Saeimas deputāti Jānis Ādamsons (Saskaņa) un Igors Pimenovs (Saskaņa) ar iesniegumu vērsušies Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu ierosināt un izskatīt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu attiecībā uz Edvīnu Šnori, kurš savā publikācijā pauda neētiskus, līdzpilsoņus aizvainojošus un ksenofobiju un nacionālā, etniskā naida izraisīšanu vērstus apgalvojumus.
Šī gada maija izdevumā “Nacionālās ziņas” bija publicēts deputāta Edvīna Šnores raksts “Mērķis: latviska Latvija”, kurā Šnore klāstīja, piemēram, “[..] …krieviskā vide vel arvien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos.”
“Raksts viennozīmīgi pauž deputāta Šnores negatīvo attieksmi pret krievu tautības Latvijas iedzīvotājiem un tieši raisa uz nacionālā naida un nesaticības veicināšanu valstī, kas destabilizē valsts drošību. Turklāt Šnores apgalvojumi ir klaji aizskaroši viesiem Latvijas iedzīvotājiem, arī latviešiem. Uzskatu, ka deputāts E. Šnore ar savu rīcību pārkāpa Saeimas deputātu ētikas kodeksa vairākus punktus, kā arī Krimināllikuma 78.pantu,” saka Igors Pimenovs.
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/97D0DCA4-77DE-40DF-B076-F9F3BA8746F3/
Pēc emocionālas diskusijas par Šnores izteikumiem Saliedētības komisija vienojas neatbalstīt naidu
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija šodien dažbrīd emocionālos toņos diskutēja par Saeimas deputāta Edvīna Šnores (VL-TB/LNNK) izteikumiem. Pēc tam komisija nobalsoja par ar attiecīgo gadījumu tieši nesaistītu, vispārīgu nostāju pret naida izplatīšanu.
Komisija attiecīgo priekšlikumu skatīja pēc deputātu Andreja Judina (V), Lolitas Čigānes (V) un Alekseja Loskutova (V) vēstules, kurā politiķi kritizē arī Šnores lietoto citātu par “krievu uti”.
Sēdes sākumā komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) norādīja, ka saruna par šo izteikumu neveicinās sabiedrības saliedētību, taču, ņemot vērā, ka viņš nāk no Šnores pārstāvētās frakcijas, tad politiķis arī nevēlas šo jautājumu “paslaucīt zem paklāja”.
Judins sēdē akcentēja, ka Šnores izteikumi ir vērtējami kā naida kurināšana. Viņš norādīja, ka šo jautājumu ir akcentējis pēc tam, kad pie viņa vērsās cilvēki, taujājot, kāpēc naida runa ir kļuvusi par normu. Situācijā, kad naida runu ir izmantojis “tautas pārstāvis, komisija nevar būt vienaldzīga”, uzsvēra Judins.
Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) norādīja, ka, ja minētie izteikumi ir naida runa, tad tas ir pavisam citu institūciju jautājums. Viņš norādīja, ka, ja komisija vērtēs Šnores izteikumus, tad deputātiem var nākties veidot slēdzienu par katru internetā atrodamo izteikumu. Politiķis uzsvēra, ka neatbalsta nedz attiecīgos izteikumus, nedz arī to izskatīšanu sēdē. Pēc sava viedokļa paušanas Līdaka pameta sanāksmes telpas.
Šnore skaidroja, ka citējis attiecīgo izteikumu, kuru lietojusi persona, kas bija PSRS genocīda liecinieks. Viņš norādīja, ka PSRS okupācijas laikā Latvijā iebrauca miljons migrantu no PSRS un latvieši vairākās pilsētās kļuva par minoritāti. Reaģējot uz šiem izteikumiem deputāts Anrijs Matīss (V) aicināja pārtraukt šo diskusiju, novērtējot to par “murgu” un akcentējot, ka deputāti nav vēsturnieku komisija. Matīss pauda, ka ir pret naidpilniem izteikumiem, bet Saliedētības komisijai nav par šo jautājumu tālāk jādiskutē.
Savukārt Judins norādīja, ka Šnores teiktais izklausās pēc mēģinājuma attaisnot naida runu.
Daļa no komisijas sēde pagāja diskutējot, vai par Šnores izteikumiem Saliedētības komisijai būtu jāspriež. Šī iemesla dēļ Šnore, iespējams, nepaguva savu pozīciju izklāstīt līdz galam.
Pēc Judina un vairāku citu deputātu ierosinājuma tika pieņemts komisijas viedoklis, ka deputāti ir pret naida izplatīšanu. Komisijas priekšsēdētājs gan to novērtēja kā pašsaprotamu un drīzāk deklaratīvu lēmumu, taujājot par tā pieņemšanas jēgu.
Kā ziņots, “Vienotības” politiķi vēstulē citējuši Šnores pausto nacionālās apvienības izdevumā “Nacionālās ziņas” 2017.gada maijā: “Daudzas no okupācijas sekām ir pārvarētas, taču krieviskā vide vēl arvien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos”.
“Pat nevēršot uzmanību uz aizvainojošās, šovinistiskās un Eiropas politiķim necienīgās vārdkopas “krievu utis” lietošanu šajā vēstījumā, kas ir aizgūts no bijušā autoritārās diktatūras Sabiedrisko lietu ministra Bērziņa, ir jāvērš bažu pilns skatiens uz Edvīna Šnores pausto ideju iederību demokrātiskas Latvijas Satversmes politiskajos rāmjos,” uzskata Loskutovs, Judins un Čigāne.
http://www.leta.lv/news/latvia/A3453BB1-0778-4F1C-8818-9436AF73084F/ 
