“Vienotība”: mūžīgā dzīve uz skuju takas

Dzintars Zaļūksnis
Latvijas ačgārnā politiskā sistēma, kurā pirmā vara faktiski ir valdība, otrā – Saeima, trešā (tiesu vara) daļēji palīdusi zem pakaļas abām pirmajām, daļēji darbojas savtīgā režīmā, pa vidu maisās Valsts prezidents, bet ceturtās varas vienkārši nav, pieprasa arī ačgārnas partijas.
Ko klasiskā demokrātijā nozīmē ačgārna partija? Pirmām kārtām tāda, kurai nav nekādas konkrētas ideoloģijas vai arī ideoloģija ir tik lokana, ka to var sasiet mezglā un piedāvāt visiem kā rozā zefīriņu.
Šādas ļoti latviskas partijas gadījums ir visiem zināmā “Vienotība”, kas savulaik, reinkarnējusies no Tautas partijas un “Jaunā laika” grēcīgā sakara, brīžiem bijusi nacionālāka par Nacionālo apvienību, zaļāka un zemnieciskāka par Zaļo un zemnieku savienību, slīpētāka par Ingunu Sudrabu, populistiskāka par Mārtiņu Bondaru un bļaustīgāka par Artusu Kaimiņu, vārdu sakot, izbaudījusi visu varas varenību, nu ir nostājusies uz skuju takas, jo tādas partijas spēj eksistēt tikai tad, ja tām ir vara – turklāt galvenā vara. “Vienotībai” pašlaik varas ir tieši tik, lai tā pa minēto taciņu klusi steberētu tur, uz kurieni tā taciņa ved. Tiklīdz šī partija vairs nebūs koalīcijā, dzīvības uzturēšanas sistēmas tiks atslēgtas un publika varēs gaidīt kārtējo klonu.
Tiesa, jaunais “Vienotības” līderis Andris Piebalgs tam nepiekrīt. Viņš, tieši otrādi, apgalvo: ja nenotikšot kāds “katastrofāls gadījums” (piemēram, šķelšanās), “Vienotība” nebeigšot pastāvēt un tikšot ievēlēta arī 13. Saeimā. Nebrīnīšos. Taču jautājums ir par varu: vienkārša ievēlēšana šai partijai neder, tai jānokļūst koalīcijā. Tas “Vienotībai” ir dzīvības un nāves jautājums. Bet šķelties tā var uz vella paraušanu, tas neko nemainīs.
Vienā mēs ar Piebalgu esam domubiedri: abi uzskatām, ka “Vienotība” ir uz pareizā ceļa. Piebalgs gan ar to droši vien domā ko citu nevis skuju taciņu. Protams, atņemtais valsts finansējums šo blici nepiebeigs. Nepiebeigs arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš no apčubināta mājdzīvnieka pēkšņi pārtapis par mežonīgu vilku un pazaudējis tik tuvos Jutas Strīķes vaibstus. Pat Kārlis Šadurskis “Vienotību” nepiebeigs, lai kādus jokus plēstu.
Vārdu sakot, “Vienotība” klusiņām čāpo uz priekšu pa Latvijas Tautas frontes, “Latvijas ceļa”, “Saimnieka”, Tautas partijas iemīto taciņu. Ņemot vērā Latvijas elektorāta specifiku, “Vienotības” solis nav īpaši nasks, tāpēc 13. Saeima tai var izrādīties pa ceļam.
Jautājums tikai – kam tas vajadzīgs? Skaidrs, ka “Vienotības” politiķiem. Bet diezin vai vēl kādam visā plašajā pasaulē.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/vienotiba-muziga-dzive-uz-skuju-takas