PVN kā sabiedrības «aptīrīšanas» līdzeklis, 2. daļa. PVN pārtikai

Dzintars Zaļūksnis
Latvijas valdošā elite ar dzelžainu konsekvenci izvairās no runām par to, ka vismaz svarīgākajai pārtikai – dzeramajam ūdenim, maizei, dārzeņiem, vietējiem augļiem, piena produktiem, gaļai, zivīm, olām, sālim, cukuram – varētu ieviest pazeminātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes. Izretis šāds jautājums pat nonāk līdz Saeimai, taču tās koridoros tiek svēpēts nost ar visām iespējamajām gāzēm. Un tas ir loģiski, jo PVN pārtikai ir izteikts “nabagu nodoklis”, un nabagi Latvijā ir valsts budžeta svarīgākais avots.
Jau aplūkoju, kādas ir PVN standarta likmes atsevišķās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs (materiālu par tām lasiet šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/pvn-ka-sabiedribas-aptirisanas-lidzeklis-1-dala-standarta-likmes ). Tagad ES mērogā aplūkosim PVN likmes pārtikai.
Eiropas Komisija šādas likmes pieļauj (skat. attiecīgo direktīvu šeit: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/ALL/?uri=CELEX:32006L0112 ). Un vairākums valstu – arī no “bagātā gala” – šo iespēju izmanto, jo samazinātas PVN likmes pārtikai tiek uzskatītas par vienu no būtiskiem iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanas instrumentiem. Starp citu, EK skaidrojumā uzsvērts, ka PVN samazināto likmju noteikšanu parasti rosina “vēsturiski apstākļi”. Latvijā tādi, kā redzam, nav izveidojušies.
Piemēram, patlaban Latvijas lielveikalos notiek diezgan strauja piena produktu cenu celšanās. Bet piena produkti Latvijā jau tāpat ir bijuši dārgāki nekā ES vidēji (par to lasiet šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/piens-un-alkohols-latvija-dargaki-neka-eiropa-gala-un-cigaretes-letakas ). Ja valdošā koalīcijas politiķiem cilvēku materiālie apstākļi nebūtu “pie vienas vietas”, būtu īstais laiks šo cenu celšanos mēģināt kompensēt ar pārtikai vai vismaz tikai piena produktiem piemērotās PVN likmes pārskatīšanu samazināšanas virzienā. Taču notiek pretējais: Finanšu ministrija rosina palielināt PVN standarta likmi, pārtikai nenosakot nekādu izņēmumu.
Taču salīdzinošās PVN likmes pārtikai ES valstīs vairāk nekā skaidri liecina par Latvijas politiķu attieksmi pret pašu cilvēkiem.
PVN pārtikai ES valstīs (pirmā uzrādīta samazinātā likme svarīgākajiem pārtikas produktiem)
Avots: “Eurostat”
Malta 0
Nīderlande 0
Īrija 0-4,8-9-13,5-23
Apvienotā Karaliste 0-20
Francija 2,1-5,5-10-20
Luksemburga 3
Itālija 4-5-10
Spānija 4-10
Polija 5-8-23
Horvātija 5-13-25
Ungārija 5-18
Kipra 5-19
Beļģija 6-12-21
Portugāle 6-13-23
Vācija 7-19
Rumānija 9
Slovēnija 9,5
Austrija 10
Čehija 10-15
Zviedrija 12-25
Grieķija 13-24
Somija 14
Slovākija 20-10
Bulgārija 20
Igaunija 20
Latvija 21-12
Lietuva 21
Dānija 25
Kā redzam, PVN pārtikai Latvijā ir otrais augstākais starp ES valstīm – tik pat augsts ir vēl arī Lietuvā, bet vēl vairāk – 25% – maksā patērētāji labklājības zemē Dānijā, kur nodokļi tradicionāli ir starp augstākajiem pasaulē.
Taču pretēju piemēru ir daudz vairāk: Maltā, Nīderlandē, Īrijā un Lielbritānijā daudziem svarīgākajiem pārtikas produktiem ir 0% PVN likme, bagātajā Luksemburgā VISAI pārtikai noteikta 3% PVN likme, Francijā pamatprodukti tiek aplikti ar 2,5% PVN, Spānijā un Itālijā – 4%, bet lielākajā daļā – 19 no 28 – ES dalībvalstu PVN likme svarīgākajiem pārtikas produktiem nav lielāka par 10%.
Iespēju pazemināt PVN pārtikai praksē neizmanto tikai Latvija, Slovākija, Bulgārija, Igaunija, Lietuva un Dānija. Jā, arī Latvija, kuras politiķi “ar gariem zobiem” pazeminātu 12% PVN likmi ir noteikuši tikai atsevišķiem produktiem, kas paredzēti zīdaiņiem, bet Briseles atļautās “superpazeminātās” (super-reduced) jeb par 5% zemākas likmes ignorē vispār.
Visādā ziņā PVN likme pārtikas produktiem Latvijā ir acīmredzams sabiedrības “aptīrīšanas” līdzeklis. Tradicionāli.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/pvn-ka-sabiedribas-aptirisanas-lidzeklis-2-dala-pvn-partikai