Dzintars Zaļūksnis
Labi apzinādamās, ka ir tā kārtīgi “piekrāmējušas” elektorāta kabatās (un “krāmēs” tajās vēl), valdošās koalīcijas partijas pirms pašvaldību vēlēšanām intensīvi izplata dažus mītus. Tiem, atbilstoši to iecerei, jānovērš vēlētāju uzmanība no daudz būtiskākām lietām, kuras nenāk par labu nevienam varas politiķim.
Pirmkārt, “latviskās”, “liberāli konservatīvās” un “labēji centriskās” partijas, aģitējot par saviem sarakstiem galvaspilsētā un vēl šur tur, nestāsta, ko labu tās ir izdarījušas pēdējo četru gadu laikā,– tādam “sarakstam” vienkārši pietrūkst materiāla (nosacīts izņēmums, iespējams, ir dažas pašvaldības – piemēram, Jūrmala vai Valmiera). Tā vietā šīs partijas stāsta, cik slikti dara kāda konkrēta partija, kura “sagrābusi” varu,. Piemēram, Rīgā vai Rēzeknē. Vārdu sakot, aicina balsot nevis “par”, bet gan “pret”. Bet Latvijas vēlēšanu sistēma šādu opciju vienkārši neparedz, tāpēc pašas gozējas it kā maliņā, lai nelaimīgais “pret” balsotājs prastos un, izvēlētos kādu no sarakstiem, refleksīvi pagrābtu “labāko no sliktajām” partijām, kas “sevi ir pierādījušas” un sola “stabilitāti”.
Otrkārt, tās pašas partijas, kas iedzinušas vēlētājus izmisumā, jo “nav vairs par ko balsot”, kaunina tos, kuri (visai pamatoti) grasās vēlēšanās nepiedalīties. Vai kāds man var ar algebriskiem argumentiem parādīt, KĀPĒC lielāka aktivitāte ir izdevīga “latviskām” partijām – un pretēji, KĀPĒC “krieviskām” partijām tā nav izdevīga? Godīgi sakot, kad es, ņemot talkā iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu datus un varbūtības teoriju, rēķinu, kam varētu būt izdevīga lielāka balsotāju aktivitāte, man sanāk tieši otrādi. Varbūt es kļūdos. Tomēr, ja jūs apmierina situācija, ka jūsu vietā izvēli ir izdarījuši “citi” un jūs, būdams īsts demokrāts, pieņemat vairākuma balsojumu, nevajag mocīties sirdsapziņas pārmetumos: viss ir noticis tā, kā tam jānotiek, ir ņemts vērā ij elektorāta noskaņojums, ij rezultātu vispārējā “cimdarošana”.
Treškārt, izdarot izvēli neuzticieties aptauju “datiem”. Kad lielie sabiedriskās domas izpētes uzņēmumi apgalvo, ka vēlēšanās piedalīšoties 99% vēlētāju vai ka gandrīz visi jau esot izlēmuši, par ko balsot, tad tas briesmīgi ož pēc tīšas falsifikācijas: aptaujātāji nevis vēlas fiksēt esošo situāciju, bet gan to virzīt, turp, kurp… Nu, visādā ziņā ne uz demokrātiskiem mērķiem. Pats personīgi esmu piedalījies politiski neangažētas aptaujas veikšanā, un tās rezultāti ir daiļrunīgi – vieni ir daudz tālāk no absolūtā vairākuma nekā apgalvo “oficiālo” aptaujātāju publiskotie dati, savukārt citi, kurus uzdod par “sīkmaņiem”, mēnesi pirms vēlēšanām bija droši pārkāpuši 5% barjeru. Pēc “autoritatīva” publiska apgalvojuma, ka kāda partija saņemot vien 1,5% atbalsta (lai gan tā tobrīd reāli varētu savākt ap 8%), šīs partijas reitings strauji samazinās, jo vēlētāji taču negrib zaudēt savas balsis.
Rezultātā cilvēks ar sakostiem zobiem nobalso par partiju, kas viņam ir maitājusi, maitā un maitās dzīvi, un no rīta, lūkodamies vēlēšanu rezultātos, mokās baisās morālās paģirās.
Tāpēc, ja jums tiešām nav “par” ko balsot, nepadodieties propagandai un neejiet balsot “pret”. Tas nav nedz konstruktīvi, nedz demokrātiski, nedz jūsu interesēs. Ielāgojiet: Latvijas vēlēšanu sistēma nav paredzēta “pret” balsošanai.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/velet-var-tikai-par-jebkads-pret-balsojums-radis-pagiras
