Gandrīz 300 tūkstošiem taupīgākām un nabadzīgākām ģimenēm par elektrību liks maksāt vairāk

lze Šteinfelde
Valdība šodien plāno izskatīt vairākus elektroenerģijas tirgus attīstības variantus, no kuriem viens paredz diferencēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra.
Kaut arī šī iecere paredz elektrības gala cenas pieaugumu aptuveni trešdaļai mājsaimniecību un daļai uzņēmumu, Ekonomikas ministrija (EM) atbalsta tieši šo variantu.
Šobrīd visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam maksā OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim (PVN) tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā. EM uzskata, ka esošā obligāto papildu izmaksu sadalīšana proporcionāli elektroenerģijas gala patēriņam nav pierādījusi sevi kā efektīvāko risinājumu izmaksu sadalīšanā, tāpēc saskaņā ar ministrijas ieteikumu OIK līdzīgi kā jaunais Sadales tīkla tarifs būtu jāsadala divās daļās – fiksētā maksā, ko maksā katrs lietotājs atkarībā no pieslēguma veida, un mainīgā daļā, kas būtu tieši atkarīga no patērētās elektrības.
Taupīgie maksās vairāk
Saskaņā ar EM ieceri mājsaimniecībām, kuras lieto vienas fāzes pieslēgumu un mēnesī patērē mazāk nekā 75 kWh, plānoto izmaiņu rezultātā maksājums par OIK un līdz ar to arī par elektrību varētu pieaugt. Piemēram, tērējot vien 50 kWh mēnesī, elektrības rēķins varētu pieaugt par 0,51 eiro. Ar lielāku OIK jārēķinās arī to privātmāju vai lauku māju īpašniekiem, kuri lieto ir 3 fāžu 20 ampēru pieslēgumu, bet tērē mazāk nekā 280 kWh mēnesī. Piemēram, ja šāda mājsaimniecība mēnesī izmanto 200 kWh, tad maksa par OIK un līdz ar to arī par elektrību pieaugtu par 1,66 eiro mēnesī. Pēc EM aplēsēm, apmēram 1/3 no visiem klientu pieslēgumiem (tas ir, apmēram 190 000 dzīvokļu jeb 196 000 privātmāju) kopējais rēķins par elektroenerģiju palielināsies, savukārt pārējiem, tas ir, 654 tūkstošiem, vai nu nemainīsies, vai saruks.
Vienlaikus OIK diferenciācija attieksies arī uz juridiskiem klientiem, no kuriem daļai (lielākoties birojiem, maziem veikaliņiem, pakalpojumu sniedzējiem) maksa par OIK palielināsies, savukārt lieliem energoietilpīgiem uzņēmumiem (lielākoties apstrādes rūpniecībai) nākotnē būtu jāmaksā mazāk. Tāpēc EM gaida, ka OIK diferenciācija, kas mazinās OIK ietekmi uz apstrādes rūpniecības mainīgajām ražošanas izmaksām, veicinās to ekonomisko izaugsmi un nodrošinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju ilgtermiņā.
Dārgie tukšie pieslēgumi
Ar vēl lielāku maksas pieaugumu jārēķinās tiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ vispār elektrību netērē. Iepriekš šādos gadījumos lietotājam par elektrību vispār nebija jāmaksā. Taču, sākot ar 1. augustu, stājoties spēkā jaunajiem Sadales tīkla tarifiem, piemēram, par vienfāzes pieslēgumu mājsaimniecībām ir jāmaksā 1,50 eiro mēnesī (ieskaitot PVN) pat tādā gadījumā, ja elektrība netiek tērēta. Ja likuma spēku iegūs EM iecere, tad par šādiem tukšiem vienfāzes pieslēgumiem būs jāmaksā arī OIK fiksētā daļa, tas ir, 1,55 eiro. Tātad šāda pieslēguma īpašniekiem, kuri elektrību nelietos nemaz, ik mēnesi būtu jārēķinās vismaz ar 3 eiro lieliem izdevumiem.
Dotācija saglabāsies
OIK lielums ir atkarīgs no iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas daudzuma un tās iepirkuma cenas. Pēdējo astoņu gadu laikā OIK ir četrkāršojusies – 2008. gadā tā bija 9,30 eiro/MWh, šogad – 38,63 eiro/MWh. Taču, pateicoties valsts dotācijai, pašlaik elektrības lietotāji par OIK maksā 26,90 eiro. EM uzsver, ka OIK maksājumu diferencēšanas gadījumā dotācija tiktu attiecināta uz OIK mainīgo daļu, nodrošinot valsts budžeta dotācijas nediskriminējošu sadali visiem lietotājiem proporcionāli patēriņam, tieši tādā pašā veidā, kā tas notiek pašlaik, neradot valsts atbalsta interpretācijas riskus.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka rēķins nepieaugs aizsargātajiem lietotājiem (trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, ģimenes, kuru apgādībā ir bērns ar invaliditāti un 1. grupas invalīdi), tiks izstrādāti grozījumi aizsargāto lietotāju elektroenerģijas izmaksu kompensācijas mehānismā, lai kompensētu prognozējamo izmaksu pieaugumu. Pēc EM prognozēm, OIK pieaugums varētu skart 386 tūkstošus mājsaimniecību. Taču, tā kā tiek solīts atbalsts aizsargātiem lietotājiem, kuru skaits pārsniedz 100 tūkstošus, OIK pieaugumu reāli izjutis apmēram 280 tūkstoši ģimeņu.
…Info avots: http://nra.lv/latvija/184699-gandriz-300-tukstosiem-gimenu-par-elektribu-liks-maksat-vairak.htm
Valdība atbalsta ieceri diferencēt OIK maksājumus atbilstoši pieslēguma jaudai un patēriņam.
Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ieceri energointensīvo uzņēmumu atbalstam diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, aģentūra LETA uzzināja valdībā.
Ministru kabinets uzdevis EM veikt nepieciešamos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā un iesniegt tos valdībā nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē.
Vienlaikus EM uzdots līdz 2017.gada 1.maijam izstrādāt un ekonomikas ministram iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par elektroenerģijas cenu un to ietekmējošajiem faktoriem, kurā tiek izvērtēta arī dabasgāzes koģenerācijas elektrostaciju ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 megavatiem atbalsta ietekme uz elektroenerģijas cenā.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EM iecerējusi energointensīvo uzņēmumu atbalstam diferencēt galalietotāju OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēra noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu – fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.
Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka patērētāju grupā, kurā gaidāms OIK maksājumu apmēra pieaugums, ir pret elektroizmaksu izmaiņām mazāk jutīgi lietotāji, piemēram, veikali, biroji, kā arī tādi lietotāji, kuriem nav efektīvi pieslēgumi. EM vienlaikus prognozē, ka attiecīgās izmaiņas stimulēs lietotājus celt pieslēgumu efektivitāti, kā arī ilgtermiņā palielinās kopējo elektroenerģijas patēriņa apmēru Latvijā, ņemot vērā, ka būs radīta labvēlīgāka uzņēmējdarbības vide energoietilpīgiem komersantiem.
Jaunajā modelī mājsaimniecībām ar zemu elektroenerģijas patēriņu pieaugtu izmaksas, taču aizsargātajiem lietotājiem tās paredzēts kompensēt. Mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu (Latvijā ir aptuveni 760 000 šādu pieslēgumu), ja mēneša patēriņš ir virs 75 kilovatstundām, un mājsaimniecībām ar trīs fāžu 20 ampēru pieslēgumu (Latvijā ir aptuveni 280 000 šādu pieslēgumu), ja mēneša patēriņš ir virs 280 kilovatstundām, izmaksas saruks. Mājsaimniecībām zem attiecīgajiem patēriņa līmeņiem izmaksas pieaugs.
Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014.gada 1.aprīļa pilda “Latvenergo” meitasuzņēmums “Enerģijas publiskais tirgotājs”.
Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā “Nord Pool”. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/8B09C2DE-805A-47A7-B095-C3AEE1BC185F/