Tiesībsargs atkal runā par nabadzību. Hallo, Marss jūs nedzird!

Tiesībsargam Jurim Jansonam nav patīkams amats: jau kuro reiz viņš norāda uz sociālās drošības zemo līmeni Latvijā un būtībā kliedz, ka valsts grimst nabadzībā. Bet nav nekādu pazīmju, ka šoreiz viņš pārmaiņas pēc tiks uzklausīts arī “augstākajos ešelonos”. Tieši pretēju: politikāņi ir tik varen apmierināti ar to, ka izdevies “saknibināt” nākamā gada budžetu, atstājot garozas tiem, kas jāatstāj badā (demogrāfija, izglītība, veselības aprūpe), un krietni palielinot finansējumu tiem, kas “labāk protas” (aizsardzības un iekšlietu ministrijas), ka tagad līdz pat jaunajam gadam gatavi dziedāt savas “nūdeļu kāršanas dziesmas”. Nākamgad? Tas jau redzēs…
Tikmēr tiesībsarga birojs, atsaucoties uz Eiropas Komisijas dienesta ziņojumu, kur konstatēts, ka Latvijā izdevumi sociālās aizsardzības pabalstiem ir viszemākie Eiropas Savienībā (ES) un sociālajiem pārvedumiem ir samērā maza ietekme uz nabadzības mazināšanu, norāda, ka Latvijas ieguldījums sociālās atstumtības novēršanas pabalstos, tostarp garantētais minimālais ienākums, ir tikai 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), turpretī ES vidējais rādītājs ir 0,5%. Arī ieguldījums mājokļa pabalstos ir tikpat mazs, proti, 0,1% no IKP, salīdzinot ar 0,6% ES. Patiesībā graujoši skaitļi, taču mūsu politikāņiem tie noteikti šķiet pārāk abstrakti, lai tiem pievērstu uzmanību.
Tiesībsarga birojā norāda arī uz apstākli, ka sociālās palīdzības finansējums ir pilnībā decentralizēts un tas var vēl vairāk saasināt reģionālo nevienlīdzību. Un kā gan tas var būt godīgāks, Jansona kungs, ja saeima un valdība gadu gadiem ir centusies sociālās palīdzības funkcijas nogrūst uz pašvaldību pleciem.
Interesanti, ka Eiropas Komisija kā cerību uz situācijas uzlabojumu uzrāda “Latvijas valdības plānu no 2017. gada noteikt minimālo ienākumu līmeni, ar kuru paredzēts nodrošināt vispārēju sociālās drošības tīklu”. Tomēr tiesībsargam ir pamats uz to lūkoties skeptiski, jo minimālo ienākumu līmeņa ieviešana nav vērojama valdības piedāvātajā valsts budžeta paketē 2017. gadam.
“Gadu no gada, uzklausot iedzīvotājus klātienē un vērtējot iedzīvotāju iesniegumu saturu, es nonāku pie skaudra secinājuma, ka Latvijas lielākā problēma ir nabadzība. Nabadzība, pie kuras lielākā daļa iedzīvotāju paši nemaz nav vainojami,” uzsver tiesībsargs.
“Latvijas sociālās realitātes aina skaitļos viennozīmīgi norāda uz to, ka Latvija grimst nabadzībā,” secina tiesībsargs. Latvijā nabadzības riskam un sociālajai atstumtībai ir pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju, Latvijā esot viena no lielākajām atšķirībām starp valsts turīgāko un trūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, tāpat 70% jeb 322 000 Latvijas pensionāru saņem pensiju, kas nav lielāka par 300 eiro mēnesī, līdz ar to Latvijā vērojams salīdzinoši augsts nabadzības riska īpatsvars tieši vecāku cilvēku vidū.
Tiesībsargs arī uzskata, ka satraucošs ir tas apstāklis, ka Latvijā nabadzībai un sociālajai atstumtībai tiek pakļautas arī personas, kas strādā mazkvalificētos darbos un saņem minimālo darba algu, kas pēc nodokļu nomaksas pamatā ir vien 270 eiro, turklāt augstākais nabadzības risks vērojams Latgalē.
Jā, viss, ko saka Jansons, ir taisnība un atbilst Latvijas realitātei. Taču tā ir realitāte še, uz mūsu grēcīgās zemes, nevis politiķu apdzīvotajos Marsa augstumos.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/tiesibsargs-atkal-runa-par-nabadzibu-hallo-marss-jus-nedzird