NATO šobrīd jāstājas pretī vairākiem izaicinājumiem, tostarp draudiem no Krievijas un terorisma, šodien notiekošajā diskusijā “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā” secināja eksperti.
Kā viens no alianses izaicinājumiem tiek uzskatīta Krievijas agresīvā politika un darbības Ukrainā, kas radījušas nepieciešamību reaģēt arī NATO, tostarp, izvietojot spēkus Baltijā un Polijā, lai saglabātu drošību austrumu flangā.
NATO Publiskās diplomātijas nodaļas pārstāvis Ēriks Povels sacīja, ka NATO vienmēr ir spējis adaptēties aktuālajai drošības situācijai un to nepieciešams darīt arī šobrīd. Vienlaikus viņš norādīja, ka Krievija ir un vienmēr būs NATO kaimiņš, tādēļ svarīgi atrast veidus, kā sadarboties un uzlabot attiecības.
Eksperti uzskata, ka nav pazīmju, ka Krievija tuvākajā laikā varētu mainīt savu politiku, vēl vairāk, situāciju tuvākajā laikā varētu saspīlēt arī “Zapad” mācības un gaidāmās prezidenta vēlēšanas Krievijā.
Vienlaikus eksperti norādīja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politika dara bažīgas citas alianses dalībvalstis, kritizējot NATO jau pirmsvēlēšanu kampaņas ietvaros. Tāpat Trampam būtu gudri jāizvēlas tas, ko publiski teikt vai neteikt.
“Svarīgi saprast, ka tie izaicinājumi, kas šobrīd pastāv, ir bijuši jau pirms prezidenta Trampa. ASV un Eiropas partneriem sagaidāmi grūti laiki, ņemot vērā Trampa politiku, atbalstu “Brexit” un neglaimojošus izteikumus par ES projektu,” sacīja “The Atlantic Council” Ziemeļeiropas direktore Anna Vīslandere.
Savukārt Vācijas Valsts administrācijas federālās universitātes pasniedzējs Alessandro Šeflers uzsvēra, ka neskatoties uz Trampa administrācijas sastāvu, galvenos lēmumus pieņem pats Tramps, un tas uztrauc Eiropas valstu pilsoņus, tomēr to nepieciešams pieņemt.
“Aliansei arī bijis grūti panākt vienprātību jautājumos par drošību dienvidos, proti, cīņu pret terorismu. Ir grūti panākt vienotu un skaidru pozīciju pret dienvidiem, jo nav pilnīgas vienprātības arī Eiropas sabiedrotajos, tāpat pastāv sarežģīta situācija ar Turciju,” teica Šeflers.
Eksperti secināja, ka NATO drošības vecināšanā vēl ir daudz vietas izaugsmei, tostarp nepieciešams attīstīt arī jūras spēkus, kuru gatavība šobrīd ir vājāka par sauszemes un gaisa spēkiem.
Jau ziņots, ka šodien “Altum” konferenču zālē norisinās diskusija “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā”, ko rīko Latvijas Ārpolitikas Institūts (LĀI) sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/03D7786C-FA01-4236-9139-D78E15E937BD/
Vējonis: NATO nepieciešams meklēt dialogu ar Krieviju
NATO nepieciešams meklēt dialogu ar Krieviju, atklājot diskusiju “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā”, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Kā uzsvēra Vējonis, tas ir jādara, jo neviens nevēlas atgriezties Aukstajā karā. Dialogs ir svarīgs, lai nerastos jauni saspīlējumi, viņš atzīmēja.
Prezidents arī uzsvēra, ka Latvija ir solidāra ar NATO, norādot, ka valsts piedalās starptautiskajās operācijās Afganistānā, Mali, Irākā un citur, kā arī ir gatava ieguldīt savu aizsardzības spēju stiprināšanā un darīt vairāk.
“Kad Latvija pievienojās NATO, domājām, ka esam garantējuši mūsu drošību pārskatāmā nākotnē, tomēr ir pierādījies pretējais – karš Gruzijā, Krimas aneksija Ukrainā. Krievija ir parādījusi, ka ir gatava lietot spēku savu politisko mērķu īstenošanai,” teica Vējonis.
Valsts prezidents uzsvēra, ka sabiedroto spēku ierašanās Polijā un Baltijā ir ļoti svarīgs reģiona stabilitātes garants.
Tikmēr Kanādas vēstnieks Latvijā Alēns Osērs sacīja, ka Kanāda ir lepna strādāt blakus Albānijas, Itālijas, Polijas un Spānijas spēkiem, atbalstot Latvijas spēkus. “Kanāda un Latvija strādā kopā, lai veidotu daudz drošāku pasauli,” piebilda vēstnieks.
Savukārt Polijas vēstnieces Latvijā vietniece Evelīna Brudnicka teica, ka kopš Krievijas agresijas, NATO pieredz jaunus drošības izaicinājumus un drošības pasliktināšanos pie savām robežām. Viņasprāt, NATO prioritāte vienmēr ir bijusi NATO dalībvalstu un to robežu drošība.
“Esam lepni un pagodināti, ka Polija var būt daļa no šis kaujas vienības Latvijā. Latvijas drošība ir arī mūsu drošība,” uzsvēra Brudnicka.
Jau ziņots, ka šodien Rīgā norisinās diskusija “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā”, ko rīko Latvijas Ārpolitikas Institūts (LĀI), sadarbībā ar NATO, Konrāda Adenauera fondu un Polijas un Kanādas vēstniecībām.
Gaidot solidaritāti no NATO sabiedrotajiem, tā jāspēj piedāvāt arī Latvijai
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/B43C9F7B-49E9-43A1-9966-60D874FBD4D1/
Eksperts: NATO fokuss Polijā un Baltijā arī turpmāk būs Krievijas draudi
Šobrīd NATO pastāv vairāki izaicinājumi, taču ir skaidrs, ka Polijas un Baltijas reģiona lielākais drauds ir Krievija, kas arī turpmāk būs NATO fokuss šajā reģionā, aģentūrai LETA sacīja Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta līdzstrādnieks Niks Čailds.
Vairāki eksperti šodien pulcējās konferencē “NATO – no Varšavas līdz Briselei. Alianses nākotne un NATO pastiprinātā klātbūtne Baltijā un Polijā”, lai diskutētu par NATO progresu, nākotni un sabiedroto klātbūtni Baltijā un Polijā.
Pēc konferences Čailds norādīja, ka galvenais alianses izaicinājums ir spēja tikt galā ar vairākiem draudiem reizē, kas ietver bažas par Krievijas agresīvo politiku, terorisma draudus, kā arī kiberdrošību un informācijas karu jeb “viltus ziņas”. “NATO dalībvalstis saprot, ka šīs problēmas ir savstarpēji saistītas, taču nereti tām ir dažāda izpratne par to, ko izvirzīt kā galveno prioritāti, lai tādējādi saprastu, kā ar problēmu cīnīties,” teica Čailds.
Institūta līdzstrādnieks pauda viedokli, ka alianses dalībvalstis katra atsevišķi nespētu tikt galā ar visiem draudiem reizē, tādēļ svarīgi būtu saprast, kā labāk stabilizēt attiecības aliansē, lai visas dalībvalstis justu, ka katrs var un spēj sadarboties un sniedz ieguldījumu alianses attīstībā un drošībā.
Tāpat Čailds norādīja, ka NATO iekšienē valda nedrošība sakarā ar gaidāmajām “Brexit” sarunām, kuru iznākumu grūti paredzēt, jo jāatrisina daudz smagi jautājumi, tostarp nav skaidrs, kas pēc izstāšanās notiks ar Lielbritānijas ekonomiku un cik šī valsts spēs atvēlēt aizsardzībai.
“Kaut gan Lielbritānijas valdības viedoklis ir tāds, ka Lielbritānija paliks Eiropas daļa un NATO ir galvenais drošības pīlārs, un tas nemainīsies, tomēr valda bažas par to, kā “Brexit” ietekmēs NATO,” viņš atzīst.
Arī LĀI direktors Andris Sprūds saskata izaicinājumus ne tikai alianses ārpusē, bet arī iekšpusē, minot gan “Brexit”, gan arī neskaidrību par ASV prezidenta Donalda Trampa spējām realizēt savu ārpolitiku un ASV iekšpolitisko stabilitāti. “”Brexit” kontekstā redzam, ka Lielbritānija pašlaik ir vairāk nodarbināta ar sevi nekā ar ārpolitiku, savukārt neskatoties uz bažām par alianses nākotni pēc Trampa stāšanās amatā, šķiet, ka šī bažīgā izjūta no dienaskārtības ir noņemama,” domā Sprūds.
Viņš uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir ieinteresēta, lai solidaritāte NATO dalībvalstu starpā būtu, un, lai aiz solidaritātes slēptos rīkoties spējīgas valstis, kas krīzes situācijā nebūtu nodarbinātas tikai ar sevi, bet būtu spējīgas novērst ārējos apdraudējumus jau pašos pirmsākumos.
“Konkrēta krīze parādīja to, cik šī solidaritāte ir spēcīga, un, ka šī lēmumu pieņemšana darbojas. Solidaritāti apliecina tas, ka šeit ierodas kanādiešu vadītie spēki, kas ir multinacionāli spēki un ietver sevī arī citas nācijas. Arī kaimiņvalstīs šis nāciju skaits ir pietiekami liels,” pārliecināts LĀI direktors.
Solidaritāti par svarīgu NATO virzītājspēku sauca arī Somijas starptautisko jautājumu institūta vecākais līdzstrādnieks, “Atlantic Council” vecākais līdzstrādnieks Leo Mičels, kurš teica, ka dalībvalstīm ir kopīga izpratne par to, kāpēc Polijā un Baltijā ir nepieciešama sabiedroto klātbūtne. “Ja šeit būtu tikai ASV vienības, tad ASV sabiedrība to nesaprastu, bet redzam, ka daudzi sabiedrotie ir apvienojušies un demonstrē solidaritāti ar darbiem, ne tikai vārdiem,” sacīja Mičels.
Savukārt Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš, runājot par draudiem no Krievijas, uzsvēra, ka NATO mērķis pilnīgi noteikti ir novērst jebkādu konfrontāciju ar Krieviju. Vienlaikus viņš aicināja būt gataviem dažādiem informatīvā kara elementiem, proti, viltus ziņām un provokācijām medijos un sociālajos tīklos par sabiedroto spēkiem, kas noteikti tikšot īstenoti.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/63453B18-7235-4885-9A5C-EFC170EA8A38/
