Latvisks papīra sapnītis: Eiropas nauda mūsu valsti padarīšot par inovāciju milzi

Roberts Ozols
Mūsu valdība ir tāda pati kā mēs visi: tai patīk pasapņot. Un galīgi netīk atzīt savas kļūdas, kur nu vēl tīšās riebeklības. Tāpēc neviena valdība nekad nav atzinusi nedz savas, nedz savu priekšgājēju kļūdas, lai gan valsts attīstība rāda, ka valsts pārvalde Latvijā nav no ideālajām.
Tad nu tagad valdība nolēmusi: Latvija tuvāko gadu laikā vēloties iekļūt starp tām Eiropas valstīm, kas nodrošina “augstvērtīgu inovāciju pienesumu”. Visnotaļ braši, ja ņemam vērā, ka, piemēram, patentēto izgudrojumu ziņā Latvija ir Eiropas Savienības (ES) valstu pašā astē. Ne jau tāpēc, ka mūsu “gaišās galvas” neko neizgudrotu, bet gan tādēļ, ka tādam “niekam” kā patentēšanai allaž ir pietrūcis naudas, tāpēc izgudrojumus, kas tapuši Latvijā, naudīgi vīri vēl karstus “ieceļ” kādā no ārvalstu koncerniem, un šobrīd mēs jau tīri latviski varam pasapņot par to, ka piemēram, jaunākais viedtālrunis ir, nu, teiksim, 25-procentīgs Latvijas zinātnieku izgudrojums.   
Tagad valdība pēc ilgām jo ilgām diskusijām ir atbalstījusi aptuveni 164 miljonu eiro ES struktūrfondu investīciju piešķīrumu zinātnisko institūciju infrastruktūras attīstībai un augstskolu STEM (Science, technology, engineering and mathematics) infrastruktūras modernizācijai. Kāpēc “pēc ilgām diksusijām”? Tāpēc ka šim piešķīrumam vajadzīgs līdzfinansējums no valsts budžeta, bet tajā ir “brīvs” tikai 1% (par to šeit: http://www.infotop.lv/article/lv/fiskala-telpa-esot-nepilns-01-no-nakama-gada-budzeta ) un ne centa vairāk – visi pārējie vairāk nekā 7 miljardi eiro ir sadalīti!
Tas gan koalīcijai netraucē klapēt sev uz pleca un ar patosu runāt, ka “gan zinātnes infrastruktūras modernizācijai piešķirtie vairāk nekā 120 miljoni eiro, gan augstskolu STEM programmu kapacitātes celšanai atvēlētie 44 miljoni eiro būs nākotnes investīcijas tautsaimniecībai perspektīvās nozarēs un to cilvēkkapitālā”. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa pat apgalvo, ka “Latvijai jau ir izdevies izkļūt no inovāciju jomā vājāko valstu vidus”, patlaban pakāpjoties līdz “mērenajiem inovatoriem”.
Jā, un patlaban “uzņemts kurss” uz tautsaimniecības transformāciju – augstākas pievienotās vērtības radīšanu un efektīvāku resursu izmantošanu. Paldies partijai un valdībai! Jo tā ir izvirzījusi “vairākas specializācijas jomas” – zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, viedie materiāli, viedā enerģētika un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomas. Investējot nozarē, izvirzīts mērķis iekļūt inovāciju jomā labi strādājošo valstu vidū. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kura galvenā rūpe ir un paliek ļoti veiksmīgi īstenotais skolu slēgšanas plāns, uzbur skaistu vīziju: ja izdošoties sasniegt ministrijas uzstādīto “ambiciozo mērķi”, tad Latvija varētu pietuvoties arī, piemēram, Francijai. Oi, tikai Francijai? Kāpēc ne panākt un apdzīt Ameriku? Kad jau, tad jau!
…Info avots: http://www.infotop.lv/article/lv/latvisks-papira-sapnitis-eiropas-nauda-musu-valsti-padarisot-par-inovaciju-milzi