Kas slēpjas aiz Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības fonda un Antonijas ielas 7 ?

Edgars Mauris
Gribu atgriezties pie rakstā “Par sistēmu, kurā darbojas sliktie maksātnespējas administratori” pieminētā un nekur nereģistrētā Baltijas Amerikas Uzņēmējdarbības fonda bez reģistrācijas Nr., ar norādīto adresi – Rīga, Antonijas iela 7. Kas patiesībā tur slēpjas?
Tā ir grupa X, kura organizē Latvijā nereģistrētu uzņēmējdarbību un piesegam izmanto ASV labdarības organizāciju “Baltic-American Enterprise Fund”. Tieši Antonijas ielā 7 sākas šī fonda ”spoku stunda”. Mistisku tulkojumu rezultātā pazūd reģistrācijas Nr., un parādās latviskais nosaukums. Kā tas iespējams? Ļoti vienkārši – uz pilnvarojuma un pārpilnvarojuma pamata.
Teiksiet, bet pilnvaras tak izsniedz notārs. Ko jūs, viņi tikai apliecina parakstus, bet par saturu neatbild. Un par visu interesantāk izskatās fakts, ka pilnvaras reģistrētas vienā un tai pašā notāres birojā. Un viņu ir kādas 120. Jā, un izsniegtie kredītlīgumi ir tur pat apliecināti.
Labs bizness notāram. Tik labs, ka viens netiek galā un nākas iesaistīties notāra palīgam, un tas nu dodas ārpus prakses vietas apliecināt parakstus ar pilnu jaudu. Šeit negribētu analizēt, kurš ir kurš “Baltic-American Enterprise Fund”, jo tādu ir vairāki desmiti ar dažādiem reģistrācijas numuriem.
Bez Nr. ir tikai viens te, Latvijā. Turklāt nosaukums parādās visiem saprotamā latviešu valodā – Baltijas Amerikas Uzņēmējdarbības fonds, un, lai būtu visiem pilnīga skaidrība – viņiem atpazīstamībai nav paša galvenā reģistrācijas Nr.
Latvijā ir iepeldējis spoku kuģis ar “pirate” karogu mastā un vienas no varas – proti tiesu varas – pārstāvji kliedz: NESIET VISU VIŅIEM, TĀ IR PAREIZI!
Lai rastos kaut neliela skaidrība, kāpēc tas tā, vēlos pieminēt tikai nelielu radniecības sakritību, kas tieši saistīta ar manu gadījumu.
Šajā sakarā viena no centrālajām Antonijas 7 darbojošās personām – Gunta Miteniece. Viņas meita – Agnese Garda. Parādās jau Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības foda darījumos, tagad – “Swedbank” Juridiskās pārvaldes vadītāja. Skaidrs, sagaidāma jauna cedēšanas kampaņa.
Agneses Gardas vīra tēva sieva otrajā laulībā – Ināra Garda. (Citāts no ziņām: „Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnese Ināra Garda, piekrītot Tieslietu padomē strādāt otro pilnvaru termiņu, vērtēja, ka pirmo gadu pieredze būs pamats pilnvērtīgākam turpmākam darbam.”)
Aelita Ignatjeva – Ināras Gardas māsa. Un tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Viena nejaušība ir iespējama. Bet it kā nejaušību kopums liek aizdomāties un meklēt šo it kā nejaušību saistību.
Kāpēc to rakstu un kāpēc tieši šī saistība?
Vienkārši – ir pierādāmi fakti un nepierādāmi. To, ka Gunta Miteniece man pateica – vai nu samaksāsi man vai radīšu tev problēmas, – nevaru pierādīt. Taču tālākā notikumu gaita ir skaidri saskatāma un pierādāma. Un tas tikai tāpēc, ka… (pasūtīju un nesamaksāju).
Tieši A.Ignatjevas izsniegtais izpildraksts kalpoja par pamatu darbību uzsākšanai pret mani. Vēlāk gan izpildraksta izsniegšana tika noprotestēta, un atkārtots izpildraksts netika izdots.
A.Ignatjevas izsniegtais izpildraksts nonāca pie tiesu izpildītājas S.Jaunsleines. Kā nonāca? Zīlēsim nu kafijas biezumos, jo no S.Jaunsleines teiktā (ir pierādījumi, tai skaitā tiesas sēžu protokolos fiksētais) pastāv 3 versijas – iesniedza piedzinējs personīgi ofisā, atsūtīja caur kurjerpastu, iesniedza pilnvarotā persona.
Kā tad īsti bija? Kāpēc ieskats publiskajā datu bāzē ir veikts divas dienas pirms lietas saņemšanas? Kāpēc šī dokumenta nav lietā? Kāpēc lietā nav pilnvaras? (Manā rīcībā ir tiesas izpildītājas S.Jaunsleines izsniegta un apliecināta lieta iesietā veidā.)
Kāpēc nav mantas apraksta akta, bet prasība vērsta tikai uz vienu konkrētu lietu? Kāpēc bija nepieciešama trešās personas prasības vēršana pret īpašumu, kurš kalpo kā nodrošinājums kredītsaistībām tieši Baltijas-Amerikas Uzņēmejdarbības Fondā?
Jau bija viss piegriezies, bet te raidījumā „Viens pret vienu” pats tieslietu ministrs Dz. Rasnača kungs publiski paziņoja, ka… ja kāds aptraipīs tiesu izpildītāja mundieri, viņš tiks no šīs cilts patriekts, kamēr viņš esot ministrs (ieraksta 47.min.).
Pieteicos pie tieslietu ministra un iesniedzu iesniegumu, kurā bija frāze: „Papildus vēlos vērst uzmanību par iespējamu Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.6 zvērināta tiesu izpildītāja Sandras Jaunsleines līdzdalību nelegālu naudas līdzekļu iegūšanas un legalizācijas procesā, kuru darbību organizē un īsteno personu grupa nekur neidentificējama Baltijas-Amerikas Uzņēmējdarbības fonda, bez reģistrācijas Nr., piesegā” un pievienoti tikai divi dokumenti: 1. Tiesu izpildītājas paziņojums 2.Izziņa no Uzņēmumu reģistra, ka uzņēmums ar nosaukumu „Baltijas-Amerikas Uzņēmdarbības Fonds” nav reģistrēts.
Atslēga slēpjas kredītos un darījumos, kuri tiek vilkti caur bankām, un tiesnešu patiesais labums tiek noslēpts zem kāda darījuma vai bezizejā – vienkārši zem komercnoslēpuma.
Kāds augstu stāvošs prokuratūras darbinieks teica – tagad tu nekā nepanāksi. Pacietīgi vāc pierādījumus, un laiks rādīs.
Un tiešām, laiks iemācīja domāt un analizēt. Un izrādās – viss ir vienkārši. Jārada atkarība no naudas, un viss notiek. Ja nevar nopirkt kādu, tad radi atkarību.
Šādu sistēmu radīja darboņu grupa, kas slēpās zem nekur nereģistrēta (nevienos dokumentos nav reģistrācijas Nr., un nedz Latvijas, nedz ASV Uzņēmumu reģistrā tāda kompānija nav reģistrēta) Baltijas-Amerikas uzņēmējdarbības fonds, kura darbība notika pārsvarā Rīgā, Antonijas ielā 7.
Vai tikai netika radīts pirmsākums tā saucamajai „čaulu banku” sistēmai? Sistēmai, kuras rezultātā zaudētāji ir Latvijas valsts (netiek maksāti nodokļi), Latvijas tauta (darījumu rezultātā ne tikai zaudē īpašumus kas ir faktiskas vērtības, bet vēl tiek pataisīti par mūžīgiem parādniekiem).
Idejas pamatā ir hipotekāro kredītu izsniegšana pret nodrošinājumu, nodrošinājuma vērtības mākslīga pazemināšana un tālāku saistību radīšana.
Turpinājums sekos.
…Info avots: http://m.pietiek.com/raksti/kas_slepjas_aiz_baltijas-amerikas_uznemejdarbibas_fonda