Parīzes prokurori trīs dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas pēc centriskā kandidāta Emanuela Makrona prasības sākuši izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai vēlētāju ietekmēšanai netiek izmantotas viltus ziņas.
Makrons iesniegumā norādījis uz savas sāncenses, galēji labējās kandidātes Marinas Lepēnas vārdiem trešdienas vakarā notikušajās televīzijas debatēs, kurās viņa netieši atsaucās uz neilgi pirms tam internetā izplatītajām baumām, kurās bijušais ekonomikas ministrs un investīciju baņķieris apsūdzēts sakaros ar kādu Karību reģiona banku un firmu Nevisas salā.
“Ceru, mums nenāksies atklāt, ka jums ir ārzonas konts Bahamās,” Lepēna izteicās debatēs, kurām sekoja 16,5 miljoni televīzijas skatītāju.
Makrona atbalstītāji norādījuši, ka viņš kritis par upuri “kiberdezinformācijas kampaņai”. Pats Makrons radiostacijai “France Inter” paziņojis, ka viņam nekad nav bijis bankas kontu “nevienā nodokļu paradīzē”. Pēc viņa teiktā, Lepēna izplata melus un viltus ziņas, kas parādījušās vietnēs, “no kurām dažas saistītas ar Krievijas interesēm”.
“Mēs nekavēsimies saukt pie atbildības par neslavas celšanu katru, kas atkārtos šo nepatieso informāciju,” viņš piebildis.
Internetā izplatītais dokuments liek domāt par klaju viltojumu. Tajā redzamā Makrona paraksta pirmais burts neatbilst viņa paraksta oriģinālam, un dokumenta metadati liecina, ka tas izveidots tieši pirms izplatīšanas, lai gan anonīmais izplatītājs apgalvojis, ka tas jau nodots “simtiem Francijas žurnālistu, kas pie tā jau ķērušies”.
Tikmēr bijušais ASV prezidents Baraks Obama videovēstījumā apliecinājis atbalstu Makronam, raksturodams viņu kā kandidātu, kurš “pievēršas cilvēku cerībām, nevis bažām”. Pēc Obamas teiktā, Makrons piedāvā “vīziju, kurā Francijai ir svarīga loma Eiropā un pasaulē”. Vēstījuma nobeigumā bijušais ASV prezidents franciski izsaucies “Vive la France!” (“Lai dzīvo Francija!”).
Pēc debatēm, kurās abi kandidāti apmainījās ar apvainojumiem, raidsabiedrība BFM TV ceturtdien veikusi ekspresaptauju, kurā 63% skatītāju pauduši viedokli, ka pārliecinošāks tajās bijis Makrons.
Lepēna ceturtdien uz BFM TV jautājumu, vai viņa oficiāli apsūdz Makronu, atbildējusi noliedzoši. “Nebūt nē. Ja es to būtu gribējusi, būtu to izdarījusi vakar. Es tikai uzdevu jautājumu. Ja man būtu pierādījumi, es to būtu paziņojusi vakardien.”
Jaunākās sazvērestības teorijas pirmavoti nav zināmi, bet izskanējuši pieņēmumi, ka viltojumi saistīti ar galēji labējo aktīvistu aprindām Kalifornijā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/9BAAC2EC-A38B-4F7B-98CF-087A02F485BE/
Makrons nosoda hakeru uzbrukumu viņa kampaņai
Francijas prezidenta kandidāta Emanuela Makrona komanda nosodīja “masīvu un koordinētu hakeru uzbrukumu” viņa kampaņai, kad internetā piektdienas vakarā tika publicēti kampaņas iekšēji dokumenti pirms svētdien paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas.
Centriskā kandidāta komanda sašutusi paziņoja, ka tūkstošiem e-pasta vēstuļu, grāmatvedības dokumentu un citu materiālu publicēšana bija mēģinājums panākt “demokrātijas destabilizāciju, līdzīgu tai, kāda tika redzēta pēdējās prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ASV”.
Dokumenti tika izplatīti sociālajos medijos neilgi pirms pusnakts, un Makrona palīgi nosauca šo noplūdināšanu par “bezprecedenta [gadījumu] Francijas vēlēšanu kampaņā”.
Makrona komanda paziņoja, ka šie dokumenti tika nozagti pirms vairākām nedēļām, kad notika ielaušanās vairāku Makrona partijas “En Marche” (“Uz priekšu”) amatpersonu personīgajos un darba e-pastos. Tas bija viens no “intensīviem un atkārtotiem” kiberuzbrukumiem Makronam, kas notikuši kopš viņa kampaņas sākuma.
“Ir skaidrs, ka visi hakeru uzbrukumā iegūtie dokumenti ir likumīgi un parāda prezidenta vēlēšanu kampaņas normālu funkcionēšanu,” teikts Makrona palīgu paziņojumā.
Interneta vietne “WikiLeaks” ievietoja tviterī saiti uz šo dokumentu krājumu, paziņojot, ka tā nav atbildīga par šo noplūdi, bet “pēta” daļu no šiem dokumentiem, kuru kopējais apjoms ir apmēram deviņi gigabaiti.
Tviterī drīz kļuva populāra mirkļbirka (haštags) #MacronLeaks.
Piektdien bija prezidenta vēlēšanu kampaņas pēdējā diena. Tajā publicēti sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda, ka Makrons vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs, saņemot 62% balsu, bet viņa galēji labējā sāncense Marina Lepēna iegūs 38% balsu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C70AA-B3C9-547C-7AE7-1B4A2CDD1D3B/
Francijas varasiestādes brīdina neizplatīt hakeru nopludinātos Makrona dokumentus
Francijas varasiestādes sestdien brīdināja, ka hakeru nopludināto Francijas prezidenta kandidāta Emanuela Makrona kampaņas iekšējo dokumentu izplatīšana ir kriminālnoziegums.
Vēlēšanu komisija tikās pēc Makrona komandas piektdienas paziņojuma, ka tā kļuvusi par “plaša un koordinēta hakeru uzbrukuma mērķi”.
“Krāpnieciskā ceļā iegūto un, visticamāk, ar nepatiesu informāciju sajaukto datu izplatīšana var tikt klasificēta kā kriminālnoziegums,” teikts komisijas paziņojumā.
Makrona komanda nosodījusi hakeru uzbrukumu viņa kampaņai, kad internetā piektdienas vakarā tika publicēti kampaņas iekšēji dokumenti pirms svētdien paredzētās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas.
Centriskā kandidāta komanda sašutusi paziņoja, ka tūkstošiem e-pasta vēstuļu, grāmatvedības dokumentu un citu materiālu publicēšana bija mēģinājums panākt “demokrātijas destabilizāciju, līdzīgu tai, kāda tika redzēta pēdējās prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā ASV”.
Dokumenti tika izplatīti sociālajos medijos neilgi pirms pusnakts, un Makrona palīgi nosauca šo noplūdināšanu par “bezprecedenta [gadījumu] Francijas vēlēšanu kampaņā”.
Makrona komanda paziņoja, ka šie dokumenti tika nozagti pirms vairākām nedēļām, kad notika ielaušanās vairāku Makrona partijas “En Marche” (“Uz priekšu”) amatpersonu personīgajos un darba e-pastos. Tas bija viens no “intensīviem un atkārtotiem” kiberuzbrukumiem Makronam, kas notikuši kopš viņa kampaņas sākuma.
“Ir skaidrs, ka visi hakeru uzbrukumā iegūtie dokumenti ir likumīgi un parāda prezidenta vēlēšanu kampaņas normālu funkcionēšanu,” teikts Makrona palīgu paziņojumā.
Interneta vietne “WikiLeaks” ievietoja tviterī saiti uz šo dokumentu krājumu, paziņojot, ka tā nav atbildīga par šo noplūdi, bet “pēta” daļu no šiem dokumentiem, kuru kopējais apjoms ir apmēram deviņi gigabaiti.
Tviterī drīz kļuva populāra mirkļbirka (haštags) #MacronLeaks .
Piektdien bija prezidenta vēlēšanu kampaņas pēdējā diena. Tajā publicēti sabiedriskās domas aptauju rezultāti rāda, ka Makrons vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēs, saņemot 62% balsu, bet viņa galēji labējā sāncense Marina Lepēna iegūs 38% balsu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/2B808C89-EDC4-4FBF-8A3D-0980B70D8827/
Francijas kiberdrošības aģentūra izmeklēs hakeru uzbrukumu Makronam
Francijas kiberdrošības aģentūra ANSSI izmeklēs hakeru uzbrukumu prezidenta kandidāta Emanuela Makrona vēlēšanu kampaņai, kura gaitā sociālajos tīklos ir noplūdināts “ievērojams datu daudzums” no šīs kampaņas iekšējiem dokumentiem un arī nepatiesa informācija, sestdien paziņoja valdības amatpersona.
Vēlēšanu komisija sestdien aicināja pilsoņus nepaļauties uz noplūdinātajiem datiem sociālajos medijos, lai tie neietekmētu prezidenta vēlēšanu otro kārtu, kas notiks svētdien.
Datu noplūdināšana notika piektdien 36 stundas pirms vēlēšanu sākuma, un valdības amatpersona to nosauca par “ļoti nopietnu” pārkāpumu.
Vēlēšanu otrajā kārtā kandidē centrists Makrons un galēji labējā kandidāte Marina Lepēna. Tā notiek svētdien, bet Francijas aizjūras teritorijās un dažās vēstniecībās ārvalstīs balsošana sākās jau sestdien.
Noplūdinātie dokumenti lielākoties ir ikdienišķi, un noplūdes vaininieki nav zināmi. Nav arī zināms, vai šī dokumentu noplūde samazinās sabiedriskās domas aptaujās noskaidroto Makrona pārsvaru pār Lepēnu.
Vēlēšanu komisija, kas sestdien sanāca uz sēdi pēc piektdienas vakarā notikušās noplūdes, sacīja, ka noplūdinātie dati ir no Makrona “informācijas sistēmām un dažu viņa kampaņas menedžeru e-pasta kontiem”. Šie dati ir iegūti “krāpnieciskā” veidā, un tiem var būt piejauktas viltus ziņas.
Saskaņā ar Francijas vēlēšanu likumiem sestdien un lielāko daļu svētdienas mediji nedrīkst publicēt ar vēlēšanām saistītas ziņas, lai neietekmētu to iznākumu.
Makrona komanda sestdien aicināja iesaistīt ANSSI šī hakeru uzbrukuma izmeklēšanā. Vērsties pie šīs aģentūras var tikai “masīva un sarežģīta” kiberuzbrukuma gadījumā, un uzbrukums Makrona kampaņai atbilst šim kritērijam, sacīja valdības amatpersona.
Makrona komanda apstiprināja, ka šie dokumenti tika nozagti pirms vairākām nedēļām, kad notika ielaušanās vairāku Makrona partijas “En Marche” (“Uz priekšu”) amatpersonu personīgajos un darba e-pastos. Tas bija viens no “intensīviem un atkārtotiem” kiberuzbrukumiem Makronam, kas notikuši kopš viņa kampaņas sākuma.
Noplūdinātie dokumenti plaši cirkulē ASV galēji labējo spēku vietnēs. Eksperti paziņoja, ka ieraudzījuši šajos datos dažus krievu vārdus. Mats Svišs no kiberdrošības firmas “Comae Technologies” sacīja, ka “metadatos ir kirilica”, bet piebilda, ka ir grūti pateikt, vai kirilicas burti tur atrodas paviršības vai tīšas maldināšanas dēļ.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/world/133C70BC-9DAA-71D9-0C82-3E2E8686C721/
