otrdien, 23 decembris, 2025
HomeUncategorizedLatvija Eiropas krustcelēs

Latvija Eiropas krustcelēs

Normunds Grostiņš, Latvijas Nākotnes Institūta valdes priekšsēdētājs
Pēc Lielbritānijas vēlētāju balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības Briselē notika Eiropas Parlamenta ārkārtas sēde. Uz to sapulcējās gan Lielbritānijas referenduma uzvarētāji, gan zaudētāji un priecīgo eirokritisko deputātu skaits Eiropas parlamenta ēkā todien bija skaitāms simtos.
Uz ielas pie visām ēkas ieejām stāvēja automātiem bruņoti karavīri kā arī armijas bruņumašīnas. Tomēr interesantākais, protams, notika iekšpusē. To patiešām bija vērts vērot klātienē, jo daļa notikušā vēlāk no oficiālajiem protokoliem pazuda. Ļoti interesanta bija Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Junkera runa. Citēta no video, jo protokolā šis teksts netika ierakstīts. Ieklausieties: “Horizonts gaida mūs un mēs lidojam horizonta virzienā. Un tie ir Eiropas un visas planētas horizonti. Jums jāzina, ka tie, kas vēro mūs no tālienes, ir satraukti. Esmu redzējis un dzirdējis, ka citu planētu līderi ( jā, viņš sacīja tieši “citu planētu”!!!) ir satraukti, jo interesējas par to, kādu ceļu tālāk ies Eiropas Savienība.”
Protams, šo rindu autoram kā zinātniskās fantastikas romāna “Atvērtais laiks” izdevējam ļoti patiktu, ja Junkers būtu satraukumā izpļāpājis lielu ES valsts noslēpumu. Tomēr, rūpīgi vērojot ierakstu, ticamāka liekas hipotēze, ka šis Eiropas līderis ir nevis Eiropas Savienības vadošais ufologs, bet vienkārši saka runu, atrodoties nopietnā reibumā. Cerēsim, ka tas bija iestājies no pārguruma, nevis alkohola lietošanas.
Tā vai citādi, Eiropas Savienība tagad strauji mainās. Lielbritānijas referendums bija tikai viens no pārmaiņu dinamikas signāliem. Šogad Nīderlande referendumā noraidīja ES asociācijas līgumu ar Ukrainu, tika atceltas klaji falsifcētās Austrijas prezidenta vēlēšanas. Tuvojas Francijas prezidenta un Vācijas parlamenta vēlēšanas. Tās būs ļoti interesantas un to sekas vēl interesantākas. Ļoti iespējama ir jauna savienības līguma noslēgšana tagadējā Lisabonas līguma vietā.
Protams, Eiropas Savienība var turpināt sabrukt arī atbilstoši esošajam savienības līgumam, un tas jau notiek. Savukārt, ja Savienību mēģinās saglabāt, būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas un līdz ar to, visticamāk, arī jauns savienības līgums. Pašlaik pirmā un redzamākā Briseles un lielo dalībvalstu atbilde uz krīzi ir virzība uz stingru Savienības centralizāciju, būtībā uz federālu valsti apmēram pēc ASV parauga. Ko šāds scenārijs nozīmēs Latvijai un vietējam biznesam?
Pirmkārt, kā parasti lielās dalībvalstis stingri ieprogrammēs līgumā savām ekonomiskajām interesēm atbilstošus dalības nosacījumus. Tas nozīmēs, piemēram, ka deviņdesmitajos gados radītajām Latvijas brīvostām un brīvajām ekonomiskajām zonām to statuss var strauji, būtiski un nepatīkami mainīties. Līdzīgi kā tas gadījās, piemēram, ar visām Latvijas cukurfabrikām. Bija un vairs nav. Varbūt likvidācija notiks ar kompensāciju, bet tikpat reāli, ka bez kompensācijas. Vienkārši federālā savienībā visiem nodokļi var izrādīties ļoti vienādi. Un lielajām dalībvalstīm, kas spēj aizsargāt savas intereses, konkurenti no Latvijas brīvostām var izrādīties pilnīgi lieki. Savukārt esošās vietējās birokrātijas spējas aizstāvēt mūsu valsts ekonomiskās intereses krāšņi apliecina fakts, ka desmit gadus saņēmām uz katru iedzīvotāju divreiz mazākus eirofondus nekā Polija. Tāpēc nevajadzētu ļoti brīnīties, ja Baltijas jūrā brīvostas būs, piemēram, Polijai un Vācijai, bet Latvijas konkurenti savas priekšrocības izrādīsies pazaudējuši.
Deviņdesmito gadu sākumā, vadot Ekonomisko Reformu Institūtu, šo rindu autors pārliecināja tolaik pastāvošo Ekonomisko Reformu Ministriju uzsākt darbu pie brīvostu un brīvo ekonomisko zonu izveides. Tika izdalīts finansējums, izstrādāta koncepcija un viss notika. Toreiz Latvija vēl bija samērā neatkarīga valsts, kas bija spējīga uz patstāvīgu ārpolitiku un ekonomisko politiku. Barikāžu ugunskuri vēl bija svaigā atmiņā, bija ideāli, ilūzijas un vēlme celt savu valsti. Jā, konkurenti no dažām kaimiņzemēm nīgri noraudzījās, bet tolaik – jūs neticēsiet – lēmumus par Latviju pieņēma Rīgā. Ja vēlēsimies vismaz saglabāt tolaik izcīnīto, mums, gan varu, gan biznesu ieskaitot, nāksies rūpīgi sekot notikumiem un nāksies arī nopietni pacīnīties.
Protams, var jau, kā pēdējos gados ierasts, pagaidīt lēmumus “no augšas”, drusku paraudāt un čakli tos izpildīt. Ņemot vērā Eiropā notiekošo pārmaiņu mērogu un ātrumu, varam būt droši, ka laikmetu krustcelēs tapušie lēmumi būs interesanti un daudziem pārsteidzoši. Arī Latvija Eiropas krustcelēs var izvelēties vai nu pacīnīties par savu statusu un izaugsmi, vai rīkoties kā parasti. Pašlaik šī izvēle jau ir tālākas eksistences jautājums gan lielai daļai vietējā biznesa, gan būtībā arī valstij.
latvija-eiropas-krustceles

RELATED ARTICLES

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here

- Advertisment -

Most Popular

Recent Comments

haralds elceris on Pidriķis vai sabotieris?
haralds elceris on Nacionālās apvienības cirks
haralds elceris on Nodokļu reforma ir vilšanās
haralds elceris on Latvija uz kara takas
haralds elceris on Latvija uz kara takas