka ir cita versija: Mārtiņš Bondars strādāja par “aizsegu.” Grēks bija neizmantot Bondara foto modeļa ārieni: garš, slaids (kā nekā bijis profesionāls basketbolists!), simpātiska, uzrunājoša seja. Vai tad var neticēt šādam cilvēkam? Jā, tāds vienkārši nevar melot!
Beidzis karjeru Latvijas krājbankā, Bondars turpināja strādāt Antonova labā. Tieši Vladimirs Antovnovs novirzīja Bondaru vadīt citu savu projektu – īru automobiļu ražotni Spyker, kas bija pārdzīvojusi bankrotu. Bet arī šis Bondara darbs nebija nemaz tik nevainīgs kā sākotnēji varētu padomāt. Patiesie Antonova mērķi bija šādi: caur uzņēmumu Spyker pārņemt īpašumā zviedru automobiļu ražotni ar zīmolu SAAB. Antonovam tas gandrīz izdevās, tomēr pēdējā brīdī procesā iejaucās Zviedrijas un citu Eiropas valstu speciālie dienesti, viņi brīdināja par drošības riskiem, sadarbojoties ar Bondara-Antonova kompāniju.
Trīs gājieni uz Rīgu
Pēc Latvijas Krājbankas bankrota Bondaram izdevās izbēgt no kriminālatbildības, tomēr sadarbība ar Antonovu aizcirta durvis uz Latvijas lielo politiku. Un viņš nolēma nolaisties līdz municipālam līmenim, izmēģinādams laimi Rīgas domes vēlēšanās 2013. gadā.
Pirmais Bondara mēģinājums kļūt par Rīgas domes deputātu datējams ar 2001. gadu: pirms 16 gadiem viņš balotējās no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, bet netika ievēlēts. Pēc neveiksmes vēlēšanās Bondars pameta “tēvzemiešu” rindas. Un, lūk, otrs mēģinājums: 2013. gadā viņš mēģināja kļūt par Rīgas mēra kandidātu no Reformu partijas, kuru izveidoja kādreizējais prezidents Valdis Zatlers. Tomēr lielākā daļa Reformu partijas biedru krasi iebilda pret tik odioza kandidāta izvirzīšanu galvaspilsētas mēra postenim, un Bondara mēģinājums tikt Rīgas domē izgāzās.
Un tagad mēs vērojam jau trešo Mārtiņa Bondara mēģinājumu iekļūt Rīgas domē. Šoreiz viņam ir izdevies iegūt politisku atbalstu, lai kļūtu par oficiālu Rīgas mēra kandidātu. Latvijas Reģionu apvienība, kuru vada pats Bondars, un partija Latvijas attīstībai nolēmušas startēt uz Rīgas domi ar kopīgu sarakstu. Un šī saraksta galvgalī būs profesionāla “uzrunājoša seja.”
…Info avots: http://focus.lv/news/izlaupitas-latvijas-krajbankas-kadreizejais-vaditajs-velas-klut-par-rigas-meru?11137
Ivars Priedītis pārsūdzēs spriedumu civillietā pret bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem
Bijušais “Latvijas krājbankas” valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis savu vainu civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem neatzīst un tiesas spriedumu pārsūdzēs.
Priedītis aģentūrai LETA sacīja, ka šāds tiesas lēmums rada precedentu, lai jebkuras bankas jebkuru esošo vai bijušo valdes locekli varētu padarīt maksātnespējīgu.
“”Latvijas krājbanka” bija izsniegusi kredītus, pret tiem bija ņemtas ķīlas, kuras realizēja administratori nevis bankas amatpersonas. Līdz ar to šāds spriedums rada jautājumus un tiks pārsūdzēts,” sacīja Priedītis.
Viņš piebilda, ka pārsūdzēt spriedumu var līdz 11.jūlijam.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka bijušie “Latvijas krājbankas” valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus. “Latvijas krājbankas” administrators “KPMG Baltics” prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.
Civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem “Latvijas krājbankas” valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis, pašreizējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars (LRA). Bondars aģentūrai LETA uz jautājumiem vēl nav atbildējis.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, atbildētāji šajā lietā ir Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Priedītis, kādreizējais valdes priekšsēdētājs Bondars, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.
Patlaban lieta ar blakus sūdzību ir nonākusi Rīgas apgabaltiesā. Spriedums vēl nav pārsūdzēts.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/3F60870F-6D5B-45FB-87E9-553504E4E269/
