Ašeradens sola par gāzi to pašu, ko savulaik solīja Dombrovskis par elektrības tarifiem: pēc tirgus liberalizācijas gāzes tarifi necelsies

Brīvais gāzes tirgus, iespējams, nenozīmēs lētākus tarifus patērētājiem – tā, komentējot sākto monopoluzņēmuma “Latvijas gāze” sadales procesu, brīdina uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis. Viņam oponē Ekonomikas ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulators – šādi apgalvojumi esot “maldināšana” un “saistāmi ar atsevišķiem līdzšinējā monopolista akcionāru centieniem aizstāvēt savas intereses”.
Pildot šā gada sākumā pieņemtos enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu, monopoluzņēmums “Latvijas gāze” sācis iekšējo sadali, atsevišķā uzņēmumā nošķirot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un maģistrālos pārvades tīklus. “Latvijas gāzes” padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis uzsver – ja līdz ar gāzes patēriņa kritumu pašmājās samazināsies arī ārvalstīm domāto pakalpojumu īpatsvars, Inčukalna un pārvades tīklu uzturēšana var kļūt krietni dārgāka, kas varētu ietekmēt tarifus ne tikai pašai gāzei, bet arī daudzu pilsētu (tostarp Rīgas) apkurei.
“Krievi glabāja līdz 788-800 miljonus kubikmetru gāzes. Viņi pumpēja atpakaļ, un tad mēs saņemtu kādus 30-40 miljonus dolāru par to. Tā ir viena summa. Man ir jāpiebilst arī par Igauniju. Igaunija arī glabāja 150 līdz 200 miljonu kubikmetru gāzes, un uz nākamo gadu viņi neko neglabā, jo viņiem ir sarunāts, ka krievi pumpēs pa taisno. (..) Ja izdevumi paliek tie paši, patērētājiem un regulatoram būs jādomā, kā kompensēt izmaksas,” norāda Savickis.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no partijas “Vienotība” stāsta, ka Savicka apgalvojumi neesot patiesi: “Es kā ekonomikas ministrs neredzu pamatu šiem apgalvojumiem. Es drīzāk redzu, ka Savicka kungs ir atraktīvs procesa dalībnieks, kurš… nezinu, kādus labumus sev mēģina izsist.”
Sabiedrisko pakalpojumu regulators (SPRK) kopā ar Ekonomikas ministriju esot sākuši darbu pie tarifu plāna, kas noteiks maksu par uzglabāšanu un pārvadi. Tomēr regulatora vadītājs daļēji piekrīt Savickim – ja gāzes patēriņš būs mazs, tas varot “būt pamats tarifu pārskatīšanai”.
Te gan vietā piebilst, ka no 2017. gada 3. aprīļa SPRK par gāzes cenu nebūs itin nekādas teikšanas – tāpat, kā kopš 2015. gada 1. janvāra nav teikšanas par elektroenerģijas tarifiem.
Atgādinām, ka 2014. gada sākumā varai pietuvināti eksperti centās mīkstināt sabiedrības reakciju, atklāti melodami par iespējamajām elektrības cenām pēc eletroenerģijas tirgus atvēršanas. Tā “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis prognozēja: “Elektrības cenu pieaugums būtiski nepasliktinās iedzīvotāju pirktspēju.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka izdevumi par elektroenerģiju veido 3,4% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem un saskaņā ar aplēsēm izdevumi par elektroenerģiju vairumam varētu pieaugt par vidēji pieci, astoņi eiro mēnesī.” (šeit: http://m.apollo.tvnet.lv/zinas/ko-iedzivotaju-maciniem-nozimes-elektribas-cenu-pieaugums/635729 )
Arī toreizējais ekonomikas ministrs (starp citu, no tās pašas “Vienotības”) Vjačeslavs Dombrovskis apgalvoja: “Vispirms vēlos kliedēt mītu, kas ir radies par liberalizācijas saistību ar tarifu kāpumu. Tirgus liberalizācija neietekmē AS “Latvenergo” ražotās un pārdotās elektroenerģijas izmaksas.” (šeit: http://www.lvportals.lv/print.php?id=260855 )
Nu aizdomīgi līdzīgi izsakās Dombrovska kolēģis Ašeradens. Diezin vai Ašeradena vārdos jāmeklē lielāks svars, kādu patērētāji ir “atraduši” Dombrovska solījumos.
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/aseradens-pec-tirgus-liberalizacijas-gazes-tarifi-necelsies-to-pasu-savulaik-solija-dombrovskis-par-elektribas-tarifiem