Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš nolēmis atkāpsies no amata, aģentūrai LETA apliecināja radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.
To viņš šodien paziņoja vadības sapulcē. Amatu Pauliņš atstās 9.martā.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Pauliņš nav informējis NEPLP par atkāpšanos no amata.
Vienlaikus Āboliņš pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa. “Man nav zināmi iemesli Pauliņa lēmumam atkāpties no amata. Varu tikai minēt, ka viņš juta, ka nespēs kvalitatīvi sagatavot informāciju, ko mēs viņam esam prasījuši. Otrkārt, viņš nebija gatavs strādāt tik intensīvi, kā padome to gribēja,” sacīja Āboliņš. Jautāts, kādā kārtībā plānots izraudzīt jauno LR valdes priekšsēdētāju, Āboliņš sacīja, ka NEPLP vispirms vajadzētu iepazīties ar Pauliņa atlūgumu.
Jau vēstīts, ka LR darbinieki plāno rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle aģentūrai LETA sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/9D37CE6F-0337-4022-948E-1468A08667EE/
Pauliņš kā atkāpšanās no amata cēloņus min NEPLP pārāk lielu iejaukšanos LR darbā
Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus min pārlieku lielu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.
Jau ziņots, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata.
“NEPLP nav izrādījusi gatavību un ieinteresētību risināt jautājumus, kas reāli rada problēmas LR valdes darbā, – ieilgušo situāciju, ka viens no LR valdes locekļiem pienācīgi nepilda vai atsakās pildīt savus valdes locekļa pienākumus,” sacīja Pauliņš, komentējot atkāpšanās no amata iemeslus, taču neatklāja, kurš LR valdes loceklis, viņaprāt, pienācīgi nepilda savus amata pienākumus. Viņš par šo faktu esot informējis gan NEPL padomi iepriekšējā sasaukumā, gan arī jauniecelto padomi. Detalizētāk šo jautājumu Pauliņš nevēlas komentēt.
Kā vēl vienu atkāpšanās no amata cēloni Pauliņš minēja jaunieceltās NEPLP darbu. “Jaunais NEPLP sastāvs neslēpti ir sācis iejaukties LR valdes darba jautājumos, kas ir tikai LR valdes kompetencē, neievērojot ierobežojumus un kompetenču sadalījumu, kas noteikti likumā,” teica Pauliņš.
Vienlaikus viņš piebilda, ka jaunā NEPLP, viņaprāt, nav pietiekami kompetenta to jautājumu risināšanā, kas padomei noteikti likumā. “Pēdējais piemērs ir par vidēja termiņa budžeta plānošanas jautājumiem. Izrādās, ka padome ir iesniegusi Finanšu ministrijā likumam neatbilstošus [LR budžeta] pieprasījumus. Attiecīgi šie pieprasījumi ir noraidīti un tas arī rada zināmus plānošanas riskus LR darbībai turpmākajos trīs gados,” sacīja Pauliņš, piebilstot, ka iepriekšminēto apstākļu kopumā neredz iespējas, kā var sekmīgi pildīt savus uzdevumus, ko nosaka likums, un tos darbības virzienus, kas ir iekļauti LR vidēja termiņa darbības stratēģijā.
Tāpat Pauliņš norādīja, ka viņa atkāpšanos no amata sekmēja arī publiskajā telpā radusies negatīvā rezonanse par LR darbību. “Šajās nedēļās tika izvērsta sava veida “kampaņa” saistībā ar LR valdes darbību un LR darbību kopumā, kur bijis diezgan daudz nepatiesa, tendenciozi iekrāsota vērtējuma,” pauda Pauliņš.
LETA jau ziņoja, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā.
NEPLP loceklis un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Pauliņš nav informējis NEPLP par atkāpšanos no amata. Āboliņš pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa.
Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs – Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.
Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle aģentūrai LETA sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.
Februāra vidū Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. “Šobrīd ir nodzēsts “ugunsgrēks” un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus – par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja,” iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.
NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.
Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/FAF54AD9-0710-4CF6-8598-84F30C0F5C4E/
NEPLP noraida Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja izteiktos pārmetumus
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) noraida Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Alda Pauliņa padomei izteiktos pārmetumus par tās kavēšanos risināt nesaskaņas LR valdes starpā un iejaukšanos LR valdes darbā, aģentūrai LETA sacīja NEPLP loceklis Ivars Āboliņš.
Pēc viņa teiktā, Pauliņš maldina sabiedrību ar apgalvojumiem, ka NEPLP nesavlaicīgi reaģēja uz nesaskaņām LR valdes darbā. “Tieši otrādi – NEPLP pieprasīja no Pauliņa kunga informāciju, lūdza sniegt redzējumu par risinājumiem valdes starpā. Pauliņa kungam, pirmkārt, īsti nebija redzējuma, kā šo situāciju risināt, jo viņš saskatīja problēmas tikai citu kolēģu darbā – tad Sigitas Roķes, tad vēl kāda cita darbā. Otrkārt, viņš nespēja sniegt skaidru LR attīstības vīziju,” sacīja Āboliņš.
NEPLP valdes loceklis arī noraidīja Pauliņa pārmetums par NEPLP iejaukšanos LR valdes darbā. “Galvenais viņa mums veltītais pārmetums, ka mēs uzaicinājām LR programmu direktorus uz tikšanos, manuprāt, neiztur nekādu kritiku. Pirmkārt, šī tikšanās notika NEPLP telpās un tika oficiāli izsludināta, notika ar juristu līdzdalību. Otrkārt, tas notika pēc tam, kad LR tiešajā ēterā izskanēja žurnālista Aida Tomsona paziņojums par iespējamiem nemieriem LR. Tā kā Pauliņa kungs mums nespēja sniegt skaidrojumu par to, kas notiek, mēs uzklausījām darbiniekus. Manuprāt, ir pilnīgi normāli, ka akcionārs uzklausa uzņēmuma darbiniekus,” sacīja Āboliņš.
Viņš arī atgādināja, ka NEPLP ir izveidojusi darba grupu, kas izvērtēs darba samaksas sistēmu sabiedriskajos medijos un sagatavos priekšlikumus nepieciešamajam papildu finansējumam 2018.-2020.gadam. Darba grupā plānots izstrādāt modeli, kā risināt LR darbinieku neapmierinātību ar algām, jo Pauliņš šos jautājumus nespēja atrisināt. Taču, pēc Āboliņa teiktā, NEPLP nevienā brīdī nav jaukusies LR valdes darbā, nedz arī izdarījusi uz to kādu spiedienu.
NEPLP valdes loceklis atzinīgi novērtēja Pauliņa lēmumu atkāpties no LR valdes locekļa amata. “Manuprāt, Pauliņa kungs ir pieņēmis vīrišķīgu lēmumu un atkāpies no amata, jo labi saprata, ka nespēs strādāt tik kvalitatīvi un intensīvi, kā padome no viņa to prasa. Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami un godājami, ka cilvēks spēj novērtēt savu profesionālo varēšanu un pieņemt attiecīgus, manuprāt, adekvātus lēmums,” teica Āboliņš.
LETA jau ziņoja, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā.
Pauliņš aģentūrai LETA kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.
Āboliņš aģentūrai LETA iepriekš pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa.
Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs – Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.
Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.
Februāra vidū Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. “Šobrīd ir nodzēsts “ugunsgrēks” un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus – par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja,” iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.
NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.
Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/DC5FC84B-CBDE-4EE7-9028-83F7AC085FA6/
Saeimas komisijas vadītāja: LR valdes priekšsēdētājam agrāk un neatlaidīgāk bija jārisina problēmas medijā
Latvijas Radio (LR) valdes priekšsēdētājam Aldim Pauliņam bija agrāk un neatlaidīgāk bija jārisina problēmas medijā, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Jau ziņots, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata.
Laizāne pauda pārliecību, ka Pauliņa pārmetumi jaunievēlētajai NEPLP ir nepamatoti, jo padome darbu sāka tikai februārī. Tāpat Laizāne izteica pārliecību, ka efektīvāk būtu bijis, ja Pauliņš agrāk un neatlaidīgāk būtu risinājis problēmas, kuras min kā atkāpšanās no amata cēloņus. “Pauliņa kunga lēmums [atkāpties no amata] rada iespaidu, ka viņš, acīmredzot, neredz citas iespējas, kā situāciju atrisināt. Man tikai ir ļoti skumji, ka viņš daudzas lietas pārmet NEPLP, tajā skaitā iejaukšanos LR darbībā, kā arī pārmet citiem LR valdes locekļiem nespēju strādāt. Skumjākais, ka šīm ziņām bija jāizskan daudz ātrāk,” pauda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja.
Komentējot Pauliņa teikto, ka viņš vairākkārt informējis gan NEPLP iepriekšējā sasaukumā, gan arī jauniecelto padomi par LR valdes nespēju sastrādāties, taču netika uzklausīts, Laizāne pauda neizpratni par Pauliņa argumentāciju. “Ja Pauliņa kungs ir informējis NEPLP, un jautājums tālāk nav ticis virzīts, normāla, loģiska cilvēka rīcība būtu bijis publiskot šo problēmu un skaļi paust satraukumu, nevis samierināties ar to, ka tevi neuzklausa. Ja neuzklausīja vienreiz un vienā vietā, vienmēr ir iespēja to skaļi paust citā veidā,” sacīja Laizāne.
Viņa pastāstīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sēdē nākamnedēļ, 8.martā skatīs jautājumu saistībā ar LR darbinieku neapmierinātību ar valdes darbu. Sēdē piedalīsies NEPLP, LR darbinieki un valde. Tostarp sēdē aicināts piedalīties arī LR valdes priekšsēdētājs, kuram būs iespēja komentēt savu lēmumu atkāpties no amata.
Laizāne arī piebilda, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aktīvi plāno risināt LR darbinieku neapmierinātības jautājumu, jo sabiedriskā medija stabilitāte un drošība ir ārkārtīgi svarīga, un ziņa par LR darbinieku neapmierinātību ar atalgojumu un iespējamiem streikiem ir satraucoša. “Risināsim situāciju. Tas ir ļoti būtisks jautājums, līdzvērtīgs veselības jautājumiem, jo drošs, neatkarīgs sabiedriskais medijs ir demokrātijas garants,” pauda Laizāne.
LETA jau ziņoja, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā.
Pauliņš aģentūrai LETA kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.
NEPLP loceklis un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš aģentūrai LETA pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa.
Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs – Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.
Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.
Februāra vidū Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. “Šobrīd ir nodzēsts “ugunsgrēks” un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus – par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja,” iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.
NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.
Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/545AC97C-520F-4EC7-9510-5D2B7A3D2F73/
Radio darbiniekiem Pauliņa atkāpšanās bijusi negaidīta un vieš vēl lielāku neskaidrību par nākotni
Latvijas Radio (LR) darbiniekiem LR valdes priekšsēdētāja Alda Pauliņa atkāpšanās no amata bija negaidīta un vieš vēl lielāku neskaidrību par medija tālāko darbību, aģentūrai LETA atzina LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle.
“Pauliņa kunga atkāpšanās mums bija pārsteigums. Par to tika paziņots rīta sapulcē un tas bija negaidīti. Grūti pateikt, kā tālāk risināsies notikumi. Tas ir Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ziņā, vai tā par LR vadītāja vietas izpildītāju nozīmēs kādu no esošajiem LR valdes locekļiem, iekams tiks rasts cits risinājums, vai tiks izsludināts konkurss uz LR valdes priekšsēdētāja amata vietu. Iespējams tiks iecelts prokūrists, vai būs kāds cits juridisks risinājums. Mēs to nevaram prognozēt,” teica Paegle.
Viņa sacīja, ka nevar komentēt piemērotāko LR valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, jo ir būtiska arī pašu potenciālo amata kandidātu izšķiršanās par labu šim amatam.
Paegle norādīja, ka līdzšinējā LR valdes darbā bija problēmas un savstarpējas nesaskaņas. “Būtu gribējies, lai LR valde spēj saskanīgi strādāt un apzinātos, cik lai raidījumu auditorijas uzticamība nesamazinātos. Mēs būtu vēlējušies, lai LR valde strādātu vienoti, kopīgi rūpējoties par visu uzdevumu risināšanu un iedziļinoties vienam otra atbildības laukā, lai spētu redzēt kopsakarības. Nevis tā, kā bija līdz šim, ka ikvienam valdes loceklim ir savs atbildības lauciņš, par kuru viņš domā. Valde ir koleģiāla institūcija un vajadzētu, lai visi kopā koleģiāli spriestu, lemtu un atbildētu par visiem jautājumiem,” teica Paegle.
LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja teica, ka Pauliņa atkāpšanās nenozīmē, ka situācija medija vadībā uzlabosies. “Jebkurai šādai situācijai ir arī sava negatīvā nokrāsa, jo neziņa vienmēr ir sliktāka par zināmo. Tagad būs tāda neziņa, nedrošība, kas tālāk sekos. Mēs nevaram teikt – tāpēc, ka Aldis Pauliņš ir atkāpies, kaut kas būs labāk vai sliktāk,” teica Paegle.
Viņa piebilda, ka arodbiedrība neatkarīgi no tā, kas būs LR jaunais vadītājs, turpinās strādāt pie tā, lai LR darbinieku algas atbilstu katra darbinieka ieguldījumam un viņu darba nozīmīgumam. “NEPLP ir izveidojusi darba grupu, kurā ietilpst “Latvijas Televīzija” (LTV) valde, LR valde, LTV arodbiedrības pārstāvji un LR arodbiedrība. Mums ir arī LR arodbiedrības iekšēji izveidota darba grupa. Turpināsim strādāt pie šiem jautājumiem,” teica Paegle.
LETA jau ziņoja, ka Pauliņš šodien LR vadības sapulcē paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Pauliņš amatu atstās 9.martā.
Pauliņš aģentūrai LETA kā galvenos atkāpšanos no amata cēloņus minējis pārlieku lielu NEPLP iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē.
NEPLP loceklis un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Pauliņš nav informējis NEPLP par atkāpšanos no amata. Āboliņš pieļāva, ka Pauliņš no amata atkāpies saistībā ar nespēju strādāt tik intensīvi un kvalitatīvi, kā NEPLP to prasa.
Pauliņš LR vadīja kopš 2015.gada janvāra, kad darbu sāka jaunais Latvijas Radio valdes sastāvs – Pauliņš, valdes locekle programmas attīstības jautājumos Sigita Roķe un valdes loceklis nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs. Pauliņš valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Jāni Siksni. Toreizējā NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska skaidroja, ka padomei ir bijuši konflikti sadarbībā ar Siksni, kas bijuši saistīti ar pārvaldības un finanšu necaurskatāmību Latvijas Radio vadībā.
Kā ziņots, gada sākumā LR darbinieki paziņoja, ka apsver iespēju rīkot protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu. LR arodbiedrības valdes priekšsēdētāja aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka LR darbinieki vēlas panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Pēc Paegles teiktā, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12% un vairums apņēmās vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Daudziem darbiniekiem algas joprojām saglabājušās samazinātas un šie cilvēki ir aizvainoti. Tāpat LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu, jo netiek nodrošināts, ka atalgojums ir atbilstošs amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem, daļai darbinieku tiek maksātas piemaksas, citiem nē.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu, jo tās darbības sfēras ir sadalītas un LR valde nestrādā kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina stiprās un vājās vietas medija darbā.
Februāra vidū Āboliņš norādīja, ka situācija LR darba kolektīvā esot normalizējusies, jo atrisināts neatliekamākais jautājums saistībā ar finanšu resursu pārdali, kas darbiniekiem raisīja bažas. “Šobrīd ir nodzēsts “ugunsgrēks” un atrisināts degošākais jautājums, kas satrauca LR darbiniekus – par 175 000 eiro pārdali. Lēmums par šo līdzekļu pārdali ir atcelts, [LR valdes priekšsēdētājs Alda] Pauliņa kungs mums to apliecināja,” iepriekš teica Āboliņš, paužot viedokli, ka patlaban situācija LR darba kolektīvā ir normalizējusies. Jautāts, kādā nolūkā bija plānots pārdalīt 175 000 eiro, Āboliņš aicināja šo jautājumu uzdot LR valdei.
NEPLP uzdeva LR valdei līdz šā gada 1.martam iesniegt informāciju par LR pamatalgu un piemaksu sistēmu, atsevišķi izdalot katru LR programmu un struktūrvienības. Tāpat līdz 1.martam LR jāiesniedz informācija par izmaiņām 2017.gada sabiedriskā pasūtījuma budžeta sadaļā un grozījumi sabiedriskā pasūtījuma plānā, ja tādi ir plānoti. Savukārt līdz 1.aprīlim LR valdei uzdots iesniegt NEPLP darbinieku darba noslodzes auditu visās LR struktūrvienībās. Tādējādi plānots izvērtēt katra LR valdes locekļa darbu.
Āboliņš atzina, ka NEPLP radies priekšstats, ka LR valde nav vienota komanda.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/5329E27A-BC09-4EAC-8D00-9F1BE2C2A728/
Twiteris par Alda Pauliņa atkāpšanos
Šodien Latvijas Radio (LR) vadības sapulcē LR valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš paziņoja par lēmumu atkāpties no amata. Kā galvenos atkāpšanos cēloņus min pārlieku lielu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iejaukšanos LR darbā, kā arī padomes kompetences trūkumu un nesaskaņas LR valdē. “NEPLP nav izrādījusi gatavību un ieinteresētību risināt jautājumus, kas reāli rada problēmas LR valdes darbā, – ieilgušo situāciju, ka viens no LR valdes locekļiem pienācīgi nepilda vai atsakās pildīt savus valdes locekļa pienākumus,” sacīja Pauliņš, komentējot atkāpšanās no amata iemeslus, taču neatklāja, kurš LR valdes loceklis, viņaprāt, pienācīgi nepilda savus amata pienākumus. Viņš par šo faktu esot informējis gan NEPL padomi iepriekšējā sasaukumā, gan arī jauniecelto padomi. Detalizētāk šo jautājumu Pauliņš nevēlas komentēt.
Vēsturnieks Jānis Taurēns vienā vārdā atzīmē, ka Pauliņa aiziešana no amata rada jaunu vakanci:
Jānis Taurēns
@jtaurens
Vakance! twitter.com/apollo_lv/stat…
Mon Feb 27 08:48:26 +0000 2017
Tvitera lietotājs, IT speciālists, Jānis Bojars uzskata, ka tā tam bija jānotiek:
Janis Bojars
@JanisWizard777
No Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja amata atkāpjas Aldis Pauliņš apollo.tvnet.lv/zinas/no-latvi… // tā tam bija jānotiek #politika #business
Mon Feb 27 11:07:44 +0000 2017
LTV Ziņu dienesta vadītāja Dagnija Neimane atzīmē, ka Pauliņam esot izdevies ilgi būt šajā amatā
Dagne
@DagnijaNeimane
Bet vispār ilgi novilka amatā- katrā ziņā Pauliņa nokļūšana @LatvijasRadio šefa krēslā ir liels, liels jautājums iepriekšējai @NEPLPadome
Mon Feb 27 09:57:31 +0000 2017
Bet bijusī žurnāliste Baiba Strautmane pieļauj, ka Pauliņa aiziešanas iemesls ir NEPLP solītie auditi LR:
Baiba Strautmane
@BaibaStrautmane
Vai @NEPLPadome solītie auditi būs sabaidījuši? twitter.com/ltvpanorama/st…
Mon Feb 27 08:22:39 +0000 2017
…Info avots: http://www.leta.lv/ontheweb/item/106651ec-d8bf-4771-8daf-1e6623929e0a
