Viltotā tiesas audio protokola lietā atsaka kasācijas sūdzības izskatīšanu

Civilprocesā, kurā par viltotu tiesas audio protokolu sākts kriminālprocess, Augstākā tiesa atteikusi kasācijas sūdzības izskatīšanu, lai gan viltots tiesas protokols ir nepārprotams procesuālo tiesību pārkāpums. Turklāt tieši viltotais protokols liedz kasācijas sūdzībā pamatot, kādēļ spriedums nav taisnīgs.
Pietiek jau ziņoja, ka Viesturs Lagzdiņš – kādas civillietas atbildētājs par Rīgas apgabaltiesas veikto audioieraksta viltošanu bija uzzinājis, kad vēlējies rakstīt kasācijas sūdzību.
Tā kā tiesnesis Uldis Danga tiesas sēdē nav ļāvis viņam izteikties par prasības summas aprēķiniem, viņš uzskatījis, ka noticis procesuāls pārkāpums, un par to nolēmis sniegt kasācijas sūdzību.
Lai kasācijas sūdzībā precīzi norādītu tiesas sēdē teikto, Lagzdiņš pieprasījis no tiesas sēdes audio protokolu un sev par lielu pārsteigumu konstatējis, ka tiesneša teiktais, kas viņam no tiesas sēdes labi palicis atmiņā, pēkšņi ierakstā vispār nav dzirdams.
Lagzdiņš audioierakstam lūdzis veikt ekspertīzi Valsts policijas kriminālistikas pārvaldē, kuras eksperts viennozīmīgi konstatējis, ka audioieraksts ir montēts. Turklāt eksperts arī konstatējis, ka to nevarēja izdarīt pats Lagzdiņš, jo audio fails ierakstīts vienreiz ierakstāmajā kompaktdiskā.
Lai gan Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina (attēlā) sākotnēji bijusi ļoti ieinteresēta par Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes konstatēto tiesas sēdes audioieraksta viltošanu un mudinājusi iesniegt visus pierādījumus un dokumentus, tomēr pēc to saņemšanas viņas attieksme krasi mainījusies. Tiesa, Valsts policijā par audio protokola viltošanu sākts kriminālprocess.
Tomēr Augstākā tiesa atteikusi izskatīt Lagzdiņa kasācijas sūdzību, paužot uzskatu, ka jautājuma par audio sēžu protokola viltošanu izskatīšana neietilpst kasācijas tiesas kompetencē. Pēc tiesas domām, kasācijas sūdzība nesatur argumentus, kā audio ieraksta viltošana varēja novest vai noveda pie lietas izskatīšanas nepareiza iznākuma.
Savukārt Kucina atbildē Lagzdiņam plaši pārstāstījusi, par ko notiek tiesāšanās, kādus lēmumus pieņēmusi katras instances tiesa, kādi bijuši pilna tiesas sprieduma kavēšanās iemesli, kā arī ar likumu pantu pieminēšanu skaidrojusi, kādēļ pieļaujama pilnā tiesas sprieduma kavēšanās un ka tiesnesis ar pilnā tiesas sprieduma kavēšanos neko nav pārkāpis.
Taču jautājumā par audioieraksta viltošanu Tieslietu ministrijas amatpersona bijusi visnotaļ lakoniska. “Norādām, ka arī Tieslietu ministrija, veicot pārbaudi saistībā ar Jūsu iesniegumā norādīto, Jūsuprāt, notikušo 2015.gada 16.septembra tiesas sēdes audio protokola montāžu, noklausoties audio protokolu, secinājusi, ka no minētā tiesas sēdes audio protokola nav izgriezti skaņu fragmenti,” paziņojusi valsts sekretāra vietniece, kaut gan Kriminālistikas pārvaldes eksperta veikto ekspertīzi savā atbildē vispār nav pieminējusi.
Lagzdiņš ir pārliecināts, ka tiesas audio protokola viltošana ir izdevīga prasītājam, kurš jau astoņus gadus ar vairākām tiesvedībām neveiksmīgi cenšas viņu kopā ar deviņgadīgo meitu izlikt no denacionalizētā īpašuma.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/viltota_tiesas_audio_protokola_lieta_atsaka_kasacijas_sudzibas_izskatisanu