Dzintars Zaļūksnis
Ar Cimdara svētību mūsu kopīgi ievēlētais valdošo partiju triumvirāts – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Vienotība”, pašpasludinātā nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – kopā ar oficiozo opozīciju “Saskaņa” (tik pretīgi izbojāts būtībā lielisks vārds!) turpina pildīt savu virsuzdevumu: attīrīt Latviju no aborigēniem.
Sociālās programmas mūsu zemītē vienu pēc otras uzspridzina “sabiedroto” par neadekvātu cenu pārdotās senilās bruņumašīnas un haubices, “nolīdzina” par 30-50% paaugstinātās politiķu, viņu radu, draugu un pakalpiņu algas. Pat Pirmās republikas dibināšanas simtgade pārvērtusies par milzīgu naudas virpuli, kas atkal pilda liekēžu kontus.
Tiem, kas vēl nesaprot, koalīcija, šķiet, brēc sejā: “JA JŪS VIENREIZ NEAIZVĀKSIETIES, JŪS MIRSIET!” Un jūsu bērni kļūs par stulbiem vergiem, jo arī skolu te nebūs!
Sevišķi skaidri šī nostāja izpaužas pēc pasludinātās “nodokļu politikas reformas”, kuru šādā kontekstā drīzāk jāsauc par “pasludinātās nāves hroniku” – lai piedod Gabriels Garsija Markess (Gabriel García Márquez, 1927-2014) šādu patvaļību!
Diezin vai man situāciju izdosies aprakstīt izsmeļošāk, nekā to ir izdarījusi Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrība (LVSADA) savā 26.04.2017. atklātajā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (zināšanai – arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam Egilam Baldzēnam un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentam Vitālijam Gavrilovam). Tāpēc citēju šo vēstuli pilnībā.
“Ar Jūsu vakardienas (25.04.2017. – Dz.Z.) paziņojumu par koalīcijas atbalstu nodokļu reformai mēs saņēmām divus svarīgus vēstījumus:
1) valdības darbs pie nodokļu reformas projekta veidošanas ir sekmīgi pabeigts;
2) stabils un būtisks papildus valsts finansējuma avots veselības nozarei tā arī nav atrasts.
Atliek secināt, ka valdību veidojošā koalīcija ir apmierināta ar plānoto nodokļu reformu, kaut arī viens no galvenajiem reformas mērķiem un Jūsu vadītās valdības uzdevumiem joprojām nav izpildīts. Atļaujiet atgādināt, ko valsts attiecībā uz to ir apņēmusies politikas plānošanas dokumentos.
Pirmkārt, Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam:
1) veselības aprūpes reforma Latvijā jau tiek veikta atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2014. – 2020. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 589, 14.10.2014., turpmāk – Pamatnostādnes); virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi;
2) Deklarācija par M. Kučinska vadītā Ministru kabineta darbību veido stabilu finansiālu pamatu Pamatnostādņu virsmērķa sasniegšanai, jo paredz izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Otrkārt, Pamatnostādnēs:
1) kvalitatīvas, ilgtspējīgas un vienlīdzīgi pieejamas veselības aprūpes veidošana ietver rindu saīsināšanu un darba samaksas paaugstināšanu nozares darbiniekiem;
2) lai to sekmīgi paveiktu, valsts veselības aprūpes budžetam 2017. g. ir vajadzīgs finansējums, kas atbilst 3,7%, bet 2020. g. – vismaz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Īsāk sakot, veselības aprūpes reformas mērķi un uzdevumus valdība ir apstiprinājusi jau 2014. gadā, un galvenais darbs, kas šinī jomā vēl jāpaveic Jūsu vadībā, ir nepieciešamā finansējuma avota steidzama izveidošana. Saskaņā ar Veselības ministrijas aprēķiniem, turpmākajos trijos gados šim avotam vajadzētu (papildus šogad iedalītajiem 835 milj. EUR) sniegt nozarei vēl aptuveni vienu miljardu. Atbalstu tam savos ieteikumos Latvijai ir paudusi gan Eiropas Komisija (EK), gan Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Ja veselības aprūpe patiešām ir valdības prioritāte, minētajam uzdevumam nodokļu reformas plānošanas gaitā vajadzēja būt izpildītam kā vienam no pirmajiem. Realitātē mēs esam saņēmuši ziņu, ka par veselības aprūpi tiks domāts kaut kad vēlāk, bet nodokļu reforma arī bez tā ir gana laba un atbalstāma. Vai patiešām? Ekspertu diskusijā par šo tēmu (rīkoja EK pārstāvniecība Latvijā š. g. 30. martā) izskanēja prognoze, ka pirmajā gadā pēc reformas ieviešanas valsts budžets zaudētu vismaz aptuveni 300 milj. EUR (1,5% no IKP). Tātad sausais reformas atlikums priekš veselības aprūpes vajadzībām iesākumā būs nevis gaidītie plusi, bet gan mīnusi! Skumji…
Skumji tāpēc, ka, atbilstoši EK oficiālās statistikas avota EUROSTAT datiem, Latvija ik dienu zaudē 17 cilvēkus (gadā – aptuveni 6500), ko normālos, Eiropas līmeņa veselības aprūpei piedienīgos apstākļos mediķi būtu varējuši glābt. Ne velti 75% Latvijas iedzīvotāju ir satraukti par to, ka vajadzības gadījumā nesaņems vajadzīgo veselības aprūpi. Ne velti Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Kažociņš ir secinājis, ka nespēja nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pienācīgu veselību ir jāuztver kā apdraudējums valsts drošībai. Patiesi – mūsu valsts drošība ir apdraudēta! (izcēlums mans – Dz.Z.)
Tāpēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iesaka valdībai nekavējoties rīkoties atbilstoši labai starptautiskai praksei:
1) samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% uz 20%, trīs procentus nevis norakstīt, bet gan iezīmēt kā valsts obligātās veselības apdrošināšanas maksājumu (pie aptuveni vienādām darbaspēka nodokļu likmēm Igaunijā ir iezīmēti 13%, Lietuvā – 9%);
2) no iezīmētajiem 3% vienu procentu pievienot valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nodrošinot sociālā budžeta līdzdalību veselības aprūpes stiprināšanā (netiek vājināta neviena no pašreizējām sociālā budžeta funkcijām);
3) noteikt, ka veselības aprūpes nozares valsts finansējums no kopējiem nodokļu ieņēmumiem nedrīkst būt mazāks nekā šogad (3,16% no IKP);
4) ieplānot, ka līdz 2020. gadam valstij beidzot jāizpilda 2005. – 2006. gadā rakstiski dotos solījumus par to, ka ārsta vidējā darba samaksa sasniedz divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, bet vidējā darba samaksa māsai – 60% un jaunākajam medicīniskajam personālam – 40% no ārsta vidējās darba samaksas. (izcēlums mans – Dz.Z.)
Šie pasākumi, kas atbilst LVSADA padomes un LBAS padomes lēmumiem, ir jānostiprina gan politikas plānošanas dokumentos, gan normatīvajos aktos. Līdzīgi ir rīkojusies gan Igaunija, gan Lietuva. Tikai tā ir iespējams virzīties uz EK un PVO ieteikumiem atbilstošu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti! Ja Ministru kabinets turpinās izvairīties no šādas labai starptautiskai praksei atbilstošas rīcības un tā vietā mēģinās vairāk vai mazāk slēptā veidā virzīt Latvijas veselības aprūpi uz privatizāciju vai valsts iedzīvotāju vairākuma sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstošu obligātas apdrošināšanas modeli, Jums ir jāuzņemas visa politiskā atbildība par situācijas turpmāko attīstību.
LVSADA padomes vārdā, LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris”.
Savā ziņā es apbrīnoju LVSADA un personīgi Kera pacietību (varbūt naivumu?). Pēc diezgan aktīvajiem protestiem pērn, pēc apelēšanas pie valdības un deputātu sirdsapziņas un Zaļās Nāves iesaistīšanās ŠOGAD VESELĪBAS APRŪPE NAV UZLABOJUSIES NE PAR MATU! Nav līdzējusi nedz veselības ministra maiņa, nedz tukšā vāvuļošana par to, ka veselības aprūpe mūsu nemirstīgajai koalīcijai esot prioritāte. 21. gadsimta otrajā gadu desmitā Eiropas Savienības austrumu nomalē cilvēki turpina kļūt invalīdi un pāragri mirt tikai tāpēc, ka valstī valdošās politikas dēļ nesaņem savlaicīgu medicīnisko palīdzību.
Vai gan iespējams vēl skaidrāks apliecinājums virsrakstā formulētajai pašreizējās koalīcijas politikai.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/koalicija-lasieties-prom-no-latvijas-tie-kas-paliks-paragri-mirs
