Valdībā ātri atsakās no šaubīgās idejas palielināt PVN medikamentiem

Turpmāk netiks skatīts jautājums par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšanu medikamentiem, bet meklēts cits risinājums veselības nozares finansēšanai, otrdien, 18.4.2017, pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem atzina premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Politiķis stāstīja, ka samazinātā PVN atcelšana medikamentiem bija Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) priekšlikums, ko izvērtēja Veselības ministrija (VM) un secināja, ka šāds priekšlikums nav atbalstāms.
Kučinskis atzina, ka līdz ar to veselības aprūpes finansēšanai tiks meklēti citi risinājumi, par kuriem plānots panākt vienošanos šo nedēļu laikā.
“Šī jautājuma risināšanai ir izstrādāts laika grafiks – šonedēļ nodokļu reformu vadības darba grupā un nākamnedēļ koalīcijā un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē,” informēja Kučinskis.
Pirms tam “Aptieku īpašnieku asociācija” (AĪA), “Latvijas Farmaceitu biedrība” (LFB) un “Aptieku biedrība” (AB) izplatīja vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), Finanšu ministrijai (FM) un Veselības ministrijai, kurā uzsvēra, ka aptieku īpašnieki un farmaceiti ieceri paaugstināt PVN likmi no 12% līdz 21% uzskata par nepārdomātu.
Biedrību pārstāvji sacīja, ka Latvijā patlaban jau esot augstākā PVN likme medikamentiem Baltijas valstu vidū – Igaunijā zālēm PVN ir 9%, bet Lietuvā – 5%, aicinot premjeru, FM un VM rūpīgi analizēt citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredzi, kuru acīmredzamais mērķis ir medikamentu pieejamības un pakalpojumu kvalitātes celšana, ilgtermiņā samazinot šo valstu budžeta izdevumus veselības aprūpei.
“Mēs uzskatām, ka šis priekšlikums ir nepārdomāts un nekompensēs valdības iecerētās nodokļu reformas rezultātā paredzamo budžeta deficītu, kā arī nedos veselības nozarei nepieciešamo papildus finansējumu,” uzsvēra AĪA valdes priekšsēdētājs Mārcis Rutulis.
Aptieku un farmaceitu intereses pārstāvošās biedrības ir neizpratnē par veiktajiem aprēķiniem, kas paredz papildus iegūt 83 miljonus eiro un pieprasa paskaidrot, kas ir šo aprēķinu pamatā. Veiktie aprēķini liecina, ka labākajā gadījumā valsts budžets var papildus iegūt ne vairāk kā 16,32 miljonus eiro.
Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem kopējais zāļu apgrozījums Latvijā pērn bija 375 miljoni eiro, no kuriem 320 miljonus eiro veidoja realizācijas apjoms parastās aptiekās, bet 49 miljonus – slimnīcu aptiekās. PVN paaugstināšana nozīmē, ka var papildus iegūt 33,74 miljonus eiro. Kompensējamo medikamentu apjoms pērn veidoja 144,5 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka, palienot PVN likmi, tas prasīs papildus izdevumus 13 miljonus eiro kompensējamiem medikamentiem un 4,41 miljonus eiro slimnīcu aptiekām.
LFB prezidente Kitija Blumfelde atzīmēja, ka iecerētā priekšlikuma rezultātā lielākie cietēji būs Latvijas iedzīvotāji. Daudzas aptiekas, it īpaši Latvijas reģionos, būs spiestas pārtraukt savu darbību. “Tādejādi netiks nodrošināta zāļu pieejamība, kā arī farmaceita konsultācijas, kas bieži veic preventīvas ārstniecības funkcijas. Jau šobrīd esošais peļņas apjoms nedod iespējas aptiekām attīstīties, ieguldīt pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanā, modernizācijā”.
Savukārt AB valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene pauda pārliecību, ka daudzām aptiekām būs jāpārvērtē sava ekonomiskā darbība, izvērtējot sniegto pakalpojumu un struktūrvienību rentabilitāti, kā arī aptieku darba laika garumu. “Diemžēl nonāksim pie secinājuma, ka nelielas aptiekas un aptieku filiāles būs jāslēdz. Mūsuprāt, tas neizbēgami novedīs pie zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamības pasliktināšanās.”
Lai nepaaugstinātu zāļu cenas, valdība būs spiesta mainīt Ministru Kabineta noteikumus, kas nosaka zāļu cenu veidošanos. Tā kā lielāko aptieku izdevumu daļu veido personāla izmaksas, tas ir, pamatā farmaceitu atalgojums, iecerētie grozījumi novedīs pie līdzekļu trūkuma aptieku uzturēšanai un atalgojuma samazināšanas farmaceitiem.
“Šādas ieceres novedīs pie reālas krīzes nozarē, jo jau šobrīd Latvijas reģionos katastrofāli trūkst farmaceitu. Piespiedu kārtā samazinot aptieku ieņēmumus, aptiekāriem Latvijā zudīs pamats zem kājām,” teica Blumfelde.
Apzinoties papildus līdzekļu nepieciešamību valsts budžetam, biedrības redz vairākus risinājumus, kā valsts budžets var gan ietaupīt, gan gūt papildus ieņēmumus. Piemēram, Latvijā varētu ieviest starptautisko nepatentēto nosaukumu noteikšanu recepšu medikamentiem. “Šis modelis veiksmīgi darbojas ES, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā,” saka Mārcis Rutulis.
Kā vēstīts, iepriekš Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka vērtēs priekšlikumu atcelt samazināto PVN likmi medikamentiem un medicīnisko iekārtu piegādēm.
Finanšu ministres Danas Reizniece-Ozolas (ZZS) padomnieks Jurijs Spiridonovs iepriekš informēja, ka pēc LDDK priekšlikuma saņemšanas FM vērsusies pēc informācijas Valsts ieņēmumu dienestā un secināja, ka no samazinātajām PVN likmēm medikamentiem būtībā iegūstot tikai zāļu tirgotāji.
Kā norādīja Spiridonovs, sākotnējie aprēķini liecinot, ka samazināto PVN likmju atcelšana medikamentiem veselības nozarei nodrošinātu papildu 83 miljonus eiro.
Veselības ministre Anda Čakša papildus līdzekļus veselības nozarei labprātāk ņemtu no jaunajām politikas iniciatīvām atvēlamā finansējuma, nevis no PVN medikamentiem palielināšanas. Ministre šorīt telekanālā LNT gan atteicās detalizēti vērtēt šo ieceri, jo piedāvājums esot vēl jauns, neesot nācis no valdības iekšienes, līdz ar to esot vēl pamatīgi analizējams, īpaši vērtējot tā ietekmi uz medikamentu gala cenu.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/0EFB7089-09A7-4F63-A924-D62D3E746A4F/