svētdien, 28 decembris, 2025
HomeUncategorizedRimševičam nepatīkot valsts ārējais parāds, bet «vēl jau var»!

Rimševičam nepatīkot valsts ārējais parāds, bet «vēl jau var»!

Dzintars Zaļūksnis
Radiostacijas “Baltcom” ēterā Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs ir pavēstījis, ka pēdējo desmit gadu laikā valsts ārējais parāds sasniedzis 9,5 miljardus eiro – šajā laikā tas pieaudzis seškārt.
“Mani satrauc tas, ka Latvijas ārējais parāds aug. Ja pirms 10 gadiem tie bija 1,5 miljardi eiro, šodien ārējais parāds sastāda 9,5 miljardus. Labi, ka pašlaik šī parāda procentu likmes ir zemas. Tas ļauj vēl mazliet aizņemties un apmierināt pašreizējās vajadzības,” uzskata Latvijas Bankas vadītājs. Tiesa kas tiesa, ja rēķina procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ārējais parāds joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Atbilstoši Eiropas statistikas biroja “Eurostat” datiem 2015. gada beigās Latvijas valsts parāds bija 36,3% no IKP. Igaunijas ārējais parāds bija zemākais ES – 10,1% no IKP. Mazāks nekā Latvijai ārējai parāds bija vēl arī Luksemburgai un Bulgārijai. Lietuvas ārējais parāds bija 42,7% no IKP. Salīdzinājumam: ES valstu ārējais parāds ir vidēji 85%, eirozonas valstīm – 90,5%, bet lielākais valsts parāds ES ir Grieķijai – 177,4% un Itālijai – 132,3% no IKP (“Eurostat” datu oriģinālu skatīt šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=teina225&plugin=1 ).
Toties, absolūtos skaitļos rēķinot, Latvija 2015. gadā ir bijusi ceturtā ātrākā ārējā parāda “audzētāja”, lai gan no 28 ES valstīm ārējo parādu ir samazinājusi 21 valsts, bet palielinājušas – tikai septiņas. Bet šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada nogali, Latvijas ārējais parāds palielinājās par 2,9 procentpunktiem (šeit: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/2995521/7573561/2-22072016-AP-EN.pdf/16cdaec5-3f1c-4cab-a8cf-954b917e04a9 ), kas ir ceturtais augstākais rādītājs ES. Kā tas nākas? Tas jājautā Laimdotai Straujumai, kuras valdībai ļoti patika “restrukturizēt” valsts parādus.
Tātad svarīgākais jautājums ir nevis ārējais parāds kā tāds, bet gan: KĀ valdošā elite izmanto aizņemto naudu, par kuru Latvijas nodokļu maksātāji regulāri maksā visai augstus procentus?
Parādu masas palielināšanās, neņemot jaunus aizdevumus, liecina, ka Latvijas vadošā ekonomista un “veiksmes stāsta” trubadūra Valda Dombrovska laikā kredīti ir ņemti ar fantastiski neizdevīgiem noteikumiem. Un vai kāds var jēdzīgi paskaidrot, kur šī nauda ir palikusi?
Rimševičs kaut ko tādu – pasarg’ Die’s! – nesaka, vien norāda, ka ārējo parādu apkalpot kļūs daudz grūtāk, ja mainīsies ekonomiskā situācija un pieaugs procentu likmes. Iepriekš Latvijas Bankas vadītājs atzina, ka “valsts ekonomika atdziest” – aizejošais gads ir kļuvis par “neizmantoto iespēju gadu”, un tā iemesls ir neapgūtie finanšu resursi. Latvijas Bankas vadītājs pieļauj iespēju, ka valsts varētu saskarties ar grūtībām, apkalpojot ārējo parādu.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/rimsevicam-nepatikot-valsts-arejais-parads-bet-vel-jau-var
thank-our-children-for-state-debt

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas