Kopā ar NVO līdz decembrim meklēs risinājumu par sociālajām iemaksām mazajām algām

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien nolēma izveidot darba grupu, tajā ietverot ministriju, uzņēmēju organizāciju un nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvjus, kas risinās jautājumu par sociālajām iemaksām mazajām algām.
Komisija otrdien skatīja jautājumu par obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām no minimālās algas 75% apmērā gadījumos, kad persona tiek nodarbināta nepilnu darba laiku. Šādu normu paredz pērn pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kam jāstājas spēkā 2017.gada 1.janvārī. Grozījumi nosaka, ka prasība neattieksies uz pensionāriem, skolēniem un studentiem vecumā līdz 24 gadiem, kā arī pirmās grupas invalīdiem.
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) atzina, ka minētais jautājums sabiedrībā guvis pretrunīgu vērtējumu, kā arī komisija saņēmusi daudz vēstuļu, kurās pausti iebildumi pret šādiem likuma grozījumiem, piedāvājot no tiem atteikties vai tos koriģēt.
Tāpat Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja atgādināja, ka 2015.gadā, kad tika spriests par minētajiem likuma grozījumiem, darba grupā piedalījās Finanšu ministrijas (FM), Labklājības ministrijas (LM), Ekonomikas ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. Barča pauda sašutumu, ka visas puses, kas toreiz strādāja darba grupā, vienojās par šādu likuma redakciju, bet pēc tam gadu neviens par to nerunāja un tagad tiek atsāktas diskusijas.
LTRK pārstāve Agnese Pastare uzsvēra, ka LTRK dalība darba grupā pērn nenozīmē darba grupas viedokļa pieņemšanu, turklāt uzņēmēju organizācija šādam priekšlikumam nav piekritusi. Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka LTRK neapšauba likuma grozījumos paredzēto prasību, ka visiem jābūt sociālā nodokļa maksātājiem, tomēr uzņēmējiem nav pieņemams veids, kādā šīs prasības tiek ieviestas.
LTRK ieskatā vajadzētu arī paplašināt to personu loku, uz ko attiecas atbrīvojums no obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām no minimālās algas 75% apmērā gadījumos, kad persona tiek nodarbināta nepilnu darba laiku. Kā piemēru eksperte minēja mazos lauku veikaliņus, kas strādā nepilnu darba dienu, sporta klubos uz pusslodzi nodarbinātos trenerus, vecākus ar maziem bērniem, kas piestrādā pa vakariem u.c.
Savukārt Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Kristīne Zonberga uzsvēra, ka pērn izveidotajā darba grupā, kas lēma par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, līdzdarbojās organizācijas, kas pārstāv uzņēmēju intereses, nevis plašākas sabiedrības intereses. Viņa norādīja, ka likuma grozījumu pieņemšanas rezultātā tiks apgrūtināts NVO darbs.
Biedrības “Ascendum” vadītāja Zaiga Pūce skaidroja, ka NVO nav peļņas iespēju, līdz ar to NVO nav arī iespēju finansiāli nodrošināt lielākas sociālās iemaksas. “Reģionos daudz cilvēku strādā biedrībās, tādējādi uzturot reģiona garu. Minētie likuma grozījumi “sitīs” tieši pa šiem cilvēkiem. Mūsu priekšlikums ir paredzēt likumā atbrīvojumu arī biedrībām un nodibinājumiem,” aicināja Pūce.
Arī Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš norādīja, ka likumā netiek runāts par sociālajiem uzņēmumiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to minēto organizāciju satrauc, ka likuma grozījumos ir šaurs to personu loks, kas atbrīvoti no sociālajām iemaksām.
Par sociālo iemaksu nepiemērošanu lauku tūrisma nozarē iestājās biedrības “Lauku ceļotājs” pārstāve Zane Vaivode, kura norādīja, ka reģionos lauku tūrismā strādājošie lielākoties aktīvi strādā no maija līdz oktobrim. Kā piemēru viņa minēja pašas vadīto uzņēmumu Rojā, kura gada apgrozījums ir ap 100 000 eiro, bet no tā tiek nomaksāti visi nodokļi un kārtējie maksājumi, bet 45% no ieņēmumiem tiek izmaksāti algā. “Sezonalitāte ir lauku tūrisma specifika, līdzīgi kā zivrūpniecības un mežapstrādes nozarēs. Ja likums stāsies spēkā šādā redakcijā, pastāv iespēja, ka valsts budžets no manis nākamgad neredzēs ne centa,” sacīja Vaivode.
Savukārt Cēsu Uzņēmēju kluba pārstāve Tatjana Bergharde pauda gatavību nākamā gada 1.janvārī Satversmes tiesā apstrīdēt likuma grozījumus, ņemot vērā, ka tie liedz cilvēkam tiesības uz īpašumu. Viņa arī kritizēja veidu, kādā pērn tika pieņemti likuma grozījumi, jo FM, VID un LM nav bijuši ticami dati, lai šādu lēmumu pieņemtu. “Ierosinu pieprasīt datus no LM un FM par to, cik cilvēku pēc 1.janvāra paliks bez darba, ņemot vērā, ka uzņēmējiem nebūs iespēju samaksāt nodokļus,” uzsvēra Bergharde un piebilda, ka minētie likuma grozījumi ir vai nu jāatceļ, vai jāgroza.
Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) pārstāvji prezentēja datus par likuma grozījumu ietekmi uz konkrēto nozari. LPUAA dati liecina, ka uzkopšanas nozarē strādā virs 30 000 cilvēku, turklāt visi strādā nepilnu darba laiku – pāris stundas no rīta vai vakarā. Ja stāsies spēkā likuma grozījumi, nozarei nāksies pacelt algas aptuveni 30% jeb 10 000 cilvēku, ko nozare nevarēs nodrošināt, līdz ar to minētie cilvēki, ticamākais, zaudēs darbu.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Lāsma Ūbele piebilda, ka pašvaldībās strādā ap 7000 uz pusslodzi nodarbinātu personu, lielākoties kultūras un sporta jomās, kā arī tehniskie darbinieki. Lai palielinātu šo personu sociālās iemaksas, no nākamā gada pašvaldībām būtu nepieciešami papildu četri miljoni eiro. Tāpēc LPS rosina likumā ietvert arī pašvaldības, kam nebūtu jāmaksā sociālās iemaksas pusslodzi nodarbinātām personām. Ūbele norādīja, ka pašvaldības saviem darbiniekiem algas nemaksā aploksnēs, bet nomaksā visus nodokļus, arī tiem, kas nodarbināti pusslodzi.
FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) uzsvēra, ka komisijas diskusijas gaitā izskanējis daudz patiesības un arī puspatiesību. Viņa ieskatā ar likumu ir jāsabalansē uzņēmēju un darba ņēmēju intereses, lai pēc 20-30 gadiem nerastos situācija, ka mazās algas saņēmējs pensijā saņem vien 60 eiro mēnesī. “Šādā gadījumā nemieri būs lielāki, bet pārējie darba devēji un ņēmēji par to maksās,” piebilda Putra un atzina, ka FM ir gatava diskutēt par to personu loku, kam nepiemēro sociālās iemaksas.
Pēc diskusijas Barča aicināja komisijas pārstāvjus balsot par darba grupas izveidi Sociālo un darba lietu komisijas paspārnē, kas izstrādās priekšlikumus jauniem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Deviņi deputāti šo priekšlikumu atbalstīja, bet viens atturējās.
Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas ietvaros tiks veidota darba grupa, kurā būs aicināti darboties visu Saeimas frakciju, ministriju, uzņēmēju organizāciju un NVO pārstāvji. Plānots, ka minētie grozījumi likumā tiks izstrādāti līdz šā gada decembrim.
Kā ziņots, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.
No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.
Par plānotajām izmaiņām satraukumu jau paudušas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/B5FD1079-BEBA-48A8-96AC-D5B3E3170B84/