Rekviēms mikrouzņēmumiem un mazajam biznesam

Dzintars Zaļūksnis
Gudri politiķi netraucē uzņēmējiem darboties un pelnīt. Prasīt, lai valsts iekšzemē vēl arī viņiem palīdzētu, būtu pārspīlējums, jo bez nodokļiem neiztikt, bet jebkurš nodoklis, atvainojiet, tomēr strādāt traucē. Tikmēr starptautiskajā “tirgū” savējiem ir jāpalīdz – un tā ir aksioma.
ASV 32. prezidents Franklins Delano Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt, 1882-1945) valsti saņēma politiķim visnepiemērotākajā brīdī: 1933. gadā Lielā Depresija savus taustekļus jau vija izpletusi arī ārpus Amerikas, bet iepriekšējais prezidents Herberts Hūvers (Herbert Hoover) – līdzīgi, kā zināms personāžs no Latvijas folkloras – tik vien spēja, kā stāstīt visiem par “veiksmes stāstu”, līdz ekonomika bija dziļā jo dziļā bedrē. Ar ko sāka Rūzvelts?
Pirmais pasākums bija “banku brīvdienas”: uz nedēļu tika slēgtas VISAS Savienoto Valstu komercbankas, lai tajās veiktu revīziju. Pēc šīs revīzijas durvis atvēra tikai trešdaļa banku.
Otrais panākums bija vienošanās ar biznesu – tostarp ēnu un pat daļēji kriminālu biznesu. Rūzvelts apsolīja samazināt nodokļus, bet uzņēmēji – paši parūpēties, lai visi šos nodokļus maksā. Un tas darbojās! Abas puses turēja vārdu, un ekonomika pamazām palēnām sāka uzrādīt atveseļošanās pazīmes, bet, iesaistoties Otrajā pasaules karā, Savienotās Valstis jau bija tik varenas, ka savu globālo diktātu spējušas saglabāt vēl šodien.
Un pirmām kārtām tas ir tādēļ, ka Rūzvelta “jaunais darījums” (new deal) padarīja amerikāņu kompānijas neparasti konkurētspējīgas iepretim citu valstu uzņēmumiem.
Principā nekas nav mainījies un arī nevar mainīties, jo valsts ir tieši tik bagāta, cik bagāti tās pilsoņi, tostarp uzņēmēji. Latvijas poltikāņi šo aksiomu izliekas neredzam, izvirzot sev citu “aksiomu”: valsts ir tik bagāta, cik tai izdodas no saviem pilsoņiem “izspiest”. Vienkāršāk sakot, Latvijas koalīcijas partijas rūpējas nevis par nodokļu maksātāju spēju maksāt nodokļus, bet gan par to, lai nodokļi tiktu maksāti par spīti visam.
Vai jūtat starpību?
Milzīgo atšķirību starp tālredzīgu nodokļu politiku un pašreizējās koalīcijas nodokļu politiku parāda attieksme pret jauniem uzņēmumiem. Nekur pasaulē nevienam nav izdevies panākt, lai rūdīti uzņēmēji – neapšaubāmi, savtīgu interešu vadīti,– neizmantotu likumā iestrādātās priekšrocības iesācējiem. Tomēr atvieglojumus jaunam biznesam jeb, kā mūsdienās pieņemts teikt, startapiem saglabā ikviena vara, kas rūpējas par saviem nodokļu maksātājiem. Piemēram, Igaunijā, Vācijā un vēl dažās valstīs jauns uzņēmums kādu laiku vispār nemaksā nedz uzņēmuma ienākumu nodokli, nedz peļņas nodokli, nedz darbaspēka nodokļus. Jo ir skaidrs, ka tam vispirms ir jāuzkrāj kapitāls, lai varētu atsperties.
Latvijas nodokļu sistēmas atbaidošākā grimase ir tāda, ka nodokļi tiek aprēķināti vēl pirms uzņēmums ir sācis strādāt. Pats esmu saskāries ar to, ka zviedrs, uzzinājis, ka pēc uzņēmuma reģistrēšanas viņš jau automātiski būs valstij parādā, atsakās to saprast un pārceļas uz Tallinu.
Būdami neiedomājami sīkstulīgi un stulbi, Latvijas politiķi savulaik tomēr ieviesa mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu – tādu hibrīdu starp normālu atbalstu jauniem uzņēmumiem un savu alkatību. Jo MUN, maksājot 9% no apgrozījuma, patiešām nostāda neizdevīgā situācijā savus darbiniekus, tajā pašā laikā maksājot paaugstinātu (nevis 21%, bet 30%) pievienotās vērtības nodokli!
Dabiski, ka MUN režīms ir izdevīgs tikai tiem uzņēmumiem, kas neko neiegulda pamatkapitālā, tāpēc arī šis eksperiments bija lemts neveiksmei jau no paša sākuma.    
Un tik tiešām, cīņa pret MUN režīmu sākās tūlīt pēc tā ieviešanas, un tagad Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka jauni MUN maksātāji varēs reģistrēties līdz nākamā gada 30. jūnijam. “MUN rekviēms” paredz, ka MUN maksātājiem līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem, ja tie vēlēsies turpināt saimniecisko darbību pēc 2018. gada 31. decembra. Ja MUN maksātājs līdz 2018. gada 15. decembrim nebūs pārreģistrējies, tas, atkarībā no juridiskās formas, kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju – un viss!
Tik tiešām viss, jo MUN vietā politiķi pašlaik negrasās piedāvāt neko nopietnu – izņemot, protams, tukšus saukļus par Latviju kā potenciālu startapu lielvalsti.
Šobrīd nav skaidrs, kādi nodokļu maksāšanas režīmi būs 2018. gadā, kad MUN maksātājiem būs jāpārreģistrējas. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumprojekta kvalitāti apšauba pat Saeimas Juridiskais birojs.
Vārdu sakot, nekvalitatīva, “apcirpta” un dīvaina atbalsta – MUN režīma – vietā alkatīgās koalīcijas partijas nepiedāvā neko reālu – tikai demagoģijas plūdus par “nepieciešamību” godīgi maksāt nodokļus, cīņu pret ēnu ekonomiku, skaidras naudas norēķinu izskaušanu. Un mītu par Latvijas uzņēmēju – “visnegodīgāko, blēdīgāko, egoistiskāko un zemiskāko” radījumu starp visas pasaules uzņēmējiem.    
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/rekviems-mikrouznemumiem-un-mazajam-biznesam