Eiropa atbalsta Trampu

Kamēr daudzi Eiropas politiķi un citas publiskas personas pēdējo nedēļu laikā sparīgi kauninājušas jaunā ASV prezidenta rīkojumu par imigrācijas ierobežošanu, kā liecina nesen veikta aptauja, vairums no 10 000 ierindas eiropiešu, kas izjautāti desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, arī labprāt atbalstītu aizliegumu ieceļot musulmaņu valstu pilsoņiem.
Vēl pirms Donalds Tramps parakstīja savu skandalozo rīkojumu, Londonas Karaliskais Starptautisko attiecību institūts, kas pazīstams arī kā “Chatham House” domnīca, saviem respondentiem lūdza atbildēt, vai, viņuprāt, būtu apturama musulmaņu ieceļošana.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, kas tika publiskoti otrdien, 55% eiropiešu tam piekristu, bet pret to iebilstu tikai 20% intervēto, kamēr 25% aptaujāto nebija skaidra viedokļa šajā jautājumā. Musulmaņu ieceļošanas aizliegumu atbalstītu 71% poļu, 65% austriešu, 64% ungāru un beļģu, kā arī 61% francūžu. Arī pārējās piecās ES dalībvalstīs, kurās veikta šī aptauja, – Grieķijā, Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā un Spānijā, to pilsoņu īpatsvars, kas atbalstītu islāmticīgo imigrācijas aizliegumu, ir augsts – attiecīgi 58, 53, 51, 47 un 41%.
Aptauju veikusī domnīca atzinusi, ka iegūtie rezultāti ir “zīmīgi un atskurbinoši”. “Tie liecina, ka sabiedrības iebildumi pret tālāku migrāciju no pamatā musulmaņu apdzīvotajām valstīm nekādā ziņā nav saistāmi ar Trampa elektorātu ASV, bet ir visai plaši izplatīti,” savā paziņojumā norāda “Chatham House”. Zīmīgi, ka saskaņā ar šonedēļ veikto aptauju, arī reģistrēto ASV vēlētāju starpā Trampa imigrācijas ierobežošanas rīkojumu atbalsta ne vairāk un ne mazāk kā 55% respondentu.
Domnīca piebilst, ka daudzas no valstīm, kurās veikta aptauja, tieši piedzīvojušas tā dēvētās migrācijas krīzes sekas vai arī islāma ekstrēmistu veiktus teroraktus un ka to politikā pieaugošu lomu spēlē radikāli labējās partijas.
Spēcīgāks atbalsts musulmaņu ieceļošanas aizliegumam vērojams gados vecāko respondentu vidū. Kamēr vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem to atbalstītu 44% aptaujāto, starp intervētajiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, tā domā jau 63%. Tāpat šādu aizliegumu drīzāk atbalstītu vīrieši un lauku apvidos dzīvojošie, kamēr pilsētnieku un sieviešu vidū tā atbalstītāju skaits ir mazāks. Arī respondentu izglītība ietekmējusi to atbildes. Starp aptaujātajiem ar vidējo izglītību aizliegumu atbalstītu 59%, kamēr starp augstāko izglītību ieguvušajiem vien nepilna puse.
Kamēr Trampa rīkojumu apturēt septiņu musulmaņu valstu pilsoņu ieceļošanu nosodījuši Eiropas politiskā istablišmenta pārstāvji, eiroskeptiķu un galēji labējo partiju līderi Baltā nama saimnieka rīcību apsveikuši, mudinot arī “veco kontinentu” sekot viņa piemēram.
Tikmēr kāda cita aptauja liecina, ka 80% pilsoņu visā pasaulē zaudējuši ticību gan tradicionālajām partijām, gan medijiem un sākuši ilgoties pēc spēcīga līdera, kas varētu mainīt esošo kārtību. Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Ipsos” tiešsaistē aptaujāja pieaugušos, kas vēl nav sasnieguši 65 gadu vecumu, Argentīnā, ASV, Austrālijā, Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Francijā, Indijā, Itālijā, Izraēlā, Japānā, Kanādā, Lielbritānijā, Meksikā, Peru, Polijā, Serbijā, Spānijā, Turcijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Saskaņā ar janvāra beigās publiskotajiem rezultātiem ļaudis labprātāk balsotu par politiskajām partijām vai līderiem, kuri solītu radikālas pārmaiņas.
Vienlaikus aptaujā konstatēts, ka vairums izvaicāto eiropiešu neuzticas starptautiskām institūcijām. Pēc eirozonas finanšu krīzes ļaudis zaudējuši ticību arī bankām, kam neuzticas ne vien 92% spāņu un 80% itāļu, bet arī 75% vāciešu. Lai gan ne tik lielā mērā ticība zudusi arī pret tiesu sistēmu, un starp eiropiešiem visskeptiskāk uz tiesām raugās spāņi, ungāri, itāļi un poļi. Arī pret medijiem ievērojami vairāk nekā puse respondentu izturas ar neuzticību. Šajā jomā visskeptiskākie ir ungāri, no kuriem presei netic 87%. Tomēr saviem medijiem neuzticas arī 75% britu.
Vairums aptaujāto neuzticas arī savām valdībām. Ar vislielākajām aizdomām pret valdību izturas spāņi, kuru vidū skeptiķu skaits sasniedz 89%. Taču arī 82% poļu un ungāru atzinuši, ka netic savām valdībām. Vienlaikus 70% iztaujāto eiropiešu izteikušies, ka neuzticas politiskajām partijām.
Tāpēc nepārsteidz, ka vairums ļaužu teikuši, ka, visticamāk, būtu gatavi balsot par par partijām vai līderiem, kas iestājas par ierindas pilsoņiem un vēršas pret eliti, un aptuveni puse respondentu pauduši simpātijas partijām vai līderiem, kas sola izjaukt pastāvošo “status quo”. Šī aptaujāto grupa izteikusi atbalstu arī tādiem līderiem, kas neatkāpjas no sava un gatavi paust savu pārliecību, pat ja tā kādu citu aizskar. Īpaši zīmīgi, ka Francijā, kur pavasarī gaidāmas prezidenta vēlēšanas, kurās aptaujas sola labus panākumus galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līderei Marinai Lepēnai, 80% respondentu sacījuši, ka vēlas “spēcīgu līderi, kas lauž pastāvošos noteikumus”.
Dažās Eiropas valstīs, kuras piedzīvojušas islāma ekstrēmistu terora aktus, piemēram, Beļģijā un Francijā, vairums aptaujāto par svarīgāku uzskata “terorisma apturēšanu”, nevis “pilsoņtiesību aizsardzību”. Arī 40% vāciešu ir tādos pašos uzskatos.
Aptuveni puse ungāru, beļģu un itāļu, ir pārliecināti, ka viņu valstis būtu stiprākas, ja tiktu apturēta imigrācija. Pēc aptaujas veicēju domām, īpaši pārsteidzoši tas esot Ungārijas gadījumā, jo tur faktiski nav vērojama imigrācija, un Budapešta pērn patvērumu piešķīrusi vien 432 cilvēkiem.
(Avots: “EUobserver”, “USA Today”.)
…Info avots: http://www.leta.lv/plus/133C5E1E-1277-501A-0A52-C4D0B88BBBAA/