Bažas par Latvijas auditorijas pievēršanos Krievijā radītajam saturam

Latvijas raidorganizāciju pārstāvji pauž bažas par Latvijas auditorijas arvien lielāku pievēršanos Krievijā radītajam saturam. Daļa neskatās sabiedriskos medijus, jo tie nespēj nodrošināt ar saturu visas vecuma auditorijas grupas.
Latvijas Universitātē rīkotajā diskusijā par elektronisko mediju pārvaldības modeli un tā ietekmi uz mediju satura veidošanu Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka sacīja, ka Latvijas mediju tirgū arvien būtiskāku lomu ieņem globālie tirgus dalībnieki, kas piedalās Latvijas mediju tirgus pārdalē, novājinot vietējos medijus. Arvien vairāk vietējās auditorijas pāriet, piemēram, uz Krievijā radītu TV saturu. «Sākot ar jūliju, ir mainījušies skatīju ieradumi, arvien vairāk auditorijas pievēršas «NTV Mir» un citiem Krievijas kanāliem, līdz ar to ir nepieciešamība kaut ko ar to darīt. Līdzīga situācija bija arī augustā un septembrī. LTV1 un TV3 mēģina ar to cīnīties, bet Krievijas televīzijas kanāli reitingā kāpj arvien augstāk,» secināja Līdaka.
Pēc viņas teiktā, liela sabiedrības daļa neskatās sabiedriskos medijus, jo tie nespēj nodrošināt ar saturu visas vecuma auditorijas grupas. «Ļoti svarīgi būtu precīzi definēt sabiedrisko pasūtījumu, kas noteiktu, kas kurai auditorijai ir vajadzīgs un kas kurai auditorijai tiek veidots. Sabiedriskais pasūtījums nav orientēts uz sabiedrību,» sacīja Līdaka, piebilstot, ka sabiedriskā pasūtījuma satura kvalitāte pasliktinās, televīziju reitingi neaug un arvien vairāk satura komercializējas. Tāpēc esot svarīgi, lai tiktu izveidota sabiedrisko mediju uzraudzības institūcijas padome.
Pēc Līdakas teiktā, tā kā sabiedriskie mediji saņem valsts finansējumu, gan arī darbojas reklāmas tirgū, veidojas nekorekta konkurence, tiek novājināti komercmediji, kuri saņem tikai naudu no reklāmas. Kamēr sabiedriskie mediji atrodas reklāmas tirgū, sabiedriskais pasūtījums nav skaidri definēts. Arī pats reklāmas tirgus stagnē, līdz ar to pašreizējais regulējums ir izdevīgāks ārvalstu nekā vietējiem spēlētājiem, kuriem ir problēmas ar satura nodrošināšanu. Līdaka sacīja, ka komerciālie televīzijas kanāli strādā efektīvāk, tāpēc sabiedriskajiem medijiem paredzētā nauda no valsts budžeta mērķtiecīgi jānovirza kvalitatīva satura ražošanai.
LTV valdes loceklis Sergejs Ņesterovs norādīja, ka sabiedrisko mediju finansējums Latvijā ir būtiski mazāks nekā vidēji Eiropā, līdz ar to nevarot cerēt, ka ar šādu finansējumu būs labi sabiedriskie mediji.
Latvijas Radio valdes locekle satura jautājumos Sigita Kirilka norādīja, ka sabiedrisko pasūtījumu veido jau divus gadus, un ir secinājusi, ka tā veidošanu apgrūtina pretrunīgie normatīvie akti attiecībā uz sabiedrisko pasūtījumu.
«Normatīvie akti runā viens otram un paši sev pretī. Mums ir Elektroniskais plašsaziņas līdzekļu likums, kur ir raidījumu kopums ar cēliem idejiskiem un filozofiskiem mērķiem, ko pilnīgi noteikti realizē gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija. Tad mums ir sabiedriskā pasūtījuma nolikums, kas ir pieņemts pirms desmit gadiem NEPLP, un tur ir konkrētas «ekseļa» formas, kas ir mums saistošs dokuments. Mums ir sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas. Es šogad saņēmu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas nākamajam gadam uz kādām astoņām lapām un vēl es saņēmu kādas trīs lapas no sabiedriskās konsultatīvās padomes, un šis viss man ir jāieliek vienā sabiedriskajā pasūtījumā,» teica Kirilka, piebilstot, ka sabiedriskie mediji tās arī pilda.
Pēc viņas teiktā, arī sabiedriskā pasūtījuma budžets ir rēķināts pirms daudziem gadiem, kad bija cita situācija tirgū. Tagad ir nākušas klāt dažādas vajadzības, tostarp paaugstinājušās darbinieku algas, sabiedrisko mediju saturs ir jānodrošina video formātā, tam ir jābūt pieejamam sociālajos tīklos, jābūt korespondentiem ārvalstīs un citi faktori. Viņa sacīja, ka sabiedriskajiem medijiem nevajadzētu pārmest, ka tie nesasniedz jauniešu auditoriju, bet gan «iedot ordeni to darbiniekiem, kas par zemu atalgojumu, izpilda visas prasības».
«Radio SWH» valdes loceklis Filips Rubenis pieļāva, ka sabiedrisko mediju finanšu līdzekļi netiek pietiekami efektīvi izmantoti. Pēc viņa teiktā, komercmediji spēj efektīvāk «iztērēt katru centu» un liela daļa spējīgi saražot «jēdzīgu un kvalitatīvu saturu». «Man ir tāda pārliecība, ka [sabiedriskie mediji] var daudz vairāk izdarīt ar tiem līdzekļiem, kas tiem ir,» viņš pauda. Pēc viņa teiktā, pozitīvi ir vērtējams, ka pēdējos gados komercmedijiem ir iespējas piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, jo tādējādi tiem iespējams darīt sabiedriski lietderīgu darbu.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA docents, Audiovizuālo mediju mākslas nodaļas vadītājs, bijušais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins sacīja, ka jauniešu auditoriju klasiskā televīzija ir pazaudējusi un neatgūs, ja sabiedriskie mediji nenodrošinās spēcīgu interneta platformu.
Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa pauda, ka sabiedriskajiem medijiem būtu jādomā, kā sasniegt visu sabiedrību, piemēram, portālam «Lsm.lv» esot liels potenciāls sasniegt jauniešus, ja portāls pie tā strādās. Viņa atzina, ka sabiedriskie mediji reklāmas tirgū ir labvēlīgākā situācijā nekā komercmediji, kas nesaņem sabiedriskā pasūtījuma naudu. Vienlaikus viņa atzina, ka sabiedrība ir stadijā, kad vēlas patērēt saturu, nemaksājot par to no savas kabatas. Tajā pašā laikā realitātē sabiedrībai jāsaprot, ja ir vēlme patērēt saturu, jādod kaut kas pretī – vai nu laiks, skatoties reklāmas, vai nu jāiegādājas mediju saturs par naudu.
Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa rīkoja ekspertu diskusiju par iecerētajām izmaiņām elektronisko mediju pārvaldībā, kurā tiks apspriests, kā uzlabot elektronisko mediju pārvaldības modeli un skaidrāk definēt sabiedriskā pasūtījuma principus.
…Info avots: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/633515-raidorganizaciju_parstavji_pauz_bazas_par_latvijas_auditorijas_pieversanos_krievija_raditajam_saturam