40% ārzemēs dzīvojošo latviešu mēģinājuši atgriezties, bet vīlušies un atkal devušies prom

40% no visiem ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem ir mēģinājuši atgriezties Latvijā, bet, dziļi vīlušies, atkal devušies emigrācijā, tā rāda Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra dati. Viens no iemesliem – zemā alga, un tas ir aktuāli tieši mazkvalificētajam darbaspēkam, kas vēlētos augstāku minimālo algu. Ārlietu ministrijā notika diasporas politikas izvērtējums par padarīto un vēl darāmo.
Ārvalstīs strādājošo un emigrācijas latviešu naudas pārskaitījumi uz Latviju pārsniedz pusmiljardu eiro katru gadu. Piemēram, pērn tie bija 691 miljons eiro. Tautieši ārzemēs būtiski silda Latvijas ekonomiku. Taču vēl neizmantots potenciāls ir mūsu emigranti, kuri varētu palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ieiet ārvalstu tirgos. Nākamajam diasporas vēstniekam Atim Sjānītim šis būs viens no uzdevumiem, ko pilnvaru maiņā sacīja esošais emigrācijas vēstnieks.
“Latvijas pilsoņi dzīvo vairāk nekā 130 pasaules valstīs. Tas ir milzīgs potenciāls, un tā ir vērtība, ko mums ir jāizmanto. Mēs viņus varam izmantot Latvijas produktu eksportēšana vai arī kontaktu dibināšanai,” norāda vēstnieks diasporas jautājumos Pēteris Kārlis Elferts.
Taču ne visi aizbraukušie ir spējīgi to darīt. Lielākā daļa veic mazkvalificētos darbus, un tieši šie vienkārši emigranti vairākkārt pauduši sašutumu, ka jūtas aizmirsti. Latvijai neesot viņiem ko piedāvāt, un arī reemigrācijas plāns lielākoties esot bijis vērsts uz izglītotajiem. Arī Ārlietu ministrijas atskaitē par diasporu netika pieminēts mazkvalificētais darbaspēks.
“Nav tāls tas laiks, kad cilvēki sāks vairāk atgriezties, tai skaitā, ne tik izglītoti cilvēki, jo gluži vienkārši, to pateiks ikviens darba devējs, Latvijā sāk trūkst darbaspēks. Tas nozīmē, ka darba spēks kļūst arvien dārgāks, un tām algām būs tendence iet uz augšu,” saka jaunais vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanītis.
Satraucošu tendenci gan atklāj migrācijas pētnieki. Emigranti, kuri atgriežas Latvijā, piedzīvo pamatīgu šoku un vilšanos, lielākoties darbadevēju attieksmes dēļ, un atkal krāmē koferus prombraukšanai.
“Mēs zinām, ka 40% no tiem, kas dzīvo ārzemēs, no Latvijas aizbraukuši vairākkārt. Nav īsti jēgas pievērst pastiprinātu uzmanību aizbraukušo atgriešanai Latvijā, ja daudzi no viņiem aizbrauc atkal. Mums jāsaprot, kas notiek šeit uz vietas – vai viņi nespēj iedzīvoties uz vietas, neapmierina sociālā vide, attiecības starp darba devējiem un ņēmējiem. Mūsu veselības aprūpes sistēmas problēmas,” stāsta migrācijas pētniece Inta Mieriņa.
Emigranti kritiski vērtē Latvijas nespēju trīs gadu laikā izpildīt reemigrācijas plānā solīto – izveidot vienas pieturas aģentūru. Vietu, kur pēc atgriešanās varētu vienkopus visu noskaidrot un nokārtot sadzīves dokumentus. Reemigrācijas plāns tieši beidzas šogad un pagūt to vairs nevar izdarīt. Tikmēr Pasaules Brīvo latviešu apvienību satrauc kas cits. Finansiālais atbalsts emigrantu bērnu nedēļas nogales skoliņām joprojām nav ielikts izglītības ministrijas bāzes budžetā.
PBLA pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jānis Andersons norāda: “Nav ielikts pamatbudžetā, bet ielikts jaunās politikas iniciatīvās, kas atkal beidzas 2017. gadā, un atkal būs jāpierāda šī budžeta vitālā nepieciešamība šīm svētdienas skolām un svarīgus no jauna 2017. gadā.”
No otras puses, lai veicinātu diasporas politisko un pilsonisko dalību, saglabāt saikni ar Latviju un latvisko identitāti, stiprināt ārzemju latviešu sadarbību ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā, Latvijas finansiāls kopumā ir ļoti būtiski kāpis. No 14 tūkstošiem pirms trīs gadiem, līdz 180 tūkstošiem eiro pērn.
…Info avots un video: http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/40-no-arzemes-dzivojosajiem-latviesiem-meginajusi-atgriezties-bet-vilusies-un-atkal-devusies-prom/