Valsts kanceleja piedāvā “saķemmēt” valsts pārvaldi, neko būtisku nemainot

Valsts kanceleja ir nodevusi sabiedrībai izvērtējumam valsts pārvaldes reformu ceļa karti, kurā paredzēti pieci reformu virzieni ar 18 darbībām, kas būtu jāīsteno tuvāko triju gadu laikā. Priekšlikumus par dokumentu iespējams iesniegt līdz 11. novembrim.
Valsts kancelejas piedāvātie reformu virzieni ir sadalīti trīs blokos: valsts pārvaldes funkcijas un procesi, valsts pārvaldes cilvēkresursi un valsts pārvalde un sabiedrība.
Pirmais reformu virziens paredz valsts pārvaldes struktūras vienkāršošanu, funkciju standartizēšanu un sabiedrības kultūras veicināšanu. Otrais virziens paredz efektivitātes programmas ieviešanu, atbildības palielināšanu par rezultātu sasniegšanu. Trešais virziens būs valsts pārvaldes konkurētspējas palielināšana, bet ceturtais virziens paredz elastīgas un efektīvas cilvēkresursu vadības īstenošanu valsts pārvaldē. Piektais reformu virziens ir vērsts uz gudru komunikāciju un atbildīgu līdzdalību.
Cita starpā Valsts kanceleja “rosina izvērtēt ļoti mazo un mazo valsts iestāžu efektivitāti”. Protams, to var izskatīt par progresu ierēdniecības komunikācijā ar sabiedību, jo līdz šim tā allaž ir izpaudusies vienā vienīgā principā “jūs varat teikt, ko gribat, mēs darīsim, ko gribēsim”.
Tagad diskusiju dokumentā izteikts ierosinājums likvidēt šīs mazās iestādes. Tāpat tiek ieteikts izvērtēt radniecīgu iestāžu un funkciju apvienošanas iespējas. Skaidrs, ka priekšlikumos nav ne vārda par “lielo” iestāžu – tostarp ministriju un departamentu – efektivitātes izvērtēšanu, tāpēc nevajadzētu lolot ilūzijas par to, ka Valsts kanceleja rosina kaut nedaudz samazināt valsts pārvaldes aparātu un birokrātiju.
Kancelejas skaidrojumā teikts, ka “šo darbību mērķis ir panākt finanšu un administratīvo resursu ietaupījumu, mazināt sadrumstalotību, veicināt racionālāku zināšanu un resursu izmantošanu, tostarp veidojot un īstenojot vienotu politiku”.
Valsts kanceleja gan piebilst, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi institucionālās optimizācijas nodrošināšanai, darbības īstenošanai nepieciešams neatkarīgs vērtējums, ko varētu veikt, piemēram, Valsts kontrole. Hm. Atvainojiet, bet Valsts kontrole jau tagad regulāri veic šādus izvērtējumus, tikai tie – pat lāgā neizlasīti – nogulst arhīvu failos.
Vienu visai lietderīgu lietu Valsts kanceleja gan piedāvā: standartizēt procesus un pēctecīgi veidot vienotus pakalpojumu centrus atbalsta funkciju centralizācijai. Valsts kanceleja skaidro, ka vienotu pakalpojumu centru veidošana ir izplatīta prakse gan biznesa vidē, gan arī citu valstu publiskajās pārvaldēs, piemēram, Igaunijā, Nīderlandē un Kanādā. Tā Valsts kase jau ir sākusi pilotprojektu grāmatvedības pakalpojuma nodrošināšanai 17 valsts pārvaldes iestādēs. Līdzīgi būtu nepieciešams izvērtēt iespējamos kvalitātes un efektivitātes ieguvumus, ja resoru vai valsts pārvaldes ietvaros tiktu sniegti, piemēram, personālvadības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības, autoparka uzturēšanas, pasta un sakaru pakalpojumi, tulkošanas pakalpojumi, dokumentu pārvaldība, apsardze, darba drošība, telpu un teritorijas uzkopšana, ēdināšanas pakalpojumi.
Tomēr arī šis priekšlikums būtībā paredz vien “saķemmēt” valsts pārvaldes pinkas, neko būtisku tajā nemainot. Tātad mums ir darīšana ar kārtējām “pusreformām”, kuras valsts pārvaldi var padarīt kādu kripatu efektīvāku un pievilcīgāku, bet ne lētāku un tuvāku sabiedrībai.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/valsts-kanceleja-piedava-sakemmet-valsts-parvaldi-neko-butisku-nemainot