Paraksti Saeimas atsaukšanas ierosināšanu bezmaksas elektroniski no 25.11.2016-6.11.2017 !

[…] 25.novembra, līdz 2017.gada 6.novembrim (skatīt par iespējām parakstīt iniciatīvu šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… ). Kā ziņots, jūlijā biedrības pārstāvis Artūrs Malta aģentūrai LETA norādīja, ka, pēc […]

[…] kā parakstīties skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… Cilvēki uztraucas, ka interneta vietnes http://www.Latvijā.lv pārslodzes vai kādu citu iemeslu dēļ […]

[…] Budžeta pieņemšanas nakts nav pagaisusi bez pēdām – iniciatīvas grupa sākusi vākt parakstus par Saeimas atlaišanu; ierosinājumu iespējams parakstīt līdz nākamā gada novembrim. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrējusi biedrības “Varu — Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto iniciatīvu balsojumam par Saeimas atlaišanu. Pērn biedrība jau iniciēja parakstu vākšanu šajā jautājumā, taču 2016. gada 13. novembrī tā noslēdzās nesekmīgi, jo 12 mēnešu laikā izdevās savākt tikai 514 vēlētāju parakstus. Vēlētāju tiesības atsaukt Saeimu paredz Latvijas Satversme. Ierosināt referendumu šajā jautājumā var ne mazāk kā 1/10 daļa, jeb 155 224 vēlētāji. Tautas balsošana jautājumā par Saeimas atsaukšanu nav pieļaujama vienu gadu pēc Saeimas sasaukšanas vai gadu pirms tās sasaukuma pilnvaru beigām. Parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu noritēs līdz 2017. gada 6. novembrim. Atgādināsim, ka šonedēļ Saeima apstiprināja budžetu, kā arī vairākus nepopulārus likumu grozījumus, pie tam izrādījās, ka daļa deputātu šajā laikā gulēja saldā miegā. Info avots:  http://sputniknewslv.com/Latvia/20161126/3294206/Parakstu-vaksana-Saeimas-atlaisana.html Algoritmu, kā parakstīties, skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Budžeta pieņemšanas nakts nav pagaisusi bez pēdām – iniciatīvas grupa sākusi vākt parakstus par Saeimas atlaišanu; ierosinājumu iespējams parakstīt līdz nākamā gada novembrim. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) reģistrējusi biedrības “Varu — Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto iniciatīvu balsojumam par Saeimas atlaišanu. Pērn biedrība jau iniciēja parakstu vākšanu šajā jautājumā, taču 2016. gada 13. novembrī tā noslēdzās nesekmīgi, jo 12 mēnešu laikā izdevās savākt tikai 514 vēlētāju parakstus. Vēlētāju tiesības atsaukt Saeimu paredz Latvijas Satversme. Ierosināt referendumu šajā jautājumā var ne mazāk kā 1/10 daļa, jeb 155 224 vēlētāji. Tautas balsošana jautājumā par Saeimas atsaukšanu nav pieļaujama vienu gadu pēc Saeimas sasaukšanas vai gadu pirms tās sasaukuma pilnvaru beigām. Parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu noritēs līdz 2017. gada 6. novembrim. Atgādināsim, ka šonedēļ Saeima apstiprināja budžetu, kā arī vairākus nepopulārus likumu grozījumus, pie tam izrādījās, ka daļa deputātu šajā laikā gulēja saldā miegā. Info avots:  http://sputniknewslv.com/Latvia/20161126/3294206/Parakstu-vaksana-Saeimas-atlaisana.html Algoritmu, kā parakstīties, skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] kā parakstīties skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… Cilvēki uztraucas, ka interneta vietnes http://www.Latvijā.lv pārslodzes vai kādu citu iemeslu dēļ […]

[…] Patiesībā būtu jābrīnās, ja nevienam tas nebūtu ienācis prātā. Proti, Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Vēlētāju tiesības atsaukt Saeimu ir paredzētas Satversmē, un ierosināt tautas nobalsošanu par šo jautājumu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb šobrīd 155 224 vēlētāji. Nav grūti gan prognozēt, ka gada laikā – tostarp pateicoties tās pašas 12. Saeimas īstenotajai politikai – nepieciešamais parakstītāju skaits saruks, jo Latvijas pilsoņu dabiskais pieaugums ir stabili negatīvs, tostarp katastrofālās veselības aprūpes sistēmas dēļ Latvijā ik gadu no dzīves pāragri šķiras 6500 cilvēku. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Parakstīt tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji var pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem, pie zvērinātiem notāriem un interneta portālā http://www.latvija.lv. Parakstīties par šo vēlētāju iniciatīvu iespējams līdz 2017. gada 6. novembrim. Parakstu vākšanu šajā jautājumā biedrība “Varu Latvijas tautai” rosināja jau pagājušajā gadā, bet tolaik tā noslēdzās bez rezultāta: 12 mēnešu laikā iniciatīvas atbalstam biedrībai bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Taujāts par iedzīvotāju mazo atsaucību, iniciatīvas autors Arturs Malta cita starpā norādīja, ka vairāki cilvēki ir saskārušies ar problēmām, cenšoties parakstīties mājaslapā http://www.latvija.lv. Par šo situāciju biedrības pārstāvis esot vērsies arī prokuratūrā. Piekrītot, ka 12. Saeimas sastāvs ir, iespējams, vājākais, kāds Latvijas parlamentā ir bijis pēc neatkarības atjaunošanas, tomēr tiek aicināts pirms parakstīšanās uzdot sev nopietnu jautājumu: vai esmu pārliecināts, ka nākamā Saeima būs labāka par šo? Un censties godīgi uz to atbildēt. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/var-parakstities-par-12-saeimas-atlaisanu Par parakstīšanas iespējām skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Latvijai nav nauda, tāpēc tiks celti nodokļi. Super! Izdzīsim no šejienes visus Latviešus un, lai nodokļi lielāki par minimālo algu. Latvijai nav naudas, tāpēc tiks celti nodokļi! Vēl nedēļa nav pagājusi, kopš dienas, kad deputāti šķērdēja valsts naudu, kur vien tīk – dažādas nevajadzīgās lietās – pat 70 000 eiro noveltīja, lai VID ēkai nolasītu akmeņus no jumta, un tagad tiks celti nodokļi, lai valstij būtu nauda. Super, vai ne? Drīz jau nodokļi būs lielāki par minimālo algu. Laikam valsts grib izdzīt pārējos atlikušos latviešus no šīs valsts. Iespaidīgi! Būsim pateicīgi, ja arī Tu padosi šo rakstu tālāk sociālajos tīklos. …Info avots: http://vip-klubs.lv/2016/11/27/latvijai-nav-naudas-tapec-tiks-celti-nodokli-super-ta-turpinat-valsts/2/ Tā dēvēto deputātu kvotu atcelšana celtu labas pārvaldības standartus, stiprinātu demokrātiju un līdzekļu lietderīgāku izlietojumu, uzskata biedrībā “Sabiedrība par atklātību “Delna””. Organizācijā uzskata, ka 2017.gada pašvaldību vēlēšanu tuvums mudinājis Saeimas deputātus būt īpaši dāsniem, valsts budžeta pieņemšanas procesā dalot tā dēvētās deputātu kvotas. “Delna” norāda, ka savu priekšlikumu atbalstīšanai Saeimas deputāti novirzījuši aptuveni 20 miljonus eiro, un šī summa daudzas reizes pārsniedz iepriekšējos gados dalīto finansējumu. Organizācija jau iepriekš paudusi pārliecību, ka deputātu kvotas kalpo primāri politisko partiju popularitātes celšanai, nevis sabiedrības kopējām interesēm. Tās ļauj partijām izmantot valsts resursus, lai piekukuļotu vēlētājus ar mērķi iegūt viņu balsis vasarā gaidāmajās vēlēšanās, kas ir pretrunā demokrātiskām vērtībām, uzskata organizācija. “Šāda valsts resursu izmantošana, sponsorējot politiķiem pietuvinātu šauru cilvēku loku, nav vienlīdzīga un neatbilst labas pārvaldības principiem un valsts politikas plānošanas dokumentos noteiktām prioritātēm,” norāda biedrībā, piebilstot, ka šādu praksi nevajadzētu pieņemt kā pašsaprotamu, tā ir nosodāma un būtu nekavējoties atceļama. “Delna” komentē, ka lielu finansējumu deputāti šogad piešķīruši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārvaldītajai Ventspils pašvaldībai – no 2017.gada budžeta Ventspils kopā saņems aptuveni četrus miljonus eiro. Nauda piešķirta olimpiskā centra “Ventspils” sporta infrastruktūras attīstībai, Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra attīstības projektam un Ventspils mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības projektam. “Daudzmiljonu infrastruktūras projekti nebūtu uzskatāmi par akūtām problēmām, kam pašvaldība pati nevarētu rast finansējumu. Turklāt, piemēram, Ventspils mūzikas vidusskolas projekts jau ir saņēmis 15 miljonu eiro finansējumu no emisijas kvotu izsolīšanas konkursa,” secina “Delna”. Turklāt biedrība uzskata, ka nodokļu maksātāju naudas izdalīšana deputātiem simpatizējošu projektu īstenošanai necaurskatāmā un valsts prioritātēm neatbilstošā veidā vēl vairāk mazina arī jau tā zemo sabiedrības uzticību parlamentam un politiskajām partijām. Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paudis, ka pilnībā atteikties no tā dēvētajām deputātu kvotām budžetā nevar, tomēr šoreiz tam atvēlētais līdzekļu apmērs ir “nedaudz par lielu”. Valdības vadītājs uzsvēra, ka līdzekļi deputātu priekšlikumiem tiekot atvēlēti visos parlamentos, jo parlamentāriešus nevar atstāt bez rīcības iespējām. Pilnībā atteikties no šāda naudas sadales mehānisma nevar, uzskata politiķis. Tikmēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piedāvājis grozījumus tā dēvētā deputātu kvotu jautājuma sakārtošanā, kas paredz, ka deputātam, iesniedzot priekšlikumus, jānorāda, ar kādām formālām vai neformālām sabiedrības grupām notikušas konsultācijas. Kā ziņots, Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā astoņi miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts. Vērtējot budžeta likumu, Saeimā atbalstīti deputātu priekšlikumi par aptuveni 20 miljoniem eiro. Deputāti lēma atvēlēt finansējumu dažādiem sporta infrastruktūras objektiem, reliģiskām organizācijām, kā arī dažādiem pašvaldību projektiem. …Info avots: http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/237173/delna-pastasta-kapec-vajadzetu-atteikties-no-deputatu-kvotam Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide šorīt raidījumā “900 sekundes” vēstīja, ka ir jādomā par mediķu atalgojumu, lai uzlabotu veselības sistēmu Latvijā. Veide arī pauda, ka mediķi nejūtas apmierināti par to, ka jau vairākus gadus politiķi runā par budžeta palielināšanu, bet reāli tas nenotiek. Jau šogad ārvalstu eksperti secināja, ka ir nepieciešami vismaz 12% no visa kopējā Latvijas budžeta novirzīt veselības novirzei. Veide skaidro, ka tā ir politiķu atbildība, jo viņiem ir jāmeklē šis finansējums. ”Deputātiem ir jāstrādā, kā tautas kalpiem un primāri jāpalielina alga parastajiem veselības darbiniekiem un tikai tad sev pašiem”, stāsta Veide. Jautāta par nākamā gada budžeta uzlabojumiem Veide stāsta, ka no iedzīvotāju viedokļa būs mazākas rindas, bet algas darbiniekiem no tā nepalielinās. Veselības darbinieki bieži izvēlas darbu privātajās veselības iestādēs. Ir jādomā par atalgojumu, lai uzlabotu veselības sistēmu Latvijā. Jaunie profesionāļi brauc prom no valsts. Veides izpratnē e-veselība ”klibo”. Nav drošības sajūtas par datu aizsardzību šajā sistēmā, kā arī nav atrisināti vēl vairāki tehniski svarīgi jautājumi. Veide: “Mēs tuvākajā laikā domāsim par rīcību, kā pievērst uzmanību šīm problēmām” Ir jau vairāki priekšlikumi. Jau pavasarī bija doma, ka jāveido streika komiteja. Šis esot pēdējais piliens un mediķi meklēs ceļu, kādā veidā juridiski pareizi paust savu attieksmi par to, kas šobrīd valstī notiek ar veselības sistēmu. …Info avots: http://nra.lv/latvija/192801-veide-ir-jadoma-par-mediku-atalgojumu-lai-uzlabotu-veselibas-sistemu-latvija.htm Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Pozitīvi – jauna iespēja ļaudīm atsākt sarunāties savā starpā – par to, kādu gribam Latviju 2018. gadā. Mediju ziņa: CVK ir izsludinājusi atkārtoti tautas parakstīšanos par 12. Saeimas atlaišanu (notiek līdz 06.11.2017) (oficiālajā vietnē: www latvija lv/pv ). Satversmē ir noteikts 4 gadu pilnvaru laiks Saeimai, ja to ievēl parastā kārtībā, un īsāks – 3 gadu – pilnvaru laiks ir Saeimai, ja to ievēl ārkārtas vēlēšanās. Jautājums: izmantot iespēju vai laist to garām ? tautas paruna: greizos ratos liec ko gribi, uz grāvi vienalga tie vilks! Otrs jautājums: kādi ir “pareizie rati” ? Kā tikt pie tādiem, un – kurš to darīs? Decembrī pulcēsies ļaudis gan ģimenēs, gan dažādos pasākumos, klāt Advente. Tagad ir īstais brīdis teikt – kādu katrs gribam Latvijas valsti, kas konkrēti ir jādara lai greizo ratu vietā izveidotu pareizus? Sākam katrs meklēt – kāda būtu pareizā struktūra, īsta tautvaldība ? Valsts, kurā rēķinātos ar Tevi kā ar CILVĒKU, un pārstātu izrīkot Tevi kā bezdomu SKRŪVĪTI ? Sāc ar pamatu – iepazīsti mantojumu: 27.05.1920. deklarāciju Par Latvijas valsti un tās 2. pantu “vara pieder tautai”, klikšķini – http://www.atvertaparvaldiba.lv (turpat būs links www latvija lv/pv – oficiālie likumu projekti). Vienlaikus rīkojies, nobalso – atjaunot iespēju Tev nebūt skrūvītei šajā valstī ! Atceries: vecie vēži greizajos ratos par Tevi nedomās !! Pārsūti šo ziņu draugiem, mudini radus nākt kopā un spriest. Domu rosināšanai, daži no darbiem: 1) tuvākais – steigšus likvidējama partiju Koalīcijas padome (tāda nav paredzēta nevienā likumā); 2) pārkārtojama būtu Juridiskā komisija – šaurā personu grupa, kura ir atbildīga par likumu godīgumu valstī, virza amatos tiesnešus. 3) pētiet, ko dara Administratīvā tiesa – kurai ar likumu ir uzlikts pienākums nodrošināt kārtību valstī, kontrolēt, lai amatpersonas un iestādes strādātu godīgi. 4) tālāk – noskaidrojams, kur paliek Tava nauda, iemaksātie nodokļi ? 5) kā īstenot pašu intereses nevis kaimiņvalstu ? Jānovērš riski, lai neiekristu no viena grāvja otrā, jo viltnieki un krāpnieki nāk no dažādām pusēm … Parakstīšanās ilgst gadu, iespējami ārkārtas vēlēšanas var notikt decembrī nākamgad, bet 2020. gada oktobrī vēlētu 14. Saeimu. ja nedara neko, tad kārtējās 13. Saeimas vēlēšanas notiek 2018. gada oktobrī, bet 2022. gada oktobrī vēlētu 14. Saeimu. Redzams: pārmaiņām laika starpība 2 gadi. Ierosmi iesniegusi ir cita biedrība, bet lēmumu pieņēmusi CVK, nododot iniciatīvu visas tautas lemšanai. Nevar būt vienaldzīgo, jo ekonomiskais stāvoklis valstī ir kritisks. Savu nostāju par turpmāko jādiskutē un jāatrod katram – gan APPL, gan citām biedrībām, ikvienam pilsonim. Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Vairāk nekā puse pedagogu uzskata, ka skolotāju profesionālā brīvība (autonomija) tiek apdraudēta, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā pētījuma “Skolotāju profesijas prestižs Latvijā” rezultāti. Aptaujā noskaidrots, ka 57,3% pedagogu kopumā pārliecināti, ka skolotāju profesionālā brīvība tiek apdraudēta, bet vēl 13,2% šim apgalvojumam piekrīt pilnībā. Savukārt 44,1% aptaujāto pedagogu šim apgalvojumam drīzāk piekrīt, bet 16% – kopumā nepiekrīt. Aptuveni ceturtdaļai pedagogu šajā jautājumā gan nav konkrēta viedokļa. Pedagogi norādīja, ka, viņuprāt, kopumā skolotāju darbs tiek pārāk daudz kontrolēts un uzraudzīts – tā aptaujā norādīja 72,4% pedagogu. Savukārt sabiedrībā kopumā šāda pārliecība ir zemāka – tā domā 40,5% iedzīvotāju. Par šiem pašiem jautājumiem tika aptaujāti arī sabiedrības pārstāvji kopumā. Noskaidrojies, ka sabiedrībā kopumā arī valda mazāka pārliecība par to, ka skolotāju profesionālā brīvība tiek apdraudēta. Šim apgalvojumam kopumā piekrīt 37,7% aptaujāto respondentu, tomēr 42,6% aptaujāto nespēj sniegt noteiktu vērtējumu šai problemātikai. Gandrīz piektdaļa jeb 19,7% iedzīvotāju kopumā nesaskata riskus skolotāju profesionālajai brīvībai. Savukārt aptaujāto vidusskolēnu vidū 38,9% pauda pārliecību, ka skolotāju profesionālajai autonomijai pastāv draudi, taču vēl 17% vidusskolēnu pauda pretēju viedokli. Pārējiem aptaujātajiem vidusskolēniem jeb 44% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Raugoties uz to, kas varētu apdraudēt skolotāja profesionālo brīvību, 78% pedagogi piekrita, ka vecāki uz skolotājiem mūsdienās izdara pārāk lielu spiedienu. Lielu spiedienu uz skolotājiem izdarot arī sabiedrība kopumā, kā arī skolas vadība – tā attiecīgi domā 72,4% un 48% aptaujāto pedagogu. Aptaujāto iedzīvotāju vidū šāda pārliecība izplatīta retāk – vecāku pārlieku lielo spiedienu atzīst 50,4% iedzīvotāju, sabiedrības spiedienu – 40,5%, bet skolas vadības spiedienu – 34,5% aptaujāto. LIZDA norāda, ka profesionālā autonomija ir viens no aspektiem, kas saistāms ar profesijas prestižu. LIZDA interneta aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā pedagogi, sabiedrība un vidusskolēni vērtē skolotāja profesijas prestižu Latvijā, kas to ietekmē un kā to varētu celt. Aptauja norisinājās tīmekļa vietnē “visidati.lv” no 2016.gada 7.septembra līdz 17.oktobrim. Aptaujā piedalījās 1773 pedagogi, 502 sabiedrības pārstāvji un 352 vidusskolēni. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/petijums-vairak-neka-puse-pedagogu-uzskata-ka-skolotaju-profesionala-briviba-tiek-apdraudeta Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 parakstu, lai liegtu Saeimas deputātiem atturēties balsojumos. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Latvijas Televīzijas raidījums “Skutelis IR studijā”. Parakstu vākšana sākta šī gada februāra sākumā, tomēr pēdējās aptuveni 100 balsis par iniciatīvu savāktas vakar un šonakt, kad Saeima lēma par nākamā gada budžetu. Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no tiem, taču patlaban Saeimas Kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot “par” vai “pret” lēmumiem, bet arī “atturēties”. Iniciatīvas pieteicēji uzskata, ka šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosināts to likvidēt. Saeimas deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot augstas amatpersonas un lemjot citus būtiskus jautājumus. “Atturēties” no lemšanas nozīmē būtībā atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā, pārliecināti iniciatīvas autori. “Kāds var iebilst, ka ir balsojumi, kuros deputātam nebūtu ētiski piedalīties, piemēram, ja tas skar viņa personiskās intereses. Taču jau tagad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties, un pašreizējā iespēja “atturēties” šo problēmu faktiski nerisina. Tieši otrādi, tā maldina vēlētājus, jo balsot “atturas” būtībā ir tas pats, kas balsot “pret”,” skaidrots iniciatīvā. Uzsvērts, ka pašreizējā prakse liecina par to, ka deputāti izmanto atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumos. Daudzos citos parlamentos, tostarp valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju atturēties balsojumā. Piemēram, Lielbritānijas, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nepastāv šāda iespēja, skaidrots iniciatīvā. Līdz ar to tiek ierosināts no Saeimas Kārtības ruļļa 139.panta 1.daļas pēdējā teikuma – “Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši “par”, “pret” vai “atturas”” – svītrot vārdus “vai atturas”. Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar “par” balsu vairākumu vai noraidītu ar “pret” balsu vairākumu un “rezultātu nebūtu iespējams izkropļot ar maldinošo, izvairīgo “atturas” balsojumu”, uzsvērts idejas skaidrojumā. Iniciatīvas pieteicēji uzskata – ja deputātiem būtu liegts balsot “atturas”, mazinātos viņu iespējas slēpt savu viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā. …Info avots: http://m.nra.lv/latvija/politika/192486-savakti-paraksti-lai-deputatiem-liegtu-attureties-saeimas-balsojumos.htm Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Linda Ozola Cik ilgi turpināsies komandas maiņa kuģim kuram nav dzinēja ?! Atkal atlaidīs Saeimu, zagļi un kaitētāji ar lielām kompensācijām turpinās dzīvi tālāk! Vajag reāli sēdināt cietumā tos neliešus, iespējams tad arī mūsu kuģis sāks kustību! …Info avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=349197335437360&set=a.106182166405546.1073741828.100010412883172&type=3&theater Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Roberts Ozols Valdošā koalīcija minimālo algu šoreiz palielināja neparasti klusu un bez ierastās plātīšanās. It kā nekas tāds nebūtu noticis, un no 2017. gada 1. janvāra minimālā alga nebūs 380 eiro pašreizējo 370 vietā. Nē, minimālā alga patiešām ir paaugstināta par 10 eiro. Tomēr sakarā ar bijušās premjeres Laimdotas Straujumas kabineta tālredzīgo rosīšanos, no nāskamā gada ieviešot tā saucamo “diferencēto neapliekamo minimumu”, tie minimālās algas saņēmēji, kam nav neviena apgādājamā, faktiski saņems nevis par 10, bet gan tikai par 3,44 eiro lielāku algu. Pērn koalīcija pēc Straujumas valdības “piespēles” nolēma pakāpeniski palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu (no 100 eiro šogad līdz 160 eiro 2020. gadā) mazo algu saņēmējiem, “lielo” algu īpašniekiem līdz 2020. gadam to samazinot vispār līdz nullei. Kritēriji tam, kas ir “liela” un kas – “maza” alga, katru gadu mainīsies. Piemēram, 2017. gadā maksimālo neapliekamo minimumu piemēros algām līdz 380 eiro, nākamgad – līdz 400 eiro mēnesī, 2020. gadā – līdz 460 eiro mēnesī. Pārējās algas tātad skaitīsies “lielas”. Taču mūsu koalīcija nebūtu MŪSU KOALĪCIJA, ja visā šājā sistēmā neieliktu arī “riebīgu smaku”. Proti, jau no 2017. gada 1. janvāra, aprēķinot kārtējo algu mēnesim, VISIEM – neatkarīgi no algas lieluma – tiks piemērots MINIMĀLAIS neapliekamais minimums. Turklāt šī summa ar katru gadu samazināsies: šogad tas ir 75 eiro, 2017. gadā – 60 eiro, 2018. gadā – 40 eiro, 2019. gadā – 20 eiro, bet sākot ar 2020. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis – ja strādājošam nebūs apgādājamo – tiks aprēķināts no pilnas algas. Un te seko “Straujumas fokusa” patiesi iejūtīgākā daļa: “mazo” algu saņēmēji katra jauna gada sākumā aizpildīs ienākumu deklarācijas par iepriekšējo gadu un pēc tam Valsts ieņēmumu dienests (VID) šo deklarāciju (varbūt) akceptēs un atmaksās izlīdzinātā neapliekamā minimuma dēļ pārmaksāto naudu. Tātad “mazo” (līdz 1000 eiro) algu saņēmēji (!) visu gadu izmaksās valsts budžetam bezprocentu kredītu, kuru valsts atdos tikai pēc zināmu formalitāšu nokārtošanas. Grūti iedomāties vēl liekulīgāku – taisnības vārdā tak! – nabagu apkrāpšanas sistēmu! Interesanti, ka tiem mazo algo saņēmējiem, kuru apgādībā ir vairāki cilvēki, jaunā sistēma vispār “iesaldēs” ienākumus: tiem, kas saņems atvieglojumu par apgādājamajiem, nodokļa pārmaksa neveidosies lielāks neapliekamais minimums pienāksies tikai teorētiski. Faktiski nekādu atmaksu viņi nesaņems un viņu neto alga nedz samazināsies, nedz palielināsies. Lielisks “atbalsts”, piemēram, ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi bērni. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/tantes-laimdotas-ieilgusais-fokuss-2017-gada-neto-algas-samazinasies Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Kā parasti – ar “cēlu mērķi” – it kā lai cīnītos ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem – valdošā koalīcija ir likusi naudiņu savu un savu sulaiņu algu paaugstinājumam iemeksāt arī bez darba palikušajiem līdzpilsoņiem. Proti, koalīcija “ietaupīs” valsts budžeta līdzekļus uz bezdarbnieku pabalstu rēķina, pagarinot periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Tieši tas ir paredzēts “budžeta paketē” pieņemtajos grozījumos likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Līdz šim tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bija bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs bija ne mazāks par vienu gadu, ja šajā laikā iemaksas bezdarba gadījumam par viņu veiktas vismaz deviņus mēnešus pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. No nākamā gada bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic ilgāku laiku, proti, 12 mēnešus 16 mēnešu laikā. Tādā kārtā tiks “atšūta” daļa darbu zaudējušo cilvēku, par kuriem valsts vairs neuzņemsies nekādu atbildību, pārkraujot viņus uz pašvaldību pleciem. “Vienotības” pīlāra Jāņa Reira vadītā Labklājības ministrija (LM), protams, izliekas to neredzam un stāsta, ka tādējādi “tiks nodrošināts, ka sezonālo darbu veicēji sociālās apdrošināšanas iemaksas veic vismaz divu sezonu laikā, un līdz ar to daļa izmaksu tiek pārnestas atpakaļ uz darba devēju, pārtraucot praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu”. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012. gada pakāpeniski pieaug. Tā kā pieaug gan bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits, gan pabalsta vidējais apmērs, katru gadu aizvien lielāki izdevumi tiek virzīti šo pabalstu izmaksai. LM nu varēs maķenīt uzelpot. Interesanti, ka LM gan atzīst, ka šāds bezdarba pieaugums nav vērtējams tikai negatīvI: tas var būt saistīts ar veiksmīgāku ēnu ekonomikas, tostarp “aplokšņu algu”, apkarošanu, kā arī kopējās nodarbinātības pieaugumu. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/savu-artavu-saeimas-un-valdibas-algu-pieaugumam-dos-ari-bezdarbnieki Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Budžeta paketes ietvarā Saeima ir pieņēmusi grozījumus arī likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, no nākamā gada ieviešot virkni izmaiņu saistībā ar sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Bez šaubām, šie grozījumi samazinās cilvēku iespējas saņemt no valsts slimības pabalstus – ne jau velti Saeimas Preses dienests apgalvo, ka šis grozījumi “palīdzēs novērst negodprātīgu sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanu”. Acīmredzot valdošajai koalīcijai šķiet, ka jebkura slimības lapa ir “negodprātīga”, jo tērē valsts budžeta naudu, ko taču varētu izmantot lietderīgāk – piemēram, ātrāk un lielākā mērā “indeksējot” pašu politiķu un viņu pakalpiņu algas. Ar likuma izmaiņām tiek ieviests “kvalifikācijas periods slimības pabalsta iegūšanai”. Tas būs 3 mēneši pēdējo 6 mēnešu laikā vai 6 mēneši pēdējo 2 gadu laikā. “Kvalifikācijas periods” neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu. “Kvalifikācijas periodu” paredzēts ieviest ar 2018. gada 1. janvāri, dodot cilvēkiem laiku “uzkrāt” 3 vai 6 mēnešu apdrošināšanas periodu. Tagad tiesības uz slimības pabalstu būs personām, kuras noteiktu laiku ir bijušas sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos. Taisnības labad jāsaka, ka dažāda garuma kvalifikācijas periods slimības pabalsta saņemšanai ir ieviests lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Mūsu politiķi šos grozījumus pamato ar nepieciešamību novērst augstu slimības pabalstu izmaksu gadījumus, kas varētu būt “nesamērīgi ar personas zaudētajiem ienākumiem”. Pati koalīcija apgalvo, ka esot sākusi “harmonizēt sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķināšanu”, kas novērsīšot iespēju saņemt pabalstus “nepamatoti augstā apmērā”. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/saeima-apgraiza-slimibas-lapas Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Arvien biežāk un uzmācīgāk piezogas sajūta par Latvijas tautsaimniecības strauju lejupslīdi. Un tās nav tikai emocijas, bet fakti – IKP pieauguma tempu un apjoma kritums, eksporta kopapjoma samazinājums, investīciju dramatisks samazinājums, ārkārtīgi zemā ražošanas produktivitāte, kā arī nepietiekamais inovāciju līmenis valstī. Pēdējos divos rādītājos Latvija atrodas pēdējās pozīcijās ES. Tie nav tikai valsts ekonomikas mazasinības rādītāji, tā ir skaidra liecība, ka strauji pazeminās iedzīvotāju dzīves līmenis. Pētījumi rāda, ka aptuveni trešā daļa jeb aptuveni 600 tūkst. Latvijas iedzīvotāju dzīvo trūkumā. Tā realitātē izskatās politiķu daudzinātais Latvijas “veiksmes stāsts”. Tāpēc politiķi, nespējot savilkt valsts budžeta galus, ķeras klāt savai kompetencei neatbilstošu un absurdu jautājumu risināšanai, ekonomiski un politiski nepamatotu lēmumu pieņemšanai, bezkaunīgi ignorējot sabiedrības viedokli un valsts intereses. Pirms mēneša skaļi izskanēja Latvijas studentu pikets pie Saeimas ēkas. Iemesls – valsts finansēto studiju vietu skaita būtisks samazinājums. Cieņa un pateicība mūsu studentiem par viņu pilsonisko stāju un solidaritāti, kas ļāva vismaz uz laiku apstādināt šo bezjēdzību. Tajā pašā laikā, šoreiz ar Finanšu ministrijas svētību, tiek izstrādāti ne mazāk absurdi projekti par nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumu grozījumiem. Tie neiztur nekādu (gan teorētiskā, gan praktiskā aspekta) kritiku. Man kā uzņēmējam ar ilggadēju pieredzi absolūti nav saprotams, kāpēc man būtu jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas no reāli neizmaksātas darba algas. Turklāt šie maksājumi ir «piesieti» minimālajai darba algai. Absurds nosacījums ir arī tas, ka obligātās sociālās iemaksas jāveic pat tad, ja konkrētajā periodā uzņēmums negūst ieņēmumus. Šī projekta izstrādātājiem iesaku ieskatīties mācību grāmatās par brīvo tirgus ekonomiku, kur cenu nosaka pieprasījums un piedāvājums, tajā skaitā arī darba tirgū. Starp darba devēju un darba ņēmēju pastāv līgums, kas nosaka, par kādu cenu darba devējs pirks darba ņēmēja pakalpojumus un kā abpusēji tiks izpildītas šī līguma saistības. Šī prasība ir vistiešākā valsts iejaukšanās brīvā tirgus ekonomikas pamatnostādnēs. Kur uzņēmējiem ir garantijas, ka šis nevar kļūt par precedentu citiem valsts pieprasītiem nepamatotiem obligātiem maksājumiem? Piemēram, papildus obligātais maksājums par pārāk zemu ražošanas tehnikas izmantošanas līmeni vai valdības ieskatā pārāk neefektīvu materiālo resursu izmantošanu. Ja valstī trūkst līdzekļu pensijas fondam, tad, lūdzu, Finanšu ministrija, sniedziet skaidrojumu, kā šāda situācija ir izveidojusies! Lielai daļai sabiedrības būtu ļoti interesanti redzēt publiskotu saprotamu un caurspīdīgu materiālu par ikgadējo sociālo apdrošināšanas maksājumu izlietojumu, atsevišķi norādot iemaksas pensiju fondos un to izlietojumu. Būtu nepieciešams, lai šis atskaites periods aptvertu laiku no 1991. līdz 2016.gadam. Tas ļautu atklāt, kurš ir atbildīgs par šī brīža pensiju fonda problēmām. Politiķi, neieklausoties uzņēmējos, atkal izgāzušies, tāpat kā pirms gada, pieņemot cēli nosaukto solidaritātes nodokli. Būsim atklāti, tas bija mēģinājums atkārtoti Latvijā ieviest progresīvo nodokli, kuram Latvijā pašlaik nav nekāda pamata. Varbūt vispirms sakārtosim uzņēmējdarbības vidi, radīsim sabiedrības vidusslāni un tikai tad sāksim domāt par progresīvā nodokļa ieviešanu. Politiķiem gribu atgādināt, ka viens no tautsaimniecības pīlāriem ir stabila nodokļu sistēma, nevis atsevišķi atrauta kāda nodokļa vai obligātā maksājuma noteiktais apmērs, kas kā īlens spiežas ārā no kopējā nodokļu maisa. Tāpēc Latvijā ir pienācis laiks izstrādāt jaunu un objektīvu, ekonomiski pamatotu nodokļu sistēmu. Šādā sistēmā vienlīdz ieinteresēti ir gan uzņēmēji, gan valsts. Ņemot vērā visu minēto un Latvijas reālo situāciju, lēmums par būtisku deputātu algas paaugstināšanu, salīdzinot ar pensiju līmeni, ir uzskatāms par nekaunību. Tikai procentuālā atšķirība ir milzīga – 7% pieaugums deputātu algām (atbilstoši vidējās algas pieaugumam valstī) pret 1,7% pensijām (atbilstoši iekšzemes kopprodukta pieaugumam). Absolūtos skaitļos jeb saņemamo eiro apmērā atšķirība ir no dažiem eiro pensionāriem līdz vairākiem simtiem Saeimas deputātiem. Atkārtoti iesaku Saeimas deputātiem paņemt rokās ekonomikas pamatu mācību grāmatu, kurā skaidri un gaiši pateikts – vidējās darba algas pieauguma temps nedrīkst pārsniegt produktivitātes vai darba ražīguma (arī Saeimas) pieauguma tempus. Tā saucamās «deputātu kvotas», kas guvušas plašu negatīvu rezonansi sabiedrībā, uzskatāmas par bezprecedenta gadījumu visā demokrātiskajā pasaulē, ko pieklājīgā sabiedrībā pat nevarētu skaļi izrunāt. Kā deputāti, nespēdami nodrošināt akūtas sociālās vajadzības, spēj lemt par 26 milj. eiro sadalīšanu personīgam patēriņam un interesēm, piemēram, bridža kluba izveidei? Nonsenss! Noslēgumā vēlreiz gribu aicināt deputātus atcerēties, ka viņi ir tautas kalpi, kuriem jābūt ne tikai atbilstošām zināšanām un prasmēm, bet arī izpratnei par ētiku un morāli. Pasaulē viss balstās uz likumsakarībām, kuras ir jārespektē. Šī brīža likumsakarības nosaka, ka galvenais Latvijas tautsaimniecības attīstības ceļš ir inovatīvās ekonomikas modeļa ieviešana. Nav cita virziena tautsaimniecības izaugsmē kā inovatīvu programmu realizācija, kas nākotnē nodrošinās valsts un tautas labklājības līmeņa būtisku pieaugumu. …Info avots: http://www.db.lv/viedokli/eksperta-viedoklis-latvijas-ekonomika-un-sabiedriba-noasino-457066 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Facebook lietotāja Baiba Ivanovska savā profilā ir uzrakstījusi atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā aicina viņu atlaist Saeimu. Jāmin, ka raksta tapšanas brīdī, aicinājums savācis jau 500 “patīk” un ap 900 cilvēku ir dalījušies ar to. Baiba raksta: “Sveiks, Raimond! Es jūs lūdzu dariet kaut ko mūsu un arī jūsu valsts labā. Lūdzu neļaujiet cilvēkiem celt naidu jo tas šobrīd notiek. Pilns internets ar daudz sašutumu dusmu un naidu pilniem ierakstiem un komentāriem. Es vairs nespēju to lasīt. Pateicoties tik klajiem meliem, krāpšanai, ko dara Saeima, pieņemot budžetu pa nakti. Kurš normāls cilvēks spējīgs racionāli domāt naktī. Ir pat teiciens rīts gudrāks par vakaru. Vai mums ir kāds kara stāvoklis izsludināts. Par to mēs parastie cilvēki neesam informēti. Ja jau budžets jāpieņem pa nakti. Lūdzu ATLAIDIET Saeimu, jo tā klaji ņirgājas par savu valsti. Mūsu valsts ir maza, bet daudzi jau ir pierādījuši, ka mēs spējam lielas lietas darīt, esam gana spēcīgi, lai sacenstos ar lielvalstīm. Esam pietiekami gudri, lai radītu lietas, par ko pasaulē mūs apbrīno. Lai tas nebeigtos, mums ir jāsadodas rokās, nevis vienam otrs “jāapēd bez sāls”. To šobrīd mēģina darīt deputāti un tai tuvumā stāvošie pelēkie un melnie kardināli. Prezidenta kungs, esiet cilvēcīgs. Rīkojieties, jo man vairs nav cerību, kam vēl lūgt palīdzību mūsu visu vārdā. Tautas vārdā.. Cilvēks no tautas P.S. Ja tu pievienojies manam lūgumam spied like un ja tu vēlies, lai tavi draugi pievienojas manam lūgumam spied Share.” Kā domā tu? Vai tautas pacietības mērs ir pilns? …Info avots: https://nozagts.com/news/izskan-publisks-aicinajums-atlaist-saeimu?9431 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs laikrakstā “Neatkarīgā” ir brīdinājis, ka nākamā gada budžetā veselības aprūpei it kā papildus piešķirtie 66 miljoni eiro neko būtiski neuzlabos. Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrōba (LVSADA) iepriekš norādīja, ka, procentuāli rēķinot, 2017. gadā veselības aprūpei atvēlētie 835 miljoni eiro ir tikai 7,7% no vispārējās valdības izdevumiem un tas ir vēl mazāk nekā 2016. gadā piešķirtais 8,1% (lasiet šeit). Tas faktiski nozīmē, ka koalīcijas partijas arī nākamgad turpinās ik dienu nogalināt 17 cilvēkus, kurus Eiropas standartiem atbilstoša veselības aprūpe varētu glābt. “Nākamais gads kopumā nav labāks kā šis, jo pirms tam finansējums tika pārdalīts un samazināts, un nākamgad tas tiek daļēji atgriezts iepriekšējā gada līmenī,” saka Kalējs, uzsverot, ka pakalpojumu pieejamības ziņā pacientiem nekas nemainīsies: “Tas, ka ir uztaisītas četras prioritātes – onkoloģija, garīgā veselība, mātes un bērna veselība un kardioloģija –, kurām tiks vairāk novirzīti līdzekļi, varbūt rada cerības, ka šīs saslimšanas tiks mazinātas, bet kopumā nekas būtiski labāks nav gaidāms.” Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢAA) ir nolēmusi rīkot streiku. LĢAA ir neapmierinātība ar veselības sistēmu kopumā, neveiksmīgo e-veselības projekta īstenošanu, kā arī to, ka nākamā gada budžetā nav paredzēts algu pieaugums medicīnas darbiniekiem. Asociācijas vadītāja Sarmīte Veide skaidro, ka Saeimā pieņemtais nākamā gada budžets ir bijis pēdējais piliens, lai aktīvāk sāktu domāt par streika rīkošanu: “Man politiķiem ir tikai viens jautājums, proti, ja viņi sevi dēvē par tautas kalpiem, tad kāpēc pirms algu palielināšanas sev, atalgojums netiek palielināts mediķiem vai citām grupām, kuriem tas nav būtiski mainījies un ir pietiekami zems,” sacīja Veide. Viņa piebilda, ka ar šādu lēmumu politiķi nevis atrisina problēmas, bet gluži pretēji panāk, ka no Latvijas aizbrauc kvalificēti ārsti un nesen mācību iestādes beigušie mediķi izvēlas strādāt citur, jo zina, ka Latvijā viņi nespēs saņemt pienācīgu atalgojumu. Savukārt runājot par e-veselības sistēmas ieviešanu Veide tam veltīja skarbus vārdus, jo pēc testēšanas tajā nav ieviesti nepieciešamie uzlabojumi, par kuriem tika norādīts. Tā ir palikusi tikpat lēna un neērta, jo nav saprotams, kāpēc vairākas sistēmas vietnes nepieciešams aizpildīt ar pieprasīto informāciju. “Tas ir tikai viens piemērs, bet runājot par e-recepti, tad jāsaka, ka minētā sistēma vispār nav gatava. Tur nav pieejas ne tikai zāļu reģistram, bet arī nedarbojas daudzas citas opcijas, kas it kā palīdz aizpildīt pieprasītos laukus,” sacīja Veide. Uz jautājumu, kad asociācija varētu streikot, Veide atbildēja, ka par šo jautājumu piektdien, 2.decembrī notiks valdes sēde un attiecīgi pēc tam pilnsapulce, kur tiks pieņemts galīgais lēmums. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/nakamgad-koalicija-turpinas-merdet-cilvekus-gimenes-arsti-striekos Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Ilze Ostrovska Lielo kapu atbalsts arī ir viena no protesta formām pret “istablišmentu” Slikti, ka RD isteblišments uzskata, ka tā ir tikai cīņa par vietām nākamajā RD. Tā nav. Problēma un protests – daudz dziļāki. Slikti, ka Saeimas “isteblišments” arī turpina vīzdegunīgo “Ko viņi mums var padarīt!”politiku un ir pārliecināti , ka LK protests ir vērsts tikai pret RD. Slikti, ka varas turētāji ( kuri nemaz nav tik sašķelti, kā mums to vēlēšanu kampaņu laikā stāsta)) visi kopā nesaprot, ka tauta signalizē, ka netiek sadzirdēta. Izskatās, ka nebūs citas izejas – būs jābalso par Kaimiņu un Liepiņu. Jo sliktāk jau nebūs tā vai tā. Ja jau mirt, tad ar mūziku! …Info avots: https://www.facebook.com/ilze.ostrovska.7?hc_ref=NEWSFEED&fref=nf Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Hosam Abu Meri Pēc Alūksnes iedzīvotāju piketa pie Saeimas, man radās iespaids, ka viss nav tā kā to vēlas pasniegt Veselības ministrija. Kopā ar Edvards Smiltēns devāmies uz Alūksni, kur tikāmies gan ar iedzīvotājiem, gan amatpersonām, gan ārstiem. Tikšanās laikā kļuva skaidrs, ka Alūksnes slimnīcas slēgšana patiesībā ir mēģinājums privatizēt Ziemeļvidzemes medicīnas iestādes. Ieguvām daudz dažādas informācijas, kas norāda uz to, ka slimnīcas slēgšanai nav nekāda pamatojuma, ir apdraudēta palīdzības saņemšana gan iedzīvotājiem, gan Alūksnē izvietotajiem karavīriem. Turklāt, daži darījumi izskatās pēc tādiem, kas jāpēta KNAB un policijai. Esmu kategoriski pret Alūksnes slimnīcas slēgšanu! Kopā ar kolēģiem darīsim visu iespējamo, lai saglabātu slimnīcu! …Info avots: https://www.facebook.com/profile.php?id=100009247777976&hc_ref=NEWSFEED Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu!” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Krievijas diplomāti uzsvēra, ka reliģisku darbinieku iekļaušana melnajos sarakstos ir absolūti nesaprotama un neveicinās valstu abpusējo attiecību normalizāciju. Krievijas vēstniecība Latvijā sniedza komentārus saistībā ar Latvijas varas iestāžu lēmumu aizliegt iebraukšanu valsts teritorijā Krievijas pareizticīgās baznīcas protodiakonam Andrejam Kurajevam. “Reliģisku darbinieku iekļaušana to personu sarakstā, kam aizliegta iebraukšana Latvijā ir ārpus saprāta robežām un neapšaubāmi neveicinās Krievijas un Latvijas dialoga normalizēšanos,” – teikts vēstniecības paziņojumā, kas publicēts sociālajā tīklā Facebook: https://www.facebook.com/RUSEMBAS/posts/1016514445142910 . Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijā nav ielaists protodiakons Andrejs Kurajevs. Garīdznieks devies uz Latviju ar mērķi piedalīties filozofiskā diskusijā, taču robežsargi viņu apturējuši Rīgas lidostā. “Sēžu Rīgas lidostā. Robežsargi saka, ka Latvijas drošības dienests jau sen aizliedzis man iebraukt, un aizliegums pagarināts 2015. gadā,” – rakstīja protodiakons. “Latvijā esmu bijis vienu reizi pirms 10 gadiem. No tā brauciena man līdz šim saglabājusies vitrāža logā – to uzdāvināja Latvijas parlamenta spīkeris, luterāņu mācītājs. Ar to gribu teikt, ka skandālu nebija, lai arī toreiz bija lekcija “Maskavas namā”,” – piebilda Kurajevs. …Info avots: http://sputniknewslv.com/Latvia/20161128/3304880/Krievijas-vestnieciba-komentari-garidznieks.html Latvijas Republikas Satversmes 99.pantā noteikts “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” (skat. info: http://likumi.lv/doc.php?id=57980 ). Kā Satversmes 99.pants saskan ar to, ka Saeimas deputātu kvotu liela daļa tika paredzēta baznīcām nevis nabadzības un nevienlīdzības novēršanai. Baznīca taču esot atdalīta no valsts. Arī aizliegumi mācītājiem iebraukt un politiķu tēla spodrināšanas un “zīmēšanās” dažādos baznīcu pasākumos varētu būt pretrunā ar Satversmes 99.pantu. …Info avots: http://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/stadioni-filmas-baznicas-kuri-deputatu-kvotu-projekti-bijusi-sekmigi-kuri-izgazusies.d?id=47934155 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Vācijas prezidents Joahims Gauks ieteicis uz laiku atlikt eirointegrāciju, kas līdz šim ritējusi pārāk ātri, un padomāt par mērķiem, ko vēlas sasniegt apvienotā Eiropa. Intervijā avīzei Die Welt Vācijas prezidents Joahims Gauks ierosinājis uz laiku atlikt eirointegrāciju. “Mums vajadzētu izvērtēt iespēju ieturēt pauzi, kuras laikā mēs apspriedīsim, kādu mērķi mēs vēlamies īstenot un cik īsā laikā to panākt,” – teicis Gauks avīzei. Pie tam jāizvērtē nevis integrācijas apturēšana, bet gan tās ātruma samazināšana, paskaidrojis prezidents. Pēc viņa domām, līdz šim eirointegrācija ir ritējusi tik strauji, ka daudzi pilsoņi nav spējuši iet kopsolī ar laiku. “Daudziem ciešanas sagādā apziņa, ka mūsu pasaule pārvēršas par vienotu organismu,” – norādīja Gauks, piebilstot, ka cilvēkam, tāpat kā agrāk ir nepieciešama dzimtene, un tikai nedaudzi jūtas kā pasaules pilsoņi. Tādējādi pauze dos iespēju atkal saņemt atbalstu no iedzīvotājiem, kuri pašlaik ir neapmierināti ar ES, lai arī daļa no viņiem dzīvo valstīs, kam dalība ES dāvā būtiskas priekšrocības no finansiālā viedokļa. “Mēs nevēlamies nogrimt dibenā antieiropas populisma viļņa rezultātā, un tā nenotiks,” – uzsvēra prezidents. Viņš piezīmēja, ka uz Vācijas pleciem gulst īpaša atbildība, jo tā ir “spēcīgs Eiropas atbalstītājs.” Politiķis ir pārliecināts, ka Eiropas vienotības ideja vēl joprojām ir dzīva, taču turpmāka integrācijas paātrināšana varētu pārvilkt krustu pāri Rietumu puslodes ambiciozākajam politiskajam projektam. …Info avots: http://sputniknewslv.com/politics/20161128/3307668/Vacijas-prezidents-eirointegracijas-paleninasana.html Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Latvija veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē aptuveni trīs reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un Eiropas Komisijas pētījums. Noskaidrots, ka visvairāk veselības jomā uz vienu iedzīvotāju tērē Luksemburga, kura atvēl 6023 eiro, Vācija – aptuveni 4000 eiro -, Nīderlande – 3983 eiro -, Zviedrija – 3937 eiro -, kā arī Īrija – 3922 eiro. Vismazāk uz vienu iedzīvotāju atvēl Rumānija – 816 eiro -, kurai cieši seko Latvija ar 1030 eiro. Vidēji Eiropā tēriņi 2015.gadā bija 2781 eiro. Tikmēr Šveicē, kura ir ārpus ES, tie bija 5354 eiro, bet Norvēģijā – 4681 eiro. Pārējās Baltijas valstis uz vienu iedzīvotāju atvēlēja vairāk nekā Latvija: Igaunija – 1348 eiro, bet Lietuva – 1364 eiro. Attiecībā uz izdevumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijai izdevumi bija 5,6%, Lietuvai – 6,5%, bet Igaunijai – 6,3%. ES vidēji pagājušajā gadā tie gan bijuši 9,9% no IKP, salīdzinot ar 8,7% 2005.gadā. Pētnieki prognozē, ka visās valstīs veselības aprūpes izdevumu daļa IKP turpmākajos gados palielināsies, galvenokārt saistībā ar sabiedrības novecošanu un jaunu diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju izplatīšanu, kā arī valdības būs arvien vairāk spiestas reaģēt uz pieaugošajām ilgtermiņa aprūpes vajadzībām. Tāpat pētījumā konstatēts, ka paredzamais mūža ilgums ES dalībvalstīs kopš 1990.gada ir pieaudzis par vairāk nekā sešiem gadiem, proti, no 74,2 gadiem 1990.gadā līdz 80,9 gadiem 2014.gadā, taču vēl joprojām pastāv atšķirības gan starp valstīm, gan pašās valstīs. Cilvēki Rietumeiropas valstīs, kurās ir ilgākais paredzamais mūža ilgums, joprojām dzīvo vidēji astoņus gadus ilgāk nekā cilvēki Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kurās ir īsākais paredzamais mūža ilgums. Veselības aprūpes un paredzamā mūža ilguma ziņā valstīs joprojām pastāv liela nevienlīdzība starp cilvēkiem ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni un nelabvēlīgākā situācijā esošiem cilvēkiem. Tas lielā mērā ir izskaidrojams ar dažādu pakļautību veselības riskiem, kā arī nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai aprūpei, norādījuši pētījuma autori. Viņi arī uzsvēruši, ka Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā un Rumānijā ir viszemākais paredzamais dzīves ilgums, savukārt Igaunija šajā jomā ir uzslavēta, jo veikusi ievērojamu progresu situācijas uzlabošanā. Tomēr Baltijas valstīs joprojām saglabājas liels atklāto vēža gadījumu skaits. Piemēram, visās Baltijas valstīs un Skandināvijas valstīs atklāts, ka ļoti liels skaits vīriešu sirgst ar prostatas vēzi. Tāpat Ungārijā, Horvātijā, Grieķijā, Polijā un Latvijā ir salīdzinoši liels atklāto plaušu vēža gadījumu skaits, kas saistīts ar aktīvo smēķēšanu. Lietuvā, Slovēnijā, Ungārijā, kā arī Latvijā joprojām ir ļoti augsts pašnāvību skaits. Pētnieki gan norādījuši, ka Igaunijā un Latvijā pašnāvību skaits samazinās, taču tas joprojām ir ļoti augsts. Tāpat Latvija, Igaunija un Luksemburga ierindojušās pirmajās vietās saistībā ar jaunatklātiem HIV gadījumiem. Savukārt, lai gan visā ES krītas alkohola patēriņš, tas pēdējo gadu laikā pieaudzis Beļģijā, Bulgārijā, Maltā, Polijā, Zviedrijā, Lietuvā, kā arī Latvijā. Zīmīgi, ka mazāk nekā 50% aptaujāto respondentu Portugālē, Lietuvā un Latvijā atzinuši, ka ir pie labas veselības. Kopumā pētnieku ieskatā lielākajā daļā ES valstu aprūpes kvalitāte pārsvarā ir uzlabojusies, taču joprojām pastāv atšķirības. Uzlabojoties dzīvībai bīstamu stāvokļu, piemēram, sirdstriekas, insulta un dažu vēža veidu, ārstēšanai, ir pieauguši izdzīvotības rādītāji, tomēr daudzās valstīs būtu jāuzlabo akūtu un hronisku slimību pacientu aprūpes labākās prakses pārņemšana. Iedzīvotāju veselības pakāpenisku uzlabošanos un nevienlīdzības mazināšanos veselības aprūpes jomā var panākt, arī nodrošinot vispārēju piekļuvi kvalitatīvai aprūpei. Lielākā daļa ES valstu ir nodrošinājušas vispārēju veselības aprūpes izmaksu segumu, kas aptver pakalpojumu pamatkopu. Tomēr joprojām četrās ES dalībvalstīs – Kiprā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā – 2014.gadā vairāk nekā 10% iedzīvotāju veselības aprūpes izmaksas netika regulāri segtas. Tāpat 2014.gadā visās ES dalībvalstīs iespējamība, ka nabadzīgu cilvēku medicīniskās vajadzības netiktu apmierinātas finansiālu iemeslu dēļ, bija vidēji desmit reizes lielāka nekā turīgiem cilvēkiem. Palielinoties neapmierinātu aprūpes vajadzību skaitam, var pasliktināties skarto iedzīvotāju veselības statuss un līdz ar to palielināties nevienlīdzība veselības aprūpes jomā. Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi veselības aprūpei, dažādos valsts ģeogrāfiskajos apgabalos vajadzīgs pietiekams skaits dažādu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, pausts pētījumā. Kopš 2000.gada ārstu skaits uz vienu iedzīvotāju gandrīz visās ES valstīs ir pieaudzis vidēji par 20%, tomēr speciālistu skaits pieaudzis straujāk nekā vispārējās prakses ārstu skaits, tāpēc ES dalībvalstīs šobrīd ir vairāk nekā divi ārsti-speciālisti uz katru vispārējās prakses ārstu. Daudzās valstīs ir ilgstošas vai pieaugošas problēmas saistībā ar ārstu nevienlīdzīgu ģeogrāfisko sadalījumu, kā dēļ lauku un tālākos reģionos dzīvojoši cilvēki bieži vien nesaņem pietiekamu aprūpi. Daudzas ES dalībvalstis pēdējos gados ir veikušas pasākumus, lai stiprinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, mazinātu nevienlīdzību aprūpes piekļūstamībā un novērstu nevajadzīgas hospitalizācijas gadījumus. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu un stingros budžeta ierobežojumus, ES valstu veselības aprūpes sistēmās būs vajadzīgi pamatīgi pielāgojumi, lai veicinātu veselīgākas vecumdienas un iekļaujošākā un uz pacientu orientētākā veidā risinātu pieaugošās un mainīgās veselības aprūpes vajadzības, uzskata pētnieki. Viņi arī norādījuši, ka veselības aprūpes sistēmas būs jāuztur arī fiskāli ilgtspējīgas. Lai ar ierobežotiem resursiem spētu apmierināt augošo pieprasījumu, būtiski svarīgi būs uzlabot slimnīcu, zāļu, administratīvo un citu veselības aprūpes tēriņu efektivitāti. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/petijums-latvija-veselibas-joma-uz-vienu-iedzivotaju-tere-aptuveni-tris-reizes-mazak-neka-videji-es Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Krievijas diplomāti uzsvēra, ka reliģisku darbinieku iekļaušana melnajos sarakstos ir absolūti nesaprotama un neveicinās valstu abpusējo attiecību normalizāciju. Krievijas vēstniecība Latvijā sniedza komentārus saistībā ar Latvijas varas iestāžu lēmumu aizliegt iebraukšanu valsts teritorijā Krievijas pareizticīgās baznīcas protodiakonam Andrejam Kurajevam. “Reliģisku darbinieku iekļaušana to personu sarakstā, kam aizliegta iebraukšana Latvijā ir ārpus saprāta robežām un neapšaubāmi neveicinās Krievijas un Latvijas dialoga normalizēšanos,” – teikts vēstniecības paziņojumā, kas publicēts sociālajā tīklā Facebook: https://www.facebook.com/RUSEMBAS/posts/1016514445142910 . Iepriekš kļuva zināms, ka Latvijā nav ielaists protodiakons Andrejs Kurajevs. Garīdznieks devies uz Latviju ar mērķi piedalīties filozofiskā diskusijā, taču robežsargi viņu apturējuši Rīgas lidostā. “Sēžu Rīgas lidostā. Robežsargi saka, ka Latvijas drošības dienests jau sen aizliedzis man iebraukt, un aizliegums pagarināts 2015. gadā,” – rakstīja protodiakons. “Latvijā esmu bijis vienu reizi pirms 10 gadiem. No tā brauciena man līdz šim saglabājusies vitrāža logā – to uzdāvināja Latvijas parlamenta spīkeris, luterāņu mācītājs. Ar to gribu teikt, ka skandālu nebija, lai arī toreiz bija lekcija “Maskavas namā”,” – piebilda Kurajevs. …Info avots: http://sputniknewslv.com/Latvia/20161128/3304880/Krievijas-vestnieciba-komentari-garidznieks.html Latvijas Republikas Satversmes 99.pantā noteikts “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.” (skat. info: http://likumi.lv/doc.php?id=57980 ). Kā Satversmes 99.pants saskan ar to, ka Saeimas deputātu kvotu liela daļa tika paredzēta baznīcām nevis nabadzības un nevienlīdzības novēršanai. Baznīca taču esot atdalīta no valsts. Arī aizliegumi mācītājiem iebraukt un politiķu tēla spodrināšanas un “zīmēšanās” dažādos baznīcu pasākumos varētu būt pretrunā ar Satversmes 99.pantu. …Info avots: http://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/stadioni-filmas-baznicas-kuri-deputatu-kvotu-projekti-bijusi-sekmigi-kuri-izgazusies.d?id=47934155 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) lūdz Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, informē LETA. Abas organizācijas (LIZDA un LIVA) skaidro, ka pieņemtie grozījumi satur tiesību normas, kas nozarē strādājošo vidū ir nesaprotamas un iepriekš neizdiskutētas. Organizācijas uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem, un lūdz Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, atdodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā. “Uzskatām, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepamatoti pievienojusi kā pavadošo likumprojektu grozījumus Izglītības likumā likumprojektam “Par valsts budžetu 2017.gadam”. Minētā likumprojekta iekļaušana ar budžetu saistīto likumprojektu paketē bija nepamatota, jo grozījumi nav saistīti ar valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2017.gadā, ko apliecina likumprojekta anotācijā norādītā informācija,” skaidro organizācijās. Saskaņā ar LIZDA un LIVA noslēgto vienošanos ar IZM ministrija iepazīstina ar izstrādātajiem projektiem pirms to tālākas virzīšanas. Taču, kā pauž LIZDA un LIVA, diskusijas par šiem grozījumiem nebija ne ar LIZDA, ne LIVA. Abas organizācijas skaidro, ka pieņemtie grozījumi satur tiesību normas, kas nozarē strādājošo vidū ir nesaprotamas un iepriekš neizdiskutētas. Ikvienam pedagogam ir svarīgi saprast un zināt savas tiesības, kā arī nešaubīgi apzināties robežu, kad Izglītības likuma uzliktie pienākumi netiek pildīti Latvijai lojālā veidā. Likumdevējs nav sniedzis definīciju par to, kāds ir lojāls un kāds — nelojāls pedagogs, nobažījušās pedagogu organizācijas. LIZDA un LIVA uzskata, ka kopumā ministrijas virzītie grozījumi šādā veidā liecina par ministrijas neizpratni par profesionālu un konstruktīvu sociālo dialogu demokrātiskā valstī, kā arī par neuzticēšanos saviem pedagogiem, viņu profesionalitātei, godprātīgumam, lojalitātei Latvijai un tās Satversmei. Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši. Likumprojekta autore – Izglītības un zinātnes ministrija – skaidro, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Likumprojekta mērķi iepriekš minētā kontekstā ir nodrošināt tādas personas darbību, kura spēj pilnvērtīgi un kvalitatīvi mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, pilnībā nodrošinot viņiem iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu un iegūt kvalitatīvu izglītību, samērīgi izglītojamo tiesību un interešu aizsardzības nolūkā ietekmēt izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu un nodrošināt tiesību normām atbilstošu izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu nodarbināšanu, pēc iespējas novēršot kaitējuma risku izglītojamo interesēm, kā arī valsts drošības interesēm. Likums stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī. …Info avots: http://sputniknewslv.com/Latvia/20161128/3307984/lojalitates-grozijumi-Izglitibas-likums-Vejonis-LIZDA.html Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Tuvākajā nākotnē nav plānots atteikties no “deputātu kvotām”, pieņemot valsts budžetu. To TV3 raidījumā “Nekā personīga” atzina Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK). Viņa uzskata, ka deputātiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus par jebkuru likumprojektu, tostarp arī par valsts budžetu, ziņo aģentūra LETA. Jautāta, kādēļ “deputātu kvotām” atvēlēti 20 miljoni eiro, Mūrniece norādīja, ka visi priekšlikumi un summa saskaņota ar valdību un Finanšu ministriju. Politiķe uzsvēra, ka nesaskata neko sliktu, ja deputāti šādi atbalsta nacionālo vērtību stiprināšanu, demogrāfiju un citus svarīgus jautājumus Viņas skatījumā būtu jāvirzās uz to, ka šādi priekšlikumi tiek vairāk virzīti caur atbildīgajām Saeimas komisijām. Kā ziņots, Saeima pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts. “Kopā dažādiem projektiem piešķīra 28 mijonus eiro. Mazākā “kvota” – 550 eiro Daugavpils pilsētas domei, Latvijas Neredzīgo biedrības darbības nodrošināšanai , ko rosināja Saeima deputāts Rihards Eigims, lielākās – 1 550 000 eiro Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai (rosinātāji – deputāti A. Brigmanis, I. Parādnieks) un 1 550 000 eiro Ventspils Olimpiskā centra sporta infrastruktūras attīstības projektam (rosinātāji I. Parādnieks, A. Krauze, E. Smiltēns), kā arī 1 550 000 eiro slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā (rosinātāji – I. Parādnieks, A. Krauze, E. Smiltēns). Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji tradicionāli ir tie deputāti, kas budžeta sastādīšanas laikā visaktīvāk izmanto iespēju ar grozījumiem budžeta projektā atvēlēt līdzekļus sev tīkamiem mērķiem,” lēš la.lv. Tā ZZS “deputātu kvotās” ieguva 5 420 000 eiro, Vienotība – 4 420 119 eiro, Nacionālā apvienība – 3 685 197 eiro, Saskaņa – 128 837 eiro, Latvijas Reģionu apvienība – 30 000 eiro. Savukārt starpfrakciju ierosinājumiem atvēlēti 13 682 083 eiro. …Info avots: https://nozagts.com/news/deputati-nesaprot-kapec-viniem-jabeidz-metaties-ar-naudu?9466&utm_content=buffer51521&utm_medium=buffer&utm_source=facebook.com&utm_campaign=Nozagts+Latvij%C4%81#.WDwUIB1Wys8.facebook Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Pēdējā laikā sociālajos tīklos ļaudis ļoti aktīvi izsaka savu sašutumu par tautas kalpiem un viņu rīcību. Piemēram, portālā draugiem.lv Irēna Kerbštate publicējusi savas pārdomas: “,,,,ar melnām mutēm [iedzīvotāji] strādā, pelna jums nodokļus, lai jūs, liekēžu bars, varētu šiki uzdzīvot. Ar ko tauta ir noziegusies, ka valdība neuzskata par vajadzību rēķināties ar tautu, jūs paši valdībā kā traki suņi aprejat viens otru, paši sakat, ka Latvija ir grimstošs kuģis. Tauta godprātīgi strādājot nenoveda valsti līdz klinķim, bet gan valdība, negodīgi strādājot, jūs esat marodieri, kuri izzaga valsti bez kara, korumpēti zagļi. Visur tik raksta par valdības korumpētību, bet ne KNAB, ne tiesvedības neliekas redzot, jo visi jūs barojaties no vienas siles. Pret VID tautai vispār vairs nav ticības – īsts zagļu perēklis. Vai tiešam drīzumā neparādīsies godīga institūcija, kas visus zagļus atmaskos un tiesās? Jau no Latvijas mūk ražotāji, muks vēl vairāk, jo šo bargo nodokļa jūgu neviens nevilks, un nemaksās rijīgām žaunām, savus biznesus, ražotnes cilvēki ver vaļā, lai nopelnītu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, pabarotu savu ģimeni, bet ne, lai barotu un uzturētu valdību. Kā tas nākas, ka visādiem valdības projektiem [nauda pietiek], lasi tik tur 20 miljoni,tur 10 miljoni utt., tik nez kāpēc tautas vajadzībām naudas nepietiek un arī valdība netaisās tautas vajadzībām atlicināt, drīzāk visur apgriezt, samazināt, pat bezdarbnieku pabalstiem piekērušies klāt, redziet par daudz saņemot. Valdībai šķiet, ka tauta un bezdarbnieki saņem lielum lielas algas, ka var celt cenas, nodokļus, lai valsts iedzīvotos uz izmesto pensionāru īpašumiem un dzīvokļiem, kāds cinisms valda valstī, prezidents pat nespēj būt valsts līderis Meklē līderi un mēs gribam, lai valstī būtu kārtība. Kas atliek tautai? Bruņoties ar pacietību, vilkt nodokļa jūgu un cerēt, ka tas nevilksies ilgi, ka arī mūsu ielā iedegsies laternas, ka valdība sapratis, ka bez tautas paši ir nulle.” Inita Ignatova facebook raksta: “Tā sajūta, kad saņem vēstuli no VID, rēķinu par dzīvokli, elektrību un sakariem! Tās stundas, kuras atņem bērnam, lai par divām darbavietām sakašātu “iztikas minimumu”! Tā sajūta, ka labprāt tajā šņorē [pievienots foto ar cilpu] redzētu karājamies tautas KALPUS! Es jums saku- ejiet dirst!” Savukārt Mārcim Priedei ir kāds ierosinājums: “Ja jau visi, tad es ar savas 5 kapeikas… par Saeimas atlaišanu. Labi nobalsojām, atlaidām. Un tālāk ko? Atkal tos pašus?? Varbūt, tās ir tikai manas domas, ja reiz kardināli mainām iekārtu, tad līdz galam! Ierosinu, pirms Saeimas atlaišanas pieņemt likumu, ka visi Valsts ierēdņi, Pašvaldîbu deputāti, Saeimas deputāti, Ministri, Valsts sekretāri, kuri ir ATLAISTI NO DARBA, jebkāda iemesla dēļ (izņemot pilnvaru termiņa beigas) NEDRĪKST kandidēt valsts un pašvaldības vēlēšanās vismaz 8 gadus, kā arī ieņemt vadošus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vismaz 7 gadus! Ja reiz atlaidām, tad pavisam. Dievs, svētī Latviju!” …Info avots: http://nra.lv/latvija/192758-tautai-mers-pilns-politiki-izzaga-valsti-bez-kara.htm Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Elita Veidemane nra.lv pauž bargu viedokli par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas (ZZS) trešdien intervijā Latvijas Radio teikto: “Ja uzņēmējs nespēj samaksāt nodokli par savu darbinieku, tad es nesaprotu, kas tas vispār ir par uzņēmēju.” Parlamenta gudrinieku sēra korķi “Tādu kastasvispārirparuzņēmēju, izrādās, ir ļoti daudz. Un ne tāpēc, ka šie uzņēmēji ļaunprātīgi nevēlētos maksāt nodokļus, tādējādi kaitējot valstij un sociālajai sistēmai, bet gan tāpēc, ka nesaskata iespēju izdzīvot, ja godīgi tiek samaksāti visi nodokļi. Taču parlamenta gudrinieki to nedzird. Varbūt tas kurlums nav ļaunprātīgs, iespējams, ausīs sasēdušies augstprātības un vienaldzības sēra korķi,” komentē Veidemane. Pēc viņas domām, jau sen zināms, ka ka nodokļu sistēma ir neprognozējama, un stihisko nodokļu paaugstināšanu likumsargi ietērpj mīklainos vārdos. “Likumdošanas cinisms, ar kuru apbruņojušies deputāti, augtin aug,” pauž Veidemane, “un vientiesīgi ir mudināt viņus iejusties uzņēmēju ādā, kā to, piemēram, aicina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš.Varbūt deputātiem pāris mēnešus uzņemties priekšniekošanu kādā nelielā Vecrīgas kafejnīcā, kur par telpu īri mēnesī jāmaksā ap 1000 eiro (plus PVN), tad vēl arī elektroenerģija, gāze, ziemā arī apkure, jāmaksā labas algas (ar nodokļiem!) pavāriem, bārmeņiem, viesmīļiem utt., ievērojot to, ka viss notiek divās maiņās, nakts stundās un brīvdienās. Paskatīsimies, kādos mīnusos iekulsies mūsu gudrie un par tautas labklājību bez mitas domājošie deputāti!” “Protams, nodokļi ir jāmaksā. Tikai – kur tie aiziet?” turpina Veidemane. “Tie, kas kaut ko ražo, rada pievienoto vērtību. Tie, kuri deldē bikses valsts struktūrās, vairumā gadījumu neražo neko, izņemot likumdošanas brāķi, kuru ar saviem nodokļiem savukārt apmaksā tie, kas rada pievienoto vērtību. Skumji skatīties, ka milzīgas nodokļu summas aizplūst krēslu deldēšanas pirmrindnieku algošanai,” Veidemane ir neizpratnē, un norāda – Latvijā palikušajiem ir grūti klausīties “ciniskās deputātu vāvās par “nezin kādiem” uzņēmējiem, kas nevar samaksāt nodokļus… Arvien lielāka ir pārliecība, ka mūsu valdīklas dzīvo uz citas planētas, un no turienes nav redzams, kas notiek te, uz Zemes.” Poltiķi vecumdienās apceļos Eiropu, pārējie – lai sūkā ledu Vēl skarbāk Veidemane izsakās par Aijas Barčas komentāriem Jura Jansone vēstules sakarā, kurā tiesībsargs izsaka pārdomas par nabadzības riskiem valstī: “Vēstulē, raugi, neesot nekā jauna un Saeimas komisijai līdz šim nezināma. Bet ja tur nav nekā jauna, tas nozīmē, ka ne tikai Saeimas attiecīgā komisija, bet – nebaidīsimies no šā vārda! – pati Saeima jau izsenis varēja sākt domāt par to, kā mazināt nabadzības riskus. 2013. gadā nabadzības riska slieksnis – pēc Barčas kundzes teiktā – bija 260 eiro, 2014. gadā šis slieksnis bija 291 eiro. 2015. gada nabadzības riska sliekšņa eiro kaudzīte vēl neesot zināma. Bet gan jau tā būs mazliet lielāka par 300 eiro. Tas nozīmē, ka lielākā šodienas pensionāru daļa dzīvo zem nabadzības sliekšņa, kaut gan Barčas kundze apgalvo: ja cilvēks visu mūžu ir strādājis un viņam ir vairāk nekā 40 gadu darba stāžs, tad viņš saņem pensiju vidēji 370 eiro apmērā, bet ar piemaksām – 400 eiro apmērā.” Veidemane norāda, ka viņas vecāki strādājuši 40 gadu, taču saņem pensiju zem 300 eiro, ko viņas māte dēvējot par “bomžu pabalstu”. Savukārt pensiju indeksācija, kā rezultātā pensionāri iegūst 3,95 eiro, esot izsmiekls. “Tagad es kā aktīva pensionāre varēšu apceļot Eiropu,” ironizējot Veidemanes māte. “Eiropu brīvbrīžos varēs apceļot tie, kuri tēlo, ka bez mitas domā par tautas likteņiem, ar svarīgām sejām sēdēdami Saeimas komisijās. Tie, kuri uzskata, ka iedzīvotāju žņaugšana ar nodokļu nepārtrauktu paaugstināšanu sekmēs nodokļu masas pieaugumu. Tie, kuri domā, ka pilnīgi likumiski ir paaugstināt algas deputātiem, ministriem un Prezidenta kancelejas darbiniekiem, kamēr pārējie var sūkāt ledu. Arī tie, kuri ir godīgi maksājuši nodokļus. Atšķirība taču ir tikai dzīvesvietā – uz Zemes vai uz citas planētas,” skarbi ironizē Veidemane. …Info avots: https://nozagts.com/news/musu-liktenis-maksat-nodoklus-un-sukat-ledu?9097&utm_content=buffer16555&utm_medium=buffer&utm_source=facebook.com&utm_campaign=Nozagts+Latvij%C4%81 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Kad Saeima šonedēļ lēma par valsts galveno finanšu dokumentu – nākamā gada budžetu, kas ietekmēs ikviena iedzīvotāja dzīvi – jau tradicionāli “LNT Ziņu Top 10” izvaicāja deputātus, lai noskaidrotu, kāda ir viņu izpratne par vissvarīgākajām pamatlietām, kuras būtu jāzina ikvienam lēmuma pieņēmējam, – cik liels ir budžets, kāda ir plānotā ekonomikas izaugsme, par izmaiņām algās un tamlīdzīgi, lēš portāls skaties.lv. “Piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, rēķinoties, ka tiks izvaicāti, bija speciāli lūguši Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Putru iepazīstināt ar budžeta ābeci. Zināšanas viņi gan apguvuši ar mainīgām sekmēm, līdzīgi kā citu partiju pārstāvji,” rakstā teikt. “LNT Ziņu Top 10” min: “Lielākā daļa deputātu bija precīzāki, saucot plānotos ieņēmumus, grūtāk gāja ar izdevumu apmēru. Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības budžeta apmēru spēja nosaukt tikai ar “špikera” palīdzību.” Diemžēl. bija arī tādi deputāti, kuriem pat nebija nekādas nojausmas, cik liels pieņemtais budžets ir. Ojārs Kalniņš, Saeimas deputāts (“Vienotība”): “Es nupat atgriezos no Stambulas. Es šoreiz pilnīgi paļaušos uz Budžeta komisiju un uz koalīciju par detaļām.” “Gadu gaitā augusi deputātu izpratne par to, ka valsts dzīvo uz parāda. Un šoreiz vieglāk veicās precīzi atbildēt, ka nākamgad budžeta deficīts plānots 1,1% no iekšzemes kopprodukta. Tiesa gan joprojām ne visi to zina,” raksta skaties.lv. Nellija Kleinberga, Saeimas deputāte (LRA): “Es atvainojos, to es precīzi nepateikšu.” Portāls raksta: ““Cietāks rieksts” izrādījās jautājumus par plānoto ekonomikas izaugsmi. Uz to precīzi atbildēja nepilna puse aptaujāto, no kuriem atsevišķi pauda šaubas, vai iekšzemes kopprodukta prognozētais pieaugums ir sasniedzams. Bet citi jau atkal “šāva greizi”.” Amizanti, ka deputāti parādīja savu neziņu arī jautājumos par finansējuma palielinājumu aizsardzībai, kuru valdība pirms tam bija nosaukusi kā pirmo prioritāti. “LNT Ziņu Top 10” atklāj, ka “precīza bija tikai viena atbilde, savukārt divi aptaujātie nespēja atbildēt neko.” Artūrs Rubiks, Saeimas deputāts (“Saskaņa”): “O, to es jums gan nevarēšu pateikt. Aizsardzība tomēr tas nav mans profils. Es vairāk par ekonomiskajiem jautājumiem.” Askolds Kļaviņš, Saeimas deputāts (ZZS): “Priekš tam man ir priekšā biezas mapes. Es šeit negribu būt ne populārs, ne nepopulārs. Es esmu absolūti precīzs cilvēks. Paņemšu, paskatīšos ailēs un pateikšu. “Pateicoties aptaujai, atklājies, ka deputāti palaiduši garām vienu no būtiskākajiem nākamā gada valsts budžeta jauninājumiem. Papildus līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pirmo reizi ir rezervēta nauda nebaltām dienām 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta. To sauc par fiskālā nodrošinājuma rezervi. Daudz par to publiski ir izteikusies finanšu ministre, šo rezervi salīdzinot ar drošības spilvenu vai tauku kārtiņu,” rakstā teikts. Skaties.lv informē: “Viens no aptaujātajiem atbildēja neprecīzi, bet pārējie par fiskālā nodrošinājuma rezerves apmēru nespēja pateikt pilnīgi neko. Deputāti tomēr beidzot iemācījušies minimālās algas apmēru. To, ka nākamgad tie būs 380 eiro, šoreiz spēja nosaukt vai ikviens, bet tomēr ne visi.” Askolds Kļaviņš, Saeimas deputāts (ZZS): “Man nav vajadzīgs šis eksāmens. Tad, kad es strādāju, es strādāju korekti ar papīriem un viss. Uz visiem jautājumiem tāda atbilde.” Deputāts Kalnozols budžeta pieņemšanas sēdē saldi snaudis. Savukārt citi deputāti, pat būdami nomodā, nesekoja 2017. gada valsts budžeta pieņemšanas gaitai. Nav brīnums, ka daudzi tagad nespēj atbildēt uz žurnālistu uzdotajiem jautājumiem! …Info avots: https://nozagts.com/news/kauns-deputatu-zinasanas-par-pienemto-budzetu-o-to-es-jums-gan-nevaresu-pateikt?9467&utm_content=buffere5315&utm_medium=buffer&utm_source=facebook.com&utm_campaign=Nozagts+Latvij%C4%81 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Ģirts Zvirbulis No 550 eiro līdz 1,55 miljoniem eiro – tik lielas summas naktī no ceturtdienas uz piektdienu, lemjot par valsts budžetu, tā sauktajās deputātu kvotās sadalīja Saeimas deputāti. Kopā dažādiem projektiem piešķīra 28 mijonus eiro. Mazākā “kvota” – 550 eiro Daugavpils pilsētas domei, Latvijas Neredzīgo biedrības darbības nodrošināšanai, ko rosināja Saeima deputāts Rihards Eigims, lielākās – 1 550 000 eiro Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstības nodrošināšanai (rosinātāji – deputāti A. Brigmanis, I. Parādnieks) un 1 550 000 eiro Ventspils Olimpiskā centra sporta infrastruktūras attīstības projektam (rosinātāji I. Parādnieks, A. Krauze, E. Smiltēns), kā arī 1 550 000 eiro slēgto tenisa kortu celtniecībai Liepājā (rosinātāji – I. Parādnieks, A. Krauze, E. Smiltēns). Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji tradicionāli ir tie deputāti, kas budžeta sastādīšanas laikā visaktīvāk izmanto iespēju ar grozījumiem budžeta projektā atvēlēt līdzekļus sev tīkamiem mērķiem. Tagad šī partija ieguvusi premjera, finanšu ministra un Saeimas Budžeta komisijas vadītāja amatus, un “deputātu kvotu” dalīšana sasniegusi līdz šim neredzētus apmērus. Taisnības labad gan jāsaka, ka arī citas koalīcijas partijas daudz neatpaliek no ZZS un arī opozīcijas pārstāvji, no vienas puses, šo sistēmu kritizē, bet tajā pašā laikā cenšas to izmantot. Aptuveni 20 stundas ilgušajā budžeta pieņemšanas sēdē deputāti paguvuši dažādiem mērķiem novirzīt gandrīz 28 miljonus eiro. Pat Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc sēdes atzina, ka šoreiz deputātu kvotām atvēlēts pārāk daudz līdzekļu. Vienlaikus gan premjers uzskata, ka pilnībā no tām atteikties nevar. Opozīcijas pārstāvji darīja visu iespējamo, lai sēde vilktos pēc iespējas ilgāk un kvotu dalītāji justos neērtāk, – pieprasīja balsojumus par lielāko daļu priekšlikumu, gari un plaši debatēja, te pieprasīja pārtraukumus, te bloķēja pozīcijas mēģinājumus pārtraukt sēdi līdz nākamās dienas rītam. Tādēļ budžeta pieņemšana nervozā un samocītā gaisotnē turpinājās līdz pat puspieciem rītā. Galīgajā lasījumā to atbalstīja 59 koalīcijas pārstāvji, pret balsoja 36 opozicionāri. 2017. gada budžetā ieņēmumos plānoti vairāk nekā astoņi miljardi eiro, bet izdevumos – ap 8,4 miljardiem. Vienlaikus ar budžetu tika apstiprināti pāri par 50 likumprojektiem, no kuriem vairāki sabiedrībā izraisījuši satraukumu un asu kritiku (piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa atcelšana un izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā). Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš prognozē, ka nākamā gada budžets nenodrošinās plānoto ekonomikas pieaugumu 3,5% apmērā. “Negatīvi vērtējams, ka budžetā paredzētie tēriņi ir lielāki nekā treknajos gados. Kopumā izdevumu daļas pieaugums ir lielākais pēdējo desmit gadu laikā. Zinot, ka valsts ārējais parāds ir gana liels un tērējam milzīgas summas parāda apkalpošanai, ilgtermiņā tēriņus vajadzētu skatīt piesardzīgāk,” aģentūrā LETA izteicies LTRK vadītājs. Lemjot par budžetu galīgajā lasījumā, Saeima apstiprināja arī vairākus simtus deputātu priekšlikumu naudas novirzīšanai dažādiem mērķiem (sk. tabulu: http://m.la.lv/terini-lielaki-neka-treknajos-gados/ ). Šī galvenokārt ir valdošo partiju privilēģija, bet arī opozīcijas frakcija “Saskaņa” gadu gaitā iemanījusies panākt parlamenta atbalstu savām iniciatīvām. Visskaļākais šīs sistēmas kritiķis Saeimā ir Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums (bet arī viņš bija sagatavojis priekšlikumu, kurš guva Saeimas atbalstu). budzets …Info avots un deputātu pieņemto priekšlikumu (kvotu) sadalījums: http://m.la.lv/terini-lielaki-neka-treknajos-gados/ Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit:http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] SANDRA DIEZIŅA Rakstu var lasīt 28.11.2016 Latvijas Avīzē …Info avots: http://news.lv/Latvijas_Avize/2016/11/28/vietejam-minimalo-viesim-videjo-algu Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Latvijas Reģionu apvienība (LRA) lūgusi Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt pagājušajā nedēļā Saeimā apstiprinātos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, informēja LRA pārstāvis Valdis Verners. Partijas ieskatā šie grozījumi neievēro sabiedrības intereses un vēl vairāk palielinās augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru. Tāpēc grozījumi nododami otrreizējai caurlūkošanai. Vēstulē Vējonim LRA Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars atgādina Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) solījumus atvieglot uzņēmējdarbību. «Taču prakse rāda pretējo – arvien jauni nodokļi nospiež Latvijas uzņēmējus, kā arī samazina to spējas ne vien izdzīvot Latvijā, bet arī konkurēt reģionā,» pauž Bondars. Tāpat viņš norāda, ka esošā koalīcija, ieviešot Mikrouzņēmuma nodokli, nav atrunājusi tā darbību tikai krīzes periodā. Līdz ar to sabiedrībai esot zudusi ticība valstij, jo netiekot ievērots tiesiskās paļāvības princips. Saeimas apstiprināto grozījumu dēļ pie LRA vērsušies arī mazie uzņēmēji, kuri paudušu satraukumu, norādot, ka šāds nodokļu režīms līdz šim bijis visatbilstošākais, lai spētu apgādāt savas ģimenes, vienlaikus nodarbojoties ar legālu uzņēmējdarbību. Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk saglabāt šo režīmu. Likuma izmaiņas paredz, ka esošajiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākumu nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāju. …Info avots: http://financenet.tvnet.lv/zinas/636618-lra_lugusi_vejoni_neizsludinat_grozijumus_mikrouznemuma_nodokla_likuma Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Saskaņas Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais žurnālists A.Mamikins esot manipulējis. Populārā interneta lapa “Nozagts.com” esot reģistrēta uz tā paša servera, kur ir reģistrēta lapa “Mamikins.lv”. Nacionāļi satraukti par to, kāpēc Facebook lapa “Nozagts Latvijā” regulāri publicē pret valdību vērstus aicinājumus, bet klusē par korupciju “Saskaņas” pārvaldītajās pašvaldībās un iestādēs. Viņus “besī” arī problēma, kā šī lapa var regulāri reklamēties Facebook ziņu lentē, tāpēc tiek aicināts atsekoties no lapas Nozagts Latvijā un dalīties ar šo ierakstu, lai visi uzzinātu patiesību par šīs lapas īpašniekiem. …Info avots: https://www.facebook.com/janis.dombrava Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Liela neapmierinātība no uzņēmēju puses un neskaidrības pieņemtos grozījumos var pamudināt prezidentu nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, taču lojalitātes grozījumi paliks nemainīti. Visticamāk, Saeimas atbalstītās izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā tiks nodotas otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, Latvijas Televīzijas raidījumā “1 pret 1” teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis, vēsta aģentūra LETA. Prezidents skaidroja, ka no uzņēmēju puses izskanējusi liela neapmierinātība ar izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Tostarp šī nodokļa maksātājiem īsti nav skaidrs, kas viņu darbībā nākamgad mainīsies. “Esmu pārliecināts, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums tiks atdots atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai,” — sacīja prezidents. Viņš uzsvēra, ka vēlas, lai uzņēmējiem, kas izmanto šo regulējumu, būtu skaidrs, kas ar viņiem nākamgad notiks. Papildus prezidents uzsvēra, ka trešdien ir plānota visu iesaistīto pušu argumentēta diskusija par Saeimā pieņemtajiem lojalitātes grozījumiem Izglītības likumā. Viņš sacīja, ka tiks runāts par to, kāpēc vispār šādi grozījumi plānoti un kādi ir argumenti pret tiem. “Viens ir skaidrs — lojalitātei ir jābūt. Skolotājiem ir jābūt lojāliem. Domāju, ka par to neviens nestrīdas. Bet ir jābūt skaidriem kritērijiem, kā tad to procesu iedarbināt,”- teica Vējonis. Kā ziņots, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk saglabāt šo režīmu. Likuma izmaiņas paredz, ka esošajiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra, līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākumu nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāju. Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) lūgušas Vējonim neizsludināt Saeimā pieņemtos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā. Organizācijas uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem, un lūdz Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, atdodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā. …Info avots:  http://sputniknewslv.com/Latvia/20161130/3323573/Vejonis-grozijumus-Mikrouznemumu-nodokla-likuma.html Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit:http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins ir nonācis neglīta skandāla epicentrā. Kā ziņots iepriekš, par Mamikina praktikanti kļuvusi Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules meita, savukārt, Grigule pie sevis praksē iekārtojusi Mamikina sievu Natāliju. Mamikins varētu klusi nogaidīt, kamēr “vētra” ap viņa vārdu rimsies, bet tā vietā viņš sāka stāstīt par “sazvērestību” pret viņu, par specdienestiem un apvainojis Latvijas lielāko ziņu portālu “Delfi”. Par šādu “radu būšanu” kļuvis zināms, pateicoties portālam Re:Baltica un tās direktorei Sanitai Jembergai. Mamikins mēģinājis skaidrot šo situāciju – viņš esot izskatījis vairākas kandidatūras, tostarp bijis piedāvājums pieņemt Grigules meitu, kura runājot labā angļu un franču valodā un tādēļ palīdzētu ar Ārlietu komitejas jautājumiem. “Es šo jaunkundzi pazīstu sen, un man viņa patīk,” pamatoja Mamikins, atsakoties atbildēt, vai praktikanti lūdza pieņemt Grigule. Par savu sievu Eiropas Parlamenta deputāts no sākuma atteicies atbildēt, taču vēlāk skaidrojis, ka viņa vēlējusies iziet praksi Eiropas Parlamentā, bet viņu neviens nepieņēma palīga amatā. Piekritusi tikai Grigule. “Tā ir nejauša sagadīšanās,” Mamikins uzstāj. Kā Mamikins izdomājis sazvērestību Paskaidrojot šo situāciju savā Facebook profilā, Mamikins varētu nomierināties, bet tomēr nē. Izrādās, ka pret šo Latvijas “tautas kalpu” ir izveidojusies vesela sazvērestība ar Latvijas medijiem un specdienestiem priekšgalā. “Informāciju par manu sievu un viņas mācībām” izmeklēšanas direktors” Jemberga atradusi sociālajos tīklos – meli. Mana sieva ir kategoriski pret Facebook, twitter un visu pārējo. Viņas tur nav. Tad, sanāk, ka tas ir specdienestu rokraksts. Informācija par praktikanti Aneti Griguli ir pieejama vismaz trīs mēnešus, un manas sievas iesniegums publiskajās datu bāzēs ir kopš aprīļa (!), bet tas tikai tagad tiek iemests. Un kāpēc? Drīz pašvaldību vēlēšanas, ir nepieciešams izvazāt dubļos Mamikinu, un arī viņa kolēģus pie reizes. Starp citu, pavisam nejauši, starp “Rebaltikas” “superizmeklēšanām” jūs neatradīsiet materiālus par “Vienotības” vai Nacionālās apvienības deputātiem. Pēc raksta publikācijas nezināmā un nepopulārā portālā “Re: Baltika”, to momentāli pārpublicējis lielākais portāls “Delfi.lv”. Diezgan nejauši “Delfi.lv” galvenais redaktors Ingus Bērziņš ir “Re: Baltikas” dibinātājas Ingas Spriņģes bijušais vīrs. (Kurš te žēlojās par protekcijām?) Latvija, pēc absolūti ciniska un necilvēcīga budžeta-2017 pieņemšanas, atrodas uz sociālā sprādziena sliekšņa. Publikācija par “galveno EP korupcionāru Mamikinu” var lieliski novirzīt sabiedrības uzmanību un virzīt tautas dusmas citā virzienā (Un tauta lieliski tam padevās). Salīdziniet atkal: budžets tika pieņemts ceturtdienas naktī. Publikācija parādās piektdienas naktī,” Mamikins meģina atmaskot sazvērniekus. Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts, kuru pieķēra “radu būšanā”, ar milzīgu neizpratni prāto, kāpēc mediji raksta par viņu? Atcerēsimies pašu Mamikina kungu, kad viņš bija raidījuma “Bez cenzūras” vadītājs. Jautājumus par politiķu un amatpersonu algām un privilēģijām žurnālists Mamikins bieži vien izvirzīja savos raidījumos. Viņš nikni kritizēja savus viesus ar jautājumiem – kāpēc tik daudz, kad tas beigsies un kā jūs varējāt tā darīt? Kļūstot par deputātu, Mamikins gan sācis uzskatīt, ka viņa nauda un ģimenes locekļi – tas ir viņa privāts jautājums un Latvijas tautai gar to nav nekādas darīšanas… Video var apskatīties Mamikina 2012. gada raidījuma fragmentu, kur viņš vēl žurnālista aplua uzdod asus jautājumus Artim Pabrikam par algām Aizsardzības ministrijā. Video ir krievu valodā! …Info avots un video: https://nozagts.com/news/mamikina-mulkiga-taisnosanas?9525 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] DNB Bankas oficiālais pārstāvis Pēteris Strautiņš, kurš sevi pozicionē kā “ekonomikas aktīvistu, loģikas lobistu, faktu fanu, anti-obskurantistu, plaša profila speciālistu, savulaik nesaprastu banku kritiķi”, savā Twitter kontā publicējis norādījumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Pēc “eksperta” domām, ja jūs nevarat maksāt nodokļus – čemodāns, lidosta, prom no Latvijas! Ja sabiedrības mazākums prasa sev priviliģētu nodokļu režīmu (MUN), citādi “aizbrauksim”, tad atbilde var būt ļoti vienkārša – brauciet! Tā atbild Pēteris Strautiņš (@Strautins_DNB ; 30.11.2016) Ja vēl ko var labot 2017 budžetā, tad – nekavējoties atcelt MUN, par iegūto naudu (~1% no IKP) – augstāku neapliekamo minimumu visiem. Tā atbild Pēteris Strautiņš (@Strautins_DNB ; 30.11.2016) Arī Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš dalījies ar šiem norādījumiiem, piebilstot: “DnB bankas galvenais ekonomists pateica savu viedokli par Latvijas uzņēmējiem. Malacis, Pēter! Šausmas.” …Info avots: https://nozagts.com/news/sausmas-bankieris-nirgajas-par-mikrouznemejiem-brauciet-tik-prom?9518&utm_content=buffer52ad9&utm_medium=buffer&utm_source=facebook.com&utm_campaign=Nozagts+Latvij%C4%81 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Liene Šomase uz skatuves dalās pārdomās par valsti un rupji lamājas. 27.novembrī plkst.17.00 Daugavpils Kultūras pilī notika koncerts «Rudens šlāgeris Daugavpilī». Tajā piedalījās arī dziedātāja Liene Šomase, kura dalījās pārdomās par valsti, kurā dzīvojam, kā arī rupji lamājās. Aculieciniekuprāt, dziedātāja izturējusies tā, kā mēdz izturēties nedaudz iereibis cilvēks, taču lai video runā pats par sevi! Koncertā piedalījās grupa «Roja», «Inga un Normunds», Liene Šomase, Tihovsku ģimene. Kāda aculiecinieka iesūtītajā video redzams, ka Šomase uz skatuves stāsta, ka viņa ar prieku braucot uz Latgali, kā arī pauda kritiku par valsti. Viņa arī lietoja necenzētu leksiku. Internetā pieejamā informācija liecina, ka biļetes maksāja no pieciem līdz septiņiem eiro. …Info avots un video: http://sejas.tvnet.lv/slavenibas/636512-liene_somase_uz_skatuves_dalas_pardomas_par_valsti_un_rupji_lamajas?utm_source=feedburner&utm_medium=feed&utm_campaign=Feed%3A+tvnet%2Fall%2Ftop+(TVNET+Top+zi%C5%86as) Lienes Šomases patriotiskā uzruna pēc lamāšanās skandāla: “Es lepojos, jo esmu latviete.” …Info avots: http://skaties.lv/izklaide/slavenibas-un-zvaigznu-putekli/es-lepojos-jo-esmu-latviete-lienes-somases-patriotiska-uzruna-pec-lamasanas-skandala/ Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Veselības ministrijai (VM) nekavējoties jādomā par medicīnisko pakalpojumu cenu maiņu sabiedriskajā sektorā, aģentūrai LETA norāda Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds. Viņš skaidro, ka patlaban, raugoties no pacientu skatījuma, medicīnisko pakalpojumu pieejamība vairs nav saistīta ar finanšu trūkumu. Par smagu problēmu nozarē ir kļuvusi ārstu un speciālistu nepieejamība. “Ar katru dienu arvien grūtāk un grūtāk kļūst atrast personālu, kas gribētu sadarboties ar Nacionālo veselības dienestu. Jo kurš gan grib strādāt un, piemēram, veikt izmeklējumus par to cenu, kas atbilst sabiedriskajā sektorā sniegto pakalpojumu tarifiem,” retoriski vaicā Rēvalds, piebilstot, ka vislielākās grūtības patlaban ir ar ārpus Rīgas esošiem ārstiem un medicīnisko personālu. Proti, medicīniskais personāls vai nu pāriet darbā uz privāto sektoru, vai arī pamet valsti. Tāpēc Rēvalds rosina VM pēc iespējas drīzāk pievērsties pakalpojumu cenu struktūras izvērtēšanai un rast iespēju celt pakalpojumu cenas, jo “sistēmas iekšienē meklēt iespējas ietaupīt, samazinot pakalpojumu cenas, ir, maigi sakot, neracionāli”. Lūgts komentēt pagājušajā nedēļā apstiprināto valsts budžetu, Rēvalds atzīst, ka, no vienas puses, nozare un privātais sektors var būt iepriecināti par budžeta palielināšanu, no otras puses, pieņemtais budžets vieš piesardzīgu optimismu, jo neesot vēl skaidrs, kā tiks dalīts nozares budžets. Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Saeima pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts. Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti. …Info avots: https://nozagts.com/news/revalds-nekavejoties-jacel-cenas-mediciniskiem-pakalpojumiem?9516 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā organizē teju 200 acu operāciju vienā dienā. Tās veic no agra rīta līdz naktij, ko pacienti raksturo kā organizatoru cinismu, lēš skaties.lv ar atsauci uz Bez Tabu raidījumu. “Stradiņa slimnīcā uz acu kataraktas operāciju no visas republikas vienlaicīgi 08.00 tika uzaicināti 150 cilvēki, pārsvarā gados veci. Zināmai kundzei, smagi slimai, operāciju veica 23.00. Visu dienu šaurās telpās, bez ēšanas, pārguruši ļaudis. Atklāts cinisms no organizatoru puses! Pirms pusotras nedēļas līdzīgi mocījās aptuveni 100 pacientu,” savu sašutumu pauž situācijas aculieciniece. “Visu dienu šaurās telpās, bez ēšanas, pārguruši ļaudis. Atklāts cinisms no organizatoru puses!” rakstā teikts. Kā skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas nodaļā, pirms neilga laika tika piešķirti papildu līdzekļi 600 valsts apmaksātu kataraktas operāciju veikšanai, tāpēc atsevišķās dienās bijis šāds operāciju skaits. 100 operāciju vienā dienā, 150 citā ir attiecīgi divkārt un trīskārt vairāk nekā ikdienā veicamo operāciju skaits. Bez Tabu raidījuma žurnālisti uzklausījuši arī citu pacientu sašutumu un novērojuši, ka, piemēram, reģistratūrā, kur drūzmējas liels skaits pacientu, nereti pat ar pavadoņiem, ir vien daži desmiti krēslu, līdz ar to lielākajai daļai (pārsvarā veciem cilvēkiem) jāstāv kājās līdz reģistrācijas sagaidīšanai. Kāda pacienta dzīvesbiedre stāsta: “Rinda bija tāda, ka vīrs līdz reģistrācijai gaidīja pusotru stundu. Tas ir normāli? Un tas tikai uz reģistrāciju. Vēlāk gāja pie ārsta uz pārbaudēm, līdz kurām gaidīja vēl tikpat ilgi, ja ne ilgāk.” Taču izrādās, ka pēc ilgas nīkšanas, gaidot reģistrāciju, mokošais ceļš līdz operāciju galdam nav pat pusē: ilgi jāgaida pārbaude pie ārsta. Skaties.lv lēš: “Kā atzīst Oftalmoloģijas nodaļas vadītāja Guna Laganovska, normālā situācijā pacientiem būtu jāierāda gultas palātās, kur sagaidīt operācijas, tomēr to esot par maz, tāpēc realitātē pacienti drūzmējas gaitenī, kur arī krēslu nav gana.” Savu komentāru sniegusi arī Anita Baikova, Veselības inspekcijas pārstāve: “Tas nav normāli. Tomēr būtu bijis labāk, ja būtu nodrošinātas pacientiem gultas vietas, bet tā ir slimnīcas organizācijas vaina, tāpēc tur arī jāvēršas.” “Iemesls, kāpēc organizētas tik daudzas operācijas vienā dienā, ir vēlme pēc iespējas ātrāk apgūt papildu piešķirtos līdzekļus, lai samazinātu jau tā milzīgo operāciju tīkotāju rindu, kurā gaida aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. Turklāt citās dienās nodaļā tiekot veiktas citas operācijas un citi darbi, piemēram, uzkopšana. Tomēr daļa pacientu apšauba šādu operāciju kvalitāti ārstu garu darba stundu un noslodzes dēļ. Oftalmoloģijas nodaļas vadītāja nenoliedz, ka noslogotākajās dienās neērtības ir ne vien pacientiem, bet arī ārstiem, kuri veic operācijas, jo neesot laika pilnvērtīgi ieturēt maltīti,” secina Bez Tabu. Arī Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis Stradiņa slimnīcas vadībai veltījis asu kritiku: “Tas ir haoss loģistikā, uzņemšanā, un vispār tas, kas saistīts ar pacientu, ir svešs Stradiņa slimnīcas vadībai. Tik ilgi, kamēr slimnīcas vadībai neinteresēs pacients, vienmēr būs šādas problēmas. [..] Nav sajēgas, kāda ir slimnīcas loģistika. Elementāras lietas, kuras māca 5. kursā. Medicīnā mēs to visi zinām no galvas. Slimnīcas vadībā ir Zaļo un zemnieku savienības kasiere un Finanšu ministrijas darbone, kuras nesaprot, kā vadīt slimnīcu” P. Apinis uzskata, ka “sistēma ir stulba”, tā ietekmē operāciju kvalitāti. …Info avots: https://nozagts.com/news/stradina-slimnica-simtiem-vecu-un-slimu-pacientu-no-rita-lidz-naktij-gaitenos-gaida-operaciju?9512 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] …Info avots: https://www.facebook.com/events/1291772704227463/ Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Mārtiņš Smurģis Ir jārīkojas. Cik ilgi mūs apkaunos, apsmies, samazinās mums algas? Cik ilgi tā notiks? Tāpēc tautieši ceļamies kājās! Mēs nevar sēdēt un neko nedarīt Latvijas un mūsu pašu labā. CEĻAMIES, LATVIJAS TAUTA! …Info avots: https://m.facebook.com/events/1822284411321523?acontext=%7B%22ref%22%3A%223%22%2C%22action_history%22%3A%22null%22%7D&aref=3 un https://m.facebook.com/martins.smurgis.5 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Parādu dzēšana daudzbērnu ģimenēm. Bērna pabalsts pašlaik ir 1/3 daļa no dzīvnieku organizāciju rekomendācijām kaķim. …Info avots un video: Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] .. Info avots un protesti tiešraidēs: https://m.youtube.com/channel/UCqICgbLwt9rRjA0oe0ZiDHw Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit:http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Latvijas izglītības sistēmā nav jākautrējas atbalstīt elitārismu un attīstīt elitāras skolas, jo nākotnē šīs skolas taps par ekselences kristalizācijas centriem, šodien Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā konferencē “Sabiedrības izaicinājumi digitālajā laikmetā” sacīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V). “Nekautrēsimies atbalstīt elitārismu. Padarīsim ģimnāzijas tiešām par īstām ģimnāzijām, beigsim skaitīt tajās bērnus. Sākam intensīvi strādāt tajā “top 10%” izglītības segmentā, jo tas radīs vilkmi citiem kā burbulīšiem no katla dibena, vārot ūdeni. Mums ir nepieciešami šie ekselences kristalizācijas centri jeb vārīšanās centri,” sacīja Šadurskis. Ministrs piebilda, ka patlaban izglītības sistēma nemaz nezina kādas nākotnē būs profesijas, bet skolām ir jāsagatavo speciālisti šīm profesijām. Tas ir ļoti vienkārši paveicams, sacīja Šadurskis. “Tam, ko mēs skolā tagad mācām, nav nekādas nozīmes. Galvenais skolu uzdevums – jāiemāca sajūta, ka jāmācās būs visu mūžu un jāiedod tam pamats – jāiemāca mazliet matemātikas, valodas, dabaszinātnes, pasaules kultūras pamati un kritiskā domāšana, analītiskā domāšana. Un galvenais – digitālās prasmes un digitālais dzīvesveids, jo IT un datorika ir mūsu paplašinājums, tas ir vēl viens orgāns mūsu organismā,” skaidroja Šadurskis. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/sadurskis-izglitibas-sistema-nav-jakautrejas-atbalstit-elitarismu Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Atnāca ziņa no Kristīnes Zonbergas. Memoranda padome! Tikko beidzās sēde pie Barčas. Viņa tandēmā ar Cilinski ļoti tendeciozi izvēlas, kādus priekšlikumus protokolēt un kādus ne. Tas pats attiecas par interpretēšanu. Pastāvēju uz to, ka VSAOI izņēmumi ir NVO, viņi ieprotokolēja kā sabiedrisko labumu organizācijas (SLO). Pat uz aizrādījumu nereaģēja. Tāpat tika norādīts, ka Memoranda lēmums nav saistošs darba grupai. No tā var secināt, ka tad, kad FM un MK piekrita, ka Memoranda lēmums tiks nosūtīts Barčai, tas netiks ņemts vērā. Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Atnāca ziņa no Kristīnes Zonbergas. Memoranda padome! Tikko beidzās sēde pie Barčas. Viņa tandēmā ar Cilinski ļoti tendeciozi izvēlas, kādus priekšlikumus protokolēt un kādus ne. Tas pats attiecas par interpretēšanu. Pastāvēju uz to, ka VSAOI izņēmumi ir NVO, viņi ieprotokolēja kā sabiedrisko labumu organizācijas (SLO). Pat uz aizrādījumu nereaģēja. Tāpat tika norādīts, ka Memoranda lēmums nav saistošs darba grupai. No tā var secināt, ka tad, kad FM un MK piekrita, ka Memoranda lēmums tiks nosūtīts Barčai, tas netiks ņemts vērā. Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] …Info avots: https://www.facebook.com/amara.priedite?fref=ufi Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] …Info avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=10152535094764979&set=gm.1293140714090662&type=3&theater Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Jūlija Stepaņenko Šodien Saeimā uzklausījām netipiski agro MK atskaiti par valdības paveikto darbu 2016.gadā. Gads vēl nav beidzies,bet valdība jūtas krietni pastrādājusi, lai gan pēc likuma šāda atskaite jāsniedz līdz nākamā gada 1.martam. Saprotot to, ka šī ziņojuma prezentēšana noteikti izsauks opozīcijas kritiku, Kučinska kungs noteikti bija gatavojies to uzklausīt un nemaz nepretojās pret visiem mūsu pārmetumiem. Visa ministru komanda uz šo ziņojuma iztirzāšanu neieradās, lai gan kopīgi taču savārija ziepes. 54 lappušu garajā ziņojumā tā arī neatradu ziņas par CETA parakstīšanu, ko 17.oktobrī izlēma MK, nekonsultējoties ar sabiedrību. – Tāpat izbrīnīja fakts,ka ziņojuma nekādā veidā nekomentē Latvijas smago kritumu konkurētspējas indeksā, ņemot vērā ka paši uzņēmēji ir norādījuši konkrētus iemeslus – “Problemātiskās jomas, ar kurām uzņēmēji joprojām saskaras, ir nodokļu likmes, un to regulējuma politika, kā arī neefektīva valdības birokrātija”. – Es atgādināju Kučinska kungam par uzņēmēju atvadu vēstulēm un aicināju mani dzirdošos uzņēmējus turpināt rakstīt šādas vēstules politiķiem, lai katra komersanta aiziešana nav tikai mēmais cipars. -Es biju izbrīnīta starp pasākumiem demogrāfijas uzlabošanai ziņojumu par Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai. Tā vietā, lai beidzot ratificētu Eiropas Sociālās Hartas pantu par tiesībām uz taisnīgu darba samaksu, mūsu valdība izvēlas sarīdīt sievietes pret vīriešiem un izplatīt skolās feminisma ideoloģiju. – Visbeidzot, es aicināju Premjeru atgriezties atpakaļ valdības mājā un kopā ar ministriem sākt beidzot strādāt un atgriezties ar ziņojumu tad, kad būs izlabotas visas pielaistās kļūdas, jo ministri NAV pelnījuši Ziemassvētku brīvdienas. Es ļoti ceru, ka vismaz dažas sekundes kāds no mums lika viņam justies šādi. …Info avots: https://www.facebook.com/photo.php?fbid=618550094998597&set=a.300996103420666.1073741828.100005308365667&type=3&theater Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Budžets ir vienots dokuments, un pat atsevišķu normu neapstiprināšana nozīmētu visa budžeta atdošanu atkārtotai caurlūkošanai Saeimā, uzskata “Saskaņa”. Valsts prezidentam Raimondam Vējonim atdodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā budžeta likumus, tiktu izteikta neuzticība Māra Kučinska (ZZS) Ministru kabinetam, uzskata Saeimas opozīcijas partija “Saskaņa”, vēsta aģentūra LETA. Saskaņas trūkums Kā paziņojumā uzsver partija, iekļaujot nākamā gada valsts budžeta paketē strīdīgas likumu normas, par kurām nav vienprātības ne pašu deputātu vidū, ne organizācijās, kuras šīs normas skar, ne arī sabiedrībā kopumā, Saeimas koalīcija esot “palikusi zem sitiena” visu valsts budžetu un arī savu valdību. “Varas partiju vēlme noslēpt no sabiedrības uzmanības tādus diskutablus jautājumus kā “pedagogu lojalitāte” vai mikrouzņēmumu nodokļa likmes atcelšana, un iespēja tos bez jebkādām diskusijām apstiprināt sev vēlamajā redakcijā steidzamības kārtā divos lasījumos, guva virsroku arī šoreiz,” — uzskata Saskaņa. Partija norāda, ka pretēji opozīcijas aicinājumam strīdīgos likumprojektus izņemt no valsts budžeta paketes un skatīt tos trīs lasījumos, labojot brāķi, koalīcijas deputāti nolēmuši to nedarīt. Nepelna uzticību “Budžets, kā likumā paredzēts, ir nonācis pie Valsts prezidenta. Taču, augot sabiedrības neapmierinātībai par strīdīgajām likumu normām, līdzās budžeta likumiem pie prezidenta nonākuši arī lūgumi savādās normas neizsludināt, bet atgriezt otrreizējai caurlūkošanai,” — teikts paziņojumā. Ņemot vērā, ka budžets ir viens vienots dokuments, pat atsevišķu normu neapstiprināšana, nozīmētu visa budžeta atgriešanu atpakaļ Saeimā, jo, izņemot no budžeta konkrētus pantus vai skaitļus, mainītos arī citi budžeta aprēķini. “Tādējādi tas nozīmētu par brāķi atzīt ne tikai pavadošos likumprojektus, bet visu budžetu, kas savukārt būtu neuzticības izteikšana Ministru kabinetam,” — vērtē partija. Ļoti sarežģīti Kā ziņots, Vējonis apsver “lojalitātes grozījumu” Izglītības likumā un mikrouzņēmumu nodokļa likuma atdošanu Saeimai otrreizējai pārskatīšanai. Vējonis saņēmis vairākus lūgumus atdot Saeimai pārstatīšanai strīdīgos grozījumus. Piemēram, to lūdz partijas “No sirds Latvijai” parlamenta frakcija, Latvijas Reģionu apvienība, Izglītības un zinātdes darbinieku arodbiedrība u.c. Balsojuma dienā pret gaidāmajiem prozījumiem protesta akciju organizēja mazie uzņēmēji. Kotletes atsevišķi Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme uzsver, ka pašlaik tiek izskatīta iespēja nodot otrreizējai caurlūkošanai tikai nozares likumu par mikrouzņēmumu nodokli, taču netiek plānots nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimai nākamā gada budžetu vai vidēja termiņa budžeta ietvaru. Saeimas Juridiskais birojs informē, ka gadījumi, kad valsts vadītājs atdod parlamenta otrreizējai pārskatīšanai likumu no budžeta paketes, gadās visai reti. Iepriekš šāda situācija radās, kad Valdis Zatlers nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu par valsts pensijām. Info avots:  http://sputniknewslv.com/Latvia/20161201/3339430/latvijas-prezidents-budzets-Saeima-otrreizeja-caurlukosana-neuzticiba-valdibai.html Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Jānis Lasmanis Valdībai pēc būtības būtu jākrīt. Šādu viedokli, komentējot Valsts prezidenta teikto, ka otrreizējai caurskatīšanai Saeimā viņš atdos budžetu pavadošo likumprojektu paketē ietilpstošo Mikrouzņēmumu nodokļa likumu un, iespējams, arī citus likumus, pauž opozīcija. Tas gan būtu mazākais ļaunums, jo dažu likumu atgriešana Saeimā nozīmētu reformu apstādināšanu. «Esmu pārliecināts, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likums tiks atdots atpakaļ otrreizējai caurskatīšanai,» Latvijas Televīzijas raidījumā 1 : 1 teica prezidents. Viņš arī norādīja, ka atpakaļ varētu atgriezt arī Izglītības likumu, kurā steidzamības kārtā iebalsoja tā dēvēto pedagogu lojalitātes normu. Saeimas Kārtības rullis paredz, ka valdībai izteikta neuzticība, ja Saeima, balsojot par budžetu, to noraida. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kritizētie likumi ir tikai budžeta likumu pavadošie. Tomēr tie ir cieši integrēti pašā budžeta likumā. Piemēram, Izglītības likumā nostiprināti pedagogu atalgojuma reformai nepieciešamie līdzekļi, bet Mikrouzņēmumu nodokļa likums, atceļot nodokļu atvieglotu maksāšanu, valstij paredzējis lielākus ienākumus, kuru sadale turpmākajos gados atrunāta budžeta ietvara likumā. Ņemot vērā šo argumentu, opozīcijas partijas norāda, ka, atgriežot otrreizējai caurskatīšanai vienu vai vairākus budžeta pieņemšanas laikā apstiprinātos likumus, R. Vējonis apšaubītu arī paša budžeta kvalitāti un tādējādi izteiktu neuzticību premjerministram Mārim Kučinskim un viņa vadītajai valdībai. «Nav iespējams atgriezt vienu likuma pantu, neatgriežot visu likumu. Līdzko to atgriež, kaut uz īsu brīdi, tiek apstādināts arī viss budžets. Tas savukārt nozīmē, ka Valsts prezidents būs atlaidis Māri Kučinski,» saka Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Viņš gan nenoliedz, ka lojalitātes norma Izglītības likumā būtu jāievieš, taču uzskata, ka to nevajadzēja darīt steidzamības kārtā, sasaistot ar budžetu. «To visu lēnām varēja izdiskutēt un izpīpēt,» uzskata politiķis. Arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, kas jau lūdzis R. Vējonim atgriezt Saeimai Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, uzskata – ja prezidents tā rīkosies, viņš būs paudis neuzticību valdībai. «Tas būtu politiskais vēstījums sabiedrībai, ka Valsts prezidents ir gatavs politiķiem norādīt, ka tā rīkoties nedrīkst. Likumu atgriešana de facto nozīmētu, ka atgriezts arī budžeta likums, jo tie ir neatņemama budžeta sastāvdaļa. Tādēļ pēc būtības valdībai būtu jākrīt,» uzskata M. Bondars. Taču koalīcijas politiskie spēki un konstitucionālo tiesību eksperti uzskata, ka opozīcija izdarījusi nepareizus secinājumus. Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norāda, ka saskaņā ar likumu valdība krīt tikai tad, ja Saeimā netiek apstiprināts budžets – tas tika izdarīts agrā 24. novembra rītā. Tāpēc prezidenta tālākā rīcība valdības stabilitāti neietekmē, taču rada citus draudus. Atgriežot, piemēram, Izglītības likumu, var rasties situācija, ka tas stājas spēkā tikai nākamajā gadā, bet līdz tam brīdim valsts nespēs pildīt saistības ar pedagogiem par algu izmaksāšanu. Arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars norāda, ka likums jau ir pieņemts un tā atgriešana nerada juridiskas sekas valdībai. «Nav nekādu juridisku šķēršļu prezidentam uzlikt veto šiem likumiem, bet tas nenozīmē, ka valdībai izteikta neuzticība,» saka eksperts un piebilst, ka līdz šim Latvijā nav bijuši gadījumi, kad prezidents izmanto savas veto tiesības uz likumiem, kam ir būtiska finansiāla ietekme uz budžetu. …Info avots: http://m.nra.lv/politika/193204-deputatu-kludu-labosana-var-kaitet-pedagogiem.htm Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Premjers Māris Kučinskis (ZZS) ceturtdien Saeimā sacīja uzrunu saistībā ar ziņojumu par valdības darbu 2016.gadā. Publicējam Kučinska runu: “Ceru, ka jums visiem bija iespēja iepazīties ear ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta šogad paveikto un nākotnē iecerēto. Tas ir apjomīgs dokuments, tāpēc neatkārtošu jau pieejamu tekstu saīsinātā veidā. Aicinu visu, ko es sacīšu, uztvert kā Ministru prezidenta piezīmes uz valdības ziņojuma malām. Sekojot valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm, sākšu ar ekonomikas attīstību. Vērtējot tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016. gadā, mēs sastopamies ar krasi atšķirīgiem vērtējumiem. No vienas puses, ir pozitīva statistika, kas liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās. Tā nav tik strauja, kā tika cerēts 2015. gada nogalē, tomēr tā nav apstājusies, un tiek prognozēts, ka izaugsme turpināsies arī turpmākajos gados. Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja vairāku lielāko banku ekspertu viedoklis, ka nākamajā gadā algu pieaugums Latvijā paātrināsies, un es to vistiešākajā veidā saistu ar valdības pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas apstiprināto valsts budžetu 2017. gadam. Jaunākā Pasaules Bankas “Doing Business” pētījuma dati rāda, ka Latvija ir sasniegusi vēsturiski augstāko vietu “Doing Business” indeksā. Vienīgais parametrs, kurā mēs atpaliekam no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, ir uzņēmējdarbības izbeigšana, kas bieži vien ir maksātnespējas process. Savukārt Globālās konkurētspējas indeksā, kas balstās uz uzņēmēju aptaujās iegūtajiem datiem, Latvija ir noslīdējusi lejup, atpaliekot no abām pārējām Baltijas valstīm. Lielākās problēmas uzņēmēju skatījumā ir nodokļu likmes un neefektīva, birokrātiska valsts pārvalde. Tie ir virzieni, kuros valdībai jāturpina strādāt ciešā sadarbībā ar visām uzņēmēju un investoru organizācijām. Reizē ar pozitīviem vērtējumiem gan ekspertu, gan uzņēmēju vidē aizvien biežāk izskan bažas par iespējamo stagnāciju vai pat jaunu krīzi, kas var skart arī Latviju. Trauksmes pamatā ir cilvēku prātos valdošā nenoteiktība, satraucošas pārmaiņas Eiropā un pasaulē. Tās tiek saistītas ar Brexit, vēlēšanu rezultātiem ASV, iespējamo populisma vilni vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lokālajiem militārajiem konfliktiem pasaulē un to iespējamo eskalāciju, bēgļu krīzi un vēl, un vēl… Nenoteiktība šobrīd ir biežāk lietotais vārds, tiklīdz sākam spriest par ekonomikas attīstību. Protams, tas nepadara vieglāku valdības darbu, tomēr liek vairāk koncentrēties uz lietām, kuras ir valdības un arī Saeimas kompetencē. Globālo pārmaiņu gaidas un iespējamie riski neatceļ valdības deklarācijā definētos mērķus. Galvenais mērķis paliek nemainīgs – turpmākajos gados ir jānodrošina ilgtspējīga valsts attīstība ar IKP pieaugumu 4 līdz 5 % apmērā katru gadu. Tā nebūs utopija, ja mēs precīzi pildīsim valdības deklarācijā un rīcības plānā noteiktos uzdevumus. Šie uzdevumi ir labi zināmi – konkurētspējīgas un pat izcilas uzņēmējdarbības vides izveide, labvēlīga investīciju klimata iedibināšana, stratēģisko investīciju virzienu attīstīšana un citi. Piekritīsiet, ka tie ir jau daudzas reizes dzirdēti un pat apnikuši vārdi. Tā teikt – dzirdējām un aizmirsām. Mēģināšu izstāstīt, ko tas nozīmē, ja par to runā pavisam konkrēti. Brexit sakarā bieži izskanējis viedoklis, ka daudzi Lielbritānijā reģistrētie uzņēmumi meklēs citas mītnes zemes Eiropas Savienības ietvaros. Tad nu iedomāsimies vienu ārzemju investoru, kurš vēlas reģistrēt uzņēmumu Latvijā. Viņam jānodrošina iespēja reģistrēt uzņēmumu, aizpildot visus formālos dokumentus e-vidē angļu valodā, viņam ir jābūt pārliecībai, ka arī visas uzņēmumu finansiālās atskaites viņš varēs aizpildīt angļu valodā. Investoram ir jāzina, ka visus nodokļus viņš varēs pārskaitīt uz vienu kontu. Visbeidzot – viņam nedrīkst būt šaubu, ka maksātnespējas gadījumā viņam un viņa īpašumam tiks nodrošināta Eiropas Savienības labākajiem standartiem atbilstoša aizsardzība. Visa šī informācija par uzņēmuma darbību Latvijā viņam ir jāuzzina internetā, sēžot savā birojā Londonā, Liverpūlē vai jebkurā citā pilsētā, kuras futbola klubā varbūt spēlē kāds latvietis. Protams, ka angļu valodā. Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku Stockmann lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām. Tā nav utopija, esmu pārliecināts, ka esošie valsts iestāžu administratīvie un intelektuālie resursi ļauj šādus modeļus ieviest salīdzinoši īsā laikā. Jā, vajadzīgas izmaiņas dažos likumos un normatīvajos aktos. Jā, ir vajadzīgs arī Saeimas atbalsts. Vajadzīga politiskā griba mainīt valsts pārvaldes paradigmu! Vajadzīgi lēmumi un tiem sekojoša rīcība. Sirma galva un līkumota biogrāfija nav netikums, ja jums, deputātu kungi, šodien ir drosme iet uz priekšu! Esmu pārliecināts – jūs to varat! To es saku arī sev. Vēl saistībā ar ekonomikas attīstību jāpiemin problēma, kura vistiešākajā veidā ir saistīta ar izglītības nozari. Tā ir disproporcija starp Latvijas darba tirgus vajadzībām un izglītības iestāžu sagatavotajiem speciālistiem – liela humanitāro un sociālo zinātņu fakultāšu beidzēju pārprodukcija pretstatā absolventu trūkumam inženiertehniskajās zinātnēs. Vēl statistika atklāj, ka milzīgs skaits mūsu jauniešu ienāk darba tirgū bez jebkādām profesionālām iemaņām, tātad bez jebkādas konkurētspējas. Šķiet, ka te būtu vajadzīga aktīvāka darba devēju iesaiste izglītības procesā un valsts finansēto specialitāšu audzēkņu un studentu skaita plānošanā. Beidzot jāsalauž akadēmiskā izolētība. Darba devējiem būtu jāpiedalās arī mācību programmu izstrādē un mācību procesā un jābeidz kuluāros ironiski apsmiet izglītības sistēmas darbības rezultātus. Tā ir mūsu kopīga lieta. Tas attiecas uz visām specialitātēm, arī uz sociālajām zinātnēm. Par demogrāfiju. Dabisks process, kuru var ietekmēt ar dažādiem instrumentiem, arī ar politiskiem – ar pabalstiem, sociālajiem pakalpojumiem, bērnudārziem, veselības aprūpi, izglītības kvalitāti, galu galā – ar drošības sajūtas radīšanu. Šai jomā jau šis tas ir darīts, lai arī visai pieticīgi. Manuprāt, ļoti svarīgi būtu izveidot attiecības starp darba devēju, valsti un potenciālo jauno māmiņu, kura atturas no grūtniecības, jo baidās zaudēt darbu. Tieši tāpēc es valsti lieku pa vidu. Te vēl trūkst risinājumu un skaidras valsts aizsardzības. Jāmeklē! No otras puses, demogrāfiskā situācija Latvijā tiešā veidā iespaido visas nozares. Darbaspēka deficīts, piemēram, celtniecībā, jau tuvākajā laikā kļūs par reālu problēmu, jo Eiropas fondu finansējums drīz beigsies. Šī problēma neizbēgami sadursies ar nacionāli noskaņotās sabiedrības daļas vēlmi ierobežot cittautiešu ierašanos Latvijā. Tomēr darba tirgus diktē savus noteikumus – būs jāaicina viesstrādnieki, jo neesmu pārliecināts, ka lielākās Latvijas būvfirmas ir paredzējušas būtisku algu palielināšanu vietējiem darba ņēmējiem. Tā ir tikai viena maza ilustrācija tam, kā demogrāfijas problēmas ietekmē tautsaimniecību, izglītību un nacionālo politiku. Vēl dažas piezīmes par norisēm izglītības nozarē. Pirmais lielais solis ir sperts – ir īstenota skolotāju algu reforma. Jā, bija neskaidrības, neapmierinātība, pat protesti, bet tie vēlreiz atklāja jau labi zināmo lietu – Latvijas skolu tīkla uzturēšana ir neadekvāti dārga attiecībā pret skolēnu skaitu un nespēj nodrošināt ne mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitāti, ne labam skolotājam atbilstošu darba samaksu. Diemžēl. Arī nākamais solis ir skaidrs – jāoptimizē skolu tīkls. Būsim godīgi, skolu skaits ir jāsamazina. Te ārkārtīgi būtiska ir pašvaldību spēja sadarboties, jo viss fokusējas uz finansiālajām attiecībām. Tās ir valsts intereses, visu nodokļu maksātāju intereses, te nav vietas egoismam. Jāmācās sadarboties. Būtisks izglītības politikas virziens ir kvalitātes nodrošināšana visos sistēmas līmeņos. Jebkuram skolēnam līdz pat vidusskolai ir jābūt iespējai iegūt tādu izglītību, kas ļautu viņam iestāties augstskolā. Izglītības kvalitātes nevienlīdzība reģionālajā līmenī nav pieļaujama. Par veselības sistēmas reformām. Galvenais virziens ir noteikts – valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas finansējums tiek plānots ilgtermiņā ar mērķi sasniegt finansējumu 1000 eiro gadā katram Latvijas iedzīvotājam. Aicinu Veselības ministriju atbildīgi izvērtēt slimnīcu tīkla optimizāciju Latvijā un darīt to, konsultējoties ar politiskajiem un sociālajiem partneriem. Ir svarīgi, lai savlaicīgi un visiem saprotami tiktu izskaidrots, kāda ir reformu būtība, kādi būs ieguvumi un kad tie būs jūtami. To nedarot, tiek atstāta vieta spekulācijām un dažādu interešu lobēšanai. Man nav piezīmju uz ziņojuma malām par divām nozarēm – tās ir kultūra un nacionālā drošība. Tur ir grūti ko piebilst pie kopējā valdības ziņojuma attiecīgajām sadaļām. Iecerēto pasākumu plāni un to apraksti ir precīzi un konkrēti. Aicinu tos pārlasīt. Man tikai atliek piebilst, ka nacionālā drošība – gan iekšējā, gan ārējā – bija viens no šīs koalīcijas izveidošanas pamatakmeņiem. Otrs bija un ir nacionālās identitātes stiprināšana un saliedētas sabiedrības veidošana. Mēs esam nacionāli konservatīva valdība, kura apzinās reformu nepieciešamību un iet reformu ceļu! Nobeigumā daži vārdi par jautājumiem, kas pēdējās nedēļās pamatīgi saviļņojuši lielu Latvijas sabiedrības daļu. Tas ir minimālais sociālais maksājums un mikrouzņēmuma nodokļi. Abi jautājumi ir mantoti no iepriekšējās valdības. Par pirmo. Man ir bijušas vairākas sarunas ar uzņēmējiem, kuri diezgan lielu cilvēku skaitu nodarbina tikai dažas stundas mēnesī. Šie cilvēki saņem algu par padarīto, un tā ir ievērojami mazāka par minimālo. Skaidrs, ka uzņēmēji nav gatavi par šiem darbiniekiem maksāt sociālo nodokli no minimālās algas, jo tā viņu pakalpojumi sadārdzināsies un viņi riskē zaudēt konkurētspēju. Nojaušu, ka daļa no viņiem var doties “ēnu biznesa” virzienā. Lai novērstu šos riskus un respektētu gan darba dēvēju, gan darba ņēmēju intereses, šobrīd norit saspringts darbs Saeimas komisijās. Esmu pārliecināts, ka tā rezultāts būs skaidrs jau tuvākajās dienās un apmierinās visu iesaistīto pušu intereses. Jautājums par mikrouzņēmuma nodokļiem ir sarežģītāks, jo sākotnēji labā ideja īsā laikā pārtapa par nodokļu optimizācijas instrumentu. Graudi pazuda pelavās. Taču arī šeit tiek meklēti risinājumi, kas ļautu saglabāt šo biznesa modeli transformētā veidā. Visbeidzot – paldies Saeimai par atbalstu, paldies par kritiku. Man liekas, mēs protam strādāt kopā! Es ceru uz izpratni un sekmīgu sadarbību nākotnē. Visi kopā valsts un tautas labā!” …Info avots: http://m.la.lv/kucinskis-helsinku-stockmann-var-norekinaties-rublos-mums-jadoma-ar-par-sadam-iespejam/ Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Portālā “Latvija.lv” referenduma ierosināšanai par Saeimas atsaukšanu līdz šim ir parakstījušies vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotāju, liecina portālā pieejamā informācija. Līdz šim par šo iniciatīvu ir parakstījušies 2442 cilvēki. Parakstīties iespējams arī notariāli. Tomēr pieslēdzoties iespējai parakstīties par iniciatīvu, ir redzams paziņojums, ka šobrīd nav iespējams pārbaudīt vēlēšanu tiesību esamību Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistrā, tāpēc parakstīšanās tiešsaistē nav iespējama. Iniciatīvu ierosinājusi organizācija “Varu Latvijas tautai”, kas reģistrēta Mārupē, Ūdru ielā 14. Centrālā vēlēšanu komisija šo parakstu vākšanas iniciatīvu reģistrēja pagājušajā nedēļā. Ideja visai aktīvi tiek izplatīta sociālajos tīklos. Vēlētāju tiesības atsaukt Saeimu ir paredzētas Satversmē, un ierosināt tautas nobalsošanu par šo jautājumu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas un gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Parakstīt tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji var pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem, pie zvērinātiem notāriem un internetā – portālā “www.latvija.lv”. Parakstīties par šo vēlētāju iniciatīvu iespējams līdz 2017.gada 6.novembrim. …Info avots: https://nozagts.com/news/par-saeimas-atlaisanu-nedelas-laika-parakstijusies-ap-2500-iedzivotaji?9568 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] 2016.gada 2. decembrī pie Prezidenta pils notika protests pret Saeimas sasteigti un sliktos darba apstākļos, strādājot vairāk nekā 8 darba stundas, kopumā 20 stundās, neizguļoties un nespējot objektīvi iedziļināties budžetā, pieņemto 201.gada valsts budžetu un pavadošo likumu lērumu. Iepriekšējā dienā tika iesniegta vēstule Prezidentam ar aicnājumu atdot budžeta likumus otreizējai caurskatīšanai. Satversme paredz pēdējo stop-krānu, lai Saeima nevarētu pieņemt sliktu budžetu, 10 dienu laikā no likumu pieņemšanas, neizsludināt likumu un atdot otreizējai caurskatīšanai. Izmantot šo iespēju aicina visi, kurus skar budžets Latvijā- Latvijas pilsoņus. …Info avots un protesta video: https://www.youtube.com/watch?v=_NZ6bd5qlos Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] 2016.gada 2. decembrī pie Prezidenta pils notika protests pret Saeimas sasteigti un sliktos darba apstākļos, strādājot vairāk nekā 8 darba stundas, kopumā 20 stundās, neizguļoties un nespējot objektīvi iedziļināties budžetā, pieņemto 201.gada valsts budžetu un pavadošo likumu lērumu. Iepriekšējā dienā tika iesniegta vēstule Prezidentam ar aicnājumu atdot budžeta likumus otreizējai caurskatīšanai. Satversme paredz pēdējo stop-krānu, lai Saeima nevarētu pieņemt sliktu budžetu, 10 dienu laikā no likumu pieņemšanas, neizsludināt likumu un atdot otreizējai caurskatīšanai. Izmantot šo iespēju aicina visi, kurus skar budžets Latvijā- Latvijas pilsoņus. …Info avots un protesta video: https://www.youtube.com/watch?v=_NZ6bd5qlos Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā atliek līdz jauna regulējuma pieņemšanai. Izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā tiks atliktas līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums, piektdien vienojās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā. Kučinskis žurnālistiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots līdz nākamā gada aprīlim izstrādāt alternatīvu regulējumu, kas tiks skatīts kontekstā ar kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Premjers piebilda, ka netiek atceltas valdības ieceres veikt izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā. “Ja valdība nebūs spējīga izveidot jaunu regulējumu, tad uzņēmumi varēs strādāt esošā režīma ietvaros,”” uzsvēra Kučinskis. LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda gandarījumu, ka iepriekšējais regulējums tiks likvidēts tikai tad, kad spēkā stāsies jauns. “Tā ir galvenā ziņa mikrouzņēmumu režīmā strādājošajiem, ka viņi var turpināt darbu bez stresa,” piebilda Rostovski. Savukārt Ašeradens informēja, ka Ekonomikas ministrija jauno regulējumu neizstrādās sasteigti. Pēc viņa teiktā, vispirms tiks meklēts risinājums tam, ko vispār sagaida no mikrouzņēmumu režīma, pēc tam tiks piesaistīts kāds pētnieks no Latvijas, kas apstrādās datus un izstrādās rekomendācijas, visbeidzot tiks pieņemts regulējums, kas atbalstītu gan mazo biznesu, gan dzīvesstila uzņēmumus. …Info avots: http://www.leta.lv/home/important/1ACF21E5-FA8C-4F68-B55A-BAEE6F4BC211/ Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, prezidents uzskata, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Tāpat Vējonis norādīja, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu. “Iepriekš pieņemtu lēmumu nepildīšana grauj iedzīvotāju uzticēšanos valsts varai kopumā, kā arī mazina uzņēmējdarbības vides drošību un stabilitāti,” vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TV/LNNK) raksta prezidents. Vējonis uzsver, ka uzņēmējiem jābūt skaidrībai un pārliecībai par uzņēmējdarbību regulējošiem noteikumiem. Izmaiņām likumos un nodokļu politikā jābūt paredzamām un saskaņotām, lai to izpilde veicinātu un stiprinātu uzņēmējdarbības vidi. Valsts prezidents cer, ka izveidojusies situācija tiks izmantota, lai uzlabotu savstarpējo uzticēšanos starp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un valsts varu. Tāpat Vējonis kategoriski noraida, ka Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu atgriešana otrreizējai caurlūkošanai nozīmē neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likumā, noraidot priekšlikumus ilgāk saglabāt šo režīmu. Likuma izmaiņas paredz, ka pašreizējiem mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kas vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018.gada 31.decembra, līdz 2018.gada 15.decembrim būs jāreģistrējas par uzņēmumu ienākumu nodokļa vai iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāju. Savukārt šodien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) panāca vienošanos, ka izmaiņas mikrouzņēmumu režīmā tiks atliktas līdz brīdim, kamēr stāsies spēkā alternatīvs mazo uzņēmumu regulējums. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai LETA sacīja, ka tādējādi Saeimā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kurā paredzēts mikrouzņēmumu regulējuma izbeigšanas termiņš, pagaidām nebūs spēkā. Kučinskis žurnālistiem stāstīja, ka šodien ar LTRK ir panākts kompromiss, kas paredz, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz nākamā gada aprīlim izstrādās alternatīvu mazā biznesa regulējumu, kas tiks skatīts kontekstā ar kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Premjers piebilda, ka šodienas vienošanās neatceļ valdības ieceri veikt izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā. Savukārt Ašeradens informēja, ka EM jauno regulējumu neizstrādās sasteigti. Pēc viņa teiktā, vispirms tiks meklēts risinājums tam, ko vispār sagaida no mikrouzņēmumu režīma, pēc tam tiks piesaistīts kāds pētnieks no Latvijas, kas apstrādās datus un izstrādās rekomendācijas, visbeidzot tiks pieņemts regulējums, kas atbalstītu gan mazo biznesu, gan dzīvesstila uzņēmumus. Pēc ekonomikas ministra teiktā, jaunais mazā biznesa regulējums tiks ietverts kopējā jaunajā valsts nodokļu politikā, kas jāizstrādā līdz nākamā gada 1.aprīlim. …Info avots: http://www.leta.lv/home/important/43707A7D-C731-41D5-94A3-3A67581052E2/ Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Lai Finanšu ministrijas pārstāvji ir teikuši, ka Saeimas deputātu “kvotas” nākamā gada budžetā bija aptuveni 20 miljoni eiro, šī summa bijusi lielāka – ap 28 miljoniem eiro, aplēsis izdevums “Ir”. “Ir.lv” aprēķini liecina, ka “kvotu” apmērs šogad sasniedzis rekordlielu summu – 27,9 miljoni eiro. No šīs naudas atvēlēti apjomīgi līdzekļi gan lieliem infrastruktūras projektiem pašvaldībās, gan arī daži simti vai tūkstoši krietni vien mazākiem projektiem. Lielākās summas atvēlētas trīs koalīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības, “Vienotības” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu priekšlikumiem. Piemēram, 1,55 miljoni tikuši gan Ventspils olimpiskā centra attīstībai, gan Liepājas tenisa kortu celtniecībai. Vēl 1,1 miljons atvēlēts Valmieras stadiona rekonstrukcijai un citiem mērķiem. Kopumā koalīcijas deputātu iesniegtajām iniciatīvām iedalīti 13,7 miljoni eiro. Lai gan nauda izdalīta lielākoties koalīcijas deputātu priekšlikumiem, atbalstīti arī 14 partijas “Saskaņa” ierosinājumi 129 000 eiro apmērā. Nauda tiks baznīcām, skolām un slimnīcām. Vislielākais finansējums no “deputātu kvotām” ticis sporta nozarei – 10,5 miljoni eiro, kam seko 7,8 miljonu eiro finansējums infrastruktūras vai komunālajiem projektiem pašvaldībā. Vairāk nekā 2 miljoni eiro piešķirti baznīcu remontiem, vēl 2,6 miljoni eiro atvēlēti dažādiem izglītības projektiem, 3,4 miljoni eiro tiks kultūras iestādēm vai pasākumiem. Salīdzinoši mazāka summa – 860 000 eiro paredzēti dažādiem sociāliem mērķiem un 630 000 eiro – sabiedriskajām organizācijām. Kā norāda izdevums, lielākie finanšu līdzekļi tiks tām pašvaldībām, kurām ir saistība ar valdošajām partijām. Līdere ir Ventspils, kas no “deputātu kvotām” saņems 4,1 miljonu eiro. Otrajā vietā ir Liepāja ar 1,7 miljoniem eiro, bet Rēzekne un novads saņems 1,4 miljonus eiro. Puse no “deputātu kvotām” sadalīta atsevišķiem maziem projektiem – gandrīz 200 finansējuma saņēmējiem summas ir mazākas par 20 000 eiro. Kā ziņots, Saeima aizvadītajā nedēļā pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/izdevums-saeimas-deputati-kvotas-sadalijusi-ieverojami-vairak-neka-20-miljonus-eiro Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit:  http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit:   http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…]  …Info  avots:   http://www.leta.lv/home/important/4F43C515-E58D-4DC6-94AD-C6759EAD26E6/ Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit:   http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Pats Edžus raksta: “Nesen notikusi jaunā budžeta izveide. Man un daudziem citiem mikrouzņēmējiem nākotne izskatās ļoti bēdīga, tāpēc devāmies ielās meklēt kādu politiķi, kuram parādīt īpašu triku ar naudu. Kas notiek ar šo naudu Solvitas Āboltiņas rokās, to vērojiet šajā video…” Jāsaka, ka Āboltiņai triks nenāca pie sirds, tāpēc viņa bez komentāriem devās prom. …Info  avots  un  video: https://nozagts.com/news/video-kas-notiek-ar-naudu-ja-ta-nonak-solvitas-aboltinas-rokas?9567#at_pco=smlre-1.0&at_si=5842bba2499c42db&at_ab=per-2&at_pos=2&at_tot=3 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Pamatojumā Krauze skaidroja – lauksaimniecība ir nozare, kuru raksturo paaugstināti riski ražošanas procesā, kas saistīti ar darba drošību un nelaimes gadījumiem darbā, augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un to ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, saražotās produkcijas nekaitīguma nodrošināšanu. «Risku novēršanai un izslēgšanai lauksaimniekiem ir nepieciešams prast valsts valodu atbilstošā līmenī, lai varētu iepazīties un izprast attiecīgās jomas likumdošanu un instrukcijas,» piebilda Krauze. Viņš arī uzsvēra – ņemot vērā, ka līdz šim ir notikuši likuma pārkāpumi ar būtiskām sekām, kurus veikuši Latvijā saimniekojoši citu valstu lauksaimnieki ar sliktām valsts valodas zināšanām, ir nepieciešams grozīt likumu un noteikt, ka, iegādājoties lauksaimniecības zemi, potenciālajiem īpašniekiem jāprot latviešu valoda atbilstošā līmenī. Arī šodien debatēs Krauze norādīja, ka tas priekšlikums balstīts uz to, ka lauksaimniecība ir paaugstinātas bīstamības nozare. Saeima noraidīja šo ierosinājumu – 38 deputāti balsoja par, 27 politiķi bija pret, bet vēl 15 parlamentārieši atturējās. …Info  avots:    http://financenet.tvnet.lv/zinas/637167-noraida_ierosinajumu_lauksaimniecibas_zemi_laut_iegadaties_tikai_latviesu_valodu_zinosiem_cilveki Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Dace Kokareviča Līga Fātima Legzdiņa ir viena no piecām latvietēm, kas pieņēmušas islāmticību un mūsu sabiedrībā parādās tikai nikābā – musulmaņu sievietes tradicionālajā tērpā ar aizsegtu seju. Šogad Tieslietu ministrija, izstrādājot likumprojektu “Sejas aizsegšanas ierobežojuma likums”, uzklausīja sabiedrisko organizāciju viedokļus, un musulmaņu draudzes “HALAL” iesniegtajā tekstā ietverti Līgas Fātimas argumenti pret likumprojektu. “Nikābs ir zīme tam, uz ko tiekties – patiesai garīgai iekšupvērstībai un garīgā aspekta pārākumam pār fizisko. Zīme par tiekšanos tuvoties Dievam, nevis pēc tā, kas vilina vairumu ļaužu (un tieši sieviešu gadījumā – izdaiļošanās, lai izrādītos citiem cilvēkiem, lai glaimotu savai patmīlībai un godkārei). [..] Reliģijas pamatmācībā ir divi vadošie viedokļi par sejas aizsedzošo apģērba nēsāšanu. Pirmais Islāma zinātnieku viedoklis – tā ir obligāta prasība un, ja sieviete to nedara, tas viņai ieskaitās kā grēks. Otrais viedoklis – tas ir ieteicams. Ja viņa to nedara, tas neskaitās kā grēks, bet, ja viņa aizsedzas pilnībā, viņai tiek ieskaitīts kā labs darbs. [..] Var atklāt seju, kad nepieciešams apliecināt savu personību (robežkontrole u. c.), apmeklējot ārstu.” Līga ir konvertīte – cilvēks, kas mainījis reliģisko piederību. Bērnībā kristīta baznīcā un klausījusies, kā vecmāmiņa lasa priekšā Bībeli, taču pusaudzes gados sākusi interesēties par citām reliģijām. Līgu saistījis islāms, sākusi mācīties arābu valodu. Ar ieganstu, ka musulmane nedrīkst precēties ar citas ticības cilvēku, Līga Fātima islāmam pievērsusi arī līgavaini, kurš šo reliģiju pieņēmis kāzu dienā. Kopš kāzām sieviete sabiedrībā valkā nikābu – seju aizsedzošo tērpu, uz kura nēsāšanu nebūt neesot uzstājis vīrs, bet sākumā pat centies atrunāt. Sarunā ar Līgu Fātimu redakcijā viņai jautājām: Vai islāmā paredzētā daudzsievība jums ir pieņemama? Piemēram, ja jūsu vīrs izvēlētos vēl vienu sievu? Pēc islāma likumiem vīram var būt četras sievas. Man nav bijusi reāla saskare ar daudzsievību, jo nepazīstu nevienu sievieti, kuras vīram būtu vairākas sievas. Bet Dievs labāk zina, kas cilvēkam ir piemērots un vajadzīgs. Lasīju rakstu, ka musulmaņi varot izlasīt ieteikumus, kā par nepaklausību sievu sist tā, lai neparādās zilumi. Ko saka likumi par sievas sodīšanu? Korānā un komentāros ir pateikts, ka vīrietis ir ģimenes galva, nosaka kārtību ģimenē un sievai ir pienākums klausīt. Par sišanu vai iepēršanu esmu lasījusi, ka sods var būt tāds, kas nenodarītu miesas bojājumus. Salauzt roku vai uzdauzīt zilumus nedrīkst. Ja tiek nodarīti miesas bojājumi, sieva var vērsties tiesā un prasīt, lai vīru soda. Ēģiptē ir tāds kociņš, ko parasti lieto zobu tīrīšanai, apmēram tik liels kā zīmulis vai mazliet resnāks. Ar to drīkst iepērt. Bet, pirms šausmināties, ka islāma valstīs vīrietim atļauts sievu sodīt, paraudzīsimies, cik vardarbības gadījumu ģimenēs ir Latvijā! Zilumi un lauztas rokas nav retums. Bet mēs tos arī nosodām! Taču vardarbība Latvijā pastāv. Kaut kāda regulācija ģimenē ir vajadzīga. Jebkurai organizācijai ir vadītājs, galvenais atbildīgais. Dievs nolicis, ka ģimenē tas ir vīrietis. Nopietna nepakļaušanās, izsmiekls no sievas puses ir ģimenes graušana. Vīriem teikts: “Ja baidāties no viņu nepaklausības, tad brīdiniet viņas, neguliet ar viņām kopā un sitiet.” Tie ir tā kā trīs soļi: saruna jeb brīdinājums, pēc tam – izvairīšanās, varbūt arī nerunāšana ar sievu, un sišana tikai kā pēdējais solis, lai vestu sievu pie prāta. Mums ir ne tikai Korāns, bet arī Pravieša piemērs. Ir zināms, ka viņš nekad nesita nevienu – ne sievieti, ne bērnu, pat dzīvnieku ne. Visu sarunu ar Līgu Fātimu lasiet “Latvijas Avīzes” 2016.gada 5. decembra numurā vai “LA” elektroniskajā izdevumā. …Info avots: http://www.la.lv/latviete-nikaba-nepaklausigas-sievas-drikst-sist/ Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Oktobrī salīdzinājumā ar septembri pasliktinājies valdības darba vērtējums, liecina jaunākā “Baltic International Bank” Latvijas barometra dati. Oktobrī apmierinātību ar valdības darbu pauda 16% respondentu, bet neapmierināti bija 74%. Desmitdaļai aptaujāto bija grūti novērtēt valdības darbu. Salīdzinājumam – septembrī ar valdības darbu bija apmierināti 20%, bet neapmierināti – 71%. Valdības darba vērtējuma indekss oktobrī bija mīnus 42, savukārt septembrī šis rādītājs bija mīnus 35. “Baltic International Bank” Latvijas barometrs ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises. Jaunākā barometra aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, kas veikta oktobrī. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās, tika aptaujāti 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. …Indo  avots:   https://nozagts.com/news/ar-valdibas-darbu-nav-apmierinati-74-respondentu?9582 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Sabiedrības neapmierinātībai ar Saeimas un politiķu darbu ir arī objektīvs pamats, uzskata partijas “Vienotība” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Politiķis uzsvēra – ja rūpīgi ieklausāmies Latvijas cilvēkos, tad veidojas arvien lielāka neapmierinātība ar Saeimas un politiķu darbu. “Protams, te sava loma ir arī austrumu kaimiņa vēlmei caur propagandu radīt Latvijas kā neizdevušās valsts tēlu, kā arī atsevišķu politiķu mērķtiecīgai vēlmei degradēt Saeimas un valdības darbu līdz absurdam, izplatot publiskajā telpā pat melus un puspatiesības,” norādīja deputāts. Vienlaikus viņš atzina, ka šādam sabiedrības noskaņojumam ir arī objektīvs pamats. Runājot par partiju, Smiltēns atgādināja, ka pirms pusgada ārkārtas kongresā trāpīgi situāciju raksturoja politiķis Jānis Rozenbergs, norādot, ka tas ir mirklis, kad izšķirsies, vai vispār būt “Vienotībai”. Tomēr pusgada laikā ir notikušas nopietnas pārmaiņas partijas iekšienē, partijas ikdienas darba organizācijā Saeimā un valdībā. “Vērojot mūsu partijas reitingu dinamiku, var teikt, ka Latvijas sabiedrība tomēr ir pateikusi – “Vienotībai” būt,” ir pārliecināts Smiltēns. Viņš norādīja, ka “Vienotības” biedru skaits ir nemainīgs – 2500, taču 2500 ir tikai 25% no mērķa, kuru noteica partija. Kā ziņots, “Vienotība” 3. decembrī Cēsīs pulcējusies kongresā, kas veltīts diskusijām par partijas mērķiem un uzdevumiem, sagaidot Latvijas simtgadi. Kongresam bija izvirzīti 285 pārstāvji no vairāk nekā 2400 partijas biedriem. No rīta kongresā bija reģistrējušies 208 delegāti. …Info avots: https://nozagts.com/news/smiltens-atzist-sabiedribas-neapmierinatibai-ar-politiku-darbu-ir-ari-objektivs-pamats?9588 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Māris Bērziņš, ekonomists, rakstnieks, dažādu literāro balvu laureāts un romāna “Svina garša” autors intervijā “Neatkarīgajai Rīta avīzei” pauž viedokli par Latvijas politisko bezatbildību, demokrātijas trūkumu un birokrātijas džungļiem. “Neatrisināmā problēma ir tā, ka Latvijā ir pārāk maz cilvēku, kuri nesavtīgi un gudri spētu ilgāku laiku kalpot valsts attīstībai. Un tie, kas tādi ir, vienkārši pazūd Saeimas un valdības kolektīvajā bezatbildībā. Šī vēžveidīgā kolektīvā bezatbildība ir kaut kas vienkārši graujošs, nejēdzīgs, izravējams,” izsakās Bērziņš. “Par tā dēvēto politisko atbildību vispār nevar runāt bez ironijas un sarkasma. Un tomēr pie mums to sauc par rietumniecisku demokrātiju. Nesaku, ka vietā jāliek kaut kas autoritārs vai diktatorisks, bet mūsu demokrātija ir parodija par demokrātiju,” uzskata rakstnieks. Lielu bīstamību Bērziņš saskata aizvien pieaugošajā birokrātijas varā. “Birokrātiskais aparāts ir tā sazaļojis kā nekad. Manuprāt, birokrātiskais aprāts pieaug neprātīgi un to ik pa desmit gadiem vajadzētu ar buldozeru nošķūrēt. Kā ar krūmiem aizaugušās vietās – nocirst, un, kad no jauna aizaudzis, atkal viss jāiztīra. Runāju ar kādu draugu, kurš, būdams skolotājs, vēlāk nonāca Izglītības ministrijā. Darbs no deviņiem līdz pieciem. Viss ir, sociālā nodrošināšana, alga arī laba. Es viņam jautāju – vai mēs nevarētu iztikt bez tavas ministrijas? Viņš saka – mierīgi! Skolotāji taču zina, kas viņiem jādara. Bez tā visa uzblīdušā aparāta, kas raksta instrukciju instrukcijas. Cilvēki cenšas paši sevi piemānīt, ka viņu darbs ir vajadzīgs, jo atteikties no valsts dāvātā komfortablā nodrošinājuma ir tik grūti. Pat, ja tev tavs darbs nemaz nepatīk. Birokrātija ir samilzusi baisi. (..) Birokrātija ir neķītri audzelīga,” izsakās Bērziņš. …Info avots: https://nozagts.com/news/viedoklis-birokratija-baisi-samilzusi?9441 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Māris Bērziņš, ekonomists, rakstnieks, dažādu literāro balvu laureāts un romāna “Svina garša” autors intervijā “Neatkarīgajai Rīta avīzei” pauž viedokli par Latvijas politisko bezatbildību, demokrātijas trūkumu un birokrātijas džungļiem. “Neatrisināmā problēma ir tā, ka Latvijā ir pārāk maz cilvēku, kuri nesavtīgi un gudri spētu ilgāku laiku kalpot valsts attīstībai. Un tie, kas tādi ir, vienkārši pazūd Saeimas un valdības kolektīvajā bezatbildībā. Šī vēžveidīgā kolektīvā bezatbildība ir kaut kas vienkārši graujošs, nejēdzīgs, izravējams,” izsakās Bērziņš. “Par tā dēvēto politisko atbildību vispār nevar runāt bez ironijas un sarkasma. Un tomēr pie mums to sauc par rietumniecisku demokrātiju. Nesaku, ka vietā jāliek kaut kas autoritārs vai diktatorisks, bet mūsu demokrātija ir parodija par demokrātiju,” uzskata rakstnieks. Lielu bīstamību Bērziņš saskata aizvien pieaugošajā birokrātijas varā. “Birokrātiskais aparāts ir tā sazaļojis kā nekad. Manuprāt, birokrātiskais aprāts pieaug neprātīgi un to ik pa desmit gadiem vajadzētu ar buldozeru nošķūrēt. Kā ar krūmiem aizaugušās vietās – nocirst, un, kad no jauna aizaudzis, atkal viss jāiztīra. Runāju ar kādu draugu, kurš, būdams skolotājs, vēlāk nonāca Izglītības ministrijā. Darbs no deviņiem līdz pieciem. Viss ir, sociālā nodrošināšana, alga arī laba. Es viņam jautāju – vai mēs nevarētu iztikt bez tavas ministrijas? Viņš saka – mierīgi! Skolotāji taču zina, kas viņiem jādara. Bez tā visa uzblīdušā aparāta, kas raksta instrukciju instrukcijas. Cilvēki cenšas paši sevi piemānīt, ka viņu darbs ir vajadzīgs, jo atteikties no valsts dāvātā komfortablā nodrošinājuma ir tik grūti. Pat, ja tev tavs darbs nemaz nepatīk. Birokrātija ir samilzusi baisi. (..) Birokrātija ir neķītri audzelīga,” izsakās Bērziņš. …Info avots: https://nozagts.com/news/viedoklis-birokratija-baisi-samilzusi?9441 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Par to, ka arī nākamgad pieaug Saeimas deputātu darba algas apmērs, jau tika ziņots. Medijs “Kas Jauns” deputātiem uzdeva vienkāršu jautājumu. Vai viņi paši uzskata, ka būtu to pelnījuši? Edgars Putra: “Es, kā jauns un aktīvs Saeimas deputāts, savu atalgojumu salīdzinu ar to, ko es nopelnītu, ja strādātu privātajā sektorā un zinu, ka ārpus Saeimas varētu nopelnīt arī vairāk, tomēr šobrīd būtu nepareizi pievilt savus vēlētājus un nestrādāt pie dažādu ilgstoši samilzušu jautājumu risināšanas.” Valters Dambe: “Ļoti provokatīvs jautājums, kur noteikti jūs un sabiedrība gribētu dzirdēt atbildi „Nē!”, bet atbildot šādi, es pasaku, ka slikti strādāju, ka nepildu sabiedrības un vēlētāju uzdevumus. (..) Mans līdzšinējais vērtējums ir izteikts balsojumā, un ja sabiedrība vēlēsies un uzticēsies, turpināšu pildīt pienākumus. Ja ne, tad turpināšu savus iesāktos darbu Latvijas laukos un lauksaimniecībā. Piedodiet, bet uz šo jautājumu ar „jā” vai „nē” neatbildēšu, jo tas nav manā kompetencē.” Inese Boķe ir apmierināta ar notiekošo: “Pašreizējais modelis tiek pielietots arī citiem amatiem valsts pārvaldē, un kopumā mani tas apmierina.” Lolita Čigāne: “Domāju, ka atalgojumu, ko pašlaik saņemu, godam attaisnoju, gan regulāri sazinoties un strādājot ar sabiedrību, gan aktīvi piedaloties likumdošanas procesos,” stāsta Lolita Čigāne. “Ja savā pašvērtējumā kļūdos, sagaidu, ka vēlētāji to arī attiecīgi novērtēs nākamajās vēlēšanās, ja būšu kandidāte.” Atis Lejiņš: “Pašreiz pasaulē vairākas lielas uzvaras svin populistiskās “politikas” piekritēji. Vai tieši šādi, darbojoties ar neprecīzu informāciju publiskajā telpā, mēs paši nebruģējam ceļu populistu uzvaras gājienam Latvijā?” Reiz dzērumā braukušais Veiko Spolītis pikts par algas pielikuma nepieciešamības apšaubīšanu: “Jautājuma formulējums ietver nepieciešamību justies nenopelnījušam šādu algas pielikumu, lai atbilstu zināmu sabiedrības aprindu viedoklim, ka tautas priekšstāvji Saeimā, ierēdņi un pārējie politiskās elites pārstāvji ir liekēži, kas parazitē uz nabaga tautas rēķina.” “Diemžēl nevarēšu apmierināt jūsu gaidas, jo nejūtos nedz vainīgs par to, ka man vispār maksā algu, nedz par to, ka tā likumīgi tiek palielināta. Domāju, ka arī jūs neizjūtat sirdsapziņas pārmetumus, saņemot algas pielikumu vai lielāku honorāru,” sacījis Spolītis. …Info avots: https://nozagts.com/news/latvijas-deputati-taisnojas-algas-pielikums-godam-nopelnits?9433#at_pco=smlre-1.0&at_si=58440ef994aa3e18&at_ab=per-2&at_pos=0&at_tot=3 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90-to gadu beigās. Premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Un kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvis par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi. Tikai pārsteidza mērogs. Agrāko 2 līdz 3 miljonu vietā deputāti izdalīja 10 reizes vairāk. Pēc notikušā neviens neuzņemas atbildību, ka deputātiem atļāva tērēt 20 miljonus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, svētdien ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga». 13.oktobrī budžetu pieņēma Valdība un finanšu ministre to nogādāja Saeimā. Deputāti iesniedza vairāk nekā 600 priekšlikumus par 180 miljoniem eiro. Komisija tos nosūtīja vērtēšanai Valdībai, kas pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska rosinājuma papildus piešķīra 9,1 miljonu eiro sešiem sporta objektiem, diviem zinātnes projektiem un Ventspils mūzikas skolai. Un nosūtīja budžetu atpakaļ deputātiem. 24.novembra agrā rītā Saeima par budžetu nobalsoja galīgajā lasījumā. Papildus priekšlikumiem tā dēvētajās deputātu kvotās iebalsojot vairāk nekā 20 miljonus eiro – paredzot naudu arī brīvdabas estrādēm, katlu mājām, tautas tērpiem un pat atsevišķu pašvaldību kanalizācijas sistēmām. Tas būtiski atšķīrās no tā, ko deputāti solīja septembrī, kad papildus tēriņiem bija iecerēti tikai 2,8 miljoni eiro. Papildus 20 miljonu sadali no naudas neparedzētiem gadījumiem atbildīgās budžeta komisijas deputāti skaidro ar vispārpieņemtu praksi šādi naudu pārdalīt katru gadu. Jo Saeima atšķirībā no ministrijām redzot mazo cilvēku, pašvaldību un nevalstisko organizāciju vajadzības. «Šīs te lietas mēs veicām skaņojot ar Finanšu ministrijas vadību. (..) Bet tas bija šis te intensīvais budžeta process, kas sākās pēc tam, kad pakete bija iesniegta Saeimā,» norādīja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS), atbildot uz jautājumu, kad viņš uzzināja, ka būs šī papildus nauda, ko varēs dalīt deputatu kvotās. Kāpēc izvēlēti tieši 20 miljoni un kurš deputātiem piedāvājis šādu summu, budžeta komisijas locekļi skaidri pateikt nevar. Tāda esot bijusi vienošanās koalīcijā. Uz naudas dalīšanu uzstājusi Zaļo zemnieku savienība. Un iesaistījās arī pārējās partijas. «Cik es saprotu no premjera, tad no ZZS frakcijas bija nākuši ļoti skaidri signāli, ka būtu vajadzīgs atbalsts pašvaldībām tiešām vairāku miljonu apmērā. Un tad, protams, ka pārējās koalīcijas partijas teica, es to ļoti vienkārši tā izskaidroju… Varbūt tas nav tik vienkārši… Pārējās koalīcijas partijas teica – nu, pag, tā īsti nevarēs. Ka viena frakcija piešķir dāvanas savām pašvaldībām. Līdz ar to, ja mēs vispār izejam uz šādu dalīšanu, tad noteikti jāņem vērā arī citu koalīcijā ietilpstošo spēku intereses,» stāsta Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas sekretārs Ints Dālderis («Vienotība»). Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Budžeta un finanšu komisijas loceklis Edgars Putra (ZZS) skaidroja, ka papildus 20 miljoni eiro esot parādījušies budžeta pieņemšanas laikā, un par šādu summu esot vienojusies koalīcija. Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis Vilnis Ķirsis («Vienotība») izteicās, ka viņš par to neko nezinot, tomēr pauda viedokli, ka kaut kādas vienošanās noteikti esot bijušas. Ints Dālderis, atbildot uz jautājumu, kurš lēma par šo jautājumu norādīja: «To, protams, Finanšu ministrija koriģēja šo jautājumu. Šajās sarunās Finanšu ministre bija un arī ierēdņi bija klāt. Katrā ziņā tā bija ļoti koleģiāla saruna. Ministrijas ierēdņi nebija priecīgi par šādām vajadzībām». Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), atbildot uz jautājumu, kurš konkrēti pateicis, ka naudu var ņemt no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, norādīja: «Vēlreiz atkārtoju. Finanšu ministre teica, ka viņa iebilst pret jebkādiem priekšlikumiem, taču, ja tiek lemts, tad vienīgais resursu avots ir vai nu papildus priekšlikumi par papildus ieņēmumiem, vai līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Nauda ir sadalīta, bet atbildīgo nav. Deputāti apgalvo, ka finanšu ministrija nav iebildusi. Ministre – ka deputāti rīkojušies pēc sava ieskata un valdībai neesot tiesību viņus ierobežot. «Ministrija neaicina nekad kādu izmantot līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem, jo mēs no savas puses saprotam, ka nākamais gads nebūs viegls gan ģeopolitikas dēļ, gan ekonomikā ir savi riski un tieši otrādi – mēs aicinājām veidot drošības spilvenu. Tajā skaitā pirmo reizi izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve un arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir svarīgi, lai būtu pietiekami lieli. Šobrīd es teiktu, ka ir tāds minimums atstāts apmēram 40 miljoni. Pārējo deputāti ir izmantojuši savos priekšlikumos,» norāda Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). «Formāli viss ir pilnīgi nevainojami noformēts. Jo, ja jūs skatāties kvotu jeb deputātu un partiju priekšlikumus, tur visur pretī stāv – Valdība tos neatbalsta. Tātad Valdības atbalsta nav. Tātad tīri formāli ne premjera, ne finanšu ministra atbalsta šiem jautājumiem nav. Viņi var teikt, ka Saeima tīri tehniski pati nolēmusi un viņi neko ar to nevar iesākt. Tas nekas, ka tajā atvilknītē, kas saucas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», bija atstāta nauda, kam ministre un valdības vadītājs pagrieza muguru un teica – jūs varat saminiekot ar to,» skaidro Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu komisijas loceklis Mārtiņš Bondars (Latvijas reģionu apvienība). Neparedzētajiem izdevumiem plānotā summa šogad bija neraksturīgi liela – gandrīz 56 miljoni eiro. To veidoja arī soda naudas, ko par pārkāpumiem no bankām iekasēja to uzraugs FKTK. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs uzskata, ka Finanšu ministrijai nevajadzēja ļaut šo naudu deputātiem iztērēt, bet par tās lietderīgu sadali lemt valdībā. Tas ļautu rūpīgāk izvērtēt, vai projekti, kas pārsniedz 50 un 100 tūkstošus eiro, ir patiešām vajadzīgi un nepieciešami. «Tā ir vislielākā atbildība pašā ministru kabinetā. Ja ministru kabinets nespēj sadalīt šos līdzekļus pirms iesniegšanas Saeimā. Ja viņiem nav viedokļa un ja apjoms rezervē līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir pārāk liels, tādā gadījumā tas norāda uz trūkumiem budžeta sastādīšanas procesā. (..) Bēdīgs jau neviens nav. Tikai izņemot tos cilvekus, kuri uzskata, ka daudz svarīgākas prioritātes budžetā tomēr nav apmierinātas,» izteicās Latvijas republikas fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Premjers Māris Kučinskis par šo situāciju izsakās: «Nav tāda lēmuma, ka varētu meklēt, kurš ir vainīgs. Un kurš nav. Mums vienkārši ir visiem jāuzņemas atbildība par šo sabojāto budžeta pieņemšanas procedūru un no tā jāizdara secinājumi, lai… Ka tādā veidā budžetu nedrīkst apstiprināt. Acīmredzot sākumā bija jāvienojas par saprātīgiem rāmjiem un procedūru kā tas notika. Mēs to neizdarījām. (..) Valdība neatbalstīja nevienu no šiem priekšlikumiem. Protams bija sarunas, lai varētu tikt atpakaļ uz ceļa un tas bija noprognozējams. Ja Saeimā tiks daudz priekšlikumu atbalstīts, tad nav jāgaida aplausus par šo visu procesu. Bet savākt atpakaļ izlaistu džinu izrādījās neiespējami». «Šādu situāciju diemžēl ir pārāk daudz un acīmredzot valstij vajadzētu veidot šo līdzekļu izmantojumu daudz atbildīgāk tādā veidā, ka tās tiešām ir situācijas, kuras iepriekš nevarēja paredzēt,» uzsver Platais. Fiskālās disciplīnas padome kritizē Saeimu un Valdību, ka budžetā uzkrājumi neatliekamajām vajadzībām palielināti uz aizsardzības ministrijas rēķina. Tas nozīmē, ka deputātu kvotas mazinājušas līdzekļus, ko Latvija varētu tērēt armijai. «Lielāka summa līdzekļi neparedzētiem gadījumiem palika uz tā rēķina, ka pārskatot iekšzemes kopprodukta apmērus tika samazināts finansējums aizsardzības nozarei. Vai šajā ģeopolitiskajā situācijā tas bija tāds gājiens, ko mums vajadzēja darīt ņemot vērā mūsu ārpolitiskās prioritātes, to ir ļoti grūti pateikt. Tā bija būtiska izmaiņa, kas palielināja apjomu rezervē līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un tagad viņiem būtu jārēķinās ar situāciju, ka daudz no šīm prioritātēm tika apmierinātas uz tā rēķina, ka absolūtā summā tika nedaudz samazināts budžets aizsardzības vajadzībām nākamajam gadam,» piebilst Platais. …Info avots: http://apollo.tvnet.lv/zinas/deputati-iztere-20-miljonus-no-lidzekliem-neparedzetiem-gadijumiem-atbildibu-neviens-neuznemas/779850?utm_source=inbox&utm_campaign=news&utm_medium=newsbox Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] ierosināšanai” (iniciatīvu skatīt: https://www.cvk.lv/pub/public/31330.html un http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… ). Informāciju par konstatētajiem pārkāpumiem 1. Nevar parakstīties par “Saeimas […]

[…] 600 000 sekotāju. Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… …Info avots: […]

[…] 600 000 sekotāju. Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… …Info avots: […]

[…] Drošības policija (DP) vērtēs kādas personas ierakstu sociālajos tīklos, kurā rosināta Saeimas deputātu apšaušana. Mārketinga speciālists Jānis Polis savā blogā “ardomu.lv” ievietojis otro daļu pētījumam par vairāku portālu veikto interneta propagandu. Pētījuma pirmā daļa par dažādiem pseidoziņu portāliem izpelnījās plašu sabiedrības uzmanību. Polis raksta, ka interneta vietni “protests.online” interneta bloga formātā 2014.gada decembrī izveidojis kāds Jānis Cīrulis, kurš sevi it visur interneta vidē dēvē par Jāni Ķenguru jeb “Kangarooo”. Interneta vietne “protests.online” 2016.gada novembrī nomainījusi formātu un kļuvusi par ziņu portālu atgādinošu veidojumu. Minēto informāciju Polis ieguvis, kombinējot pie domēna reģistrācijas norādīto telefona numuru, biedrības “Rīkojoties kopā” lapā norādīto Cīruļa kontaktinformāciju, kā arī viņa sociālo tīklu profilos veiktos ierakstus. Polis pārpublicējis “Ķengura” 28.novembrī ievietotu ierakstu sociālajā tīklā “twitter”, kurā teikts, ka “mož man par šo draud būris, bet es atbalstu šādu ideju īstenot Latvijas Republikas Saeimā. Ja jau viņiem ir vienalga par mūsu ģimenēm, vecvecākiem, vecākiem, bērniem, tad jau mums nebūs žēl arī viņu! Nekas paraudās mēnesi, bet jaunas asinis Saeimā būs simtpunkti!” Ierakstam pievienots kadrs no filmas, kurā redzams vīrietis ar pavērstiem ieročiem pret cilvēkiem. Aģentūra LETA pārliecinājās, ka šobrīd ar “Ķenguru” saistītajos sociālo tīklu profilos šāds paziņojums un filmas kadrs vairs nav pieejams. DP vērtē minēto gadījumu, taču plašākus komentārus šobrīd nesniedza. …Info avots: http://nozagts.com/news/dp-vertes-ierakstu-socialajos-tiklos-par-atbalstu-saeimas-deputatu-apsausanai?9811 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Trīs nedēļu laikā iedzīvotāju aktivitāte, parakstoties par referenduma ierosināšanu, lai lemtu par Saeimas atlaišanu, ir samazinājusies. Parakstu vākšana sākās novembra beigās un pirmās nedēļas laikā par iniciatīvu tika savākti 2442 paraksti. Savukārt jau nākamajās nedēļās cilvēku aktivitāte būtiski pieklusa, un līdz šim saņemti ir nedaudz vairāk nekā 3000 Latvijas pilsoņu paraksti. Iniciatīvu ierosinājusi organizācija “Varu Latvijas tautai”, kas reģistrēta Mārupē, Ūdru ielā 14. Ideja visai aktīvi tika propagandēta sociālajos tīklos. Sākotnēji gan e-pakalpojumam bija tehniskas problēmas un idejas autori apgalvoja, ka problēmas ieviestas ar nodomu, lai liegtu parakstu vākšanas iespējas. Tomēr drīz vien šīs tehniskās problēmas it kā tika atrisinātas. Vēlētāju tiesības atsaukt Saeimu ir paredzētas Satversmē, un ierosināt tautas nobalsošanu par šo jautājumu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas un gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Parakstīt tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji var pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem, pie zvērinātiem notāriem un internetā – portālā “www.latvija.lv”. Parakstīties par šo vēlētāju iniciatīvu iespējams līdz 2017. gada 6. novembrim. …Info avots: http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=48315525 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Izrādās, visvairāk mūsu valsts iedzīvotāji uzticas paši savām ģimenēm, atsaucoties uz raidījumu LNT ziņas, raksta skaties.lv. Absolūtais vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju uzticas ģimenei. Otrajā vietā ir Valsts policija, tad seko Valsts prezidents. Interesanti, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījuma periodu manāmi – par deviņiem punktiem – samazinājusies iedzīvotāju uzticēšanās Raimondam Vējonim. Tālāk uzticības reitingā ir baznīca, un uzreiz aiz tās seko tiesa. Masu medijiem un pašvaldībām uzticas mazāk nekā puse jeb 47% iedzīvotāju; par vienu procentu mazāka uzticība ir nevalstiskajām organizācijām. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu, uzticēšanās nevalstiskajām organizācijām samazinājusies par sešiem punktiem. Savukārt Satversmes aizsardzības birojam uzticas 36% iedzīvotāju. Tālāk seko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, valdība un Saeima, kurai uzticas vien 11 procentu. Visām pēdējām minētajām iestādēm bijis arī samērā liels uzticības kritums – visvairāk – Saeimai. …Info avots: http://nozagts.com/news/raidijums-saeimai-uzticas-vien-11-iedzivotaju-lielaka-uzticiba-gimenei?9822 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Novembrī viens no populārākajiem portālā “Latvija.lv” pieejamajiem e-pakalpojumiem bijusi parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām. Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotā statistika par novembri liecina, ka šī pakalpojuma sākšanas reižu skaits bijis 16 725. Patlaban portālā “Latvija.lv” ir aktuālas divas parakstu vākšanas – par referenduma rīkošanu Saeimas atlaišanai, kur patlaban ir savākti 3220 pilsoņu paraksti. Otra iniciatīva ir grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” atcelšanu, ko parakstījuši 709 pilsoņi. Novembrī populārākais e-pakalpojums bijis “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”, kas sākts 23 829 reižu, bet otrajā vietā bija pakalpojums “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”- tā uzsākšanas reižu skaits bija 21 725. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/novembri-starp-popularakajiem-e-pakalpojumiem-bijusi-parakstisanas-par-veletaju-iniciativam Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Novembrī viens no populārākajiem portālā “Latvija.lv” pieejamajiem e-pakalpojumiem bijusi parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām. Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotā statistika par novembri liecina, ka šī pakalpojuma sākšanas reižu skaits bijis 16 725. Patlaban portālā “Latvija.lv” ir aktuālas divas parakstu vākšanas – par referenduma rīkošanu Saeimas atlaišanai, kur patlaban ir savākti 3220 pilsoņu paraksti. Otra iniciatīva ir grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” atcelšanu, ko parakstījuši 709 pilsoņi. Novembrī populārākais e-pakalpojums bijis “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”, kas sākts 23 829 reižu, bet otrajā vietā bija pakalpojums “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”- tā uzsākšanas reižu skaits bija 21 725. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/novembri-starp-popularakajiem-e-pakalpojumiem-bijusi-parakstisanas-par-veletaju-iniciativam Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] 2016.gadā ar Jūlija Krūmiņa atbalstu iznākusi biedrības “Varu Latvijas tautai” valdes locekļa Artūra Maltas brošūra “Sabiedriskā tirgus regulēšanas pieredze”. 5.1.2017 ES mājas 1.stāvā notikšot šīs brošūras prezentācija. Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] 2016.gadā ar Jūlija Krūmiņa atbalstu iznākusi biedrības “Varu Latvijas tautai” valdes locekļa Artūra Maltas brošūra “Sabiedriskā tirgus regulēšanas pieredze”. 5.1.2017 ES mājas 1.stāvā,Rīgā, notikšot šīs brošūras prezentācija. Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Parlamentāriete Solvita Āboltiņa (V) vērsusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar aicinājumu izvērtēt deputāta Andreja Elksniņa (S) debatēs teikto, ka dažu cilvēku “pielikšana pie sienas” veicinātu valsts pārvaldes uzlabošanu. Āboltiņa iesniegumā komisijai pauž, ka Elksniņš ar saviem izteikumiem nepārprotami norādījis uz nepieciešamību izrēķināties ar atsevišķiem cilvēkiem. Pēc deputātes domām, Elksniņa izteikumi ir pretrunā ar deputātu ētikas 8.pantu, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību, kā arī citiem Ētikas kodeksa pantiem. “Mūsuprāt, Elksniņa kunga lietā leksika nav savienojama ar Saeimas deputāta darbu,” norāda “Vienotības” frakcijas vadītāja, aicinot izvērtēt šos izteikumus. Ētikas komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija aicinās Āboltiņu pievienot savam iesniegumam sēdes stenogrammu. Kā ziņots, Elksniņš debatēs par opozīcijas rosināto finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) demisiju kritizēja valdību un koalīcijas pārstāvjus, kas, viņaprāt, sēžot klusi un nedebatē, jo viņiem esot kauns. “Šādos brīžos man ir žēl, ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. Paņemtu profilakses pēc pāris nostādītu pie sienas, un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. Mums būtu izaugsme,” turpināja deputāts. Koalīcijas politiķis Ingmārs Līdaka (ZZS), uzrunājot Saeimu pēc Elksniņa, sacīja: “Izskatās, ka pilnmēness atkal uzplaucis.” Savukārt deputāte Ilze Viņķele (V) vēlāk aizrādīja, ka šādās diskusijās tiek pārkāptas robežas. “Ja jurists, deputāts, mūsu kolēģis, Daugavpils mēra kandidāts, sociāldemokrātu partijas jaunā zvaigzne var iznākt un no tribīnes aicināt tiešāk vai netiešāk kā metodi politikas lēmumu kvalitātes uzlabošanai izmantot pielikšanu pie sienas, kas nepārprotami nozīmē nošaušanu, tad acīmredzot Elksniņam ir ļoti dīvaina izpratne par ētiku jeb tās nav,” klāstīja Viņķele. …Info avots: http://nozagts.com/news/%ef%bb%bf%ef%bb%bfaboltinu-sanikno-deputata-elksnina-izteikumi-ka-dazus-cilvekus-vajadzetu-pielikt-pie-sienas?9939 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]

[…] Parlamentāriete Solvita Āboltiņa (V) vērsusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar aicinājumu izvērtēt deputāta Andreja Elksniņa (S) debatēs teikto, ka dažu cilvēku “pielikšana pie sienas” veicinātu valsts pārvaldes uzlabošanu. Āboltiņa iesniegumā komisijai pauž, ka Elksniņš ar saviem izteikumiem nepārprotami norādījis uz nepieciešamību izrēķināties ar atsevišķiem cilvēkiem. Pēc deputātes domām, Elksniņa izteikumi ir pretrunā ar deputātu ētikas 8.pantu, kas nosaka, ka deputāts nelieto tādus izteikumus un neatbalsta tādu rīcību, ko var uztvert kā aicinājumu uz pretlikumīgu darbību, kā arī citiem Ētikas kodeksa pantiem. “Mūsuprāt, Elksniņa kunga lietā leksika nav savienojama ar Saeimas deputāta darbu,” norāda “Vienotības” frakcijas vadītāja, aicinot izvērtēt šos izteikumus. Ētikas komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) aģentūrai LETA sacīja, ka komisija aicinās Āboltiņu pievienot savam iesniegumam sēdes stenogrammu. Kā ziņots, Elksniņš debatēs par opozīcijas rosināto finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) demisiju kritizēja valdību un koalīcijas pārstāvjus, kas, viņaprāt, sēžot klusi un nedebatē, jo viņiem esot kauns. “Šādos brīžos man ir žēl, ka mēs, piemēram, neesam Ķīnā. Paņemtu profilakses pēc pāris nostādītu pie sienas, un mēs sāktu būvēt ceļus, sāktu būvēt rūpnīcas, un viss būtu pilnīgākā kārtībā. Mums būtu izaugsme,” turpināja deputāts. Koalīcijas politiķis Ingmārs Līdaka (ZZS), uzrunājot Saeimu pēc Elksniņa, sacīja: “Izskatās, ka pilnmēness atkal uzplaucis.” Savukārt deputāte Ilze Viņķele (V) vēlāk aizrādīja, ka šādās diskusijās tiek pārkāptas robežas. “Ja jurists, deputāts, mūsu kolēģis, Daugavpils mēra kandidāts, sociāldemokrātu partijas jaunā zvaigzne var iznākt un no tribīnes aicināt tiešāk vai netiešāk kā metodi politikas lēmumu kvalitātes uzlabošanai izmantot pielikšanu pie sienas, kas nepārprotami nozīmē nošaušanu, tad acīmredzot Elksniņam ir ļoti dīvaina izpratne par ētiku jeb tās nav,” klāstīja Viņķele. …Info avots: http://nozagts.com/news/%ef%bb%bf%ef%bb%bfaboltinu-sanikno-deputata-elksnina-izteikumi-ka-dazus-cilvekus-vajadzetu-pielikt-pie-sienas?9939 Informāciju par parakstīšanās iespējām “Atlaist Saeimu” skatīt šeit: http://www.protests.online/paraksti-saeimas-atsauksanas-ierosinasanu-bezmaksas-elektroniski-no-25-11-201… […]