Latvijas Radio gatavojas protestiem ar klusumu ēterā

Vairums Latvijas Radio darbinieku ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu, turklāt kā vāju vai ļoti vāju vērtē radio valdes darbu un ir gatavi protesta akcijām, vēsta Latvijas Radio un sabiedriskā medija portāls “lsm.lv”.
Latvijas Radio iekšējās aptaujas rezultāti liecinot, ka 85% darbinieku nav apmierināti ar atlīdzību par savu darbu. Savukārt 42% darbinieku medija valdes darbu vērtē kā vāju, bet 16% to vērtē kā ļoti vāju. Apmierinoši valdes darbu kopumā vērtē trešdaļa darbinieku.
Situācija Latvijas Radio patlaban esot sakāpināta, vēsta portāls.
Žurnālists, raidījuma “Krustpunktā” vadītājs Aidis Tomsons norāda, ka situācija kopš 2008.gada krīzes nav uzlabojusies. “Darbinieki atteicās no savām algām 10-20% apmērā, viņiem noņēma visas piemaksas, viņi devās bezalgas atvaļinājumā ar cerību glābt Latvijas Radio, kurš tajā brīdī atradās bankrota tuvumā. Tad cerēja, ka kaut kad krīze beigsies un situācija lēnā garā uzlabosies. Mēs esam dzirdējuši šajos gados, kā situācija ir mainījusies valstī, pamazām kaut kam atrod naudu. Latvijas Radio – kopš šīs algas ir samazinātas – nav nekad palielinātas. Nu jau tā atšķirība starp Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem, īpaši ziņu dienestu analītiskajā daļā, ir vairāk nekā uz pusi. Nekādas cerības uz algas palielinājumu nav. Un ir sajūta, ka Latvijas Radio valde un padome neaptver šīs situācijas nopietnību,” skaidro Tomsons.
Pēc viņa teiktā, Latvijas Radio darbinieki ir apņēmušies darīt visu, lai nākamgad algas tiktu palielinātas vismaz par 10%.
“Darbinieki ir skaidri teikuši, ka rīkos protesta akcijas – nebūs raidījuma skanējumi vai būs klusums ēterā,” norāda žurnālists.
Kā vēsta “lsm.lv”, Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš esot apliecinājis, ka radio vadība ir spērusi pirmos soļus, lai palielinātu darbinieku atalgojumu. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau esot atbalstījusi Latvijas Radio valdes pieprasījumu pēc algu palielināšanas vidēji par 12%. Tālāk par to lemšot Finanšu ministrija.
Kā ziņots, NEPLP otrdien atbalstīja priekšlikumu Latvijas Radio turpmākajos trīs gados piešķirtos budžeta līdzekļus saglabāt pašreizējā apmērā, aģentūrai LETA sacīja NEPLP priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par Latvijas Radio Ivars Āboliņš.
Viņš pastāstīja, ka Latvijas Radio savas darbības nodrošināšanai laikā no 2018.-2020.gadam lūdzis piešķirt valsts budžeta bāzes dotāciju 2017.gada apmērā. NEPLP atbalstīja Latvijas Radio valdes lūgumu. Līdz ar to katrā no turpmākajiem trīs gadiem Latvijas Radio piešķirtā valsts budžeta bāzes dotācija saglabāsies šā gada līmenī – 914 000 eiro. NEPLP akceptētais priekšlikums vēl jāatbalsta Finanšu ministrijai.
Āboliņš arī pastāstīja, ka NEPLP otrdien pārrunāja arī publiskajā telpā izskanējušo informāciju saistībā ar iespējamiem Latvijas Radio darbinieku streikiem atalgojuma un citu faktoru dēļ. Tā kā Latvijas Radio valdei bijis nepieciešams laiks, lai sagatavotu atbildes uz šo jautājumu, NEPLP tai deva laiku sagatavot atbildes līdz 15.februārim. Latvijas Radio valdei uzdots vienoties par to, kā situāciju uzņēmumā risināt.
Āboliņš arī norādīja, ka NEPLP pēc tikšanās ar Latvijas Radio valdi radās iespaids, ka valde nav vienota un nestrādā kā komanda. “Mēs mudinājām Latvijas Radio valdi strādāt kā komandai, paužot vienotu viedokli,” teica Āboliņš, piebilstot, ka sabiedriskā medija valdei sabiedrības intereses ir jāizvirza augstāk par savstarpējām nesaskaņām.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs ir Aldis Pauliņš, bet valdes locekļi – Sigita Roķe un Uldis Lavrinovičs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/6CD6B88F-FB5C-45F0-AA98-22566E72381F/
Latvijas Radio darbinieki protestus rīkos tikai, ja neizdosies sarunu ceļā vienoties par algu palielināšanu.
Latvijas Radio (LR) darbinieki protestus saistībā ar zemo atalgojumu un valdes darbu plāno rīkot tikai tad, ja neizdosies sarunu ceļā panākt vienošanos par darbiniekiem labvēlīgu risinājumu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Radio arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Paegle.
“Ārējas protesta akcijas ir beidzamā rīcība situācijā, ja mēs nevaram panākt risinājumu. Rīt mums ir plānota arodbiedrības valdes sēde un mēs veidojam darba grupu, kas strādās pie tā, lai noformulētu darbinieku prasības un virzītu tālāk Saeimas komisijā un Finanšu ministrijā (FM),” sacīja Paegle, piebilstot, ka ir būtiski panākt, lai LR budžets turpmākajiem palielinātos un pildītos valdes solījumi daļu finansēm atvēlēt darbinieku algu paaugstināšanai.
Viņa sacīja, ka vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar zemajām algām. Pēc viņas teiktā, 2008.gadā LR darbinieki ekonomiskās krīzes dēļ piekrita, ka viņu algas samazina par 12%. “Toreiz mēs katrs arī apņēmāmies vienu mēnesi gadā strādāt bez algas, lai atbalstītu LR krīzes situācijā un medijs nenonāktu līdz bankrotam. Lielākā daļa darbinieku šo apņemšanos pildīja. Daļai darbinieku patlaban alga ir lielāka nekā 2008.gadā, bet ir diezgan daudz tādu cilvēku vai amata vietu, kur algas saglabājušās samazinātas. Šie cilvēki, protams, ir aizvainoti,” teica Paegle.
Latvijas Radio arodbiedrības vadītāja norādīja, ka LR darbinieki nav mierā arī ar sistēmu, kā saņem atalgojumu par padarīto darbu. “Patlaban ir tā, ka darbinieki saņem zemu algu un papildu piemaksas par dažādiem projektiem, ja LR budžetā piešķir papildu līdzekļus to īstenošanai, bet šie līdzekļi attiecas uz šaurāku darbinieku loku. Līdz ar to ir cilvēki, kam ir piemaksas no šiem projektiem, bet ir tādi cilvēki, kam nekad nav piemaksas. Tas ir netaisnīgi,” sacīja Paegle, piebilstot, ka jābūt atbilstoši amata vietai, kvalifikācijai un citiem faktoriem atbilstošai algai, bet piemaksām jābūt sekundārām.
LR darbinieki vēloties, lai algas vidēji tiktu palielinātas par 12%, salīdzinot ar pašreizējām. Patlaban zemākās algas esot tehniskajiem darbiniekiem, piemēram, skaņu režisoriem un inženieriem, translācijas brigādes komandai, kā arī programmu vadītājiem un žurnālistiem, kuru atalgojums, salīdzinot ar Latvijas Televīziju, neesot konkurētspējīgs.
Pēc Paegles teiktā, LR darbinieki nav apmierināti arī valdes darbu. “Tā ir valdes kļūda, ka tās darbības sfēras ir sadalītas. Mums ir cilvēks, kas ir atbildīgs par saturu, cilvēks, kas ir atbildīgs par nodrošinājumu. Valdes priekšsēdētājs vairāk atbildīgs par finansējumu un pakļautajām daļām. Ja valde būtu kā viens vesels, kas par visu atbild un vienlīdz labi zina, kur ir satura un citas vājās vietas, tad droši vien darbinieku apmierinātība būtu lielāka,” teica Paegle.
NEPLP priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par LR Ivars Āboliņš pastāstīja, ka NEPLP otrdien atbalstīja LR valdes lūgumu palielināts turpmākajos trīs gados piešķirtos budžeta līdzekļus, taču to, cik liela daļa no šī finansējuma būs paredzēta darbinieku algu palielināšanai, jālemj LR valdei. “Mēs lūdzām vakar LR valdes priekšsēdētāju detalizēti atšifrēt naudas izlietojumu, bet viņš nebija to izdarījis. Tā ir LR valdes kompetence, mēs par to nelemjam,” sacīja Āboliņš.
Viņš arī norādīja, ka NEPLP ir satraukta par situāciju LR, jo pēc LR publiskajā telpā paziņoto par vairuma LR darbinieku neapmierinātību ar atlīdzību par savu darbu NEPLP apsver iespēju tikties ar LR valdi ātrāk nekā iepriekš nozīmētajā termiņā – 15.februārī.
Ar LR valdes priekšsēdētāju Aldi Pauliņu LETA pagaidām nav izdevies sazināties.
Saskaņā ar LR un sabiedriskā medija portāla “lsm.lv” vēstīto, vairums LR darbinieku ir neapmierināti ar atlīdzību par savu darbu, turklāt kā vāju vai ļoti vāju vērtē radio valdes darbu un ir gatavi protesta akcijām. LR iekšējās aptaujas rezultāti liecinot, ka 85% darbinieku nav apmierināti ar atlīdzību par savu darbu. Savukārt 42% darbinieku medija valdes darbu vērtē kā vāju, bet 16% to vērtē kā ļoti vāju. Apmierinoši valdes darbu kopumā vērtē trešdaļa darbinieku.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs ir Aldis Pauliņš, bet valdes locekļi – Sigita Roķe un Uldis Lavrinovičs.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/309C2A00-D493-4C99-9601-866482E8378A/