Bez savas ārpolitikas Latvija zāģē zaru, uz kura sēž

Neapdomīgi atbalstot pret Krieviju noteiktās sankcijas, mēs zāģējam zaru, uz kura sēžam, tā šodien Saeimā notiekošo ārpolitikas debašu laikā pauda deputāts Sergejs Potapkins (S).
Politiķa ieskatā Ārlietu ministrija nav devusi skaidrojumu, kas notiek pasaulē, un kāda ir Latvijas loma šajā pasaules kārtībā.
Viņš uzskata, ka Latvija tikai kārtīgi pilda Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu ikvienā jautājumā, bet nav uzstājusi uz “palīgroku” sankciju radīto zaudējumu kompensēšanai. “Kā rezultātā ārpolitika ir radījusi papildus iekšējus draudus – lielāku bezdarbu un ierobežotas attīstības iespēju uzņēmējiem,” uzskata Potapkins.
Viņš arī pauda, ka šobrīd Latvija piekopj neefektīvu ārpolitiku pat attiecībās ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, kā arī netālredzību saistībā ar citām valstīm.
Potapkins pievērsās arī Krievijai, paužot viedokli, ka bez tās līderības, ASV, Eiropas un Ķīnas puses nevar atrisināt tostarp tādus jautājumus kā reliģiozais ekstrēmisms, nespēj veicināt starptautisko tirdzniecību, risināt vides problēmas, drošības jautājumus un daudzus citus.
“Bet kas būs ar Eiropu? Puspatiesības radīs vilšanos. ES nespēja un nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, labot tās, vai arī vienkārši izlikšanās, ka viss ir kārtībā. Spilgtu puspatiesības piemēru un nevēlēšanos atzīt acīmredzamo mēs redzam arī Ārlietu ministrijas ziņojumā,” izteicās deputāts.
Viņš citēja Rinkēviča ikgadējo ziņojumu, kurā sacīts, ka 2017.gadā eksports uz ES būtiski nepieaugs eirozonas lēnās izaugsmes dēļ. “Bet ir nekorekti salīdzināt valstu grupas, piemēram, ES, ar valstīm – Krieviju un Ķīnu -, tomēr šādā veidā pasniegti dati nenoliedzami izskatās iespaidīgi,” norādīja politiķis.
“Ja Ārlietu ministrija nežonglētu ar sagrozītiem datiem, tad varētu atklāti pateikt – joprojām, pat pēc ES ieviestajām sankcijām, uz Krieviju eksportējam 8% no kopējā eksporta apjoma. Lielāku apjomu mēs eksportējam tikai uz Igauniju un Lietuvu, bet daļa no šī apjoma ir fiktīvi mākslīgi darījumi,” izteicās Potapkins, uzsverot, ka neviena cita valsts Latvijas eksportam nav tik nozīmīga kā Krievija.
Tāpat viņš kritizēja, ka ministra ziņojumā ar grūtībām esot izdevies atrast pāris teikumus par Ķīnu, aicinot neaizmirst, ka 2016.gads Latvijā bija nosaukts par Ķīnas gadu.
“Kā tieši mēs piesaistīsim regulāro tranzīta kravu plūsmu no Ķīnas? Diemžēl plāna nav. Tūlīt būs pagājuši trīs mēneši, bet jau radusies sajūta, ka esam savu “misiju” izpildījuši – palīdzējuši citām valstīm īstenot viņu intereses un aizmirsuši,” sacīja Potapkins.
Noslēgumā viņš pauda pārliecību, ka Latvijas ārpolitikas vienkārši nav. “Rietumu partnerus mēs tikai paklausām bez ierunām, nepretendējot uz savu interešu aizstāvību, Krieviju mēs ienīstam jau par to vien, ka tā ir, bez adekvātiem skaidrojumiem, bet ar Ķīnas virzienu vispār nezinām, ko iesākt,” sacīja Potapkins.
Jau vēstīts, ka Saeimā norisinās ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos ziņo ārlietu ministrs. Sekot ārlietu debatēm klātienē ik gadu aicināti Latvijā akreditēto diplomātisko misiju vadītāji.
…Info avots: http://www.leta.lv/news/politics/133C58E0-9F8D-EAD6-AA69-392848A21CD0/