Dzintars Zaļūksnis
Ja runa ir par sociāli ekonomiskiem vai mikroekonomiskiem jautājumiem, Latvijas politiķu aklums un kurlums ir ne tikai hronisks, bet arī pilnīgs. Latvija ik dienu zaudē 15 pāragri nomirušus un ap 55 no valsts izbraukušus cilvēkus, kopā tātad 70. Tajā pašā laikā bezdarba līmenis mūsu valstī kopš dziļās recesijas laikiem ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES).
Un neviens no valdošās koalīcijas ne mazāk valdošajiem politiķiem pat ar pušplēstu vārdu nav skaidrojis, kas tas par ūnikumu, kā tas vispār iespējams? Atbilstoši “Eurostat” datiem arī šā gada aprīlī Latvijā bezdarba līmenis bijis 8,3%, un tas ir astotais augstākais (!) rādītājs starp ES valstīm. Mūsu pašu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) gan apgalvo, ka aprīlī reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā esot samazinājies par 0,5 procentpunktiem – līdz 7,8% (par to sīkāk šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/eurostat-latvija-aprili-bijis-astotais-augstakais-bezdarba-limenis-es ). Katram ir tiesības izvēlēties, kam ticēt vai neticēt. Jebkurā gadījumā fakts paliek fakts: Latvijas “darbaspēks” izmirst un dodas stiprināt citu valstu ekonomiku, bet bezdarbs kāds bijis, tāds paliek.
Jautājums it kā pavisam vienkāršs: kur paliek darba vieta, kad darba ņēmējs ir nomiris vai izbraucis no valsts? Pilnīgi pareizi: ja tā ir “normāla”, stabila darba vieta, tā paliek vakanta – tik ilgi, kamēr vai nu kāds ir ar mieru šo vakanci aizpildīt (samazinot bezdarbu), vai arī tā tiek likvidēta.
Latvijā, kā rāda darbs tirgus statistika, ir vēl trešā iespēja: vakance paliek “karājoties gaisā”, jo par grašiem, ko piedāvā darba devējs, to nevēlas aizņemt pat izmisumā iedzīts cilvēks. Kāda gan jēga to darīt: naudas rēķinu apmaksāšanai nebūs tik un tā, bet vēl arī nāksies tērēties, lai nokļūtu darbā un pēc tam mājās. Savukārt “darba devējam” (šoreiz nebūs pārspīlēti teikts vergturim) tomēr gribētos kādu ar šo darbu aplaimot. Un tā nu “gaisā pakārtā” jeb nepieprasītā vakance galu galā sāk pildīt sociālās argumentācijas funkcijas – sak, cilvēki slinki palikuši, negrib, maitas, strādāt.
Negrib gan, jo minimālā vai pat par to zemāka alga neko citu kā diskomforta sajūtu radīt nespēj. Ja investora biznesa plāns ir būvēts tikai uz “zema algu līmeņa” pamatiem, nekādu izeju viņš nepiedāvā un nemaz nespēj piedāvāt. Toties turpina uzturēt mītu par “ļoti pieticīgajiem Latvijas darba ņēmējiem”. Bet valdošajai koalīcijai šis mīts ir ļoti izdevīgs: tad jau var neko daudz nemaksāt arī mediķiem, skolotājiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem utt. Vidējo algu statistiku “izlīdzina” Saeimas deputāti, valdības locekļi un valsts uzņēmumu vadītāji –, jo viņi taču “vada” – un tā esot milzu atbildība!
Tikai “milzu atbildīgie” īstā brīdī mēdz kaut kur pačibēt. Bet tā jau vairs neesot nodokļu maksātāju problēma.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nav-darba-ir-vakances-un-kada-alga
