Šadurska klaunāde: Ko nu kurš saprot ar «ilgtermiņu» jeb DGPDSPGPSASĪMGI

Dzintars Zaļūksnis
Ko jūs saprotat ar apzīmējumu “ilgtermiņš”? Nu, pieņemsim, ka “īstermiņš” ir kaut kas “rīt uz brokastu laiku” vai, lielākais, “pēc kāda gada”. “Vidējais termiņš” – vismaz tā māca Eiropas Komisija – ir kādi pieci gadi. Bet “ilgtermiņš”… Njā, ne mazāk par pieciem gadiem, tas nu skaidrs. Bet izstiepties tas var praktiski līdz bezgalībai.
Laikam jau tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava apgalvot, ka “ilgtermiņā” minimālo atalgojumu par likmi pedagogiem tā “vēlētos” (bet vai spēs?) celt līdz 1200 eiro. Vismaz tā pēc darba grupas pedagogu darba samaksas pieauguma grafika un pedagogu sociālā atbalsta sistēmas īstenošanas mehānisma un grafika izstrādei (varena abreviatūra sanāk: DGPDSPGPSASĪMGI – tā arī, bez šaubām, piedienas cirka scenārijā) pirmās sēdes apgalvo izglītības un zinātnes klauns Kārlis Šadurskis.
Ja nu kādu tas interesē, DGPDSPGPSASĪMGI darbojas IZM, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA), Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Lai nebūtu pārpratumu, 1200 eiro Šadurskis gan nosauca, bet tūdaļ steidza pavēstīt, ka “šī summa patlaban nav piesaistīta kalendāram”. Nu, ilgtermiņš ir un paliek ilgtermiņš.
Tas nozīmē, ka “kaut kad” – varbūt pēc otrā, varbūt pēc piektā, bet varbūt pēc divdesmit piektā činavnieku algu paaugstinājuma – Latvijas pedagogi patiešām sasniegs šādu algu līmeni. Lai būtu skaidrs, ka tas nenotiks pārskatāmā nākotnē, Šadurskis atklāj, ka šādam “prodžektam” vispārējā izglītībā vien būtu nepieciešami aptuveni 180 miljoni eiro, bet – ak tu posts! – pat pats visu galvenais klauns ir “skeptisks par to, kāds varētu būt finansējuma avots”, jo esot skaidrs, ka līdzekļu, kas būtu ietaupīti, “sakārtojot skolu tīklu”, būtu par maz. Šajā brīdī tautai vajadzētu pieprasīt, lai Šadurskis brašāk un ašāk likvidē lauku skolas, līdz palikušas tikai kādas divdesmit, un tās pašas Rīgā. Tad gan tiem pārsimt palikušajiem pedagogiem naudas pietiks un varbūt pat paliks pāri, lai varētu iegādāties jaunu klauna parūku.
Pagaidām… Ak, ko nu tur, pirmais solis minimālās likmes celšanai varētu būt 710 eiro. Ar bezcerīgu vājumu sirgstošā LIZDA gan vēloties, lai līdz šādai summai likme kāptu “jau 2018. gada 1. septembrī”, tomēr Šadurskis arī par šādu termiņu ir skeptisks. Nu bet loģiski – tas taču nav “ilgtermiņš”! Tāpēc viņš īr izdarījis filigrānu gājienu: “nevēlas solīt pedagogiem, ka no 2018./2019. mācību gada varētu tikt ieviesta šāda minimālā likme”. “Reālistiskāks laiks”, rau, būtu 2019. gada 1. janvāris.
Kāpēc tā? Ko mainīs šie pāris mēneši? Nu, bet skaidrs taču! – 2018. gada oktobra pirmajā sestdienā notiks – kas? – 13. Saeimas vēlēšanas. Un pēc tām izglītības klaunāde jau vairs nebūs nedz Šadurska, nedz viņa partijas problēma. Tā teikt, ņemiet nu par labu, kā sanāca, bet gribējām, kā vienmēr.
Visādā ziņā “ilgtermiņš” noteikti ir aplam izdevīgs laika posms, pēc kura pašreiz populārais klauns Šadurskis pavisam noteikti vairs nebūs ne tikai valdībā, bet pat Latvijas politikā. Un tad jau var solīt, cik tik lien, galvenais, lai ir jautrāk.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/sadurska-klaunade-dgpdspgpsasimgi-jeb-ko-nu-kurs-saprot-ar-ilgterminu