Satversmes tiesa ierosinājusi vairākas lietas saistībā ar solidaritātes nodokli

Satversmes tiesa (ST) ierosināja vairākas lietas par atsevišķu Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei.
Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, tiesā tika apstrīdēta Solidaritātes nodokļa likuma 3., 5., 6., 7. un 9.panta atbilstība Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam.
Savos pieteikumos komercsabiedrības norāda, ka tās nodarbina augsti kvalificētus speciālistus un maksā tiem darba tirgum atbilstošu atalgojumu. Savukārt pienākums maksāt solidaritātes nodokli mazinot iespējas piesaistīt augsta līmeņa speciālistus. Tādējādi šie darba devēji tiekot nostādīti neizdevīgākā pozīcijā salīdzinājumā ar darba devējiem, kas šāda līmeņa speciālistus nenodarbina, tiekot samazināta konkurētspēja darba tirgū. Šāda situācija neatbilstot vienlīdzības principam. Turklāt komercsabiedrības norāda arī uz nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem darba devējiem, kam radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli, jo tiekot piemērota atšķirīga maksājamā nodokļa likme atkarībā no nodarbināto statusa (piemēram, darba devējiem, kas nodarbina personas, kas sasniegušas pensijas vecumu, attiecībā uz šiem darbiniekiem tiek piemērota samazināta solidaritātes nodokļa likme).
Darba ņēmēji, kas iesnieguši konstitucionālas sūdzības, uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst vienlīdzības principam un nesamērīgi ierobežo viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Solidaritātes nodoklis pēc būtības līdzinoties sociālās apdrošināšanas iemaksām. Līdz solidaritātes nodokļa ieviešanai sociālās apdrošināšanas iemaksas no ienākumiem, kas pārsniedza 48 600 eiro gadā, netika aprēķinātas. Savukārt pašlaik nodoklis esot jāmaksā tādā pašā kārtībā un apmērā kā sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt sociālās apdrošināšanas izmaksas, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam, neesot proporcionālas ienākumiem, no kuriem veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pašlaik ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 21.septembrim iesniegt tiesai atbildes rakstus ar lietu faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietu sagatavošanas termiņš ir 21.decembris. Par lietu izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietu sagatavošanas.
ST papildina, ka tiesā par Solidaritātes nodokļa likuma normu atbilstību Satversmei ir saņemti vairāki desmiti konstitucionālo sūdzību. ST, izskatot vairākus pieteikumus, secināja, ka tie neatbilst ST likuma prasībām. Pieteikumu iesniedzēji bija norādījuši, ka, ņemot vērā esošās darba attiecības, kā arī iepriekšējo gadu ienākumus, pamattiesību aizskārums tiem sagaidāms nākotnē, proti, brīdī, kad viņiem radīsies pienākums maksāt solidaritātes nodokli.
ST jau ir atzinusi, ka pamattiesību aizskārums var būt arī nākotnē sagaidāms. Tas nozīmē, ka pastāv pamatota un ticama iespējamība, ka apstrīdētās normas piemērošana varētu radīt nelabvēlīgas sekas konstitucionālās sūdzības iesniedzējam. Nākotnē sagaidāma aizskāruma gadījumā ir skaidri redzams, ka tas personai agrāk vai vēlāk, bet noteikti radīsies. Tiesa secināja, ka patlaban nav pamata atzīt, ka apstrīdētās normas pieteikumu iesniedzējiem noteikti tiks piemērotas un nākotnē tiem radīs pamattiesību aizskārumu. Tādējādi, izskatot šos pieteikumus, ST pieņēma lēmumus par atteikšanos ierosināt lietu, jo pieteikumu iesniedzējiem vēl nebija radies pienākums maksāt solidaritātes nodokli.
LETA jau ziņoja, ka vairāki uzņēmēji un uzņēmumi ST bija apstrīdējuši no šī gada ieviesto tā dēvēto solidaritātes nodokli, informēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Pēc LTRK aicinājuma vērsties ST, lai tiktu atcelts solidaritātes nodoklis, 20 privātpersonas un deviņi uzņēmumi nolēmuši realizēt savas tiesības un iesniegt prasību, lai atgūtu pārmaksātos līdzekļus un panāktu jaunieviestā nodokļa atcelšanu.
Šā gada 1.janvārī stājās spēkā Saeimas pērn atbalstītais jaunais Solidaritātes nodokļa likums. Solidaritātes nodokli piemēro darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.
Kā norāda Finanšu ministrijā, 2015.gadā saskaņā ar likumu šie griesti bija 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet 2016.gadā tie pieaugs. Pēc aprēķiniem, kas balstīti uz 2014.gada datiem, jaunais nodoklis skar aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.
Solidaritātes nodokļa ieņēmumi par šo gadu būs zināmi tikai nākamgad.
…Info avots: http://www.leta.lv/home/important/8A06C380-952E-4155-A25D-841D0CEC4EA3/