Dzintars Zaļūksnis
Kādu jubileju svin cilvēks, kas dzimis pirms 50 gadiem, bet tā gadījies, ka 20 gadus no savas dzīves pavadījis cietumā? 50 vai 30? Šādu jautājumu es vēlētos uzdot tiem, kas apšauba, vai Latvijas valstij nākamgad tiešām būs 100 gadu jubileja. Būs! Jubilejas gadus skaita no dzimšanas – gan cilvēkam, gan valstij.
Daudz sarežģītāks ir jautājums par to, ko mēs īsti svinam 4. maijā. Vai tās pozitīvās emocijas, kas valdīja todien pirms 27 gadiem? Vai tautas vienību, kāda gan pirms, gan pēc tam reti piedzīvota? Vai varbūt tā ir vienkārši siltas, saulainas un prieka pilnas dienas atcere? Vai tomēr svinam kolaborantu uzvaras dienu, jo viņiem toreiz izdevās ar Neatkarības deklarāciju uzspiest visiem savu vīziju par Latvijas turpmāko attīstību?
Tik tiešām – ko?
1990. gada 4. maijā patiesībā nenotika nekas būtiskāks par to, kas risinājās 1991. gada janvārī vai tā paša gada 21. augustā, kad Latvija atguva valstisko neatkarību de facto. Taču mūsu labieši brīvdienu tautai ir dāvājuši tieši 4. maijā nevis janvārī vai augustā.
Un, ziniet, tas, iespējams, ir bijis viens no retajiem politiskā godīguma mirkļiem. 4. maija deklarācija nebija pirmā poga, taču pēc tās sapogāšanas valsts ir sākusi sagriezties kaut kā šķībi, kaut kā neīsti un sveši.
Nē, 4. maijs nav bijusi fikcija. Taču gluži realitāte tā arī nav. 4. maijā politiskie goblini, kuriem tauta uzticējās, bet kuri jau bija nolēmusi tautu apmuļķot, sāka veidot Otro republiku, lai gan ar putām uz lūpām stāstīja, ka turpinot Pirmo. Šī šizofrēnija mūs ir novedusi tur, kur mēs atrodamies pašlaik, 2017. gada 4. maijā.
Kā gan varēja turpināties Pirmā republika, ja to jau bija piesmējis Kārlis Ulmanis, ja tā jau bija piedzīvojusi aneksiju un okupāciju un nekas no tās vairs nebija palicis pāri – izņemot 1922. gada Satversmi, kuru jaunie labieši pamanījās atjaunot nevis tādu, kā tā stāv, bet gan sagrozītu.
Nelolosim ilūzijas. Ja Latvijas valstiskā suverenitāte ir atjaunota pēc 50 gadu pārtraukuma… Ja mums ir cits pamatlikums… Ja mums ir citas robežas… Ja mums ir jauna politiskā realitāte… Tātad mums ir Otrā republika, un 4. maijs ir tās ideoloģiskais sākumpunkts.
Tāpēc Otrās republikas vadoņi tautai 4. maijā ir dāvinājuši brīvdienu. Tāpēc viņi tautu mudina klāt baltus galdautus. Jo balts simbolizē ne tikai tīrību, bet arī tukšumu.
Teorētiskajai Otrajai republikai aprit 27 gadi.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/4-maijs-fikcija-vai-otras-republikas-dzimsana
