2017.gada 21.aprīlī Administratīvā apgabaltiesa noraidīja cilvēktiesību aktīvistes Elizabetes Krivcovas sūdzību par Drošības policijas rīcību sakarā ar tās gada pārskatu. Krivcova pieprasa izslēgt viņas vārda pieminēšanu no Drošības policijas publiskā gada pārskata.
“Apgabaltiesa vienkārši atteicās izskatīt manus argumentus, pilnībā piekrītot pirmās instances viedoklim. Tomēr šai procesā ir daudz īpatnību. Pirmkārt, tiesa atteicās piemērot likuma sistēmisku interpretāciju, tas ir skatīt katru normu nevis atsevišķi, bet kontekstā ar citām saistītām normām. Administratīvās tiesas vienmēr bija likuma saprātīgas interpretācijas virzītāji, bet šajā gadījumā tiesa negaidīti atteicas no šīs lomas. Otrkārt, tiesa atteicās piemērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tā vietā pamatoja savus secinājumus ar politisku dokumentu – Nacionālās drošības koncepciju. Izraisa neizpratni, kāpēc tiesa deva priekšroku politiskam, nevis tiesiskam dokumentam. Treškārt, sakarā ar lietas sarežģītību tiesa pagarināja termiņu sprieduma sastādīšanai, taču vienas lapaspuses gara sprieduma motivācijas daļa ietver sevī tikai atteikumu izskatīt pieteicējas argumentus pēc būtības. Nav saprotams, kā vienas nedēļas laikā lieta pārvērsās no sarežģītas par tik vienkāršu, ka apelācijas instancei nebija, ko piebilst pēc būtības.” – tiesas spriedumu komentē Elizabete Krivcova
“Uz šo brīdi esmu spiesta secināt, ka tiesas kontroles par valsts drošības iestāžu darbību Latvijā neeksistē. Tas nozīmē, ka specdienesti var darīt, ko vien vēlas. Manas stratēģiskās tiesvedības mērķis ir ieviest šādu kontroli. Patlaban es rakstu kasācijas sūdzību, bet nepieciešamības gadījumā esmu gatava griezties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Drošības dienestu visatļautībai nav nekā kopīga ar demokrātiskās valsts drošību. Tieši pretēji – neobjektīva un nekompetenta DP darbība apdraud valsts konstitucionālo iekārtu.” – saka juriste Elizabete Krivcova
Kā jau tika ziņots, 2016.gada 19.maijā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments apmierināja E.Krivcovas blakus sūdzību, atzīstot, ka Drošības policijas gada pārskats ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā (lieta Nr.SKA-1002/2016). 2016.gada 15.decembrī Administratīvā rajona tiesa izskatīja lietu pēc būtības un noraidīja E.Krivcovas pieteikumu. Par šo spriedumu E.Krivcova iesniedza apelācijas sūdzību.
Papildu informācija: Elizabete Krivcova, T.29437196, e.krivcova@gmail.com
…Info avots: http://www.leta.lv/press_releases/634F83B2-3CFD-4D0A-947A-7DE43F50AEDF/
Arī apgabaltiesa noraida “Nepilsoņu kongresa” aktīvistes Krivcovas prasību pret DP par viņas iekļaušanu ikgadējā pārskatā
Administratīvā apgabaltiesa 21.aprīli noraidīja organizācijas “Nepilsoņu kongress” aktīvistes Elizabetes Krivcovas prasību pret Drošības policiju (DP) par viņas vārda iekļaušanu ikgadējā publiskajā pārskatā kā valsts konstitucionālās iekārtas drošībai riskantu personu.
Kā aģentūru LETA informēja tiesā, ar apgabaltiesas 21.aprīļa spriedumu noraidīts Krivcovas pieteikums par DP faktiskās rīcības, iekļaujot informāciju par pieteicēju DP 2014.gada publiskajā pārskatā, atzīšanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu izslēgt informāciju par pieteicēju no minētā pārskata un atlīdzinājuma piešķiršanu, atvainojoties par nodarīto kaitējumu.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma noformēšanas dienas.
Krivcova paziņojumā medijiem skaidroja, ka apgabaltiesa atteicās skatīt viņas argumentus, pilnībā piekrītot pirmās instances viedoklim. “Tomēr šai procesā ir daudz īpatnību. Pirmkārt, tiesa atteicās piemērot likuma sistēmisku interpretāciju, tas ir, skatīt katru normu nevis atsevišķi, bet kontekstā ar citām saistītām normām. Administratīvās tiesas vienmēr bija likuma saprātīgas interpretācijas virzītāji, bet šajā gadījumā tiesa negaidīti atteicas no šīs lomas. Otrkārt, tiesa atteicās piemērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tā vietā pamatoja savus secinājumus ar politisku dokumentu – Nacionālās drošības koncepciju,” izteicās prasības pieteicēja.
Pēc viņas domām, raisa neizpratni, kāpēc tiesa deva priekšroku “politiskam, nevis tiesiskam dokumentam”. Tāpat patlaban viņa ir “spiesta secināt, ka tiesas kontroles par valsts drošības iestāžu darbību Latvijā neeksistē”.
“Patlaban es rakstu kasācijas sūdzību, bet nepieciešamības gadījumā esmu gatava griezties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Drošības dienestu visatļautībai nav nekā kopīga ar demokrātiskās valsts drošību. Tieši pretēji – neobjektīva un nekompetenta DP darbība apdraud valsts konstitucionālo iekārtu,” rezumēja juriste.
Krivcova aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka “šis ir pirmais šāda veida tiesas process Latvijā”. Tiesa skatīja jautājumu par DP faktiskās rīcības tiesiskumu, iekļaujot personu publiskā pārskatā kā valsts konstitucionālās iekārtas drošībai riskantu personu.
Savas gada darbības pārskata publiskajā daļā DP bija norādījusi uz Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem un viņu darbības mērķiem, pārskatā iekļaujot arī Krivcovas vārdu.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/latvia/6D3A442D-C07F-4886-A9A0-0ED24448B9F3/
