Jauna banku nodeva varētu budžetā iepludināt simtiem miljonu

Ilze Šteinfelde
Latvijas komercbankās jau vairākus gadus nerezidentu naudas ir vairāk nekā vietējas izcelsmes līdzekļu. Šā gada sākumā bankās glabājās nerezidentu noguldījumi aptuveni 12 miljardu eiro vērtībā, kas ir aptuveni 54% no kopējiem noguldījumiem. Veicot aplēses nākamā gada budžetam, izskanēja priekšlikums aplikt nerezidentu darījumus ar transakcijas nodevu.
Latvijas Komercbanku asociācijai vismaz pagaidām ir izdevies novērst šīs nodevas ieviešanu, kas valsts budžetu, iespējams, būtu varējis papildināt par vairākiem simtiem miljonu eiro. Vienlaikus citām uzņēmēju kategorijām, kurām nav tik stipru lobiju, visticamāk, būs jārēķinās ar atsevišķu nodokļu pieaugumu.
Izdzirdot par priekšlikumu ieviest komercbankām augsta riska darījumu nodevu, Latvijas Komercbanku asociācija nekavējās paust sašutumu, apgalvojot, ka Latvijas banku nozare jau pašlaik papildus vispārējiem nodokļiem maksā virkni citu specifisku maksājumu, piemēram, finanšu stabilitātes nodevu, kas ar katru gadu tiek arvien palielināta. Tāpat bankām ir jāveic maksājumi noguldījumu garantiju fondā un vienotajā noregulējuma fondā, turklāt nozare pati Latvijas un Eiropas mērogā finansē savu uzraudzību (FKTK un ECB). Kopumā 2015. gadā Latvijas bankas nodokļos nomaksāja 145,3 miljonus eiro, un papildus tam pārējos obligātajos maksājumos šogad plānots nomaksāt vēl 50,2 miljonus eiro.
Budžeta veidošanas laikā izskanējusī ideja par augsta riska darījumu nodevu faktiski bija domāta, lai apliktu ar nodokli daļu nerezidentu darījumu. Lai noteiktu, kuri darījumi jāapliek ar nodokli, kuri ne, tiktu izstrādāta astoņu līmeņu gradācija atkarībā no riska pakāpes. Izvērtēt, vai šāda nodeva ieviešama, uzticēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), kura solījusi savu atzinumu iesniegt septembrī. Līdz ar to, ja šogad vispār tiks lemts par šādas nodevas ieviešanu, tas būs jau jādara Saeimas deputātiem, jo valdība iecerējusi nākamā gada budžetu izskatīšanai Saeimā iesniegt jau oktobra vidū.
Tiesa, pat ieviešot šādu nodevu, tā vienādā mērā neattiektos uz visām bankām, jo saskaņā ar FKTK secināto Latvijā ir divu banku segmenti – daļa banku galvenokārt strādā vietējā tirgū, un vairākums Latvijas iedzīvotāju saņem pakalpojumus tieši šajās bankās. Savukārt otra daļa banku orientējas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, un nerezidentu darījumi tajās pārsniedz pat 20% no šo banku aktīviem. Šīm bankām galvenais peļņas avots ir ienākumi no komisijas maksām par naudas plūsmas apkalpošanu.
To, ka nerezidentu noguldījumi vismaz daļai banku ir ļoti svarīgi, liecina to īpatsvars kopējā noguldījumu portfelī – pērn gada nogalē tas bija aptuveni 54 procenti, kopējiem nerezidentu ieguldījumiem sasniedzot 12,4 miljardus eiro. Rezidentu noguldījumi tajā pašā laikā bija 10,8 miljardi eiro. FKTK informācija liecina, ka 2015. gadā nerezidentu kopējo noguldījumu atlikums palielinājās par 954 miljoniem eiro jeb 8,3%, ko būtiski ietekmēja ASV dolāra vērtības kāpums. Nerezidentu noguldījumi ar ASV dolāra vērtību izmaiņu korekcijām gada laikā pieauga par 0,9%. Arī nerezidentu kredītportfelis ar ASV dolāra vērtību izmaiņu korekcijām pērn pieauga par 3%.
FKTK sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2016. gada jūnijā liecina, ka banku sektors kopumā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 268,4 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās visas 16 Latvijas bankas un četras no astoņām ārvalstu banku filiālēm (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos bija 98,3%). Jūnijā turpinājās neliels banku sektora kopējo noguldījumu apmēra kāpums. Līdzīgs pieauguma temps (ap 0,3%) bija gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem, un kopējais piesaistīto noguldījumu apmērs jūnija beigās sasniedza 22,3 miljardus eiro.
Pagaidām atklātībā nav nonākuši nekādi oficiāli aprēķini, cik lielu ieguvumu no šādas nodevas ieviešanas varētu gūt valsts un tās budžets. Neatkarīgās aprēķini liecina, ka summa pat varētu būt mērāma vairākos simtos miljonu eiro, ja vien, protams, izdotos šo nodevu arī iekasēt. Tad varbūt varētu nodrošināt adekvātu medicīnas aprūpi un skolotājiem nevajadzētu rīkot protestus ik pārgadu.
…Info avots: http://nra.lv/latvija/182626-jauna-banku-nodeva-varetu-budzeta-iepludinat-simtiem-miljonu.htm