«Kapu tramvajs» ar svecīti logā

Zīmīgi, ka tēma par jaunā tramvaja maršruta izbūvi Rīgā caur Lielajiem kapiem aktuāla ir kļuvusi tieši mirušo atceres, varoņu atceres – veļu laikā, un tas vedina aizdomāties par to, kā tad mēs pieminām un ko darām, lai atcerētos un ar godbijību pateiktos tiem Rīgas iedzīvotājiem, Latvijas ievērojamiem kultūras, sabiedrības, infrastruktūras attīstītājiem Rīgā tajos laikos, kaut vai sākot no 1773. gada, kad tika izveidoti un atklāti Rīgas Pilsētas kapi – tagad saukti par Lielajiem kapiem.
Latvijas memoriālo pakalpojumu informatīvais dienests
Mēs nevēlamies nodarboties ar politiku. Tieši otrādi – mēs runājam tikai un vienīgi par piemiņu, par kādreiz dzīvojušajiem cilvēkiem, kas pelnījuši savu pēcteču cieņu un varbūt pat apbrīnu. Un šajā gadījumā varbūt tramvajs pat nav “ļaunuma sakne”, ja vien to plāno ar pietāti pret pagātnes dižajiem cilvēkiem. Ja vien tas palīdz viņus turēt gaišā piemiņā.
Jaunās tramvaja līnijas sliedes neies caur kapiem, bet pa Senču ielu, tomēr pilnīgi droši varam apgalvot, ka Senču iela tika izbūvēta tieši caur Lielajiem kapiem- Senču iela tos sadalīja divās daļās.
“Senču Ielu izbūvēja pāri apbedījumiem, novācot tikai kapakmeņus – tādējādi iznīcinot lielu daļu Jēkaba draudzes nodalījumā esošos apbedījumus un mākslīgi nošķirot Jēkaba draudzes un Pokrova nodalījumu no pārējās kapu teritorijas,” – tas ir citāts no Vikipēdijas.
Laika gaitā visi Padomju gados veiktie uzlabošanas projekti kapu „labiekārtošanā” tikai veicināja Lielo kapu izpostīšanu un tālāku sabrukšanu. Kapu postīšana sākās jau Otrā pasaules kara laikā, kad tika atrakti kapi, demolētas kapličas, meklējot vērtslietas, vai vienkārši zagti, lauzti un vesti prom pieminekļi. Tas turpinājās arī padomju okupācijas laikos – kapos bija ierīkotas akmeņlauztuves. Uz “vācu” kapu demolēšanu kārtībsargājošās iestādes skatījās “caur pirkstiem” – arī fakti, ko principā vajadzētu zināt katram rīdziniekam.
Protams, arī Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā, deviņdesmitajos gados, Lieie kapi tika tālāk – šoreiz gan “komerciāli” – postīti – tika zagti un pārdoti krāsainā metāla nožogojumi, demontētas pieminekļu detaļas – daudzi tā laika jaunizceptie biznesmeņi iedzīvojās uz Lielo kapu rēķina.
Lielo kapu zeme pieder Latvijas Evaņģēliski Luteriskajai Baznīcai jeb LELB, kas nav spējusi parka teritoriju sakopt un uzturēt labā kārtībā, norādot, ka tai pieder tikai zeme, bet apbedījumi un kapu pieminekļi ir apbedīto tuvinieku īpašums un atbildība. Nesakārtoto īpašumtiesību dēļ no 2001. līdz 2008. gadam Rīgas Dārzu un Parku aģentūra vēl veica kapu sakopšanas darbus, bet pēc 2008. gada likums aizliedza (!) pašvaldībām apkopt privātās zemes, un zāles pļaušana un teritorijas satīrīšana no Rīgas domes puses tika pārtraukta.
Tā tas ir gājis līdz pat šai dienai, kad Lielie kapi tiek uzturēti principā tikai pateicoties brīvprātīgo entuziastu, “Lielo kapu draugu” atbalstam. Šobrīd, pateicoties saceltajai ažiotāžai, Rīgas dome pēdējās nedēļas laikā atkal ir iesaistījusies Lielo kapu sakopšanā, taču tas viss kaut kā vairāk izskatās tikai pēc „ķeksīša” atskaitē, nekā aiz cieņas un pienākuma izrādīšanas kultūrvēstures mantojumam.
Šobrīd “Kapu tramvaja” kampaņas sācēji apzināti vai neapzināti ir saasinājuši šo problēmu tik ļoti, kā vēl nekad. Rīgas domei, LELB un Rīgas iedzīvotājiem ir jāspēj veikt savstarpēju dialogu, lai beidzot atrisinātu un sakārtotu Lielo kapu lietu. Mēs, portāls www.memorialservices.lv kopā ar saviem korporatīvajiem biedriem aicinām atcerēties – TAUTAI, KAS NECIENA SAVU PAGĀTNI, NAV NĀKOTNES! Rīgā vienmēr ir bijusi multikulturāla sabiedrība, neatkarīgi no nacionālās piederības – latvieši, baltvāci, krievi, poļi un citi – visi tie ir daļa no mūsu tautas kultūrvēsturiskā mantojuma, un Lielie kapi ir tam piemiņas vieta, Panteons. Šajā griezumā der ieklausīties cienījamā kultūrpētnieka Denisa Hanova teiktajā, ka Lielie kapi bez nopietna valsts atbalsta kā kultūras un vēstures mantojumam, pamazām aiziet nebūtībā, ar katru gadu mēs zaudējam kādu daļiņu no šīs kultūrvēsturiskās telpas.
Protams, ka Rīga vēl nav gatava,– un tas ir labi, jo saskaņā ar teiku, līdzko tā būs gatava – nogrims jūrā… Droši vien arī jaunā tramvaja līnija uz Skansti ir vajadzīga un kopumā tā ir progresīva lieta. Mēs nevaram dzīvot, neattīstoties un nebūvējot infrastruktūru, lai mums, rīdziniekiem būtu ērti un labi savās mājās. Šajā „kapu tramvaja” lietā ir daudz politisku un finansiālu jautājumu un pretrunu, taču mēs neiestājamies par vai pret politiskiem lēmumiem un nevērtējam, kas kādam ir izdevīgi vai nē.
Mēs tikai pilnīgi noteikti vēlamies sakārtot Lielos kapus Rīgā. Un ne tikai sakārtot. Atgādinām, ka no 2009. gada Rīgas Domē tiek apspriesta iespēja nākotnē, kad būs sakārtotas īpašumtiesības, Lielo kapu teritorijā (aptuveni 35 hektāru platībā kopā ar Pokrova kapu teritoriju), atkal izveidot Memoriālo parku. Iecerēts, ka parks veiktu gan informatīvi muzejisku funkciju, gan darbotos kā specifisks tūrisma objekts.
Tā kā “Kapu tramvajs” ir sakustinājis visu šo sen necilāto lietu – būtu pats piemērotākais laiks to izdarīt. No šā projekta – jaunās tramvaja līnijas izbūves miljoniem dažus procentus atvēlēt Lielo kapu sakārtošanai, atjaunošanai, Memoriālā parka izveidošanai. Vai gan kāds būtu pret, ja jaunajā tramvaja līnijā būtu pieturas, piemēram, “Krišjāņa Barona kapela” un Džordža Armitsteda kapela”, kas atgādinātu pasažieriem par šiem dižajiem cilvēkiem un vienam otram varbūt pat radītu vēlmi izkāpt, apsēsties, iegrimt pārdomās…
Aicinām rīdziniekus un Latvijas iedzīvotājums izteikt savus viedokļus, ierosinājumus un aktīvi iesaistīties diskusijā par šo tēmu, atstājot savus komentārus mūsu portālā www.memorialservices.lv vai “Facebook” lapā MemorialServices. Aicinām cilvēkus atstāt savus parakstus portālā “ManaBalss.lv” – lai vēlreiz tiktu pārskatīts projekts par jaunās tramvaja līnijas būvniecību – šoreiz nevis tādēļ, lai to nebūvētu, bet lai paralēli tiktu atrisināts jautājums par Lielajiem kapiem un to kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un Memoriālā projekta realizēšanu.
Savādi jau tas šķiet – aizbrauc tramvajs ar svecīti logā…
Latvijas memoriālo pakalpojumu informatīvais dienests ir portāls, kas vistiešākajā veidā ir saistīts ar apbedīšanu, kapu kopšanu, kapsētām, piemiņas vietām – to apzināšanu, saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī informācijas sniegšanu sabiedrībai šīs sfēras ietvaros. Tādēļ portāls www.memorialservices.lv kopā ar saviem korporatīvajiem biedriem vēlas iesaistīties sabiedrības aktualitātēs, apspriežot tēmu par tā saucamo “kapu tramvaju”. Ja kādam mūsu viedoklis šķitīs atbilstošs, lūdzam pievienoties komentāros mūsu portālā, kā arī izteikt savu viedokli par šo tēmu. Materiāls Memoriālo pakalpojumu informatīvā dienesta portālā atrodams šeit: http://memorialservices.lv/raksti/raksts/kapu-tramvajs .
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/kapu-tramvajs-ar-sveciti-loga