Nepārdomāto nodokļu izmaiņu gada nogalē patiesais iemesls ir sociālais budžets. Šobrīd to apdraud arvien pieaugošais sociālā nodokļa nemaksātāju skaits. Pirmkārt, viņi paši nesaņem slimības vai bezdarba pabalstus un nekrāj savai pensijai. Otrkārt, jau esošajiem senioriem zūd cerības uz pensiju pieaugumu, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Tagad, kad ekonomika aug, katru gadu būtu jāiekrāj vismaz simt miljoni. Taču notiek pretējais. Tā vietā, lai palielinātu sociāla nodokļa maksātāju loku, valdība atbalsta nemaksātājus. Ja netiks atrasts veids, kā piespiest 200 – 300 tūkstošus sociālā nodokļa nemaksātāju veikt iemaksas, valdībai var nākties celt sociālo nodokli.
1996.gadā ieviestā pensiju sistēma paredz, ka sociālajā budžetā jābūt uzkrājumam, kas dod ienākumus un kalpo par drošības spilvenu krīzes situācijās. Tam būs jānovērš deficīts, kad sociālā nodokļa maksātāju paliks mazāk, nekā pensiju saņēmēju. Līdzīgs modelis ir Zviedrijā. Tur uzkrājums ir divu gadu izmaksu apmērā. Latvijā tie būtu vismaz 4 miljardi eiro.
Pēc treknajiem gadiem 2009.gadā budžeta uzkrājums bija 1,3 miljardi eiro. Piecu krīzes gadu laikā tas saruka par miljardu. 2013.gada bija palikuši vairs tikai 266 miljoni. 2014.gadā uzkrājums sāka atjaunoties. Šobrīd sakrāts pusmiljards. Lai pensiju un pabalstu sistēma spētu nodrošināties nākamajām krīzēm, katru gadu jāiekrāj vismaz simts miljoni eiro.
Sociālā budžeta miljoni vienmēr kārdinājuši deputātus. Palielināt pensijas pirms vēlēšanām, vai mazliet iegrābties citu tikpat populāru problēmu risināšanai. Taču rezerves palielināšanai likumdevējam pietrūkst drosmes un šķiet arī prāta.
Sociālo budžetu visvairāk apdraud personas, par kurām nemaksā pilnu sociālo nodokli. Tādu ir trešā daļa no visiem strādājošajiem. Mikro uzņēmumu nodokļa režīmu ieviesa 2010.gadā. Taču jau drīz sākotnējā iecere, ar nelielo, vienkārši administrējamo nodokli izvilkt mazos uzņēmējus no ēnu ekonomikas pārvērtās par nodokļu optimizācijas instrumentu. Lielas būvniecības, telekomunikāciju, grāmatvežu un juristu firmas savus darbiniekus atlaida un noslēdza līgumu kā ar patstāvīgiem mikro uzņēmumiem. Firmas ietaupīja tūkstošus, kas citādi būtu jāmaksā darba spēka nodokļos.
Lai neciestu sociālais budžets, Saeima izlēma, ka minimālās iemaksas no 2017.gada jāveic visiem strādājošajiem, arī tiem, kas strādā mikro uzņēmumos un ar nepilnu slodzi. Tagad arī šis risinājums noraidīts. Pagājušajā nedēļā, pēc Zaļo zemnieku savienības līdera Aivara Lemberga uzklausīšanas, premjers Māris Kučinskis šo lēmumu atzina par sliktu. Saeimā tagad steigā tiek virzīts likums, kas paredzēs pacelt mikro uzņēmuma nodokli līdz 15 procentiem, lielāko daļu no iekasētā novirzot sociālajam budžetam.
Tomēr pensiju sistēmas modelētāji Labklājības ministrijā aprēķinājuši, ka 2019.gads sociālajam budžetam būs smags. Bedri radīs pensiju palielinājums, kā arī pieaugošais pensiju saņēmēju skaits, tāpat aug slimības, māmiņu un bezdarbnieku pabalstos izmaksātās summas. Kučinska atceltais likums par obligātajām sociālajām iemaksām nodrošināja, ka rezerves augtu par 25 miljoniem, kas jau tā ir daudz par maz. Taču obligāto iemaksu aizstāšana ar mikro uzņēmuma nodokļa likmes palielināšanu rezervi neveidos vispār. Tieši pretēji – 2019. gadā pensiju un pabalstu izmaksāšanai būs jātērē 25 miljoni no iekrātās rezerves.
Lai izvairītos no sociālā budžeta krīzes, ir trīs iespējas.
No pirmās iespējas – likt visiem strādājošajiem maksāt sociālo nodokli no minimālās algas, Māra Kučinska valdība jau atteikusies.
Paliek vēl pensiju un pabalstu samazināšana vai sociālā nodokļa celšana tām divām trešdaļām strādājošo, kas jau to maksa pilnā apmērā.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) skaidro: ja kardināli nerīkosimies šajā un nākamajā gadā, straujiem soļiem nonāksim pie tā, ka palielināsim sociālo iemaksu apmēru. Lai pildītu līdzšinējās saistības un atjaunotu rezervi par 100 miljoniem eiro gadā,nodoklis būtu jāceļ par 3,5 procentpunktiem līdz nepilniem 38 procentiem.
…Info avots: http://nozagts.com/news/mikrouznemumu-saglabasana-liek-celt-socialo-nodokli-lidz-38?9828
Mikrouzņēmumu saglabāšana liek celt sociālo nodokli līdz 38 %!
RELATED ARTICLES
Recent Comments
on “Eurostat”: Latvijā izdevumi “tankiem” lielāki, bet sociālajai aizsardzībai zemāki nekā ES vidēji
on VID detalizēti skaidro: Kurā brīdī naudas pārskaitījums kļūst aizdomīgs un ir apliekams ar nodokli?
on Koalīcijā atšķirīgi viedokļi par rosinājumu liegt transporta atvieglojumus trešo valstu pilsoņiem
on Čekas maisu saturs ar nolūku esot izrevidēts: Trakums ap Čekas maisiem jeb, kas slēpjas aiz maisiem?
on VIDEO: Lēmumu par ūdensmetēja un aizturēto autobusa izrādīšanu 18. novembra parādē pieņēmis Ķuzis
on Tiesībsargs mudina Vējoni uzturēt jautājumu par nepilsoņa statusa piemērošanas izbeigšanu bērniem
on Izbeidz kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu atklāšanu, kurā lieciniece bija žurnāliste Margēviča
on Bijušā finanšu policista lieta rāda: ja prokuratūra būtu gribējusi, „oligarhu lietai” būtu rezultāts
on VDI lems, vai sākt administratīvo lietu par bērna nodarbināšanu Valdemāra ielas bruģēšanas darbos
on Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on VIDEO: Par pensionāri Gitu Karlsbergu, kura zaudēja savu māju, ko izsolē ir nopircis Ivo Bernhards
on Tāda tā “demokrātija”: Kamēr vairums pensionāru grimst nabadzībā, daži saņem 19,2 tūkstošus mēnesī
on Tāda tā “Latvijas Attīstībai”: Bijušais politiķis Repše izmisīgi meklē darbu un iestājas zemessargos
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on 2.8.2017. plkst. 10 Rīgā notiks diskusija, kurā tiks gatavoti priekšlikumi nabadzības mazināšanai
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on Saeimas otreizējai caurskatīšanai atdodamais budžets vēl nenozīmēs, ka valdībai izteikta neuzticība
on VIDEO: Eiroskeptiķi pret Latvijas “baltā karoga” svētkiem ES un “Jaunās pasaules kārtības” projektos
