Kā nepieļaut karu Baltijā

[…] Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube ir nolēmis pirms pilnvaru termiņa beigām pamest armijas vadību. Nacionālās drošības padome (NDP) šodien pieņēma zināšanai Graubes iesniegumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā NBS komandieris lūdz viņu atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 14. pantu NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. No Zemessardzes nākušais Graube amatā atkārtoti tika apstiprināts 2014. gada 5. jūnijā. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/raimonds-graube-peksni-atkapjas-no-nbs-komandiera-amata Karens Markarjans Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdami paziņojumi te par Krievijas starpkontinentālo ballistisko raķešu veiksmīgām palaišanām, te par jauna radioelektroniskā ieroča izmēģinājumiem, te par Igaunijas, Latvijas un Vācijas veiktiem militārās tehnikas iepirkumiem. Kas un ko gatavo karam un kā Krievija cenšas šo karu novērst? Kā vispār iespējams apturēt jau palaisto kara mašīnu? Atvēsināt karstgalvjus Informāciju par trīskāršu un vienlaicīgu Krievijas ballistisko raķešu palaišanu no dažādām platformām papildina ne mazāk daiļrunīga ziņa par jauno bumbvedēju Su-34 (Су-34) lidojumiem stratosfērā, trenējoties bumbu mešanā pa nosacītā pretinieka virszemes objektiem. Pat nespeciālistam jāsaprot, cik tas ir vareni! Un kā jums patīk šaudīšanās ar “gaiss-gaiss” tipa raķetēm, ko veica ar jaunajiem daudzfunkcionālajiem supermanverējošajiem “4++” paaudzes iznīcinātājiem Su-35S (Су-35С) nokomplektētais Piejūras iznīcinātāju aviācijas pulks? Tajā pašā kontekstā vērts aplūkot pavisam nesen ažiotāžu izraisījušo operatīvi taktisko raķešu kompleksu “Iskander” (Искандер) pārdislocēšanu uz Kaļiņingradu un Krievijas-Baltkrievijas kopīgās militārās mācibas. Un arī precīzo trāpījumu ar spārnoto raķeti “Granit” (Гранит) sarežģītam mērķim Severnijas salas iekšienē no kreiseratomzemūdenes “Smoļensk” (Смоленск), kas raķeti palaida, atrazdamās zem ūdens Barenca jūrā? Kamdēļ visas šīs demonstrācijas? Ja Krievija gatavotos kādam uzbrukt, tad pierautos, turpretim te – atklātas kārtis, tā teikt, publikai par prieku. Taču īpašai “publikai”, kura sastāv no aplam iekarsušām galvām Pentagonā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (North Atlantic Treaty Organization, NATO), kas faktiski ir viens un tas pats. Maskavai adresētas kareivīgas, uz tiešu draudu robežas balansējošas runas no Vašingtonas skan arvien biežāk. Un patlaban ir visizdevīgākais brīdis, lai apsūdzētu Krieviju visos pasaules grēkos un, vicinot karogu kaujai pret “agresoru” un “kara noziedznieku” (tā jau pavisam atklāti Rietumos tiek saukta Krievija), dot “taisnīgu” pretsparu “vājprātīgajam Kremļa režīmam”. Tā mašīna jau rūc No šīs histērijas nāk visi tie videoviltojumi par raudošiem un sakropļotiem sīriešu bērniem, kurus Alepo it kā nogalinot no Krievijas lidmašīnām mestās bumbas. Tas nekas, ka šie videosižeti tapuši ne jau Alepo, bet gan Homsā, kurai Krievijas aviācija nav bijusi ne tuvumā! Kuru gan interesē tādi “sīkumi”, ja vajag aizstāvēt bērnus? Izprovocēt Krieviju uz militāru konfliktu visērtāk ir tuvākajā nākotnē, jo pēcāk to izdarīt būs sarežģītāk. Sīrieši ar Krievijas gaisa un kosmisko spēku palīdzību tomēr pamazām padzen teroristus no to ieņemtajām teritorijām. Krievija gūst nenovērtējamu kaujas pieredzi, izmēģina jaunus ieročus, nostiprinās pati un nostiprina saites ar saviem sabiedrotajiem – Kolektīvās drošības līguma organizācijas (Организация Договора о коллективной безопасности, ОДКБ) valstīm, Ķīnu, Indiju, Irānu… Pēc kāda gada vai diviem ar Maskavu, kura jau tagad ir parādījusi zobus (runa ir par Putina (Путин) ultimātu ar prasību atcelt sankcijas un izbeigt NATO aktivitāti pie Krievijas robežām), runāt no spēka pozīcijām nekādi nebūs iespējams. Bet tas nozīmē, ka tūlīt pat Krievija ir jāapsūdz kārtējā agresijā un jācenšas to piespiest iesaistīties karā ar kādu NATO dalībvalsti – bet labāk uzreiz ar vairākām. Gruzijā un Ukrainā šis manevrs neizdevās, turklāt neviena no tām nav NATO dalībvalsts. Bet kur tas var “iziet cauri”? Protams, Baltijas valstīs! Pagājušā gada sākumā par to atklāti runāja pat ASV Valsts departamenta vadītājs Džons Kerijs (John Kerry) un vairāki NATO ģenerāļi – gan amerikāņi, gan eiropieši. Kā nākotnē iespējamu bruņotā konflikta vietu viņi nosauca Igauniju vai Latviju (par to lasiet krievu valodā šeit: http://www.infotop.lv/article/ru/ukraina-2-budet-organizovana-v-odnoi-iz-stran-baltii ). Lūk, arī nu jau bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) ieteica gatavoties karam ar Krieviju (šeit: http://www.infotop.lv/article/ru/bolshoi-toomas-idet-na-voinu ). Jūs droši vien atceraties arī provokatīvo filmu, ko ne tik sen “uzcepa” britu raidsabiedrība BBC. Ši filma bija par to, ka Latgalē prokrievisko separātistu aktivizēšanās it kā izraisa NATO atbalstītās Latvijas sadursmi ar Krieviju, un šī sadursme izvēršas kodolkarā. Bet kādēļ, nudien, kā provokācijas vietas tiek aplūkotas Igaunija vai Latvija nevis abas šīs valstis kopā, vēl “pieķerot klāt” arī trešo, Lietuvu? Un tad jau arī Polija nepaliks malā… Jo kas tad daudzus pēdējos gadus vieno Baltiju un Poliju? Neslēpta rusofobija, bailes un vienlaikus dedzīga vēlēšanās atmaksāt “krievu lācim” par visām pārestībām. Un te vēl Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers (Frank-Walter Steinmeier) nesen izteicās, ka Vācija “asi atbildēs” gadījumā, ja kāds uzbruks jebkurai no bloka valstīm. Tomēr pamodās viņā teitonis, kur nu bez tā. Kā ziņo laikraksts “Süddeutsche Zeitung”, Bundestāgs nule atbalstīja arī piecu “Braunschweig” korvešu iegādi kopumā par 1,5 miljardiem eiro. Kāpēc pēkšņi tā savajadzējās divkāršot šo korvešu skaitu, kuras tiek izmantotas galvenokārt Baltijas jūras piekrastes ūdeņos? Bet Igaunijā 7. oktobrī ir nogādātas pirmās 12 Zviedrijā ražotās kājnieku kaujas mašīnas “CV9035NL Mk III”. Igaunija kopumā iepērk 44 šādas mašīnas, kuras atrodas arī Nīderlandes armijas bruņojumā. Nu, un vēl papildus tam – sešas bruņotas remonta un evakuācijas mašīnas uz tanka “Leopard 1” šasijas. Visa šī tehnika nonāk Pirmās jēgeru kājinieku brigādes Skautu bataljona bruņojumā. Tā Igaunijas armijai būs pirmā pilnvērtīgā mehanizētā vienība. Līdz šim bataljona bruņojumā bija tikai Somijā ražoti riteņu bruņutransportieri “Sisu XA-180”. Arī Latvija “pa draugam” no NATO valstīm iepērk gan jaunu, gan lietotu militāro tehniku un ieročus. Gan pārnēsājamos zenītraķešu kompleksus, gan pašgājējas haubices. Kāpēc Vašingtona no Baltijas izsauca pavēlniekus? Lūk, jums veselas piecas valstis, kas jau tagad potenciāli gatavas karot ar Krieviju. Vai kāds šaubās, ka tām palīgā tūlīt nāks Ukrainas banderovieši? Kas vēl Eiropā gatavs “iekosties krievu lācī”? Atbilstoši NATO līguma 5. punktam principā tas būtu jādara visām 28 NATO valstīm. Norvēģija, lai, savās milzīgajās, teicami aprīkotajās granīta alās fjordu dziļumā ļaus ievietot tūkstošiem NATO un ASV karatehnikas vienību. Jo ASV, kā parasti, šajā jezgā būs “galvenais kauslis”. Tēvocis Sems allaž ir bijis izcils kūdītājs. Bet vispirms kaujā tiks sūtīti pakalpiņi – tieši tāpat, kā tas notiek pagalma strīdiņos, lai pēc tam skaļi paustu sašutumu – sak, “mūsējos sit!” Un tad varēs karot, kā tas pagājušajā gadsimtā bija jau divos pasaules karos, – svešā teritorijā, ar svešiem kareivjiem, tāpēc allaž gatavībā izdarīt masīvu, iznīcinošu kodoltriecienu… Uz domu par to, ka šādi plāni eksistē, virza kaut vai noskaņa, kādā 12. oktobrī uz ASV tika izsaukts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālleitnants Raimonds Graube. Zīmīgi, ka izsaukts tika tieši pavēlnieks nevis aizsardzības ministrs, kurš, pagātnē bijis slavens smagatlēts, nav speciālists kara lietās un savu amatu ir saņēmis tikai pateicoties partijas piederībai. Graube uz Ameriku devās, ASV bruņoto spēku pavēlnieka ģenerāļa Džozefa Danforda (Joseph Dunford) aicināts. Latviešu karavadonis Vašingtonā cita starpā piedalījās bruņoto spēku pavēlnieku konferencē “Cīņa ar vardarbīgām ekstrēmistiskām organizācijām” (Countering Violent Extremist Organizations). Turpat Vašingtonā Graube tikās ar ASV armijas štāba priekšnieku ģenerāli Marku Milleju (Mark Milley) – cilvēku, kas pavisam nesen pravietoja nežēlīgu karu ar Krieviju un Ķīnu –, Lietuvas bruņoto spēku pavēlnieku ģenerālleitnatu Vītautu Jonu Žuku (Vytautas Jonas Žukas), Kanādas bruņoto spēku pavēlnieku ģenerāli Džonatanu Vensu (Jonathan Vance) – tieši kanādieši nākamgad sāks vadīt NATO starptautisko spēku brigādi Latvijā – un citiem augstu stāvošiem militāristiem. Fondi “Mantojums” un “Potomaka”. Kas nav lāga? Graube tikās arī ar fonda “The Potomac Foundation” vadītāju Dr. Filipu Karberu (Phillip Karber) un “The Heritage Foundation” vadību, lai cita starpā apspriestu starptautiskās un reģionālās drošības jautājumus. 1973. gadā dibinātais “Mantojuma” fonds (herritage angliski – mantojums) ir ASV stratēģiskās pētniecības institūts, kas cita starpā izdod rekomendējošus materiālus ASV prezidenta kandidātiem – žurnālu “The Insider”. Fondā strādā 200 darbinieku un līdz 40 pētnieku, no kuriem gandrīz puse ir filozofijas doktori, un tā gada budžets ir 30 miljoni dolāru. Tomēr pašreizējā situācijā īpaši nozīmīga ir uzmanība, kas Baltijas valstīm pievērsta no “Potomakas” fonda puses (“The Potomac Foundation” ir dibināts 1988. gadā, tā galvenā mītne ir Virdžinijas štata Vjennā). “Potomakas” fonda eksperti nodarbojas ar visai specifiskiem jautājumiem: pēta postpadomju valstu militāri rūpnieciskā kompleksa attīstību, nacionālo ekonomiku konkurētspējas problēmas, Ķīnas militāro izaugsmi, jautājumus par Austrumeiropas un bijušās Padomju savienības valstu eiro- un eiroatlantisko integrāciju. Šis fonds, piemēram, ir organizējis vairāk nekā tūkstoti treniņnodarbību šo valstu vadītājiem, kā arī vairāk nekā desmit ASV kongresmeņu vizītes dažādos reģionos. Un, lūk, šā fonda prezidents un amatu apvienošanas kārtībā arī Džordžtaunas universitātes (Georgetown University) pasniedzējs Dr. Filips Karbers iestāsta tam pašam Graubem un visai Baltijas valstu militārajai elitei ideju par to, ka līdzšinējās, autoritatīvu pētnieku un paša Pentagona veiktās simulācijas, kas modelējušas sadursmi ar Krieviju, nav ņēmušas vērā vissvarīgāko faktoru – Baltijas mežus un purvus! (Respektīvi, Kaļiņingradu ar tās floti un tiem pašiem “Iskanderiem”, kas nogriezuši ceļus, pa kuriem citas NATO valstis varētu izlauzties līdz Baltijai, ir ņēmuši vērā, turpretim purvus-mežus nē.) Amerikānis, Latvijas purvu-mežu apdziedātājs Potomakas fonda cilvēks ir vienkārši sirsnīgs jo sirsnīgs Eiropas savvaļas dabas draugs. Gandrīz vai tīrasinīgs “Greenpeace” dalībnieks – tādu kaut vai automātiski uzņemt Latvijā valdošajā Zaļo un zemnieku savienībā. Jo, cik feini dzied, skaistulītis! – ne velti pasniedzējs, mēles eņģes labi ieeļļotas. Karberaprāt, tik ērta reljefa karadarbībai (vēl viens, kam patīk karstas ogles ar svešām rokām grābt) nekur citur Eiropā nesameklēsi. Tāpēc – prom sakāvniecisku noskaņojumu! Nekādās 60 stundās krievu tanki līdz Rīgai – tā uzskata Karbers – netiks. Nu, tiesa, ar atrunām. Nu, ja pārējās NATO valstis spēs atraut savas pakaļas no krēsliem. Ja tuvākie kaimiņi nesāks rūpēties tikai par savu pozīciju aizsargāšanu. Un ja savlaicīgi atnāks Polijas sūtītā palīdzība. Lūk, tad Baltija spēs pieveikt Krieviju. Fanfaras! Aplausus! Lauru vainagus uzvarētājiem! Un, kas svarīgākais – visi palikuši sveiki un veseli, līdzīgi kā datorspēlītē. Raugiet, pats Karbers tūlīt ņems rokā triecienplinti un – uz priekšu, tā teikt, ar kaujas saucieniem… Pavisam nesen, septembra beigās šis pats Dr. Filips apmeklēja Latviju, kur vadīja vietējo militāristu simulācijas spēles, viņus konsultēja un iedvesmoja. Kam? Skaidrs, kam – uzvarai pār Krieviju. Savas idejas viņš pat izklāstīja publiski – Latvijas TV pirmajā kanālā, raidījumā “De Facto”. Bet pērn, viesodamies Ukrainā, “Porošenko kareivjus” viņš nosauca par vieniem no pasaulē labākajiem karotājiem, kuriem nav ko mācīties no amerikāņu instruktoriem – viņi paši jebkuram daudz vairāk iemācīs. Par Ukrainas purviem amerikāņu doktors, tiesa paklusēja. Viņam uz Baltkrieviju derētu aizbraukt. Nu, labi, kas ir, tas ir… Būdams Latvijā, mūsu purvu-mežu apdziedātājs Karbers neaizmirsa pabrīdināt (tas gan, kā daudzos līgumos, pavisam sīkiem burtiņiem), ka Krievija ir radījusi spēcīgu tanku armiju, kurā patlaban ir jau 800 mašīnu, kas spēj ātri pārvietotis jebkurā virzienā. Līdzīgas armijas nevienai citai valstij nav. Tāpēc arī Latvijai, cita starpā, draudzīgais padomdevējs ieteica iegādāties tankus. Tikai nepateica, par kādiem čiekuriem lai to izdara. Bet tā jau, protams, tāda špicka vien ir. Purvi – lūk, kas mūs glābs! Praktiski gatava, dabīga Manerheima līnija. Kur pēc izskata tīri solīdais, runātīgais, sirmais Džordžtaunas universitātes zeltamute šeit ir atradis tādu kvantumu purvu, nav ar prātu aptverams. Taču viņa runas arī nav paredzētas viduvējiem prātiem. Kam trāpīs «Sudraba bulta»? Tāpēc zināmā mērā “dabiski” pret Krieviju noskaņotos Baltijas valstu vadītājus un armiju komandierus vajadzētu vedināt uz kādu domu – sak, ja kas, tad jūs te sāciet, bet mēs palīdzēsim. Ieradies Latvijā uz NATO mācībām “Sudraba bulta” (Silver arrow), arī bloka spēku integrācijas vienības operatīvās vadības priekšnieks pulkvežleitnants Saimons Bedmens (Simon Badman) steidza nomierināt vietējo vadību. Sak, nepieciešamības gadījumā NATO īpaši ātrās reaģēšanas vienības Latvijā varēs ierasties 48 stundu laikā… Tāds neko mierinājums. Bet pagaidām 3000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Albānijas, ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Rumānijas un Vācijas no 17. līdz 31. oktobrim Ādažu poligonā un tam piegulošajās teritorijās slīpēs prasmes plānošanā un aizsardzības operāciju veikšanā. Bet pret ko tad ir vērsta “Sudraba bulta”? Kas stāvēs aiz muguras loka šāvējam un norādīs virzienu noteiktajā “x stundā”? Starp citu, vai esat pamanījuši, cik daiļrunīgi nosaukumi parasti tiek piešķirti NATO mācībām Latvijā? “Zobena cirtiens” (Saber strike), “Dragūnu reids” (Dragoon Ride)… tagad, lūk, sudraba bultu izšauj. Kā apturēt jau palaisto ellesmašīnu? Kā pretoties Pentagona plāniem? Kā nepieļaut asinsstraumes? Vienīgais ceļš – vērsties tieši pie cilvēkiem. Kamēr mēs esam dzīvi un kamēr dzīvi ir mūsu bērni Latvieši, lietuvieši, igauņi! Vai jūs gribat atkal kļūt par lielgabalgaļu, kā tas jau bija pagājušajā gadsimtā divos pasaules karos? Vai jūs gribat, lai jūs kāds atkal izmanto savtīgās interesēs? Lai jūsu un mūsu bērnu – un citu Baltijā dzīvojošo tautību bērnu – nenovērtējami dārgās dzīvības tiktu upurētas finanšu korporācijām un atsevišķām ģimenēm, kuras ar mūsu asinīm vairos savu bagātību? Vai tiešām tādi personāži kā karberi, keriji, baideni, obamas arī turpmāk manipulēs ar jums, vedinot pretī mūsu valstu pilnīgai iznīcībai – neatstājot tajās vairs nedz mežus, nedz purvus, par cilvēkiem nemaz nerunājot? Domājiet, kamēr vēl ir laiks. Saņemieties! Saprotiet beidzot, ka blakus jums dzīvojošie citu tautību cilvēki savas dzimtās Baltijas valstis mīl ne mazāk kā jūs. Un vēlas radīt nevis karot un iznīkt. Ja notiks visbriesmīgākais, mums nevienam nebūs kur bēgt, turpretim varneši, visdrīzāk, ir nodrošinājuši sev rezerves lidlaukus arī pavisam burtiskā nozīmē. Liela daļa viņu bērnu jau tagad dzīvo ārzemēs, aizmirstot gan dzimto valodu, gan visu to, ko mēs dēvējam par dzimteni. Tāpēc ka viņu dzimtene jau sen ir nevis te, bet tur… Un kas pie tā vainīgs? Arī mēs un jūs. Jo jūs taču esat balsojuši par tiem, kas mūs noveduši šādā stāvoklī. Jo jūs joprojām drūmi un spītīgi atsakāties ticēt paši savām acīm un savu maciņu saturam. Jo tieši jūs tik labprāt ticat mītiem par “hibrīdkaru” un “krievu propagandu”, un Kremļa viltīgajiem agresijas plāniem, par kuriem jums pilnas ausis piedziedājuši tādi tipāži kā Boriss Džonsons (Boris Johnson) un Hilerija Klintone (Hillary Clinton) kopā ar citiem, kas laiku pa laikam uzvelk kopīgu meldiņu franciski vai vāciski. …galu galā jūs paši izvēlēsieties, kam ticēt un kuriem ticēt. Taču pēc tam nesūdzieties, ka jūs neesat brīdināti. Es vismaz cenšos to izdarīt. Šeit un tagad. Iekams nav par vēlu. Kamēr mēs vēl esam dzīvi un kamēr vēl dzīvi mūsu bērni. …Info avots: http://www.protests.online/ka-nepielaut-karu-baltija/ […]

[…] Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube ir nolēmis pirms pilnvaru termiņa beigām pamest armijas vadību. Nacionālās drošības padome (NDP) šodien pieņēma zināšanai Graubes iesniegumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā NBS komandieris lūdz viņu atvaļināt no amata pirms pilnvaru termiņa beigām. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 14. pantu NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. No Zemessardzes nākušais Graube amatā atkārtoti tika apstiprināts 2014. gada 5. jūnijā. …Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/raimonds-graube-peksni-atkapjas-no-nbs-komandiera-amata Karens Markarjans Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdami paziņojumi te par Krievijas starpkontinentālo ballistisko raķešu veiksmīgām palaišanām, te par jauna radioelektroniskā ieroča izmēģinājumiem, te par Igaunijas, Latvijas un Vācijas veiktiem militārās tehnikas iepirkumiem. Kas un ko gatavo karam un kā Krievija cenšas šo karu novērst? Kā vispār iespējams apturēt jau palaisto kara mašīnu? Atvēsināt karstgalvjus Informāciju par trīskāršu un vienlaicīgu Krievijas ballistisko raķešu palaišanu no dažādām platformām papildina ne mazāk daiļrunīga ziņa par jauno bumbvedēju Su-34 (Су-34) lidojumiem stratosfērā, trenējoties bumbu mešanā pa nosacītā pretinieka virszemes objektiem. Pat nespeciālistam jāsaprot, cik tas ir vareni! Un kā jums patīk šaudīšanās ar “gaiss-gaiss” tipa raķetēm, ko veica ar jaunajiem daudzfunkcionālajiem supermanverējošajiem “4++” paaudzes iznīcinātājiem Su-35S (Су-35С) nokomplektētais Piejūras iznīcinātāju aviācijas pulks? Tajā pašā kontekstā vērts aplūkot pavisam nesen ažiotāžu izraisījušo operatīvi taktisko raķešu kompleksu “Iskander” (Искандер) pārdislocēšanu uz Kaļiņingradu un Krievijas-Baltkrievijas kopīgās militārās mācibas. Un arī precīzo trāpījumu ar spārnoto raķeti “Granit” (Гранит) sarežģītam mērķim Severnijas salas iekšienē no kreiseratomzemūdenes “Smoļensk” (Смоленск), kas raķeti palaida, atrazdamās zem ūdens Barenca jūrā? Kamdēļ visas šīs demonstrācijas? Ja Krievija gatavotos kādam uzbrukt, tad pierautos, turpretim te – atklātas kārtis, tā teikt, publikai par prieku. Taču īpašai “publikai”, kura sastāv no aplam iekarsušām galvām Pentagonā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (North Atlantic Treaty Organization, NATO), kas faktiski ir viens un tas pats. Maskavai adresētas kareivīgas, uz tiešu draudu robežas balansējošas runas no Vašingtonas skan arvien biežāk. Un patlaban ir visizdevīgākais brīdis, lai apsūdzētu Krieviju visos pasaules grēkos un, vicinot karogu kaujai pret “agresoru” un “kara noziedznieku” (tā jau pavisam atklāti Rietumos tiek saukta Krievija), dot “taisnīgu” pretsparu “vājprātīgajam Kremļa režīmam”. Tā mašīna jau rūc No šīs histērijas nāk visi tie videoviltojumi par raudošiem un sakropļotiem sīriešu bērniem, kurus Alepo it kā nogalinot no Krievijas lidmašīnām mestās bumbas. Tas nekas, ka šie videosižeti tapuši ne jau Alepo, bet gan Homsā, kurai Krievijas aviācija nav bijusi ne tuvumā! Kuru gan interesē tādi “sīkumi”, ja vajag aizstāvēt bērnus? Izprovocēt Krieviju uz militāru konfliktu visērtāk ir tuvākajā nākotnē, jo pēcāk to izdarīt būs sarežģītāk. Sīrieši ar Krievijas gaisa un kosmisko spēku palīdzību tomēr pamazām padzen teroristus no to ieņemtajām teritorijām. Krievija gūst nenovērtējamu kaujas pieredzi, izmēģina jaunus ieročus, nostiprinās pati un nostiprina saites ar saviem sabiedrotajiem – Kolektīvās drošības līguma organizācijas (Организация Договора о коллективной безопасности, ОДКБ) valstīm, Ķīnu, Indiju, Irānu… Pēc kāda gada vai diviem ar Maskavu, kura jau tagad ir parādījusi zobus (runa ir par Putina (Путин) ultimātu ar prasību atcelt sankcijas un izbeigt NATO aktivitāti pie Krievijas robežām), runāt no spēka pozīcijām nekādi nebūs iespējams. Bet tas nozīmē, ka tūlīt pat Krievija ir jāapsūdz kārtējā agresijā un jācenšas to piespiest iesaistīties karā ar kādu NATO dalībvalsti – bet labāk uzreiz ar vairākām. Gruzijā un Ukrainā šis manevrs neizdevās, turklāt neviena no tām nav NATO dalībvalsts. Bet kur tas var “iziet cauri”? Protams, Baltijas valstīs! Pagājušā gada sākumā par to atklāti runāja pat ASV Valsts departamenta vadītājs Džons Kerijs (John Kerry) un vairāki NATO ģenerāļi – gan amerikāņi, gan eiropieši. Kā nākotnē iespējamu bruņotā konflikta vietu viņi nosauca Igauniju vai Latviju (par to lasiet krievu valodā šeit: http://www.infotop.lv/article/ru/ukraina-2-budet-organizovana-v-odnoi-iz-stran-baltii ). Lūk, arī nu jau bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) ieteica gatavoties karam ar Krieviju (šeit: http://www.infotop.lv/article/ru/bolshoi-toomas-idet-na-voinu ). Jūs droši vien atceraties arī provokatīvo filmu, ko ne tik sen “uzcepa” britu raidsabiedrība BBC. Ši filma bija par to, ka Latgalē prokrievisko separātistu aktivizēšanās it kā izraisa NATO atbalstītās Latvijas sadursmi ar Krieviju, un šī sadursme izvēršas kodolkarā. Bet kādēļ, nudien, kā provokācijas vietas tiek aplūkotas Igaunija vai Latvija nevis abas šīs valstis kopā, vēl “pieķerot klāt” arī trešo, Lietuvu? Un tad jau arī Polija nepaliks malā… Jo kas tad daudzus pēdējos gadus vieno Baltiju un Poliju? Neslēpta rusofobija, bailes un vienlaikus dedzīga vēlēšanās atmaksāt “krievu lācim” par visām pārestībām. Un te vēl Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers (Frank-Walter Steinmeier) nesen izteicās, ka Vācija “asi atbildēs” gadījumā, ja kāds uzbruks jebkurai no bloka valstīm. Tomēr pamodās viņā teitonis, kur nu bez tā. Kā ziņo laikraksts “Süddeutsche Zeitung”, Bundestāgs nule atbalstīja arī piecu “Braunschweig” korvešu iegādi kopumā par 1,5 miljardiem eiro. Kāpēc pēkšņi tā savajadzējās divkāršot šo korvešu skaitu, kuras tiek izmantotas galvenokārt Baltijas jūras piekrastes ūdeņos? Bet Igaunijā 7. oktobrī ir nogādātas pirmās 12 Zviedrijā ražotās kājnieku kaujas mašīnas “CV9035NL Mk III”. Igaunija kopumā iepērk 44 šādas mašīnas, kuras atrodas arī Nīderlandes armijas bruņojumā. Nu, un vēl papildus tam – sešas bruņotas remonta un evakuācijas mašīnas uz tanka “Leopard 1” šasijas. Visa šī tehnika nonāk Pirmās jēgeru kājinieku brigādes Skautu bataljona bruņojumā. Tā Igaunijas armijai būs pirmā pilnvērtīgā mehanizētā vienība. Līdz šim bataljona bruņojumā bija tikai Somijā ražoti riteņu bruņutransportieri “Sisu XA-180”. Arī Latvija “pa draugam” no NATO valstīm iepērk gan jaunu, gan lietotu militāro tehniku un ieročus. Gan pārnēsājamos zenītraķešu kompleksus, gan pašgājējas haubices. Kāpēc Vašingtona no Baltijas izsauca pavēlniekus? Lūk, jums veselas piecas valstis, kas jau tagad potenciāli gatavas karot ar Krieviju. Vai kāds šaubās, ka tām palīgā tūlīt nāks Ukrainas banderovieši? Kas vēl Eiropā gatavs “iekosties krievu lācī”? Atbilstoši NATO līguma 5. punktam principā tas būtu jādara visām 28 NATO valstīm. Norvēģija, lai, savās milzīgajās, teicami aprīkotajās granīta alās fjordu dziļumā ļaus ievietot tūkstošiem NATO un ASV karatehnikas vienību. Jo ASV, kā parasti, šajā jezgā būs “galvenais kauslis”. Tēvocis Sems allaž ir bijis izcils kūdītājs. Bet vispirms kaujā tiks sūtīti pakalpiņi – tieši tāpat, kā tas notiek pagalma strīdiņos, lai pēc tam skaļi paustu sašutumu – sak, “mūsējos sit!” Un tad varēs karot, kā tas pagājušajā gadsimtā bija jau divos pasaules karos, – svešā teritorijā, ar svešiem kareivjiem, tāpēc allaž gatavībā izdarīt masīvu, iznīcinošu kodoltriecienu… Uz domu par to, ka šādi plāni eksistē, virza kaut vai noskaņa, kādā 12. oktobrī uz ASV tika izsaukts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālleitnants Raimonds Graube. Zīmīgi, ka izsaukts tika tieši pavēlnieks nevis aizsardzības ministrs, kurš, pagātnē bijis slavens smagatlēts, nav speciālists kara lietās un savu amatu ir saņēmis tikai pateicoties partijas piederībai. Graube uz Ameriku devās, ASV bruņoto spēku pavēlnieka ģenerāļa Džozefa Danforda (Joseph Dunford) aicināts. Latviešu karavadonis Vašingtonā cita starpā piedalījās bruņoto spēku pavēlnieku konferencē “Cīņa ar vardarbīgām ekstrēmistiskām organizācijām” (Countering Violent Extremist Organizations). Turpat Vašingtonā Graube tikās ar ASV armijas štāba priekšnieku ģenerāli Marku Milleju (Mark Milley) – cilvēku, kas pavisam nesen pravietoja nežēlīgu karu ar Krieviju un Ķīnu –, Lietuvas bruņoto spēku pavēlnieku ģenerālleitnatu Vītautu Jonu Žuku (Vytautas Jonas Žukas), Kanādas bruņoto spēku pavēlnieku ģenerāli Džonatanu Vensu (Jonathan Vance) – tieši kanādieši nākamgad sāks vadīt NATO starptautisko spēku brigādi Latvijā – un citiem augstu stāvošiem militāristiem. Fondi “Mantojums” un “Potomaka”. Kas nav lāga? Graube tikās arī ar fonda “The Potomac Foundation” vadītāju Dr. Filipu Karberu (Phillip Karber) un “The Heritage Foundation” vadību, lai cita starpā apspriestu starptautiskās un reģionālās drošības jautājumus. 1973. gadā dibinātais “Mantojuma” fonds (herritage angliski – mantojums) ir ASV stratēģiskās pētniecības institūts, kas cita starpā izdod rekomendējošus materiālus ASV prezidenta kandidātiem – žurnālu “The Insider”. Fondā strādā 200 darbinieku un līdz 40 pētnieku, no kuriem gandrīz puse ir filozofijas doktori, un tā gada budžets ir 30 miljoni dolāru. Tomēr pašreizējā situācijā īpaši nozīmīga ir uzmanība, kas Baltijas valstīm pievērsta no “Potomakas” fonda puses (“The Potomac Foundation” ir dibināts 1988. gadā, tā galvenā mītne ir Virdžinijas štata Vjennā). “Potomakas” fonda eksperti nodarbojas ar visai specifiskiem jautājumiem: pēta postpadomju valstu militāri rūpnieciskā kompleksa attīstību, nacionālo ekonomiku konkurētspējas problēmas, Ķīnas militāro izaugsmi, jautājumus par Austrumeiropas un bijušās Padomju savienības valstu eiro- un eiroatlantisko integrāciju. Šis fonds, piemēram, ir organizējis vairāk nekā tūkstoti treniņnodarbību šo valstu vadītājiem, kā arī vairāk nekā desmit ASV kongresmeņu vizītes dažādos reģionos. Un, lūk, šā fonda prezidents un amatu apvienošanas kārtībā arī Džordžtaunas universitātes (Georgetown University) pasniedzējs Dr. Filips Karbers iestāsta tam pašam Graubem un visai Baltijas valstu militārajai elitei ideju par to, ka līdzšinējās, autoritatīvu pētnieku un paša Pentagona veiktās simulācijas, kas modelējušas sadursmi ar Krieviju, nav ņēmušas vērā vissvarīgāko faktoru – Baltijas mežus un purvus! (Respektīvi, Kaļiņingradu ar tās floti un tiem pašiem “Iskanderiem”, kas nogriezuši ceļus, pa kuriem citas NATO valstis varētu izlauzties līdz Baltijai, ir ņēmuši vērā, turpretim purvus-mežus nē.) Amerikānis, Latvijas purvu-mežu apdziedātājs Potomakas fonda cilvēks ir vienkārši sirsnīgs jo sirsnīgs Eiropas savvaļas dabas draugs. Gandrīz vai tīrasinīgs “Greenpeace” dalībnieks – tādu kaut vai automātiski uzņemt Latvijā valdošajā Zaļo un zemnieku savienībā. Jo, cik feini dzied, skaistulītis! – ne velti pasniedzējs, mēles eņģes labi ieeļļotas. Karberaprāt, tik ērta reljefa karadarbībai (vēl viens, kam patīk karstas ogles ar svešām rokām grābt) nekur citur Eiropā nesameklēsi. Tāpēc – prom sakāvniecisku noskaņojumu! Nekādās 60 stundās krievu tanki līdz Rīgai – tā uzskata Karbers – netiks. Nu, tiesa, ar atrunām. Nu, ja pārējās NATO valstis spēs atraut savas pakaļas no krēsliem. Ja tuvākie kaimiņi nesāks rūpēties tikai par savu pozīciju aizsargāšanu. Un ja savlaicīgi atnāks Polijas sūtītā palīdzība. Lūk, tad Baltija spēs pieveikt Krieviju. Fanfaras! Aplausus! Lauru vainagus uzvarētājiem! Un, kas svarīgākais – visi palikuši sveiki un veseli, līdzīgi kā datorspēlītē. Raugiet, pats Karbers tūlīt ņems rokā triecienplinti un – uz priekšu, tā teikt, ar kaujas saucieniem… Pavisam nesen, septembra beigās šis pats Dr. Filips apmeklēja Latviju, kur vadīja vietējo militāristu simulācijas spēles, viņus konsultēja un iedvesmoja. Kam? Skaidrs, kam – uzvarai pār Krieviju. Savas idejas viņš pat izklāstīja publiski – Latvijas TV pirmajā kanālā, raidījumā “De Facto”. Bet pērn, viesodamies Ukrainā, “Porošenko kareivjus” viņš nosauca par vieniem no pasaulē labākajiem karotājiem, kuriem nav ko mācīties no amerikāņu instruktoriem – viņi paši jebkuram daudz vairāk iemācīs. Par Ukrainas purviem amerikāņu doktors, tiesa paklusēja. Viņam uz Baltkrieviju derētu aizbraukt. Nu, labi, kas ir, tas ir… Būdams Latvijā, mūsu purvu-mežu apdziedātājs Karbers neaizmirsa pabrīdināt (tas gan, kā daudzos līgumos, pavisam sīkiem burtiņiem), ka Krievija ir radījusi spēcīgu tanku armiju, kurā patlaban ir jau 800 mašīnu, kas spēj ātri pārvietotis jebkurā virzienā. Līdzīgas armijas nevienai citai valstij nav. Tāpēc arī Latvijai, cita starpā, draudzīgais padomdevējs ieteica iegādāties tankus. Tikai nepateica, par kādiem čiekuriem lai to izdara. Bet tā jau, protams, tāda špicka vien ir. Purvi – lūk, kas mūs glābs! Praktiski gatava, dabīga Manerheima līnija. Kur pēc izskata tīri solīdais, runātīgais, sirmais Džordžtaunas universitātes zeltamute šeit ir atradis tādu kvantumu purvu, nav ar prātu aptverams. Taču viņa runas arī nav paredzētas viduvējiem prātiem. Kam trāpīs «Sudraba bulta»? Tāpēc zināmā mērā “dabiski” pret Krieviju noskaņotos Baltijas valstu vadītājus un armiju komandierus vajadzētu vedināt uz kādu domu – sak, ja kas, tad jūs te sāciet, bet mēs palīdzēsim. Ieradies Latvijā uz NATO mācībām “Sudraba bulta” (Silver arrow), arī bloka spēku integrācijas vienības operatīvās vadības priekšnieks pulkvežleitnants Saimons Bedmens (Simon Badman) steidza nomierināt vietējo vadību. Sak, nepieciešamības gadījumā NATO īpaši ātrās reaģēšanas vienības Latvijā varēs ierasties 48 stundu laikā… Tāds neko mierinājums. Bet pagaidām 3000 karavīru no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Albānijas, ASV, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Rumānijas un Vācijas no 17. līdz 31. oktobrim Ādažu poligonā un tam piegulošajās teritorijās slīpēs prasmes plānošanā un aizsardzības operāciju veikšanā. Bet pret ko tad ir vērsta “Sudraba bulta”? Kas stāvēs aiz muguras loka šāvējam un norādīs virzienu noteiktajā “x stundā”? Starp citu, vai esat pamanījuši, cik daiļrunīgi nosaukumi parasti tiek piešķirti NATO mācībām Latvijā? “Zobena cirtiens” (Saber strike), “Dragūnu reids” (Dragoon Ride)… tagad, lūk, sudraba bultu izšauj. Kā apturēt jau palaisto ellesmašīnu? Kā pretoties Pentagona plāniem? Kā nepieļaut asinsstraumes? Vienīgais ceļš – vērsties tieši pie cilvēkiem. Kamēr mēs esam dzīvi un kamēr dzīvi ir mūsu bērni Latvieši, lietuvieši, igauņi! Vai jūs gribat atkal kļūt par lielgabalgaļu, kā tas jau bija pagājušajā gadsimtā divos pasaules karos? Vai jūs gribat, lai jūs kāds atkal izmanto savtīgās interesēs? Lai jūsu un mūsu bērnu – un citu Baltijā dzīvojošo tautību bērnu – nenovērtējami dārgās dzīvības tiktu upurētas finanšu korporācijām un atsevišķām ģimenēm, kuras ar mūsu asinīm vairos savu bagātību? Vai tiešām tādi personāži kā karberi, keriji, baideni, obamas arī turpmāk manipulēs ar jums, vedinot pretī mūsu valstu pilnīgai iznīcībai – neatstājot tajās vairs nedz mežus, nedz purvus, par cilvēkiem nemaz nerunājot? Domājiet, kamēr vēl ir laiks. Saņemieties! Saprotiet beidzot, ka blakus jums dzīvojošie citu tautību cilvēki savas dzimtās Baltijas valstis mīl ne mazāk kā jūs. Un vēlas radīt nevis karot un iznīkt. Ja notiks visbriesmīgākais, mums nevienam nebūs kur bēgt, turpretim varneši, visdrīzāk, ir nodrošinājuši sev rezerves lidlaukus arī pavisam burtiskā nozīmē. Liela daļa viņu bērnu jau tagad dzīvo ārzemēs, aizmirstot gan dzimto valodu, gan visu to, ko mēs dēvējam par dzimteni. Tāpēc ka viņu dzimtene jau sen ir nevis te, bet tur… Un kas pie tā vainīgs? Arī mēs un jūs. Jo jūs taču esat balsojuši par tiem, kas mūs noveduši šādā stāvoklī. Jo jūs joprojām drūmi un spītīgi atsakāties ticēt paši savām acīm un savu maciņu saturam. Jo tieši jūs tik labprāt ticat mītiem par “hibrīdkaru” un “krievu propagandu”, un Kremļa viltīgajiem agresijas plāniem, par kuriem jums pilnas ausis piedziedājuši tādi tipāži kā Boriss Džonsons (Boris Johnson) un Hilerija Klintone (Hillary Clinton) kopā ar citiem, kas laiku pa laikam uzvelk kopīgu meldiņu franciski vai vāciski. …galu galā jūs paši izvēlēsieties, kam ticēt un kuriem ticēt. Taču pēc tam nesūdzieties, ka jūs neesat brīdināti. Es vismaz cenšos to izdarīt. Šeit un tagad. Iekams nav par vēlu. Kamēr mēs vēl esam dzīvi un kamēr vēl dzīvi mūsu bērni. …Info avots: http://www.protests.online/ka-nepielaut-karu-baltija/ […]