Dzintars Zaļūksnis
Pavisam drīz sabiedrība dabūs, ko pelnījusi: “terorisma risku mazināšanai” valdība ir atbalstījusi grozījumus noteikumos, paredzot aizliegt fotografēt un filmēt “kritiskās infrastruktūras objektus”, tajā skaitā valdības namu, “pastu, telegrāfu un dzelzceļu”.
Man jau tagad vaigi sāk degt kaunā, kad es iedomājos tūristus no brīvās pasaules, kuri ar izbrīnu, neizpratni un izsmieklu Rīgā lūkosies ik uz soļa sastopamajās eksotiskajās piktogrammās ar nosvītrotu foto un video kameru. Kā kaut kas tāds vispār var ienākt prātā? Kā kaut kas tāds var ienākt prātā interneta, Google map, satelītu laikmetā? Interesanti, ka šādu ierobežojumu nav nedz Lielbritānijā, nedz Vācijā, kur teroristi uzdarbojas uz nebēdu, nedz Francijā, kur pat izsludināts permanents ārkārtas stāvoklis.
Visi specdienesti atzīst, ka Latvijā terorisma riska līmenis ir zems. Ne divi gadi nav pagājuši, kopš intervijā InfoTOP.lv ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iespēju aizliegt fotografēšanu un filmēšanu publiskajā telpā uztvēra ar ironiju (šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/eriks-kalnmeiers-kapec-lai-es-peksni-aizliegtu-no-ielas-pretejas-puses-filmet-prokuraturu ). Kas tad ir mainījies? Nekas būtisks, tikai pamazām palēnām, caur grozījumiem Krimināllikumā, caur “hibrīdkara draudiem” un “elfu armijām”, caur valsts budžeta naudu politiski “pareizajiem” plašsaziņas līdzekļiem, caur specdienestu visvarenības nostiprināšanos, galu galā – caur Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka Jāņa Maizīša “pazudušo” laptopu – valdošā koalīcija ir konsekventi “piegriezusi skrūvītes” sabiedrības “neapzinīgākajai” daļai.
Nē, aizliegumam fotografēt un filmēt īstais iemesls nav terorisms. Īstais iemesls ir sabiedrības “miermīlība”: vācieši, angļi, francūži pēc tamlīdzīgu ideju publiskošanas allaž ir ielās, turpretim letiņš papukstēs, nomierināsies un kārtīgi ievēros aizliegumu, mīļa miera labad būdams gatavs aizmirst par viedtālruņa fotofunkciju un selfijiem, piemēram, pie dzelzceļa sliedēm, Aizsardzības ministrijas, Saeimas un tamlīdzīgām “šaubīgām vietām”.
Tas nozīmē, ka mūsu valdību pašlaik vada cilvēki, kas formāli var piederēt jebkādai partijai, bet dziļi sirdī un prātā viņi ir uz paliek totalitārā komunisma un tā metožu piekritēji. Un es nešaubos, ka tādi paši komunisti ir arī Saeimas vairākums, tāpēc šie apkaunojošie ierobežojumi ir tikai laika jautājums.
Starp citu, fotografēšanas aizliegums lieku reizi parāda, kāpēc Baltkrievijas prezidents Aļaksandrs Lukašenka (Аляксандр Рыгоравіч Лукашэнка) Eiropā nu jau kādu laiku netiek nedz apsaukāts par “diktatoru”, nedz bīdīts “ārpus iekavām”. Nē, Aļaksandrs Rigoravičs nav kļuvis “mīkstāks”: pati Eiropa kļūst arvien “cietāka”, diktatoriskāka, komunistiskāka. Un Latvija – par spīti tam, ka to, paldies Dievam, neviens nopietni neapdraud,– pārpārēm izbauda sava politiskā isteblišmenta nodevīgo boļševika dabu, arvien vairāk slīkstot totalitārismā, kļūstot arvien policejiskāka.
Ja pirms 27 gadiem kāds būtu ko tādu prognozējis, nudien, norautos pa šnobeli.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/uzmanibu-komunisti-uzbruk-jeb-kas-jums-lava-te-fotografet
Ikars Kubliņš, Photoriga.com
Nefotografē to – nezin ko! Jeb – vai būs liegts bildēt Saeimas namu, valdības ēku, Rīgas tiltus un citas populāras vietas?
Valdība šonedēļ pieņēmusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas vairumam cilvēku labākajā gadījumā lika nodomāt: “Kārtējais idiotisms!”, sliktākajā gadījumā – raisīja asociācijas ar vēl vienu solīti “atpakaļ PSRS”. Runa ir par noteikumiem, kas regulē drošības pasākumus tā sauktajos “kritiskās infrastruktūras objektos”. No šīs otrdienas valdība lēmusi, ka plašākai publikai varēs liegt fotografēt šos objektus.
Ja runa būtu tikai par armijas bāzēm un tamlīdzīgiem ar militāro infrastruktūru tieši saistītiem objektiem, par to vēl varētu tikai pasmaidīt kā par naivu bezjēdzību laikmetā, kad pat atklāti izziņotā satelītattēlu izšķirtspēja sasniegusi 30 centimetrus. Taču, kā izskanējis medijos, t.sk. no drošības iestāžu amatpersonām, “kritiskās infrastruktūras” objektos ietilpst arī valdības ēka, Saeimas ēka, dzelzceļa tilti un tamlīdzīgas publiskas un fotoaparātu objektīviem bieži pozējošas būves – tātad teorētiski arī par šo objektu fotografēšanu turpmāk ikviens varēs iedzīvoties nepatikšanās. Un tā nav vienīgā absurdā pretruna, kas izriet no jaunā regulējuma.
Pirmkārt, absurdi izklausās jau pats normas ieviešanas pamatojums. Valsts drošības iestāžu rīcībā esošā informācija un citu valstu pieredze liecinot, ka “personas pirms teroraktu vai cita veida būtisku apdraudējumu īstenošanas veic izlūkošanas aktivitātes, filmējot, fotografējot vai citādi dokumentējot potenciāli apdraudamo objektu”, teikts presei izplatītajā Iekšlietu ministrijas paziņojumā. Tātad, acīmredzot apzinoties, ka pamatot fotografēšanas aizliegumu ar ārējo militāro drošību būtu pavisam muļķīgi, kā galvenais arguments tiek izmantots terorisms. Taču arī tas izklausās baltiem diegiem sašūts.
Pirmkārt, teroristu uzbrukumi parasti notiek nevis “plikiem” dzelžiem (kā dzelzceļa tilti, TV torņi vai tamlīdzīga infrastruktūra) un pat ne valdību ēkām (jo kāda gan jēga teroristam uzspridzināt, piemēram, vienu šādas ēkas sienas stūri, ja neko vairāk tas ar “pašnāvnieka jostu” vai pat sprāgstvielām piekrautu auto tāpat nespētu nodarīt?), bet gan atklātām, publiskām vietām, kurās pulcējas daudz cilvēku.
Teroristu mērķis nav uzbrukt kādām stratēģiskām, valsts funkcionēšanai svarīgām celtnēm (protams, izņemot pasaules vēsturē vienīgo gadījumu, kad tika iegūts tik efektīvs ierocis kā nolaupītas lidmašīnas, bet šādā gadījumā iepriekšēja vietas fotofiksācija no zemes jau nu patiešām nav nepieciešama), teroristu mērķis ir izdzēst pēc iespējas vairāk dzīvību, lai radītu pēc iespējas lielāku šoku.
Tātad apdraudētākās vietas terorismam ir jebkura gājēju pilna iela vai laukums, tirgus un lielveikali, apmeklētākie tūrisma objekti, kultūras pasākumu vietas, baznīcas un tamlīdzīgi – ja “kritiskās infrastruktūras” objektu sarakstā ierakstītu visas šīs vietas, tad faktiski stātos spēkā gandrīz vai totāls fotografēšanas aizliegums.
Otrkārt, vai tiešām teroristam, lai gūtu iepriekšēju priekšstatu par to, kā izskatās konkrētajā vietā, nepietiek ar internetā jau atrodamo vizuālo informāciju – kaut vai to pašu “Google Street View”, kas pedantiski izbraukājis teju visas Rīgas un citu Latvijas pilsētu un pat ciematu ieliņas? Vai Iekšlietu ministrija tagad sūtīs pieprasījumu Google izņemt no “Street View” visas skatu perspektīvas uz valdības ēku, dzelzceļa tiltu un citiem “kritiskās infrastruktūras” objektiem, lai kas arī tie nebūtu?
Galu galā, vai terorists būtiskāko informāciju par to, kā izskatās konkrētā vietā, nevar iegūt, tur pirms tam vienkārši vairākkārtēji pastaigājoties vai arī nemanāmi nobildējot to ar mobilo telefonu, kuros mūsdienās iebūvētas gana augstas izšķirtspējas foto kameras? Vai valdības, Saeimas un citu infrastruktūras objektu apsardze skries laukā ikreiz, kad kāds paies garām šīm ēkām ar pie auss pieliktu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, vai šis cilvēks patiešām ar kādu sazvanās vai tomēr slepeni fotografē?
Kāds teiks, nevajag pārspīlēt un novest līdz absurdam – tik traki jau tas viss nemaz nebūšot domāts. Drošības policija, komentējot jauno regulējumu, apmēram tā arī runā – pamatā norma jau esot vien preventīva, praksē “absolūtā vairumā gadījumu” šķēršļi fotografēšanai netikšot likti. Bet te jāatceras, ka dažādu burta kalpu arī apsardzes sfērā netrūkst, un jebkurš kaut cik nopietns fotogrāfs pateiks, ka tie nereti pat vēl ar neesošām likumu normām pasteidzas būt ļoti “preventīvi” un mēģina aizliegt to, kas patiesībā ir atļauts. Tagad ir radīta juridiski neskaidra norma, kuru katrs varēs mēģināt interpretēt, kā pašam izdevīgāk, un galvenais iemesls tam ir vēl viens tajā iebūvētais absurds.
Šis absurds nozīmē, ka faktiski ir aizliegts fotografēt “to – nezin ko”, jo kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir slepens un nekur nav publicēts, līdz ar to Pilsonis Parastais nevar tajā ieskatīties un tikt skaidrībā, ko tad viņš īsti drīkst, ko nedrīkst fotografēt. Tas paver veselu virkni ar pārpratumu iespējām. Kā lai te neatceras Lato Lapsas sāgu ar Drošības policiju, kur Drošības policijas darbinieki, kas centās aizliegt Lapsam fotografēt ēku un tās apkārtni, lūgti paskaidrot, ar kādu normatīvo aktu ir pamatota viņu prasība, to nespēja nosaukt.
Gluži vai šķiet, ka īstie “teroristi”, pret kuriem vērsta jaunpieņemtā norma, ir tieši šādi lapsveidīgie urķi – žurnālisti (bet cietīs arī visi pārējie), jo tagad identiskā situācijā apsardzes darbinieks varēs mēģināt atsaukties uz to. Taču lapsveidīgais atkal varēs jautāt – kurā normatīvajā aktā ir noteikts, ka tieši šī ēka pieder pie kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkst bildēt, un apsardzes darbinieks atkal nespēs atbildēt, jo šāda normatīvā akta nav, objektu saraksts ir valsts noslēpums, kuram šim apsardzes darbiniekam, visticamākais, nav pielaides, un, pat ja būtu, – viņš taču nedrīkstētu to izpaust…
Tiesa gan, MK noteikumu grozījumos ir arī paredzēts, ka pie tiem kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus nedrīkstēs bildēt, būs izvietotas informatīvas norādes ,,BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS”. Taču – šāda norāde nav normatīvais akts, ar kuru juridiski var pamatot fotografēšanas aizliegumu publiskā vietā. Teorētiski tādu norādi saskaņā ar MK noteikumos definētajām prasībām var izgatavot ikviens, piemēram, miljonārs pie savas mājas Ķīpsalas krastmalā vai Mežaparkā (jo kritiskās infrastruktūras objekts var atrasties arī privātā pārvaldījumā) un apgalvot, ka arī viņa villa ietilpst slepenajā aizsargāto objektu sarakstā.
No otras puses, šādu informatīvu norāžu izvietošana padara par neloģisku absurdu arī pašu slepenības statusu kritiskās infrastruktūras objektiem – iznāk, ka, no vienas puses, tas ir noteikts par valsts noslēpumu, no otras puses, šis noslēpums tiek publiski atklāts, izziņots visiem ar lieliem plakātiem par fotografēšanas aizliegumu. Vai šādu plakātu izvietošana faktiski nepārkāptu normatīvo regulējumu par valsts noslēpuma aizsardzību? Vai tikko nav ticis pieņemts normatīvais akts, kas nonāk pretrunā ar citu normatīvo aktu? Jautājums juristiem.
Nav skaidrs, kāpēc šāda juridiski kleina norma ir tikusi pieņemta. Tam nav nedz loģiska motīva un paredzamā sabiedrības labuma, nedz juridiski skaidra izpildījuma mehānisma praksē. Varam tikai minēt, kam un kāpēc tas bija vajadzīgs.
Foto: no Photoriga.com arhīva
…Info avots: http://www.pietiek.com/raksti/nefotografe_to_-_nezin_ko!_jeb_-_vai_bus_liegts_bildet_saeimas_namu,_valdibas_eku,_rigas_tiltus_un_citas_popularas_vietas
Valdības mājas un citas „kritiskās infrastruktūras” fotografēšanas aizliegums valdībā muļļāts gandrīz divus gadus
Kaut gan oficiāli tiek apgalvots, ka Māra Kučinska valdības otrdien pieņemtie grozījumi valdības noteikumos, kas aizliedz „kritiskās infrastruktūras objektu”, tostarp pat valdības ēkas filmēšanu un fotografēšanu, bijuši steidzami jāpieņem terorisma draudu mazināšanas vārdā, tā nav patiesība. Izrādās, šie grozījumi Ministru kabinetā ir muļļāti gandrīz divus gadus, – kā rāda valdības dokumentu reģistrs, pirmoreiz šie grozījumi valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīti jau 2015. gada septembra beigās.
….Info avots:
http://m.pietiek.com/raksti/valdibas_majas_un_citas_kritiskas_infrastrukturas_fotografesanas_aizliegums_valdiba_mullats_gandriz_divus_gadus
