PVN kā sabiedrības «aptīrīšanas» līdzeklis, 1. daļa. Standarta likmes

Dzintars Zaļūksnis
Valdību veidojošo partiju koalīcija sākusi “zondēt augsni” pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanai līdz 23%. Kāpēc 23%? Acīmredzot tāpēc, ka plāno paaugstināt līdz 22% un pasniegt to kā dāvanu: sak, re, nu, cik mēs labi – ietaupījām jums veselu procentu! Sauciet alelūja un neaizmirstiet nākamajās vēlēšanās baldot par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), “Vienotību” un Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK!
Bez šaubām, pie vienas ieskriešanās mēģināts “nošaut vēl vienu zaķi”: pamāt ar mietu, ka, sak, ja nepaaugstināsim PVN, veselības budžets paliks vārgs. Jo tikai augstāks PVN, vai zināt, var nodrošināt pacientiem kvalitatīvu ārstēšanu, bet dakteriem lielākas algas.
Kārtējais “nodokļu eksperts”, Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners apgalvo, ka “citas iespējas, kā vien celt PVN, neesot”. Taču, kā pareizi aizrāda “Dienas Bizness”, uzņēmējiem šādas manipulācijas nav pieņemamas. Patiesību sakot, tās nav pieņemamas arī koalīcijas partiju demagoģijas adresātam – Latvijas vidusmēra iedzīvotājam.
Lai labāk saprastu šo problēmu, vispirms aplūkosim, kas ir PVN Eiropas Savienībā (ES) un kā ar šo nodokli ir citās ES valstīs.
Atbilstoši īpašai PVN (angļu valodā: Value Added Tax, VAT) direktīvai (tā atrodama šeit) ar PVN tiek apliktas visas preces un pakalpojumi. Eksistē standarta, samazinātās un īpaši samazinātās (līdz pat 0%) PVN likmes. EK ierobežo minimālo PVN standartlikmi – tā ir 15%, bet nenosaka PVN likmes “griestus”. Būtībā dalībvalstis var rīkoties brīvi, nosakot gan PVN pamatlikmi, gan ieviešot samazinātās likmes un nosakot, kādām precēmu un pakalpojumiem tās piemērot. Aizsteidzoties mazliet priekšā, jāsaka, ka liela daļa ES dalībvalstu samazināto (un dažas pat 0 likmi) ir piemērojušas svarīgākajiem pārtikas produktiem.
Bet PVN standarta likmes ES valstīs patlaban ir šādas.
PVN standarta likmes ES dalībvalstīs
Avots: Eurostat
Luksemburga 17
Malta 18
Kipra 19
Vācija 19
Apvienotā Karaliste 20
Austrija 20
Bulgārija 20
Francija 20
Igaunija 20
Rumānija 20
Slovākija 20
Beļģija 21
Čehija 21
Latvija 21
Lietuva 21
Nīderlande 21
Spānija 21
Itālija 22
Slovēnija 22
Īrija 23
Polija 23
Portugāle 23
Grieķija 24
Somija 24
Dānija 25
Horvātija 25
Zviedrija 25
Ungārija 27
Kā redzam, Latvija šajā sarakstā atrodas “pa vidu”, un PVN standartlikme mums ir tāda pati, kā vēl piecās ES valstīs. Turklāt nav vērojama izteikta korelācija starp valsts turību un PVN standartlikmi: tā visbagātākajā ES dalībvalstī Luksemburgā PVN standarta likme ir viszemākā (17%), bet arīdzan bagātajās Dānijā un Zviedrijā – viena no augstākajām (25%). Savukārt ES nabadzīgākajās valstīs Bulgārijā un Rumānijā PVN likme ir salīdzinoši zema (20%), bet divās citās nabadzīgāko grupā ietilpstošajās valstīs Horvātijā (25%) un it sevišķi Ungārijā (27%) PVN standarta likmes ir starp augstākajām ES.
Vārdu sakot, viduvējā PVN likme Latvijā it kā rada spēcīgu argumentu koalīcijas demagogiem – sak, nekas traģisks nebūs, ja pāriesim Itālijas un Slovēnijas vai Īrijas, Polijas un Portugāles līmenī – virs mums taču vēl paliks virkne valstu ar augstāku PVN standarta likmi.
Taču šis arguments pilnībā sabrūk, ja aplūkojam, kā citās ES valstīs tiek izmantota iespēja noteikt pazeminātas PVN likmes pārtikai. Bet par to citreiz.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/pvn-ka-sabiedribas-aptirisanas-lidzeklis-1-dala-standarta-likmes