Dzintars Zaļūksnis
Lai arī Izglītības un zinātnes klauns Kārlis Šadurskis nupat ir izziņojis cīņu pret Latvijas augstskolām, nedomājiet, ka zemāka līmeņa mācību iestādes ir aizmirstas: vienkārši “melnā Kārļa” kantoris tās iznīdē automātiski, bez sava galvenā klauna klātbūtnes. Kamēr Šadurskis kaļ plānus par augstskolu skaita samazināšanu, viņa vadītā ministrija ar pašvaldību rokām slēdz skolas.
Pagājušajā mācību gadā no Latvijas kartes tika “veiksmīgi” izsvītrotas 14 skolas. Laikraksts “Neatkarīgā” ziņo (šeit: http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/211999-tiks-slegtas-16-izglitibas-iestades-noskaidro-kuras.htm ), ka 2017./2018. mācību gadā durvis skolēniem vairs nevērs 16 izglītības iestādes. To vidū ir gan vidusskolas, gan internātskolas, gan pamatskolas. Vēl 18 piedzīvos statusa maiņu: četras vidusskolas zaudēs 10. līdz 12. klašu posmu, viena – kļūs par sākumskolu, divas vidusskolas tiks apvienotas vienā, bet deviņām pamatskolām turpmāk nebūs 7. līdz 9. klases, kā arī divas pirmsskolas iestādes pievienos skolām.
Šadurskis un viņa trupa plāta rokas: koalīcija ir panākusi, ka cilvēki no Latvijas joprojām izbrauc vienmērīgos tempos, 52 dienā. Kas tad mācīsies tajās sasodītajās skolās? Tajā pašā laikā tā pati koalīcija truli turas pie principa “nauda seko skolēnam”, lai gan citviet pasaulē no tā atsakās tieši tāpēc, ka šis princips straujos tempos izraisa skolu slēgšanu vispirms laukos, bet pēc tam arī pilsētās. Bet, kā uzsver ASV pētnieki, “mums jāsaglabā investīcijas ikvienā bērnā, kas atrodas sistēmā, taču jāinvestē arī bērnos kā cilvēku kopuma sastāvdaļā” (šeit: http://aftct.org/blog/why-money-shouldn%E2%80%99t-%E2%80%9Cfollow-child%E2%80%9D ). Tieši tā! Bērns nav tikai “izglītības vienība”, kuru var pārcelt sākumā 10, tad 20, 40 un 100 km attālumā no dzīvesvietas. Bērns aug ģimenē, ciemā, pilsētā, sociālā vidē. Vai Šadurskim un viņa komandai tas vispār ir ienācis prātā?
Bet nu mazliet par ministrijas plāniem. Vislielākās izmaiņas gaida Gulbenes novada izglītības iestādes: jau kopš 2015. gada tika sākta Gulbenes vidusskolas pārtapšana par sākumskolu, un 2017. gada septembrī tā būs noslēgusies. Līdzīga reorganizācija gaida Druvienas pamatskolu un Krišjāņa Valdemāra pamatskolu – tās arī kļūs par sākumskolām, jo pašvaldības vairs nejaudā piemaksāt arvien augošās summas, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas standartiem ļautu skolas saglabāt. Turklāt ministrijas klauni ir paredzējuši ar 2018. gadu “noņemt palielināto koeficientu mērķdotācijām” tām pamatskolām, kur šajā posmā būs apvienotās klases. Tādējādi no 1. septembra par pamatskolu pārtaps arī Gulbīša vidusskola. Līdzīgs liktenis piemeklējis kopumā 16 izglītības iestādes no 11 vietvarām: Varakļānu novadā Stirnienes pamatskolu, Neretas novadā – Sproģu, Balvu novadā – Briežuciema, Bauskas novadā – Ozolaines, Apes novadā – Vidagas Sikšņu, Krāslavas novadā – Sauleskalna, Alūksnes novadā – Mālupes pamatskolu, kā arī Ventspilī Vakara vidusskolu, Rudbāržu (Skrundā), Piejūras (Carnikavā) un Drabešu (Amatas novads) internātpamatskolu. Vēl gada sākumā Amatas novada pašvaldība apsvērusi iespēju saglabāt šo izglītības iestādi, nu ir nolēmusi to slēgt, bet Drabešu sākumskolu pārveidot par pamatskolu, izvietojot pamatskolas klases bijušajā internātskolā.
Slēgto skolu pulciņam jāpieskaita arī septiņi bērnudārzi, bet no 2018. gada 1. septembra šim sarakstam pievienosies arī Ilzenes pamatskola Alūksnes novadā. Un, ja izglītības klaunādes scenārijā nekas nemainīsies, tad tā noteikti nebūs vienīgā.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/izglitibas-klaunade-turpinas-rekviems-vel-16-skolam
