Statistika: Latvijā nav izdevīgi strādāt, maksājot visus nodokļus

Dzintats Zaļūksnis
Statistikā daudz ko var redzēt ieslēptu starp rindiņām. Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem darbaspēka apsekojuma rezultātiem šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija 94 400 bezdarbnieku, un tas ir 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ja paskatās kontekstā, šī statistika kļūst pat ļoti interesanta.
Paradokss numur viens. Ekonomikas ministrija (EM) aprēķinājusi, ka ekonomiskās krīzes kulminācijas gados – 2009. un 2010.gadā – ik gadu no valsts izbraukuši ap 40 000 cilvēku. Savukārt pērn migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 7900. Bez šaubām, var strīdēties par EM aprēķinu korektumu, tomēr ministrija ainu drizāk zīmē optimistiskāku nekā vajadzētu. Tātad, ja darba vietu skaits Latvijā būtu saglabājies nemainīgs, bezdarba rādītājiem šogad uz emigrantu rēķina vien būtu bijis jāsamazinās par 0,7-0,8 procentpunktiem, krīzes kulminācijas gados – piecreiz straujāk. Taču, salīdzinot ar pērno gadu, bezdarbs ir samazinājies vien par 0,2 procentpunktiem. Kāds secinājums? Līdz ar Latvijas iedzīvotāju emigrēšanu valstī sarūk arī darba vietu skaits – turklāt visai strauji, par aptuveni 0,5% gadā. Starp citu, to būtu vairāk nekā loģiski saistīt ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aktīvi praktizēto uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu par kavētiem nodokļu maksājumiem.
“Kopš 2015. gada otrā ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju. 2016. gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,5%) par 0,9 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,6%). 2016. gada trešajā ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas arī augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,5%),” stāvokli visai atklāti ieskicē statistikas pārvalde. Diez, valdošās koalīcijas politiķiem tas šķiet normāli?
Paradokss numur divi. Darba devēji arvien skaļāk sūdzas par to, ka nav, kas strādā, lai gan bezdarba līmenis turas nedaudz zem 10% – un tas ir vairāk nekā “ekonomiski optimāls” rādītājs. Tātad būt bezdarbniekam ir izdevīgāk nekā strādāt par minimālo algu vai tai tuvu samaksu – bet tieši tik maza alga parasti tiek piedāvāta ilgstoši neaizņemtās vakancēs. Vai bezdarbnieki pārtiek “no svaiga gaisa un mīlestības”. Neliela daļa, iespējams, jā, tomēr lielākā daļa drīzāk papildina “ēnu kareivju” rindas – kaut vai tāpēc, ka strādāt oficiāli par minimālo algu nozīmē arī maksāt visus nodokļus. Un tad jau vairs nekas liels nepaliek visu ikmēneša rēķinu segšanai, jo vēl taču kaut kas ir jāēd, jāauj kājās un jāģērbj mugurā. Verga samaksa visas šīs “pārmērības” nemaz neparedz.
Statistikas pārvaldes dati atklāj, ka šā gada trešajā ceturksnī gandrīz puse (41,6% jeb 39 300) bezdarbnieku bija bez darba 12 mēnešus un ilgāk. Salīdzinājumā ar 2016. gada otro ceturksni ilgstošo bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,3 procentpunktiem! Lūk, jums arī atbilde uz jautājumu, kas Latvijā ir pievilcīgāk – strādāt oficiāli, maksājot nodokļus, vai tieši otrādi.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/statistika-latvija-nav-izdevigi-stradat-maksajot-visus-nodoklus