Roberts Klimovičs
Latvijā, jau sen nevienu nevar pārsteigt ar cenu pieaugumu. Pie kam uz visu: produktiem, siltumu, ūdeni, komunālajiem pakalpojumiem, medicīnu, kura pie mums ir it kā bez maksas. Tomēr īpašu neizpratni un pamatotu sašutumu izsauc patstāvīga zāļu sadārdzināšanās. Dažkārt, ieejot aptiekā, ar gŗūtībām skatos uz pensionāriem, kuri ar asarām acīs, šķiras no milzīgām summām… Un man nav saprotams – kāpēc mūsu aptiekās jods maksā 2,5 eiro, kaut tajā pat laikā pie sābriem Baltkrievijā – ne vairāk par 50 eirocentiem? Par citām zālēm, tādām kā antibiotikas vai recepšu preparātiem nemaz nerunājot. Ja nepieciešams kāds līdzeklis pret saaukstēšanos, tad bez 5-10 eirām aptiekā nav ko darīt.
Visi par šo absurdu zina, tāpat kā par milzīgo un nepamatoto farmācijas kompāniju, kuras ”uzvārās” uz, galvenokārt, sirmagalvju vājuma un kaitēm, peļņu. Tomēr neviens neuzdrošinās pat mēģināt mainīt šo situāciju, kaut gan farmācijas lobija apetīti varētu mazināt, ja domātu par valsts iedzīvotājiem, nevis personīgo labumu.
Kas traucē valstij vai Rīgai izveidot valsts vai pašvaldības aptieku tīklu, kur zāles tiktu pārdotas par daudz samērīgākām un adekvātākām cenām? Tikai nevēlēšanās nodarboties ar šo problēmu principā. Kaut citās valstīs šo problēmu veiksmīgi risina. Piemēram, interesanta pieredze ir Meksikai. Tur aptiekas stipri atšķiras no mūsējām tieši ar savu piedāvājumu, tajās var nopirkt pat pārtikas produktus, bet ne par to stāsts. Runs ir par to, ka daudzās turienes aptiekās tiek izgatavotas aizvietojošie preparāti, kā arī medikamenti, kuriem ir beigušies patenti- tā saucamie “generic”. Šīs zāles ir krietni lētākas par licenzētajiem importa preparātiem un ir pieejamas plašam mazturīgo lokam.
Protams, ja runa ir par smagām saslimšanām, tiek piemērota cita ārstēšana un citas zāles, bet saaukstēšanās slimības veiksmgi ārstē ar lētām un pieejamām drapītēm un pulverīšiem. Visus tas apmierina. Zāles – aizvietotājas ir plaši izplatītas un populāras ne tikai nabadzīgajās valstīs. Šāda terapija tiek praktizēta pat Francijā un ASV.
Atcerēsimies, ka zāļu izgatavošana aptiekās pastāvēja arī pie mums. Vēl ne tik sen, mēs gājām uz aptieku, uzrādījām ārsta recepti, bet mums solīja, ka zāles būs gatavas pēc dažām stundām vai nākamajā dienā. Visi bija apmierināti, un maksājām pavisam nedaudz par tabletēm un ziedēm. Ne velti saka, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Tas ir viens no variantiem, bet ir arī citi veidi kā piepildīt valsts vai municipālās aptiekas ar lētām zālēm. Piemēram, tiešā veidā vienoties par piegādēm ar mūsu pašu Latvijas ārstniecisko preparātu ražotājiem par medikamentu piegādi, izslēdzot starpniekus un milzu sadārdzinājumus. Apmaiņā uz to farmācijas kompānijas varētu iegūt no pasūtītāja dažas priekšrocības, kas padarītu šādu sadarbību interesantu arī tām, bet, pats galvenais – Latvijas iedzīvotājiem, kuri labprāt to izmantotu. Šādu konkurentu parādīšanās privātajām aptiekām liktu samazināt cenas un apetīti. Jo tieši konkurences trūkums no valsts puses ir atraisījis rokas biznesmeņiem, kuri pelna astronomiskas summas uz slimību un bezizejas rēķina. Esmu pārliecināts, ka ideja par municipālo aptieku apgādāšanu ar nedārgām zālēm ir visnotaļ dzīvotspējīga un varētu tikt īstenota, dodot labumu mūsu valsts iedzīvotājiem.
Taču no pašreizējās valdošās koalīcijas puses tas nav sagaidāms, tāpat kā vispārējās kārtības ieviešana veselības aizsardzības jomā. Atrisināt šo problēmu var un tas jādara citiem, kuri ir gatavi un spēj strādāt Latvijas vienkāršās tautas labā.
…Info avots: http://eiroskeptiki.lv/jaunumi/municipalas-aptiekas-pieejamas-zales/?lang=lv
